Uzņēmumu reģistra (UR) Konsultatīvās padomes sēdē, kurā parasti tiek izskatīti aktuālie jautājumi un problēmas, šoreiz darba kārtībā bija atskats uz iestādes šā gada statistiku un 20 gadu darbu.
Šodiena: uzņēmumu vairāk, maksātnespēja pieaug
2008. gadā UR elektroniski saņēma 81 dokumentu, izsūtīja 30. Šogad šādi saņemto dokumentu skaits ir pieaudzis līdz 1372, bet desmit mēnešos jau izsūtīti 14 814 e-dokumenti. "Elektroniskā reģistrācijas iespēja ir ērtāka, bet tas nozīmē arī mums pašiem pāriet uz "elektronisku domāšanu"," saka R. Balodis. "Protams, tas arī ir lētāk un efektīvāk."
Šā gada desmit mēnešu statistika liecina, ka uzņēmumu reģistrācija ir sasniegusi 2007. gada līmeni, kad tā dēvētajos treknajos gados tika reģistrēti vairāk nekā 800 uzņēmumu mēnesī. Šā gada bilance ir 10 258 jauni uzņēmumi. Tiesa, vēl nevar spriest, kāds ieguvums no daudzajiem jaunajiem uzņēmumiem nākotnē būs tautsaimniecībai, jo trešā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA, tā sauktie vienlatnieki. Tas ir Latvijas likumdošanas jaunums, šīs uzņēmējdarbības formas vērtēšana būs Ekonomikas ministrijas kompetencē.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Tas saistīts ar Komerclikuma reformu – to noslēdzot, tiek likvidēti (izslēgti no reģistra) uzņēmumi, kas nav pārreģistrējušies komercreģistrā.
Statistika rāda, ka pilsoņi kļūst aktīvāki, šogad pieaugusi interese darboties nevalstiskajā sektorā.
Situācija ekonomikā atspoguļojas kā tendences reģistrā. Komercķīlu reģistrācija, kas 2007. gadā sasniedza 27 tūkstošus, šogad desmit mēnešu periodā ir desmitreiz mazāka. Un ievērojami ir pieaudzis ierakstu skaits maksātnespējas reģistrā – šogad izdarīti 18 706 ieraksti, desmit mēnešos trīsreiz vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Acīmredzot vēlme noturēties virs ūdens veicina komersantu izdomu tam izmantot likumam neatbilstošus lēmumus, šogad par 210 "riskantajiem komersantiem" nosūtīti materiāli tiesībsargājošām iestādēm (visā 2009. gadā – 125).
UR darbs – lēmumu kvalitāte
Valsts notāri šogad ir pieņēmuši 113 838 lēmumus. Lēmumu pārsūdzības iespēja galvenajam notāram izmantota 118 gadījumos. Savukārt pēc tam tiesā pārsūdzēti tikai 19 no apstrīdētajiem lēmumiem, kas ir 0,02% iepretī visiem notāru lēmumiem. "Tie ir ļoti sarežģīti – gan juridiska, gan ekonomiska rakstura strīdi," piebilst R. Balodis.
"Uzņēmumu reģistrācija ir sasniegusi 2007. gada līmeni"
Lēmumi tiesā tiek skatīti vidēji 2,5 gadus, pašlaik vecākā lieta tiesā ir par UR 2005. gada lēmumu. R. Balodis stāsta, ka pēc jaunā gada tiks apspriests, kā efektivizēt šo sistēmu, varbūt var atgriezties pie vecā plāna, kad šīs lietas skatīja vispārējās tiesas.
UR gadi grāmatā
UR reģistra atskats uz 20 gadu darbu ietverts grāmatā "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture. Prakse. Komentāri", ko izdevusi Tiesu namu aģentūra. Grāmatā ir UR speciālistu rakstītais par iestādes praksi tiesību normu piemērošanā, publicēti galvenā valsts notāra lēmumu un tiesu nolēmumu teksti, ekspertu viedokļi.
Kā īpaša vērtība grāmatas saturā ir komerctiesību un publisko tiesību speciālistu Aivara Lošmaņa un Edvīna Danovska raksti par UR lomu, lēmumiem un to apstrīdēšanu.
Grāmatas prezentācijā autori uzsvēra – tā ir noderīgs tiesību palīgavots gan praktizējošiem juristiem, komerctiesību speciālistiem, uzņēmējiem. E. Danovskis vērtēja: nav daudz grāmatu, kur kādas valsts iestādes darbinieki vaļsirdīgi sniegtu skaidrojumu par savu darbu, aplūkojot praktiķiem nozīmīgus jautājumus.
UR jaunā informācijas sistēma
Šogad oktobrī noslēdzās konkurss par jauno informācijas sistēmu, līguma slēgšanas tiesības konkursā ieguva apvienība SIA "Lursoft" un SIA "Lursoft IT". Konkursa nolikums paredzēja, ka pirms līguma slēgšanas piegādātāju apvienība jāreģistrē komercreģistrā kā pilnsabiedrība.
2. decembrī Uzņēmumu reģistrs noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Lursoft IS" par jaunās Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas piegādi, izstrādi, ieviešanu, garantijas uzturēšanas un uzturēšanas pakalpojumu sniegšanu un datortehnikas piegādi sistēmas ekspluatācijas nodrošināšanai.
Līgums paredz, ka valstij piederēs sava informācijas sistēma, kas nodrošinās UR deleģēto funkciju izpildi. Sistēma nodrošinās datu apmaiņu ar citām valsts un pašvaldību iestādēm. Tiks izstrādāti un nodrošināti elektroniskie pakalpojumi, kas paredz elektroniskās reģistrācijas nodrošināšanu, kā arī elektronisku informācijas pieprasīšanu un saņemšanu, informē UR.
Informācijas sistēmas izstrādes izmaksas ir 2 099 394.30 latu. Sistēmas izstrādi plānots finansēt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Pašlaik ir iesniegts projekta iesniegums ERAF finansējuma saņemšanai un tuvākajā laikā varētu tikt noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
