Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Fiziskās personas bankrota procedūrā pārdod parādnieka mantu un naudu novirza kreditoriem. Pēc tam, ja parādnieks ir bijis godprātīgs, piemēro saistību dzēšanas procedūru, pēc kuras parādnieks var tikt atbrīvots no atlikušajām saistībām.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pagājušajā gadā ierosinātas 2505 juridisko personu maksātnespējas lietas, nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš. Taču pēdējos divos gados ierosināto procesu skaits bijis par gandrīz tūkstoti lielāks nekā 2008. gadā.
Maksātnespējas lietu pieaugums šajā periodā saistīts ar ekonomisko situāciju, taču tas, ka nav dramatiska pieauguma, varētu būt indikators tam, ka situācija stabilizējas, vērtē valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” (MNA) direktora vietnieks juridiskajos jautājumos Helmuts Jauja.
Uzņēmēji savas maksātspējas atjaunošanai daudz aktīvāk izmanto likuma piedāvāto iespēju – tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Pērn ierosināti 250 tiesiskās aizsardzības procesi un 61 ārpustiesas TAP, gadu iepriekš attiecīgi 55 un 28 TAP.
Pirmie trīs mēneši pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās (2010. gada 1. novembrī) liecina, ka turpmāk būs ievērojami vairāk fizisko personu maksātnespējas lietu. Iepriekšējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu bijis salīdzinoši daudz mazāk (pērn 291, 2009. gadā – 155, 2008. gadā – seši), taču šogad atšķirība statistikā sāk izlīdzināties.
2011. gadā ierosināti 92 procesi juridiskām personām un 76 procesi fiziskām personām. Šīs proporcijas maiņu ietekmē jaunā likuma „draudzīgākais regulējums”, vērtē H. Jauja. Arī citu valstu pieredze liecina, ka valstīs, kur fizisko personu maksātnespējas process kādu laiku darbojas, proporcija ir par labu fiziskajām personām. Procesu skaita pieaugumu varētu veicināt tas, ka maksātnespējas pieteikšana un pierādīšana kļuvusi vienkāršāka.
Savukārt šogad ierosināto juridisko personu maksātnespējas procesu varētu būt mazāk, arī tāpēc, ka jaunais Maksātnespējas likums vairs neparedz valsts finansējumu. Iepriekš apmēram 500 pieteikumu gadā sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar jauno likumu tam nepieciešami līdzekļi iemaksai depozītā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts ir jāiemaksā maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Depozīta apmērs gan parādniekam, gan kreditoram ir divas minimālās mēnešalgas, tātad šogad tie ir 400 lati.
"Turpmāk būs ievērojami vairāk fizisko personu maksātnespējas lietu. "
Iespējams, varētu samazināties arī tiesiskās aizsardzības procesu skaits, jo likums nosaka stingrākas, nopietnākas prasības plāna izstrādei. Parādniekam ir jāspēj parādīt, kādi biznesa optimizācijas pasākumi tiks veikti un uz kādiem aprēķiniem balstās prognozes par biznesa atveseļošanos.
Speciālisti ir piesardzīgi vērtējumos, kā maksātnespējas procesi attīstīsies ilgākā laika periodā, jo bizness nav pasargāts no neveiksmēm. Katru gadu dibinās jauni uzņēmumi, un tirgū visiem vietas nav – ne visiem paveicas. Arī labajos gados Latvijā bija līdz pusotram tūkstotim juridisko personu maksātnespējas procesu gadā. Iespējams, laika gaitā vidēji tik varētu būt arī turpmāk, lēš MNA direktors Ervīns Ābele.
Valstīs maksātnespējas vidējo rādītāju tendences nosaka pēc atšķirīgām metodēm. Piemēram, rēķina maksātnespējas procesu skaita attiecību pret reģistrēto uzņēmumu skaitu, fiziskām personām – pret iedzīvotāju skaitu. Lielbritānijā, kur šādi dati tiek publicēti regulāri, juridisko personu maksātnespējas procesu skaits procentos ir līdzīgs Latvijai, svārstās 2-3% robežās. Kā stāsta H. Jauja, angļi prognozēja, ka viņiem būs liels maksātnespējas procesu lēciens, salīdzinot ar 90. gadu krīzi, bet nebija.
Kredītņēmēju organizācija: parādi aktuāli ne tikai Rīgā
„Statistika Maksātnespējas reģistrā ir apliecinājums tam, ka beidzot ir radīts likums, kas reāli darbojas cilvēku labā, un cilvēki to arī izmanto. Vērā ņemams ir arī fakts, ka šobrīd lietas tiek izskatītas arī tādās tiesās, kurās līdz šim netika izskatīts neviens pieteikums, piemēram, Gulbenē un Alūksnē. Tas apliecina, ka parādnieki un maksātspējas problēmas nav aktuālas tikai Rīgā un Pierīgā,” kredītņēmēju organizācijas mājaslapā paudis Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) jurists Jānis Āboliņš.
Viņaprāt, būtiski ir mainījušies arī cilvēki, kas izvēlas iziet maksātnespējas procesu: „Iepriekš tie bija uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji ar lielām parādsaistībām un nereti vairākiem īpašumiem, kas varēja atļauties ik mēnesi apmaksāt administratoru atalgojumu 180 latu apmērā. Šobrīd vidējais „maksātnespējīgais” ir ar vienu nekustamo īpašumu un ienākumiem, kas ir kritušies līdz 200-300 latiem mēnesī, turklāt apmēram 20% cilvēku bankas jau ir atņēmušas īpašumus.”
Administrators nedrīkst lemt kādam par labu
Maksātnespējas administratori ir tiesu ieceltas amatpersonas, sertificēti juristi. MNA uzdevums ir uzraudzīt, lai administratori procesus vadītu saskaņā ar likumu un efektīvi. Tas ietekmē arī ekonomiku: jo vairāk līdzekļu tiek atgūts, jo vairāk aiziet valstij – nodokļu veidā, darbinieku sociālajām garantijām.
Ja tiek konstatēts pārkāpums, administrators saņem soda punktus, ja tādu ir daudz, var zaudēt sertifikātu, un tas ir liegums turpmākam darbam. Smagāku pārkāpumu gadījumos MNA ir tiesīga iesniegt tiesā pieteikumu par administratora atcelšanu no procesa.
Pagājušajā gadā ir pieaudzis sūdzību skaits, kas izskaidrojams gan ar to, ka ir vairāk procesu, gan arī juridisko personu – kā kreditoru, tā arī parādnieku – pieaugošo izpratni par savām tiesībām. Diezgan daudz sūdzību tiek saņemts no parādnieku darbiniekiem, arī par administratoru rīcību. Administratoriem nereti ir komunikācijas problēmas ar kreditoriem, kuri nav apmierināti ar sniegto informācija. Fizisko personu maksātnespējas procesos un TAP raksturīgas sūdzības, ka administrators nav pievērsies vajadzīgo uzmanību parādnieka kontrolēšanai un uzraudzībai.
Pēdējā laikā ir konstatēti gadījumi, kad administrators atrodas interešu konflikta situācijā, jo līdzīgi kā valsts amatpersonas viņš nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem un darījuma partneriem, atgādina H. Jauja. Administrators nedrīkst darboties par labu kādam kreditoram vai parādniekam. Ir arī maksātnespējas procesi, kad Augstākās tiesas Senāts ir atcēlis tiesas lēmumu, konstatējot, ka parādnieks neilgi pirms tam ir atsavinājis radiniekiem vai draugiem kādus īpašumus.
MNA ir griezusies tiesā pret administratoru, kurš procesā noorganizējis, ka viņa kolēģis, cits administrators, iegādājās prasījuma tiesības no kāda kreditora. Procesā par atlīdzības apmēru lemj kreditoru sapulce. Tādējādi kolēģis kļuva par kreditoru, šīs tiesības iegādājoties. Administrators sasauca kreditoru sapulci Liepājā (lai gan pirms tam sapulces tika sasauktas Rīgā) pirmssvētku dienā, uz sapulci kā vienīgais kreditors ieradās viņa kolēģis un attiecīgi pielēma viņam atlīdzību, kas bija vēlamākā administratoram.
"Administrators nedrīkst pieņemt lēmumus attiecībā uz saviem radiniekiem un darījuma partneriem."
MNA saskatījusi ļaunprātību, un pieteikumā tiesai pierādīts, cik ekonomiski nepamatoti jeb neloģiski bija šī rīcība, pērkot prasījuma tiesības.
Ja tiesa administratoru atceļ, tiek iecelts jauns administrators, kas turpina maksātnespējas procesu. Ja atceltā administratora dēļ ir radušies zaudējumi, kreditoriem saskaņā ar likumu ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. MNA nav ziņu, vai kreditori šīs tiesības ir izmantojuši. Latvijā zaudējumu piedziņas prakse ir diezgan neprognozējama, zaudējumus pierādīt ir sarežģīti.
Maksātnespējas procesi pa laikam iegūst plašu publicitāti, no kuriem secināms, ka finanšu grūtībās nonākušie uzņēmēji varētu būt arī savu situāciju pasliktinājuši paši. Vai administratoriem likums dod maksimālas iespējas kontrolēt un uzraudzīt uzticētajā uzņēmumā procesu tā, lai nepieļautu ļaunprātības, kas ietekmē gan darbiniekus, gan saistības pret valsti?
Likums paredz plašas pilnvaras, taču ir gadījumi, kad jāsaskaras ar uzņēmēju kreditoru un parādnieku negodprātību, pat kriminālām darbībām, atzīst MNA vadītāji. H. Jauja uzskata, ka šaubu un aizdomu pārbaude ir problemātiska. Administrators, saskaroties ar darbībām, kurās, iespējams, bijis ļaunprātīgs bankrots vai kaut kas izsaimniekots, griežoties Ekonomikas policijā, bieži vien saņem atteikumu un kaut kādu iemeslu dēļ krimināllieta netiek ierosināta. Rodas nesodāmības sajūta parādnieku pārstāvim. Taču, ja kriminālprocess ir un vaina tiek pierādīta, arī zaudējumus varētu pierādīt un piedzīt vieglāk.
Pieaudzis darbinieku prasījumu skaits un izmaksātās summas
2010. gadā MNA segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 2,88 miljonu latu apmērā, kas ir par vienu miljonu latu vairāk nekā gadu iepriekš. No darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāta nauda 340 maksātnespējīgo uzņēmumu 5398 darbinieku prasījumu apmierināšanai, vidēji vienam darbiniekam – 534 lati.
2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, pieaudzis darbinieku, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, skaits un līdz ar to pieaugusi kopējā summa, kuru MNA ir izmaksājusi. Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo kopš 2009. gada 10. jūlija ir spēkā ierobežojums summai, kuru var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda viena darbinieka prasījumu apmierināšanai, proti, šī summa nepārsniedz četras maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas (ierobežojums neattiecas uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību).
Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa, dāvinājumi un ziedojumi un administratoru atgūtās summas. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (25 santīmus mēnesī) maksā ikviens darba devējs, kuram var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva pagājušajā gadā samaksāta 1,9 miljonu latu apmērā.
Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2010. gadā izmaksātas:
