Kā izvairīties no tiesāšanās ar "slikto parādnieku"

Kā uzsver zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" zvērināts advokāts Jānis Līkops, saistībā ar Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā pērnā gada novembrī un ir radījuši labvēlīgākus nosacījumus fizisku personu maksātnespējas lietu ierosināšanai un īstenošanai, šogad palielinās šādu procesu skaits. Savukārt juridisko personu maksātnespējas lietu skaitam ir tendence samazināties. Advokāts to pamato gan ar šā maksātnespējas procesa augstajām izmaksām, gan arī pauž viedokli, ka lielākā daļa vājo komersantu ekonomiskās krīzes laikā jau izputējuši.

Taču ne vienmēr ir tā, ka parādnieki savas saistības nespēj nokārtot; ierobežotas rocības apstākļos tie nereti parādus vienkārši nevēlas atdot, faktiski kreditējot paši sevi ar aizturētajām maksājumu saistību summām.

Lai nenonāktu līdz tiesai

Šajos apstākļos arvien aktuālāka kļūst parādu piedziņa. Kreditoriem pastāv izvēle – mēģināt naudu atgūt ārpustiesas parāda piedziņas veidā vai iesniedzot prasību tiesā. Taču, tā kā sevišķi pēdējā laikā ievērojami ir pieaudzis tiesās nodoto un uzsākto lietu skaits, tiesnešu darba slodze ir liela un nevar gaidīt lietas ātru izskatīšanu.

"Kreditoriem pastāv izvēle – mēģināt naudu atgūt ārpustiesas parāda piedziņas veidā vai iesniedzot prasību tiesā."

"Pirmais priekšnoteikums, lai mazinātu nepieciešamību tiesāties, ir darījuma plānošana. Praksē nereti nākas sastapties ar strīdiem, no kuriem līdzēji varēja izvairīties, ja darījums būtu iepriekš pareizāk strukturēts," stāsta advokāts. "Tāpat ļoti svarīgs ir detalizēts rakstveida līgums, īpašu uzmanību pievēršot varbūtībai, ka iecerētais var nepiepildīties un ar partneri var rasties domstarpības. Kā esam novērojuši, vienkāršota pieeja līgumu sastādīšanā iepriekš ir bijusi daļai Skandināvijas uzņēmēju, kuri kā pašu par sevi saprotamu pieņem, ka partneris būs godīgs un to, kas dokumentā vienkāršās frāzēs ierakstīts, arī pildīs. Piemēram, līgumā minēta soda nauda, taču Latvijas civiltiesībās šādu terminu nepazīst, un, ja sākas parādu piedziņa tiesā, tad nav saprotams, ko tas nozīmē – līgumsodu vai soda procentus. Te ir liela atšķirība, un, kā zināms no prakses, tiesa neskaidrus līguma noteikumus tulko par labu parādniekam. Taču jāuzsver, ka neskaidrs līgums parasti nav izdevīgs nevienam no līguma slēdzējiem."

Darījuma nodrošinājuma veidi

Tomēr arī ar ļoti kvalitatīvu līgumu darījuma slēgšanā var būt par maz. J. Līkops aicina jau laikus vērtēt iespēju parādu nepieciešamības gadījumā piedzīt, un līdz ar to novērtēt arī nepieciešamo nodrošinājumu un izpētīt praktisko iespēju to realizēt. Jo citādi parāda piedziņas procesā var nākties pieredzēt, ka nodrošinājumam faktiski nav uzrādītās vērtības: zeme ir pārāk augstu novērtēta nekustamā īpašuma buma laikos; būves nav uzceltas vai arī nav kvalitatīvas, īpašums nav lietojams bez cita īpašuma (piemēram, tas ir kopīpašums vai tā pilnvērtīgai lietošanai nepieciešama piekļuve no blakus īpašuma); īpašums ir apgrūtināts - ieķīlāts vai nodots lietošanā trešajām personām.

Īpaši raksturīgi tas ir attiecībā uz dzīvokļiem vai ģimenes mājām: pirms atdot šo īpašumu kreditoram, īpašnieks noslēdz līgumus ar fiziskām personām par telpu īri un nākamajam īpašniekam šie līgumi parasti ir saistoši. Katrā ziņā tos atcelt vai izbeigt būs sarežģīti un ilgi.

"Pirmais priekšnoteikums, lai mazinātu nepieciešamību tiesāties, ir darījuma plānošana."

Izplatītākie nodrošinājuma veidi ir hipotēka, komercķīla, bankas vai citas personas galvojums, kā arī garantija. Taču praksē iespējami arī citi nodrošinājuma veidi, informē J. Līkops. Daži no tiem – apdrošināšana (tomēr tā var būt gan grūti saņemama, gan pēc tam realizējama), īpašuma, piemēram, automašīnas, pārreģistrācija uz kreditora vārda ar atpakaļpirkuma tiesībām, tiesību piešķiršana lietot īpašumu (piemēram, noma/īre ar atliekošu nosacījumu). Taču katrs no šiem nodrošinājuma veidiem ir piemērojams ļoti individuāli, saskaņā ar reālajiem apstākļiem.

Darījuma plānošanā ietilpst arī tāda šķietami vienkārša darbība kā pilnvarojuma pārbaude, kaut arī, piemēram, uzņēmuma valdes locekļu statusu pārbauda Komercreģistrā, bet nereti arī uz pilnvarām ir vienas vai otras darījumu puses pārstāvju paraksti, un tad pastiprināta uzmanība ir jāpievērš, vai tiem tiešām ir pilnvarojums, piemēram, īpašuma atsavināšanai.

Piemēram, J. Līkops stāsta šādu situāciju: zemesgabals ir sadalīts divās domājamās daļās, un uz pilnvaras pamata šos īpašniekus pārstāvēja trešā persona, kura vienā darījumā pārdeva šīs abas domājamās daļas pircējam. Tad viens no iepriekšējiem īpašniekiem izteica iebildumus par to, ka viņš bija pilnvarojis pārstāvi tikai pārdot iepriekšējam īpašniekam piederējušo īpašuma domājamo daļu, bet nebija pilnvarojis pārstāvi atteikties no pirmpirkuma tiesībām uz otru pārdodamo īpašuma daļu. Līdz galam iztiesājoties, pircējs, visticamāk, uzvarētu šādā strīdā, taču būtu labāk, ja šāds strīds vispār nebūtu radies.

"Parāda piedziņas procesā var nākties pieredzēt, ka nodrošinājumam faktiski nav uzrādītās vērtības."

Vēl viens svarīgs noteikums, kas praksē var ļoti noderēt, ir īpašumtiesību uz pārdoto vai piegādāto lietu pārejas laika noteikšana (Civillikuma 2034. pants). Piemēram, īpašumtiesības uz pirkto lietu pāriet pircējam pat pirms pirkuma maksas samaksas, ja pirktā lieta bez piebilduma ir nodota pircējam. Ja šādā situācijā pircējs kļūst maksātnespējīgs un vēl nav samaksājis pirkuma cenu, tad pārdevējs nonāk neizdevīgā situācijā – piedzīt parādu faktiski nav iespējams, īpašumtiesības jau ir zaudētas, bet uz šo īpašumu pretendē visi kreditori, savukārt pārdevējam ir jāstājas rindā kopā ar visiem pārējiem kreditoriem. Šādā situācijā piedzīt parādu būs grūti.

"Tādēļ, ja jūs pārdodat vai piegādājat mantu, būtu tieši jāpasaka, ka īpašuma tiesības pāries pircējam tikai tad, kad būs samaksāta visa nauda. Līdzīgi ir arī ar īpašumu, kas līdz īpašumtiesību pārejai varētu iet bojā, piemēram, mežs ugunsbīstamajā sezonā. Arī šādā situācijā, lai neiznāk tā, ka jūs nopērkat nederīgu īpašumu, ir aktuāls šis īpašuma tiesību laika pārejas noteikums."

Nedrīkst aizmirst par patērētāju tiesībām

"Vēl viens aspekts, kas ņemams vērā, slēdzot līgumus, un kas kļūst arvien aktuālāks, ir patērētāju tiesības," atgādina J. Līkops. "Ja, piemēram, līgumsods paredzēts tikai vienai pusei (parasti tas ir patērētājam), tad var rasties situācija, ka nekāds līgumsods vispār netiek piemērots, jo pēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normām ir tā, ka netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža. Tātad jau sākotnēji jādomā par to, ka līgumā nedrīkst iekļaut milzīgu līgumsodu par nelielu pārkāpumu cerībā, ka tas jums dos iespēju to samazināt, bet jau sākotnēji ir jāparedz salīdzinoši taisnīgs sods, lai to varētu arī piemērot."