Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Maksātnespējas likuma mērķis ir arī paātrināt maksātnespējas procedūras, efektivizēt mantas pārdošanu un administratoru darbību.
FOTO:Māris Kaparkalējs, LV
„Sorainen” Latvijas biroja restrukturizācijas un maksātnespējas prakses vadītājs Ģirts Rūda seminārā „Kādas pārmaiņas atnesīs jaunais Maksātnespējas likums?”, izklāstot likumā aptvertos jautājumus, norādīja gan uz pozitīvajiem aspektiem, gan problēmām, kam būtu pievēršama uzmanība.
Atsevišķu jautājumu regulācija saistībā ar maksātnespējas procesa realizāciju vēl tiek gaidīta grozījumos Civilprocesa likumā, ko izskata Saeima. Ministru kabinets jau ir pieņēmis vairākus noteikumus saistībā ar Maksātnespējas likuma darbību.
Paziņojums par uzņēmuma „nāvi” mēdz būt pārsteidzīgs
Likumā paredzētos termiņus ievērojot, maksātnespējas procesu vajadzētu pabeigt ātrāk (astoņos deviņos mēnešos), nekā tas bija iespējams saskaņā ar pašreizējo likumu, prognozē Ģ. Rūda. Iepriekš tas vilkās ilgstošāk.
Maksātnespējas brīdinājumam paredzētas trīs nedēļas, lai parādnieks varētu izpildīt saistības. Ja saistības netiek izpildītas, maksātnespējas procesa pieteikums tiek iesniegts tiesā. Tiesa apskatās, vai ir iesniegti pareizie dokumenti, un ierosina lietu. Pēc tam kad notiek lietas materiālu pārbaude, kuras rezultātā tiesa izlems, vai pasludinās maksātnespējas procesu, tiesa iecels administratoru un reģistrēs procesu Maksātnespējas reģistrā.
Likuma nosacījumi pasargās uzņēmējsabiedrību no apsteidzošas publicitātes, kas, protams, ir ar negatīvu pieskaņu, un informācija publiskajā telpā parādīsies tikai tad, kad tiesa, pārbaudot iesniegtos dokumentus, būs pārliecinājusies par reāla parāda esamību un izlēmusi par maksātnespējas faktu. Tātad publicēs tikai tiesas sprieduma pasludināšanas datumu, nevis procesa ierosināšanas datumu.
Ja tiesa uzsāk maksātnespējas procesu, bet parādnieks tomēr saskata restrukturizācijas iespēju, to var pamēģināt veikt. Bet, ja reāla piedāvājuma, kā atjaunot sabiedrības darbību nav, tad tiek sagatavots mantas pārdošanas plāns. Sešu mēnešu laikā no procesa uzsākšanas manta ir jāpārdod, un aptuveni mēneša laikā saņemtie līdzekļi ir jāizdala kreditoriem.
Speciālists uzsver pozitīvo jaunajā likumā, proti, ka maksātnespējas procesu nevarēs uzsākt, pirms pieteikums nebūs nonācis tiesā (kā praksē ir pieredzēts, izmantojot likuma normas, kas bija spēkā līdz 2008. gadam). Tas ir svarīgi darījumu apstrīdēšanā. Jo, ja, piemēram, ir noslēgts līgums ar otru pusi, kam radušās finansiālas grūtības, tad likums paredz, ka darījumi, kas noslēgti pēc tam, kad ir uzsākts maksātnespējas process, ir atceļami. Savulaik praksē pieredzēts, ka darījuma partneri līgst, piemēram, par savstarpēju prasījumu ieskaitu (atdosiet preces un vairs nebūsiet parādā), taču parādnieks pēc pāris mēnešiem kļuva maksātnespējīgs, savukārt tiesa par maksātnespējas iestāšanās dienu atzina pusgadu, pirms pieteikums tika iesniegts tiesā. Līdz ar to automātiski šī ieskaite-darījums nokļuva apstrīdēšanas statusā.
Jaunajā likumā ir palielinātas parāda apjoma summas (līdz šim bija Ls 1500, turpmāk Ls 3000), kā arī tam, kurš sniedz maksātnespējas pieteikumu, Maksātnespējas administrācijā jāiemaksā minimālais depozīts – divu minimālo mēnešalgu apmērā. Šī nauda paredzēta atlīdzībai administratoram pirms mantas izpārdošanas vai, ja maksātnespējīgajai sabiedrībai nav nekādas mantas.
Procesa uzsācēju vairāk
Līdz šim maksātnespējas procesu liegts uzsākt nodrošinātajam kreditoram, jo tādējādi nodrošinātais kreditors var izmantot situāciju un piespiest pārdot mantu un sabiedrība vairs nebūs dzīvotspējīga. Turpmāk likums atļaus nodrošinātajam kreditoram atteikties no sava prasījuma un tādējādi kļūt par nenodrošināto kreditoru, un nenodrošinātais kreditors varēs piedalīties balsošanā un ierosināt maksātnespējas procesu.
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas nodrošinātie kreditori nevarēs kustināt mantu tikai divus mēnešus.
Ar jauno likumu ir paplašināts to personu loks, kas ir uzskatāmas par ieinteresētajām personām.
Kreditoru sapulcei vairāk jēgas
Līdz šim kreditoru sapulces tiek uzskatītas par apgrūtinošu formalitāti, turklāt bez atdeves. Turpmāk kreditoru sapulces loma ir samazināta un tā lems par administratora atlīdzību, administratora atcelšanu (kas ir smagākais jautājums lemšanas tiesībās), izdevumu apstiprināšanu, mantas pārdošanas termiņu apstiprināšanu.
Jaunais likums būtiski samazina kreditoru prasības iesniegšanas termiņu (bija trīs mēneši, tagad būs viens). Kreditoriem divu nedēļu laikā jāizlemj, vai šo lēmumu pārsūdzēt. Administratoram jāsastāda maksātnespējas procesa izmaksu saraksts un kreditoru prasījumu segšanas plāns. Divu mēnešu laikā ir jābūt skaidrībai. Tas, ka ir nokavēts termiņš un prasība nav iesniegta, neatceļ prasības. Kreditors arī turpmāko sešu mēnešu laikā, kamēr pārdod mantu, var iesniegt prasības, taču tad zaudē balsstiesības.
Praksē viens mēnesis kreditoru prasību iesniegšanai ir ļoti maz, vērtē Ģ. Rūda, ja ir runa, piemēram, par starptautiskiem darījumiem, ārzemnieku iesaistīšanos, būtiski kļūst arī valodas jautājumi, dokumentus vēlams iztulkot latviešu valodā.
Administratora interese – lai būtu rezultāts
Administrators tiek iecelts pēc Maksātnespējas aģentūras (MNA) vai arī parādnieka ieteikuma. Ja kreditori nespēs vienoties par administratoru, tad to iecels MNA.
Tiesa administratoru var atcelt divos gadījumos: ja administrators nepilda likumu un neievēro tiesu nolēmumu. Jaunā norma likumā paredz, ka administratora atcelšanu var ierosināt kreditoru sapulce ar divām trešdaļām klātesošo balsu. Taču pamatojumu joprojām izskatīs tiesa un varēs pieņemt lēmumu par neatcelšanu.
Jaunais likums paredz, ka administrators var pilnvarot citu administratoru darboties savā vārdā, tādējādi ievērojot tiesības uz atvaļinājumu, ko administratoru rindas sistēmā liedz nodrošināt. Tā ka procesā iesaistītajiem ir jāpārliecinās, kas svarīgajā procesā pilda administratora funkcijas. Administratoram divu nedēļu laikā ir jāatbild uz sūdzību. Ja atbilde nebūs pietiekami detalizēta, var sūdzēties par likuma nepildīšanu. Tādā veidā kreditors varēs ietekmēt administratoru.
"Maksātnespējas procesu nevarēs uzsākt, pirms pieteikums nebūs nonācis tiesā."
Sagaidāms, ka process būs raitāks arī tāpēc, ka administrators atlīdzības lielāko daļu saņems pēc tam, kad viņš pārdos mantu, nevis ilgstoši dzīvos uz maksātnespējīgā parādnieka rēķina. Tas ir „burkāns” administratoram: ātrāk pārdosi, ātrāk saņemsi atlīdzību par darbu. Vienlaikus likums nosaka tēriņu ierobežojumus: procesa izdevumi nedrīkst pārsniegt 5% no pārdoto aktīvu kopsummām.
Sūdzības saskaņā ar Maksātnespējas likumu izskata administrators, Maksātnespējas administrācija un tiesa. Pilnīgai šīs procedūras skaidrībai vēl nepieciešams sagaidīt grozījumus Civilprocesa likumā.
MNA var uzlikt administratoram kādu pienākumu, ja viņš nepilda likumā noteiktos pienākumus, MNA var arī vērsties tiesā par administratora atcelšanu. Sūdzību gadījumā process gan nav ātrs. Bet, ja pārkāpumi ir, pret administratoru vajadzētu vērsties, jo tas ir viens no veidiem administratoru darba piespiedu uzlabošanai, norāda Ģ. Rūda.
Var pildīt līgumsaistības
Likums saka, ka līgumus var izpildīt, ja šāda rīcība nesamazina aktīvus. Ģ. Rūda ieteiktu klientiem, kas slēgs jaunus līgumus pēc 1. novembra, saglabāt līgumā punktu, kas paredz, ka ir tiesības izbeigt darījumu arī no kreditora puses, ja sākas maksātnespējas process. Lai neatstātu šādas izvēles iespējas tikai administratora rīcībā.
Jauns nosacījums – ieskaits – būs pieļaujams arī maksātnespējas procesa laikā, lai gan ar ierobežojumu – proti, tas būs iespējams, ja parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies vismaz sešus mēnešus iepriekš. Līdz šim tas bija aizliegts. Praksē, piemēram, nekustamo īpašumu darījumos, nomas attiecībās grūti iedomāties, kur ieskaits varētu darboties, jo tajos ir vienpusēji maksājumi. Taču tas varētu būt piemērojams, piemēram, būvniecības procesā.
Likumā mainīti arī cesijas pieļaujamības nosacījumi. Turpmāk to varēs darīt administrators bez nepieciešamības vērsties pie kreditoriem un gaidīt mēnesi, divus vai trīs. Ja piedziņa var būt apgrūtināta, tas ir risinājums. Ja redzams, ka tiesvedība ir ilgstoša, var rīkoties tūlīt, nevis gaidīt trīs piecus gadus, uzsver Ģ. Rūda.
Darījuma atzīšana par spēkā neesošu
Arī līdzšinējais likums paredz atzīt darījumus par spēkā neesošiem. Jaunajā likumā ir mainīti pieļaujamie darījumu termiņi, kuri pakļaujas šai normai, un paplašināts ieinteresēto personu loks. Darījumu var atzīt par spēkā neesošu, ja ar to nodarīti zaudējumi parādniekam vai kreditoram. Darījumus par spēkā neesošiem var atzīt tikai tiesa, un tiesā par to prasību var celt tikai administrators. Viņa pienākums ir pierādīšana. Ja administrators prasību negatavojas celt, iespējams, jādomā par viņa nomaiņu.
Zaudējumu gadījumā paredzēts, ka var atcelt darījumu, ja tas noslēgts pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas vai trīs mēnešus pirms (iepriekš bija viens mēnesis), kā arī, ja darījums noslēgts triju gadu (līdz šim likumā piecu gadu) laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un persona, kurai par labu darījums noslēgts, zināja vai tai vajadzēja zināt par zaudējumu nodarīšanu. Piemēram, kā zaudējumu nodarīšana varētu būt kvalificējams darījums, kas noslēgts zemāk par tirgus vērtību ar ieinteresēto personu (laulātie, radinieki).
Starp spēkā neesošiem var iekļūt arī parādnieka mantas dāvinājumi un ķīlas līgumi. Savukārt naudas summa, kas samaksāta pēdējos sešos mēnešos pirms vai pēc maksātnespējas pasludināšanas, visticamāk, būs jāatdod atpakaļ. Likums reglamentē, kādos gadījumos tas būs jādara. Darījumos ar ieinteresētajām personām nav jāpierāda, ka īpašnieks vai radinieks par tiem zināja, jo tiek uzskatīts, ka zināja. Citos gadījumos zaudējumi ir jāpierāda.
TAP un jaunas cerības
Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) mērķis ir atjaunot parādniekiem spēju nokārtot savas saistības. Ja kāds ir nonācis finanšu grūtībās vai domā, ka tajās nonāks, jaunais likums paredz atgūšanās iespēju īsākā termiņā – tam atvēlēti divi gadi un pēc diviem gadiem termiņu var pagarināt. Termiņu saīsināšana ir vērtējama pozitīvi, lai novērstu situāciju, ka maksātnespējas laikā vairākus gadus nekas netiek darīts un ceturtajā gadā tiek meklēti kādi problēmu risinājumi.
Restrukturizācija aizstāj pašreiz likumā paredzēto sanāciju un izlīgumu. Vienlaikus procesam vajadzētu būt vēl pieejamākam, jo likumā vairs nav prasības, ka šajos divos gados jāstrādā, ka jābūt apstiprinātiem gada pārskatiem, jo restrukturizācijas iespēja var būt kaut vai mēnesi pēc darbības uzsākšanas.
Ģ. Rūda vērš uzmanību uz to, ka divos mēnešos sagatavot ekonomiski pamatotu biznesa plānu, kā maksātnespējas grūtībās nonākušam uzņēmumam atkal tikt „uz zaļa zara”, varētu būt sarežģīta misija, turklāt šis plāns ir „jāpārdod” kreditoriem. Tāpēc darbs jāsāk jau iepriekš.
Problēma TAP plāna apstiprināšanā varētu būt tā, ka tiesām nav ekonomisko zināšanu. Tātad varētu būt, ka parādnieka atnestajam plānam (ja parādniekam būs arī labvēlīgs administrators) tiesa uzticēsies, nevis neatkarīgi veiks izvērtējumu – bilancei, naudas plūsmai. Kreditori var iesniegt pretenziju, ja redz, ka plāns nav pamatots. Bet, ja esat mazākumā, ir jāpakļaujas vairākumam.
"Administrators ir tiesīgs jau nākamajā dienā pārdot visu uzņēmumu."
Savukārt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā (ĀTAP), kas tiek uzskatīts par banku lobētu, jau pirms tiesas kreditori ir vienojušies par savu administratoru, izstrādājuši plānu un to apstiprinājuši. Tiesā 15 dienu laikā izskata dokumentus, tos apstiprina, un var sākties plāna īstenošanas process – divi plus divi gadi.
Jaunais likums prasa plānā precīzāk aprakstīt biznesa gadījumu, naudas plūsmas, saistības.
Attiecībā uz restrukturizācijas plānu apstiprināšanu ir būtiski grozījumi. Kreditori ir sadalīti grupās. Saskaņā ar likumu plāns ir jāatbalsta divām trešdaļām nodrošināto kreditoru (ar galvenajiem prasījumiem, nevis līgumsodiem) un pusei no nenodrošinātajiem kreditoriem. Līdz ar to tiks panākts, ka grupas savas intereses sabalansēs, uzskata Ģ. Rūda. Pat ja plāns nepatīk, pēc apstiprināšanas tas ir saistošs arī mazākumā palikušajiem kreditoriem.
Restrukturizācijā jāatceras arī proporcionalitātes princips: ja samazina prasības, tad visiem vienādi. Tiesa, izņēmuma situācijā ir Valsts ieņēmumu dienests, kas gan ir nenodrošinātais kreditors, bet, tā kā budžetā naudas trūkst, VID tiks aizsargāts vairāk, proti, VID prasījumus varēs samazināt uz soda naudām utt.
Prasījumus varēs aizstāt arī ar kapitāldaļām, ja vēlas restrukturizēt sabiedrību un uzlabot bilanci.
Investoru interese
Maksātnespējas procesā investorus varētu interesēt iespēja iegādāties parādnieka mantu - vai nu atsevišķus, vai visus aktīvus. Lēmumu pieņem administrators, un viņam ir tiesības procesa sākumā pārdot visu uzņēmumu kopumā, lai nodrošinātu, ka uzņēmums turpina darbību. Kā zināja teikt Ģ. Rūda, šādai praksei pozitīvi piemēri ir Zviedrijā, arī citur Skandināvijā. Līdz šim mantība bija jādala.
Administrators ir tiesīgs jau nākamajā dienā pārdot visu uzņēmumu. Pozitīvi ir tas, ka šādā veidā sabiedrība atsvabinās no iepriekšējām saistībām. Ja ir uzņēmums, kas darbojas, ar katru dienu, ja iekārtas izslēgtas, darbinieki iet projām, aktīvu iegāde kļūs arvien neinteresantāka.
TAP gan varētu būt investoriem interesantāks, uzskata Ģ. Rūda, jo tas ietver dažādas metodes, kuru mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot saistības, potenciālie investori varētu iegādāties vai nu restrukturizētās sabiedrības aktīvus, vai investēt biznesā, kas nav pilnībā izputējis.
Fiziskās personas maksātnespēja
Fizisko personu gaidāmo maksātnespējas vilni jau apvij leģendas. Vieni zina teikt, ka spekulatīvā nekustamo īpašumu biznesa saime jau ir pilnā kaujas gatavībā, lai pēc 1. novembra steigšus tiktu vaļā no miljoniem latu saistībām, kalpojot par minimālo algu apkopēja vai sētnieka statusā, lai kreditoriem atmestu pa 10 latiem mēnesī. Tas lai paliek uz 9. Saeimas sirdsapziņas.
Ģ. Rūda min piemērus no runām, ka teju vai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir maksātnespējīgs, vēl – ka iebrauks ārzemnieki un uzsāks bankrota procedūras. Jaunais likums gan paredz: lai fiziska persona uzsāktu maksātnespējas procesu Latvijā, pēdējos sešus mēnešus jābūt nodokļu maksātājam Latvijā.
Nosacījumi fiziskās personas maksātnespējas procesam: ja tā nespēs nokārtot parādsaistības 5000 latu apmērā, vai turpmākā gada laikā šādas saistības sasniegs 10 000 latu. Maksātnespējas pieteicējam ir nepieciešami arī līdzekļi administratora atlīdzībai.
Ģ. Rūda teic, ka pašreiz nav īsti skaidrs, kā administratoru varētu stimulēt, lai nauda tiktu atdota, jo viņa atlīdzība ir tikai šis vienas reizes maksājums, pēc tam – no mantas pārdošanas. Arī fiziskās personas maksātnespējas procesā būs aizliegts slēgt noteiktus darījumus vai veikt darbības, kas nodara zaudējumus kreditoriem.
Top MK noteikumi un grozījumi Civilprocesa likumā
Valsts sekretāru sanāksmē 26. augustā un 2. septembrī izsludināta virkne Ministru kabineta noteikumu projektu, kas saistīti ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu: Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu juridiskās personas maksātnespējas procesā; Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu; Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu; Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību; Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību, kas nosaka darbības pārskata veidlapu; kā arī valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” nolikums.
Saistībā ar Maksātnespējas likumu Saeimai trešajā lasījumā vēl jālemj par apjomīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kas otrajā lasījumā tika pieņemti 16. septembrī. Piemēram, grozījumi 34. pantā „Valsts nodeva” paredz diferencētu tiesas nodevu: par kreditora iesniegto pieteikumu lietās par juridiskās personas maksātnespējas procesu – 250 latu, par parādnieka iesniegto pieteikumu lietās par juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu – 50 latu, par pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa lietās – 100 latu, par pieteikumu lietās par kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju – 250 latu.
Civilprocesa grozījumi tiek saskaņoti ar jauno Maksātnespējas likumu, un tiem arī jāstājas spēkā 1. novembrī.
