Maksātnespējas procesos paredz pilnveidojumus un pavērsienus

2002.gadā Latvijā izveidoja Maksātnespējas administrāciju. Līdz tam valstī nebija vienotas institūcijas, kas koordinētu uzsāktos maksātnespējas procesus un likumdošanas iniciatīvas.

Tieslietu ministrija ir saņēmusi pozitīvu vērtējumu no citām valstīm, uzteikta Latvijas pieredze darbinieku aizsardzībā uzņēmuma maksātnespējas gadījumā, preses konferencē saistībā ar Maksātnespējas administrācijas darba desmitgadi uzsvēra tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš atgādināja, ka savulaik saistībā ar darbinieku prasījumu garantiju fondu bija plašas diskusijas par riska nodevas apmēru (tie ir 25 santīmi mēnesī par vienu strādājošo). Uzkrājums garantiju fondā ir bijis noderīgs, zināmā mērā tas ir bijis kā sociālais spilvens, kas palīdzēja apmierināt darbinieku prasījumus darba devēja maksātnespējas gadījumā, neizmantojot valsts budžetu, kā to paredz likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” situācijā, ja šajā fondā nav naudas.

Likuma grozījumos trūkumu novēršana un novitātes

Kopš 2008.gada dienasgaismu ieraudzījuši divi maksātnespējas likumi. Jaunākais likums ir spēkā kopš 2010.gada 1.novembra. Vēl joprojām nav pabeigti arī procesi, kas sākti saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas bija spēkā no 1996.gada līdz 2007.gadam. Pašreiz darba grupa strādā pie grozījumiem jaunākajā likumā.

Uz LV portāla vaicāto, kādas galvenās problēmas paredzēts novērst ar topošajiem grozījumiem, tieslietu ministrs atzina: galvenā problēma ir tā, ka Latvijā pastāv trīs likumi; divi ir zaudējuši spēku, un ir spēkā esošais likums. Un procesi mums notiek saskaņā ar trīs likumiem, kas nav labi. Tāpēc mērķis ir noteikt pārejas periodu, kurā procesi, kas sākti saskaņā ar nu jau spēku zaudējušajiem likumiem, vai nu būtu pabeidzami, kas būtu svarīgākais, vai arī, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, tad jāsaprot, kādi tam ir iemesli. Mērķis ir nonākt pie tā, lai procesi norit saskaņā ar vienu – pašreiz spēkā esošo Maksātnespējas likumu.

"Garantijas fonds ir bijis arī kā sociālais spilvens."

Tieslietu ministrs raksturoja dažus no iespējamajiem likuma grozījumiem. Likuma darbības laikā ir radusies virkne jautājumu, kas ir saistīti, piemēram, ar kreditoru prasījumu īstenošanu. Zināms, ka tiesiskās aizsardzības procesos ir dažkārt diskusijas par to, vai šo kreditoru prasījumi vienmēr ir pārbaudāmi un ir atzīstami par īstiem. Šajā ziņā ar grozījumiem ir domāts meklēt risinājumus. Viens no jautājumiem, par ko tuvākajā laikā spriedīs darba grupa, – vai būtu iespējams piemērot ģimenes maksātnespējas procesu, jo statistika rāda, ka fiziskām personām, kas iesniedz maksātnespēju, ļoti bieži ir vienādi uzvārdi, tātad tie varētu būt vienas ģimenes locekļi. Process ir savā ziņā saistīts. Laulāto manta lielākoties ir kopmanta, izņemot atsevišķas situācijas.

Ministrs atsaucās uz pieredzi citās valstīs, kad ir ģimenes maksātnespējas process, tas norit ātrāk, efektīvāk un viena, nevis divu administratoru pārraudzībā.

Darba grupā tiek arī diskutēts, vai likumā ir precīzi definēta strīdus definīcija. Ir rosināts, vai kaut kādā mērā būtu atjaunojams bilances tests, piemēram, ja parādnieks apgalvo, ka viņš ir maksātspējīgs un kreditoru pieteikums ir bijis pret šo parādnieku. Pašreiz tiesai nav pienākuma vērtēt neko citu kā vien to, kas noteikts likumā, tātad konkrētu saistību izpilde vai neizpilde. Darba grupa jau ir vienojusies, ka nepieciešami priekšlikumi iespējamajiem kritērijiem, kurās situācijās šādu risinājumu varētu piemērot.

Uz vaicāto, vai grozījumi nebūs tik apjomīgi, ka atkal taps jauns likums, G.Bērziņš izteicās: es negribētu, ka mēs atkal nonāktu pie jauna likuma. Jo vairāk likumu, jo vairāk neskaidrību to piemērošanā, un šajā situācijā, kad mums ir divi likumi, kas ir zaudējuši spēku, un viens spēkā esošs, tas dažkārt rada tiesiskas jukas.

MNA direktors Ervīns Ābele uzskata: piemērotājiem noteikti negribētos strādāt ar četriem likumiem.

Vērtēs sākotnējo procesu kavēšanās iemeslus

Maksātnespējas administrācijas šā gada prioritātes uzraudzības jomā būs maksātnespējas procesi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tiem procesiem, kuri pasludināti saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, lai, kā skaidro E.Ābele, saprastu, kāpēc šie maksātnespējas procesi, kurus varēja pasludināt līdz 2007.gada 31.decembrim, vēl nav pabeigti. Pašreiz ir 428 šādi procesi. Daļa no tiem, iespējams, kaut kādā veidā ir nepamatoti novilcināta.

Ieilgušos procesus E.Ābele skaidroja ar diviem pamatiemesliem: viens, kad administrators maksātnespējīgā parādnieka vārdā vēršas tiesā prasības kārtībā pret debitoriem un sākas pārsūdzēšanas, apelācijas, kas ilgst gadiem. Un otrs – ja administrators, izvērtējot situāciju, vēršas tiesībsargājošās iestādēs pret parādnieka pārstāvjiem, citiem maksātnespējas procesā iesaistītajiem un tiek uzsāktas izmeklēšanas darbības. Kamēr tiesībsargātāji tās nav pabeiguši, administrators tālāk netiekot.

"Ģimenes maksātnespējas process notiek ātrāk un efektīvāk."

Starp prioritātēm ir arī naudas lietu uzraudzīšana – gan  lai maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki iespējami ātrāk saņemtu naudu, ja darba devējs viņiem palicis parādā, gan par MNA piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Administrācijas pastiprinātu uzraudzību sola tiem tiesiskās aizsardzības procesiem, kuri salīdzinoši ātri izbeigti un pasludināts komercsabiedrības maksātnespējas process, kā arī to procesu norisei, kurus pārzina administratori, kuru lietvedībā ir daudz procesu.

Tieslietu ministrs savukārt kā vienu no svarīgākajiem Maksātnespējas administrācijas turpmākā darba virzieniem uzsvēra pārrobežu sadarbību, tostarp informācijas apmaiņu par maksātnespējas procesiem. Jo ir daudz dzirdēts par procesiem Anglijā un citās Eiropas Savienības valstīs, bet, pētot statistikas datus, var secināt, ka reģistros apkopotā informācija neatbilst faktiskajai situācijai. Tāpēc MNA sadarbībā ar citu valstu līdzīgām organizācijām būs liels izaicinājums veidot vienotu koordināciju informācijas apmaiņai. Eiropā ir ideja par Eiropas Savienības maksātnespējas reģistra izveidi.

Gaidīts pavērsiens - saistību dzēšanas iespēja

Tieslietu ministrs arī informēja, ka tuvākajā laikā personām, kas izmantojušas Maksātnespējas likuma iespējas, godprātīgajiem parādniekiem, kas objektīvu iemeslu dēļ ir nokļuvuši maksātspējas problēmās, priekšā stāv saistību dzēšanas procedūra. Saistību dzēšana ir jauns izaicinājums ne tikai šīm personām, bet visai valstij kopumā. Jo šāda iespēja personām, kas nonākušas maksātspējas grūtībās, atjaunotās Latvijas laikā nav bijusi.

Šādu procesu skaits attiecībā uz fizisko personu maksātnespēju varētu būt pietiekami liels, jo personas izmanto šo institūtu. G.Bērziņš informēja, ka darba grupas sēdē, kur piedalījusies Latvijas Komercbanku asociācija, no viņu puses izskanējis aicinājums darba grupai pārskatīt tos priekšnoteikumus procesa uzsākšanai un dažādus ierobežojumus, kas ir noteikti saistību dzēšanas procedūras piemērošanai, proti, mīkstinot šos procesus. „Tas savā ziņā būtu arī cēls žests no banku sektora, atrodot līdzsvaru starp parādnieka interesēm un kreditora interesēm, tātad dot iespēju personām atbrīvoties no atlikušajām parādsaistībām,” vērtēja ministrs.

"Negribētos strādāt ar četriem likumiem."

Saistību dzēšanas procedūra nav ātra. Pirmā daļa šim procesam ir parādnieka mantas pārdošana, kas esot aptuveni seši mēneši. Fizisko personu maksātnespējas procesi atbilstoši jaunajam likumam rosināti 2011.gadā. Tika pārdota manta, un sākta virkne saistību dzēšanas procedūru. Likums nosaka: minimālais termiņš saistību dzēšanas procedūrai ir 2,5 gadi. Tas nozīmē: ja saistību dzēšanas procedūra ir uzsākta, vēl jāpaiet pusotram diviem gadiem, lai redzētu pirmos rezultātus, kur saistību dzēšanas procedūra tiek piemērota un persona tiek atbrīvota no atlikušajām parādsaistībām.

Ar Maksātnespējas aģentūras darbību un vēsturi var iepazīties tās mājaslapā.