NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. novembrī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
4
4

Maksātnespēja nedraudēs tiem, kas saimniekos gudri

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Šomēnes spēkā stājies jaunais Maksātnespējas likums, un tiesas jau saņem gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas pieteikumus. Eksperti uzskata: iespējas izglābties no maksātnespējas ir, jāspēj saimniekot gudri. Jaunais Maksātnespējas likums nosaka vairākas maksātnespējas pazīmes, galvenā no tām – kreditoru rēķini, kurus uzņēmums vairs nespēj samaksāt.

Jāoptimizē darbība

Ja nenomaksātie rēķini uzņēmumā sāk krāties, vadībai jārīkojas, lai maksātnespējas procesu pret uzņēmumu neierosinātu. Jurists, maksātnespējas administrators, Armands Rasa uzskata: „Ja vien uzņēmējs spēj vadīt biznesu saimnieciski apdomīgi, maksātnespēja tam nedraud.”

„Pirmais solis ir savas darbības pārstrukturizācija: jāizvērtē, no kā var atteikties un kurš no pakalpojumiem izmaksā pārāk dārgi. Jāpiebilst, ka darbības saimnieciskumam jāseko līdzi jau no uzņēmuma dibināšanas,” turpina A. Rasa. Viņš vērtē, ka dažkārt lēmumi, kurus nākas pieņemt, ir nepatīkami gan darbiniekiem, gan vadībai, taču, ja netiek paaugstināta efektivitāte, var gatavoties ļaunākajam – kreditoru maksātnespējas pieteikumam. „Var nākties pārdot pamatlīdzekļus, samazināt atalgojumu vai darba vietu skaitu, taču galvenais ir būt gataviem pārmaiņām.”

"Ja netiek paaugstināta efektivitāte, var gatavoties ļaunākajam – kreditoru maksātnespējas pieteikumam."

Brīdī, kad uzņēmums konstatē finansiālās problēmas, jāizvērtē, vai tuvākajā laikā gaidāms kāds uzlabojums. „Ir sektori, kur sākumposmā ieguldītais dod augļus tikai pēc ilgāka laika, piemēram, nekustamais īpašums. Tāpēc jāsaimnieko tālredzīgi jau sākotnēji, ir jārada ilgtermiņa plāns, par kura efektivitāti jāspēj pārliecināt arī kreditori, kas gaida pakalpojumu apmaksu,” norāda jurists.

Viņš piebilst: situācija, kad uzņēmums jūt finansiālas problēmas, bet tās var atrisināt, pārstrukturējot savu darbu, nav kritiska. Daudz sarežģītāk ir tad, ja uzņēmumam finansiālās grūtības rodas apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ, jo daudzi sadarbības partneri kļuvuši maksātnespējīgi.

Var lūgt tiesisko aizsardzību

Ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, viens no risinājumiem ir lūgt Valsts ieņēmumu dienestam pagarināt nodokļu maksājumu termiņus, atlikt maksājumus uz vēlāku laiku vai sadalīt tos noteiktos termiņos.

Ja sāk krāties parādi, iespējams uzsākt arī tiesiskās aizsardzības procesu, kas ilgst aptuveni divus gadus. Tas ir tiesiskais instruments, kas izveidots, lai stiprinātu komercsabiedrību iespējas atgūties no īslaicīgām finansiālām grūtībām.

Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir samērot īslaicīgās finansiālās grūtībās nonākušas komercsabiedrības un kreditoru intereses.

"Ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, viens no risinājumiem ir lūgt VID pagarināt nodokļu maksājumu termiņus, atlikt maksājumus uz vēlāku laiku vai tos sadalīt."

Komercsabiedrībai ir lietderīgi izmantot likumā paredzētos tiesiskos pasākumus savu interešu aizsardzībai, ja tai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu, lai izpildītu savas saistības, kurām jau iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš. Tā kā apstākļi un situācijas, kuras izraisa norēķināšanās grūtības ar kreditoriem, ir dažādas, likumā nav sniegts nepārprotams definējums, kas tiek saprasts ar norādi īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu.

Komercsabiedrībai, iesniedzot tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, būs jāpierāda, ka esošās finansiālās grūtības patiešām pastāv, savukārt tiesa izvērtēs šo pierādījumu pamatotību. Pieteikums uzņēmumam izmaksās 100 latu.

Iesniegt vai ne – morāles jautājums

Uz jautājumu – vai labāk gaidīt, kad maksātnespējas pieteikumu par uzņēmumu iesniegs sadarbības partneri vai to darīt pašam, A. Rasa atbild: pēc jaunā Maksātnespējas likuma stāšanās spēkā tas vairāk ir morāles jautājums.

„Pieteikums pašam parādniekam izmaksās 50 latu, kam vēl jāpieskaita tā dēvētais depozīts divu minimālo darba algu apmērā. Savukārt kreditoram pieteikums izmaksās 250 latu plus depozīta summa. Diez vai pašlaik uzņēmumos – gan kreditoriem, gan debitoriem – ir lieki līdzekļi, lai iesniegtu pieteikumus,” skaidro A. Rasa.

"Jaunais likums paredz, ka informācija tiks publiskota tikai pēc maksātnespējas pasludināšanas."

Viņaprāt, tāpēc radīsies arvien vairāk „mirušo” uzņēmumu, kuriem nav līdzekļu pat likvidācijai. Maksātnespējas administrators vēl piebilst: no 2011. gada plānots atcelt kriminālatbildību par to, ka maksātnespējas pieteikumu neiesniedz pats uzņēmums. Viņš paredz, ka līdz ar to uzņēmēji pieteikumus iesniegs vēl kūtrāk.

Uzņēmuma tēls netiks bojāts

Ir vēl kāds aspekts, kas var atturēt uzņēmējus no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas. „Pirms jaunā likuma stāšanās spēkā maksātnespējas pieteikumus publicēja un par tiem varēja sacelt ažiotāžu, taču jaunais likums paredz, ka informācija tiks publiskota tikai pēc maksātnespējas pasludināšanas.

Tas tomēr ir vērtējams pozitīvi – ja uzņēmumam bijušas tikai īslaicīgas problēmas, netiks bojāts tā tēls un neradīsies problēmas ar esošajiem un iespējamiem sadarbības partneriem,” vērtē Maksātnespējas administratoru asociācijas vadītāja Agnese Kveska.

Arī viņa aicina uzņēmējus novērtēt savas iespējas situācijā, ja radušās finansiālas grūtības: „Ja nav reāla biznesa plāna, kam tic arī partneri, var izvēlēties tiesisko aizsardzību.”

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU