Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai pierādītu ciesto zaudējumu pamatotību un tos piedzītu, parasti būs ejams garš un sarežģīts ceļš. Zaudējumu esamības fakts pats par sevi nav pietiekams, jo persona drīkst izmantot savas tiesības, kaut arī tā rezultātā citiem iestātos nelabvēlīgas mantiskas sekas.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – vai pašreizējais normatīvo aktu regulējums ļauj atgūt zaudējumus vai atrauto (neiegūto) peļņu? Protams, katrs gadījums ir īpašs, tomēr ir arī vairāki juridiski ieteikumi tiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā.
Ir jābūt pierādījumiem
Lielus zaudējumus var radīt ne tikai nekvalitatīvas preces vai pakalpojumi, bet arī ikdienas dzīves situācijas. Piemēri nav tālu jāmeklē. Sieviete, vakarā ejot pa ielu, neremontētās ietves un nepietiekami apgaismotās ielas dēļ paklūp, salauž kāju un tādēļ uz vairākiem mēnešiem zaudē darbspējas.
Vai viņa no pašvaldības, kas atbildīga par konkrētā ceļa remontu, var civiltiesiskā ceļā piedzīt kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem un zaudējumiem, kas radušies darba nespējas dēļ? Vai viņai, izsaucot ātro palīdzību un iegūstot izziņu, ka kāja ir lauzta, ejot pa konkrēto ielu, ir pietiekami daudz pierādījumu?
Cits gadījums – interneta vai telefona sakaru pārtraukuma dēļ uzņēmējam rodas zaudējumi, jo viņa bizness ir saistīts, piemēram, ar telemārketingu.
Ilze Žunde, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve, apliecina: "Pierādījumiem par zaudējumiem ir jābūt, un tiem ir jābūt pietiekamiem. Ja runa ir par pakalpojumiem, tad īpaša uzmanība jāpievērš līguma nosacījumiem. Nereti, kad ar tiem iepazīstas sīkāk, gan fiziskas, gan juridiskas personas saprot, ka zaudējumu piedziņa nebūs iespējama. Jo ne vienmēr līgumam pievēršam vajadzīgo uzmanību, rūpīgi iepazīstamies ar noteikumiem, kuros var būt iekļauti arī maldinoši un negodīgi punkti." PTAC par to jau vairākkārt ir brīdinājis.
Arī strādājot biznesa vidē, juridiska persona var nokļūt situācijās, kad cita uzņēmēja darbība vai bezdarbība var radīt zaudējumus, kuru iespējamību iepriekš nevarēja pat paredzēt. Tad ir divi ceļi – vai nu ar šiem zaudējumiem samierināties, vai sākt cīņu par savu taisnību un tiesībām.
Dažas situācijas, kad rodas zaudējumi
Viens no piemēriem, kad uzņēmējs ir cietis zaudējumus, ir šāds: veikalā traucēta tirdzniecība, jo blakus mājā ieilguši remontdarbi, kuru dēļ regulāri aizsprostots pievedceļš, sabojāts arī ceļš, ko izmanto citi uzņēmēji, turklāt tirdzniecības vietai piegulošā teritorija ir nesakopta. Tas viss traucē uzņēmējdarbībai.
Otrais gadījums – blakus nelielai viesnīcai ceļ dzīvojamās ēkas, un šā objekta ūdensvada un kanalizācijas sistēmas izbūves laikā ilgstoši paralizēta viesnīcas darbība, jo šo darbu dēļ ūdens padeve viesnīcā ir traucēta. Turklāt ūdens spiediena maiņas dēļ viesnīcā notiek avārija. Tā nu tūrisma sezonā – lielākās peļņas periodā – viesnīca nevar uzņemt klientus; otrkārt, tās īpašniecei rodas papildu zaudējumi, jo jāveic dārgs cauruļvadu remonts. Blakus esošā objekta saimnieki dienu pirms darbu sākšanas pie viesnīcas durvīm piestiprina brīdinājuma zīmīti, ka notiks būvniecības darbi. Viesnīcas īpašniece jautā - vai viņai ir tiesības izteikt savas pretenzijas un cīnīties par kompensāciju?
"Lielus zaudējumus var radīt ne tikai nekvalitatīvas preces vai pakalpojumi, bet arī ikdienas dzīves situācijas."
Sergejs Rudāns, zvērināts advokāts, iepazīstoties ar minētajiem piemēriem, skaidro: "Abos gadījumos komersantam tiek nodarīti zaudējumi kaimiņa un pašvaldības darbības rezultātā. Pašvaldība izdod blakus esošā zemesgabala īpašniekam būvatļauju, savukārt kaimiņš veic celtniecības darbus. Abi šie notikumi ir cēloniski saistīti ar zaudējumu rašanos – tas nozīmē, ka komersants nebūtu cietis zaudējumus, ja pašvaldība neatļautu būvdarbu veikšanu un kaimiņš nebūtu izpildījis šos darbus vai arī būtu tos sācis citā laikā (piemēram, pēc tūristu sezonas beigām)."
Kā var rīkoties uzņēmējs, un ko nosaka normatīvie akti?
Andris Vilsons, jurista palīgs, komentējot konkrēto gadījumu, uzsver: "Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības (zaudējumu piedziņa pieder pie saistību tiesībām) rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai pēc likuma. No esošās informācijas izriet, ka šajā gadījumā ir pamats runāt par saistībām, kas izriet no neatļautas darbības."
Jākonstatē prettiesiska rīcība
S.Rudāns, runājot par komersanta tiesībām uz zaudējumu atlīdzību atzīšanu, atzīmē, ka ir nepieciešams konstatēt pašvaldības vai kaimiņa prettiesisku rīcību. Zaudējumu esamības fakts pats par sevi nav pietiekams, jo persona drīkst izmantot savas tiesības, kaut arī tā rezultātā citiem iestātos nelabvēlīgas mantiskas sekas.
Piemēram, pašvaldība ceļa remonta laikā iežogo ietvi, un cilvēki tādēļ nevar apmeklēt uz ielas esošo kafejnīcu. Secīgi, tās īpašnieks nesaņem peļņu. Šajā gadījumā pašvaldība rīkojas likuma ietvaros, un tāpēc tai nav pienākums atlīdzināt kafejnīcas īpašniekam radītos zaudējumus.
Analoģiska situācija ir iepriekš minētajā piemērā ar viesnīcu. Likums uzliek pašvaldībai pienākumu izdot būvatļauju, ja ir izpildīti noteiktie nosacījumi: iegūta kaimiņu piekrišana, saskaņojumi ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un citi nosacījumi. Likums neatļauj pašvaldībai atteikt būvatļaujas izsniegšanu tikai tā iemesla dēļ, ka attiecīgie celtniecības darbi varētu radīt traucējumu kaimiņiem. Tāpat pašvaldība nav tiesīga ierobežot būvatļaujas derīguma termiņu (nosakot, ka tā stājas spēkā nevis uzreiz, bet rudenī), jo šādu iespēju neparedz likums.
Tas nozīmē, ka pašvaldībai nebija tiesiska pamata atteikt būvatļaujas izdošanu. Turklāt pašvaldība varēja uzskatīt, ka personas, kuru intereses aizskar attiecīgie celtniecības darbi, varēs apstrīdēt būvatļauju un panākt darbu apturēšanu. Savukārt kaimiņam nevar pārmest būvdarbu veikšanu tūristu sezonas laikā, jo viņš ir izmantojis savas likumā paredzētās tiesības un ir rīkojies atbilstoši spēkā esošajai būvatļaujai.
S.Rudāns uzskata: "Komersants var vērsties pret pašvaldību vai kaimiņu, ja kāds no tiem (vai abi) ir pārkāpis likumu. Piemēram, pašvaldība izdeva būvatļauju, kaut arī netika saņemti tehniskie noteikumi vai blakus esošo zemesgabalu īpašnieku piekrišana. Kaimiņš būs vainojams, ja viņš ir atkāpies no būvprojekta. Tikai šādos gadījumos cietušajai personai būs tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību."
Tiesiskais regulējums un piedziņa
Tiesiskais regulējums attiecībā uz zaudējumu piedziņu ir šāds: saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, lai būtu pamats no personas (konkrētajā gadījumā no uzņēmuma, kas ceļ daudzdzīvokļu mājas, būvniekiem, kas sabojāja piebraucamo ceļu) prasīt kaitējuma, tajā skaitā zaudējumu, novēršanu, ir nepieciešams konstatēt un pierādīt trīs priekšnoteikumus. Pirmais – neatļautu darbību/bezdarbību, otrais - kaitējuma/zaudējumu esamību, trešais – cēloņsakarību starp prettiesisko darbību un kaitējuma/zaudējuma esamību.[1]
A.Vilsons atzīst, ka visos minētajos piemēros ir iespējams konstatēt zaudējumus – jau esošus zaudējumus, kas izpaužas izdevumos, kas nepieciešami cauruļvadu remontam, kā arī atrautā peļņā. Tomēr ir arī jautājums par to, vai uzņēmuma darbībā var saskatīt neatļautu darbību. Lai atbildētu uz šo jautājumu, katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē, kādi pienākumi personai bija uzlikti ar likumu un vai kādu no šiem pienākumiem persona nav izpildījusi.
Tas nozīmē, ka būtu nepieciešams noskaidrot, vai attiecīgie darbi ir bijuši saskaņoti ar atbilstošajām valsts vai pašvaldības iestādēm, kā arī, kādi pienākumi šajā jomā ir uzlikti personai saskaņā ar speciālo normatīvo regulējumu šajā jomā. Tātad saskaņā ar Būvniecības likuma 33.panta pirmo daļu būvniecības dalībnieka pienākums ir šajā likumā un Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzināt citam būvniecības dalībniekam un trešajām personām tos zaudējumus, kurus tas nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.
Panta interpretāciju var skatīt Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006.gada 15.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-662.
"Tiešo zaudējumu atlīdzināšanai tiesā ir nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apliecina zaudējumu esamību."
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" 40.11 punktu projektētājam, kas sagatavo inženiertīklu pievadu un iekšējo inženiertīklu izbūves projektu, ir jāsaskaņo tehniskā shēma ar inženiertīklu izbūves ierosinātāju, ēkas apsaimniekotāju, attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku un ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas. Minēto noteikumu 40.19 punkts paredz, ka projektētājs atbild par izstrādātās tehniskās shēmas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu. No minētā piemēra var secināt, ka šāda saskaņošana nav notikusi, tāpēc varētu runāt par būvnieku/projektētāju prettiesisko darbību un viņu pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kas radušiem viņu prettiesiskās darbības rezultātā, turpina A.Vilsons.
Vēl viens iespējamais jautājuma risinājuma veids – prasīt zaudējumu atlīdzību no pašvaldības, ja būvnieku darbībā nav saskatāmas prettiesiskas darbības. Tad ir nepieciešams konstatēt, ka pašvaldība ir izdevusi būvniecībai nepieciešamās atļaujas, kas neatbilst normatīvajam regulējumam. Tātad – pašvaldības prettiesisku darbību, izdodot būvatļauju, kas neatbilst normatīvajam regulējumam.
Šo situāciju regulē speciālais Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums, kas nosaka arī zaudējumu apmēra griestus.
Iespējamo darbību shēma
A.Vilsons secina: "Abstrahējoties no konkrētiem piemēriem, ir izstrādāta shēma, kā uzņēmums var rīkoties, lai prasītu zaudējumus no būvniekiem vai pašvaldības." Ieteicamās darbības ir šādas:
Atteikuma gadījumā privātpersona var izvērtēt iespējas vērsties tiesā, prasot zaudējumu atlīdzību tiesas ceļā.
Lielākās problēmas
A.Vilsons atzīst, ka prettiesiskās darbības no būvnieku puses (it īpaši, ja būvniecības darbi ir pabeigti) ir grūti pierādāmas, kā arī ir maza iespējamība, ka pašvaldība ir izdevusi būvniecības dokumentus, kas neatbilst normatīvajam regulējumam. Tā kā cēloņsakarība šajos gadījumos bieži vien neizpaužas tiešā veidā, tās pierādīšana un tiesas pārliecināšana par tās esamību ir samērā problemātiska.
Prasot tikai atrauto peļņu, jābūt pietiekami spēcīgiem pierādījumiem, lai varētu apliecināt šāda veida zaudējumu esamību. Tas nozīmē, ka nepietiek ar varbūtējiem atrautās peļņas aprēķiniem. Tiešo zaudējumu atlīdzināšanai tiesā ir nepieciešams iesniegt dokumentus, kas apliecina zaudējumu esamību (remontdarbu tāme, rēķins, rēķina apmaksu apliecinoši dokumenti).
"Ir nepieciešams konstatēt pašvaldības vai kaimiņa prettiesisku rīcību."
Aplūkojot uzņēmēju izredzes tiesā uzvarēt, A.Vilsons atzīmē, ka "tiesību normas paredz teorētisku iespēju uzņēmumam cīnīties un prasīt zaudējumu atlīdzību par prettiesiskām darbībām, kuras ir veikuši blakus esošā nekustamā īpašuma īpašnieks/būvētājs vai pašvaldība, izdodot prettiesiskus administratīvos aktus. Lai varētu pateikt, vai šāda prasība ir iespējama, katru konkrētu gadījumu ir jāizskata atsevišķi. Lai izvērtētu iespējamību prasīt un piedzīt zaudējumus, ir jāiepazīstas ar lietas faktiskajiem apstākļiem". Tāpēc, ja ir nepieciešams sniegt atbildi uz konkrētas lietas iespējamo tiesisko risinājumu un zaudējumu piedziņas iespējamību, vislabāk konsultēties ar juristu, kas specializējies šajos jautājumos.
S.Rudāns secina: "Lai konstatētu pašvaldības prettiesisku darbību, komersantam visticamāk būs nepieciešama lietpratēja palīdzība. Komersanta nolīgtais speciālists būvvaldē varēs iepazīties ar būvatļauju un citiem dokumentiem, kā arī pārbaudīt likumā noteiktās kārtības ievērošanu. Patvaļīgas celtniecības pierādīšana var izrādīties sarežģītāka, it īpaši, ja ir runa par segtiem darbiem. Taču dažos gadījumos eksperts var noteikt atkāpi no būvprojekta, neapsekojot svešu īpašumu. Turklāt komersants, kas ir pārliecināts par savu taisnību, bet nevar pierādīt to, varētu uzsākt tiesas procesu pret vainīgo personu un lūgt tiesu nozīmēt ekspertīzi vai izprasīt nepieciešamos dokumentus, šādā veidā nodrošinot pierādījumus."
Arī raksta sākumā minētos zaudējumus lauztas kājas un sekojošas darbnespējas dēļ nebūs nedz viegli pierādīt, nedz piedzīt. Kā informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālisti, ar ārsta izziņu katrā ziņā nepietiks; ieteicams sarūpēt arī policijas izziņu, kad, kur un kādos apstākļos negadījums noticis, un arī tad par "sāpju naudu" visticamāk nāksies cīnīties tiesā.
[1] Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. – Rīga, 2006, 209. lpp.; AT Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 10.septembra spriedums lietā Nr. SKC-296.
