Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Likums reglamentēs gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespēju un tiesiskās aizsardzības procesu. Iepriekšējais Maksātnespējas likums ir spēkā kopš 2008.gada 1.janvāra.
Domstarpības pēc 17.jūnijā Saeimā pieņemtā jaunā Maksātnespējas likuma izraisīja normas, kas attiecas uz fiziskajām personām. Valsts prezidents, atgriežot likumu Saeimai, pavadvēstulē iebilda, ka pieņemtais likums pieļauj gan to, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām ar atšķirīgām kredītsaistībām (bez diferencētas pieejas vienādā procesā tiktu dzēstas jebkuras maksātnespējīgās fiziskās personas parādsaistības neatkarīgi no kopējā parādsaistību apjoma un uzņemto kredītsaistību skaita), gan arī to, ka nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā.
Parlaments otrreizējā skatīšanā mainīja divas būtiskas normas: nošķīra kredītņēmēju grupas – ar kredītsaistībām līdz 100 tūkstošiem latu, kā arī diferencēja fizisko personu saistību dzēšanas termiņu, atkarībā no ienākumiem un nosakot, ka procedūra ilgs no viena līdz trīsarpus gadiem.
Fiziskā persona atšķirībā no juridiskās personas par savu maksātnespēju lemj pati.
155.pants „Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš” paredz šādu sadalījumu:
(1) Fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.
(2) Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
(3) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:
1) divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
2) trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
3) trīs gadi un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka ienākumi saistību dzēšanas procedūras laikā nav pietiekami, lai segtu šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredzot, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī.
"Parādnieks un kreditors nedrīkst izmantot procesu, lai netaisnīgi iedzīvotos."
(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā daļā noteikto saistību apmēru un parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
(5) Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudu, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Astoņi parādnieka un kreditora baušļi un riski
Maksātnespējas likuma 6.pantā ir uzskaitīti astoņi principi, kādi piemērojami tiesiskās aizsardzības procesā, juridiskās personas maksātnespējas procesā un fiziskās personas maksātnespējas procesā, tostarp
Savukārt 12.pants „Maksātnespējas reģistrs” paredz tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu.
Maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu (132.pants) būs ierakstīts parādnieka vārds, uzvārds un personas kods; datums, kad pasludināts maksātnespējas process, un tiesas nosaukums; administratora vārds, uzvārds un sertifikāta numurs; kreditoru pieteikšanās termiņš, sapulces vietas adrese, datums un laiks, kā arī cita informācija.
Liels vai mazs būs parāds, kura dēļ cilvēks pieteiks maksātnespēju, likums viņam liegs slēpt ienākumus, jo tas draud ar saistību procesa neatgriezenisku pārtraukšanu. Likuma 130.pants „Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi” paredz, ka šis process nav piemērojams vai pārtraucams personai, kura pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem; kura vismaz 30 procentus no kredīta ir izlietojusi līgumā neparedzētajiem mērķiem; kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros ir dzēstas saistības; pēdējo piecu gadu laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums krimināllietā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas.
Gaidāmi grozījumi ar jauniem deputātu spēkiem?
Plānots, ka likums stāsies spēkā šā gada 1.novembrī. Ja fiziskās personas maksātnespējas process būs uzsākts līdz 31.oktobrim, tad personai būs tiesības pēc mantas pārdošanas lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem.
Likumam klāt stāvējušie komentāros prognozē, ka tas tomēr būs jāgroza. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, pirms otrreizējā caurlūkošanā par likumu tika balsots Saeimā, intervijā Latvijas Radio pauda uzskatu, ka jaunais Maksātnespējas likums kopumā ir labvēlīgs kredītņēmējiem un tas nepatīk bankām, jo tas būs instruments, kas piespiedīs bankas daudz saprātīgāk runāt ar kredītņēmējiem. Deputāts saskata likumā vēl problēmas, kas saistās ar galvotājiem, jo – kad kredītņēmējs nepilda saistības, tās pāriet galvotājam. Viņaprāt, nāktos atsevišķi skatīt to galvotāju lietas, kas ir galvojuši uzņēmumiem. Jautāts, cik daudzi parādnieki varētu izmantot jauno likumu un atbrīvoties no kredītsaistībām, deputāts paskaidroja, ka likums paredz: ja 50% nosegti bankai, esi brīvs no saistībām. Ja mazāk kreditori atguvuši, iespējams, pat 80 procentus no aizdotās naudas [bankām] būšot jānoraksta. Saeimas komisijas vadītājs arī pieļāva, ka, iespējams, rudenī pēc vēlēšanām bankas centīsies panākt, lai jaunā Saeima likumu mainītu, jo tas bankām var likt uzņemties lielāko daļu no kredītņēmēju zaudējumiem pēc lielā kreditēšanas buma.
"Plānots, ka likums stāsies spēkā šā gada 1.novembrī."
Pēc gada vai pusotra Maksātnespējas likumā būs nepieciešamas izmaiņas, intervijā „Neatkarīgajai” prognozējis „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, un tad izmaiņas būšot daudz radikālākas, padarot šo procesu lētāku, vienkāršāku un saprotamāku. I. Priedītis arī norādījis, ka maksātnespējas pieteikums ir dārgs – daudziem Latvijas iedzīvotājiem pašlaik nav 100 latu, lai nokārtotu kārtējo kredītmaksājumu, savukārt maksātnespējas procesam nepieciešami 1000–2000 latu. Maksātnespējas likuma izmaiņas vairāk domātas bagātajiem, viņš secina.
Saistības arī pret starptautiskajiem aizdevējiem
Latvija ar abiem galvenajiem starptautiskajiem aizdevējiem (SVF un EK) šomēnes parakstītajos dokumentos ir iekļāvusi arī atsauci uz maksātnespējas problēmu risināšanu.
Papildu saprašanās memoranda starp ES un Latviju pirmajā pielikumā „Ekonomikas politikas kritēriji” īpašajos nosacījumos attiecībā uz finanšu sektora pasākumiem paredzēts: turpināt veicināt parāda pārstrukturēšanas procedūras, līdz 2010.gada jūlija beigām sagatavojot ziņojumu par to, vai ir vajadzīgas likumdošanas izmaiņas, lai turpmāk uzlabotu nodokļu sistēmu restrukturizēto aizņēmumu un maksātnespējas gadījumos. Ja likumdošanas izmaiņas ir vajadzīgas, līdz 2010.gada augusta beigām iesniegt grozījumus nodokļu likumdošanā un censties panākt to apstiprināšanu līdz 2010.gada septembra beigām. Līdz 2010.gada septembra beigām ieviest pagaidu atrunu uz vienu gadu attiecībā uz personu ienākumu nodokļa saistībām, kas rodas parādu norakstīšanas rezultātā, lai veicinātu mājsaimniecību parādu pārstrukturēšanu.
Latvija arī apņemas šogad izpētīt vislabāko starptautisko praksi maksātnespējas jomā ar mērķi turpmāk uzlabot maksātnespējas procedūras un noteikt veidus, kā paātrināt tiesas apstiprinājuma procedūras pēc izsolēm.
Līdzīgas apņemšanās par turpmākajiem pasākumiem ekonomikas stabilizēšanai ir Latvijas valdības Nodomu vēstule Valūtas fondam. Tostarp attiecībā uz privātā parāda pārstrukturēšanu Latvija apņemas lūgt SVF tehnisko palīdzību un iesaistīt visas ieinteresētās puses, lai izvērtētu labāko starptautisko praksi ķīlas tiesību izmantošanas jomā, lai turpinātu pilnveidot ķīlas tiesību izmantošanas procedūras. Sevišķi tiks izvērtēti veidi, kā atļaut pircējiem ieķīlāt aktīvus, kas ir nodoti izsolei, pamatojoties uz ķīlas tiesību izmantošanu, aizdevuma saņemšanai, lai palielinātu dalībnieku skaitu un veicinātu cenu konkurenci šajās izsolēs.
Uzziņai:
Šogad jūnija beigās ar maksājumu kavējumu bija 28,6% no banku izsniegtajiem kredītiem, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā šogad marta beigās, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija.
Otrajā ceturksnī kredītu ar maksājumu kavējumu, kas pārsniedz 90 dienas, apmēra pieauguma tempi ir samazinājušies līdz 4,1% (1.ceturksnī – 7,5%) un to īpatsvars banku kredītportfelī kopš maija beigām nav mainījies, t.i., 19%.
Kredītos ar maksājumu kavējumu virs 90 dienām lielākais īpatsvars bija rezidentu mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei (27,3%) un rezidentu uzņēmumiem operācijām ar nekustamo īpašumu izsniegtajiem kredītiem (25,5%).
