Ieturēto pensiju atmaksai būs speciāls likums

Kur ņems naudu un cik tās vajag?

Izpildot Satversmes tiesas spriedumu, jau februārī pensijas sāks izmaksāt pilnā apmērā. Finanšu ministrs Einars Repše informēja, ka apņemšanās turpmāk izmaksāt pensijas pilnā apmērā ik gadu prasīs aptuveni vēl 120 miljonus latu, kas būs jāņem vērā budžeta konsolidācijā. Jau iepriekš (pirms Satversmes tiesas sprieduma) bija zināms, ka 2011. un 2012.gadā arī būs jāveic budžeta konsolidācija 700–800 miljonu latu apmērā, tagad šī summa kļūs iespaidīgāka. Pagājušogad ieturētā kopējā summa (63,4 miljoni latu), to atmaksājot, tiks iekļauta pagājušā gada budžeta izdevumos, tātad arī deficīta rādītājos, kas ar visu to varētu nepārsniegt ar starptautiskajiem aizdevējiem norunātos 10%. Savukārt, lai noturētu šim gadam ieplānoto 8,5% deficīta līmeni, varētu būt nepieciešami budžeta grozījumi, ja papildu izmaksas saistībā ar pensijām neļaus šo mērķi izpildīt, taču, iespējams, varēs bez tiem iztikt, piebilda ministrs.

Aprīlī atdos visu

Ieturēto pensiju daļu atmaksai kopā būs nepieciešami 73 līdz 83 miljoni latu, deputātus informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.

Novērtējot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktores Ineses Šmitiņas informāciju par tehniskajām iespējām veikt pensiju pārrēķinu, komisijā nolēma visu parādu izmaksāt vienā mēnesī – aprīlī. Tika ņemts vērā arī tas, lai iespējami nepalielinātu VSAA administratīvās izmaksas, kas ir mazākas, ja naudu izmaksā vienā reizē. Kā skaidroja I.Šmitiņa, rēķināšanai tiks izmantota tāda pati pieeja kā pagājušā gada rudenī, atmaksājot ieturēto pensiju naudu pensionāriem invalīdiem. Apmēram 300 tūkstoši pensionāru esot “standarta gadījumi”, kuru maksājumus automātiski aprēķinās tehnika. Taču daudz esot arī individuālu gadījumu, kuros VSAA darbiniekiem jāveic konkrēti aprēķini konkrētām personām. Līdzīgi kā tas ir bijis, jau pensiju daļu ieturot. Sarežģītākie aprēķini varētu būt ar strādājošo pensionāru pensijām, jo šajā grupā situācija esot ļoti mainīga.

Pie īpašajiem gadījumiem pieskaitāmas arī situācijas, ja šajā laikā pensijas saņēmējs jau ir miris. Deputāti un valdības pārstāvji ir vienojušies, ka likumā, kas paredzēs ieturēto pensiju atmaksāšanu, tiks iekļauta arī norma par šīs pensijas daļas mantošanu.

Lai nekavētos ar likuma pieņemšanu, to iesniegs nevis Ministru kabinets, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Ieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli

Izmaksājot ieturēto pensiju daļu, tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) pensijām, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu – 165 latus. IIN atrēķinās nevis no pensijas kopējās aprīlī izmaksājamās summas, bet gan katra mēneša pensijai atsevišķi. Jāatgādina, ka pērn IIN bija 23 procenti. Tātad, ja visos sešos mēnešos pensija ir bijusi lielāka par 165 latiem, summai, kas to pārsniedz, tiks piemērots 23% nodoklis. Savukārt šogad IIN likme ir 26%.

Piemaksās, līdz mainīsies ieņēmumu avots

Deputāti arī precizēja, vai turpmāk tiks saglabāta pensiju piemaksa par darba stāža gadiem (līdz 1996.gadam). Kā paskaidroja labklājības ministrs Uldis Augulis, šīs piemaksas būs arī turpmāk. Vienlaikus ministrs atgādināja, ka tas būs tik ilgi, līdz pensijā dosies un tās sāks saņemt otrā pensiju līmeņa dalībnieki. (Otrajā pensiju līmenī pēc tā ieviešanas brīvprātīgi varēja iesaistīties tie nodokļa maksātāji, kas bija dzimuši pēc 1951.gada un vēlāk, jaunākajai paaudzei pensiju 2.līmeņa maksājumi jau sākotnēji bija obligāti.)

Neapgrūtināt sociālo budžetu

Sociālajam budžetam jābūt pašfinansējošam, atzina gan ministri, gan deputāti. Pašreiz no sociālā budžeta tiek finansētas arī pensiju piemaksas (pagājušajā gadā 143 miljoni latu) un tā dēvētās vecāku algas (88 miljoni latu). Sociālā budžeta jautājumu aktualitāte ir atbrīvot sociālo budžetu no tam neraksturīgiem maksājumiem, proti, no šā budžeta izdot naudu tikai tam, kam paredzētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar šā nodokļa (33,09%) sadalījumu – pensijām, bezdarba, slimības, darba negadījumu apdrošināšanai.

"Izmaksājot ieturēto pensiju daļu, tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu – 165 latus."

Finanšu ministrs skaidroja, ka neredz šķēršļus jau minēto piemaksu, vecāku pabalstu pārcelšanai uz pamatbudžetu, jo budžeta konsolidāciju tas neietekmē. Taču E.Repše vienlaikus uzsvēra, ka ir nepieciešamas arī visu sociālo izdevumu kopējās aplēses, lai zinātu, cik procentus no kopējās naudas valsts izdod sociālajiem mērķiem. Savukārt sakārtojot budžetu atbilstoši tam paredzētajām funkcijām un izdevumiem, var gadīties, ka valsts pamatbudžetam nāksies aizņemties no sociālā budžeta. Tas gan nebūtu nekas ļauns, jo tā būtu lētāka nauda nekā citur aizņemtā.

Par ieturēto no priekšlaicīgām pensijām vēl jādiskutē

Satversmes tiesa (ST) nav lēmusi par priekšlaicīgo pensiju izmaksāšanu samazinātā apjomā, jo, kā decembrī LTV 100.pantā, atbildot uz skatītāju jautājumiem, teica ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris – no priekšlaicīgās pensijas saņēmējiem tiesai iesniegumu nav bijis. ST lietā par pensiju samazināšanu (ar likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”) apvienoja lietas, kas attiecas uz vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10%, kā arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%, par ko sūdzības tiesā bija iesnieguši vairāk nekā 9000 pensionāru.

Saeimas komisijā izskanēja viedoklis: lai arī ST spriedumā par to nekas nav teikts, šī pensijas saņēmēju grupa būtu jārespektē, jo pašreiz šie cilvēki tiek diskriminēti.

Komisija par priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem spriedīs citureiz.

Pensiju vecums – nav aiz kalniem tā palielināšana

E.Repše un U.Augulis sēdē norādīja, ka ir jāstrādā pie pensiju sistēmas pilnveidošanas, lai tā būtu ilgtspējīga. Jau ir izskanējis, ka līdz 2021.gadam pakāpeniski tiks paaugstināts pensijas vecums līdz 65 gadiem.

Sagaidāms, ka pensiju reformas piedāvājums vēlēšanu gadā varētu izvērsties par bargu pārbaudījumu sabiedrībai un valdībai. Kādreizējais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks pauda rūpes par zemo dzimstību Latvijā. Viņaprāt, par normālu tiekot uzskatīta situācija, ka četri strādājošie uztur vienu pensionāru. Latvijā šī attiecība pērn bijusi vairāk nekā divkārt mazāka, proti, 1,6 strādājošajiem jāuzturot viens pensionārs. A.Baštiks paironizēja, ka valdība acīmredzot gatavojas paaugstināt pensijas vecumu līdz bezgalībai.

Labklājības ministrs paskaidroja: situācija šajā ziņā nav bezrūpīga visā Eiropas Savienībā. Sanāksmē Briselē ministrs no Holandes informējis, ka viņi būs spiesti paaugstināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem, jo pretējā gadījumā valsts nespēj nodrošināt uzņemtās saistības. Savukārt deputāte Silva Bendrāte, aizbilstot valdību, uz opozīcijas pārmetumiem finanšu un labklājības ministriem, ieteica atcerēties, ka valstī ir krīze un kādā situācijā valsts bija pagājušajā gadā, piemēram, minot finanšu posta piemeklēto Īslandi, kur piepilsētas iedzīvotāji naudas trūkuma dēļ bija spiesti izlīdzēties “mainot zivi pret putraimiem”.

"Sociālajam budžetam jākļūst pašfinansējošam."

LV.LV jau rakstīja: Latvijā ir 2,25 miljoni iedzīvotāju, nodarbināti apmēram 950 tūkstoši. Visu pensiju saņēmēju skaits ir 563 837 (VSAA oktobra dati).

LM jau pagājušā gada decembrī informēja, ka ministrija līdz 2010.gada 1.jūlijam sadarbībā ar sociālajiem partneriem un starptautiskajiem ekspertiem plāno izstrādāt koncepciju par izmaiņām pensiju sistēmā, kas stātos spēkā 2011.gada 1.janvārī. Dokumentā plānots aplūkot jautājumu par pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu no 2016.gada, nosakot, ka 2016.gada janvārī pensionēšanās vecums būs 62,5 gadi, 2017.gada janvārī - 63 gadi, 2018.gada janvārī - 63,5 gadi. Līdzīgi pensijas vecums tiktu paaugstināts arī turpmākajos gados, līdz 2021.gadā tas sasniegtu 65 gadu robežu.

ES satraukta un igauņi par pensijas vecuma palielināšanu jau lemj

Igaunijas valdība decembrī jau ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz līdz 2026.gadam palielināt pensijas vecumu līdz 65 gadiem, vēstīja BNS. Valdība norādījusi, ka šādam lēmumam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, nepieciešams nodrošināt, lai nākotnē pensijas būtu vismaz tikpat lielas kā pašlaik un, kad iespējams, tās varētu paaugstināt. Otrkārt, jānovērš darbaspēka trūkums, kas var rasties darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ. Patlaban pensijas vecums Igaunijas iedzīvotājiem ir 63 gadi, izņemot laikā no 1944. līdz 1952.gadam dzimušās sievietes, kurām ļauts pensionēties agrāk, proti, sasniedzot 60 gadu un sešu mēnešu vecumu. 2016.gadā pensijas vecums izlīdzināsies un būs 63 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm. Paredzēts, ka pensijas vecums abiem dzimumiem no 2017.gada pieaugs ik gadu par trim mēnešiem un līdz 2026.gadam sasniegs 65 gadus.

Eiropas Savienības līmenī lēmums par pensijas vecuma palielināšanu līdz 65 gadiem tika pieņemts 2002.gadā ES samitā Spānijas pilsētā Barselonā.

Eiropas analītiķi ik pa laikam atgādina par demogrāfijas nelabvēlīgajām tendencēm Eiropā, jo sabiedrības novecošanās Eiropas valstīm varot radīt vēl lielākas un ilgstošākas problēmas nekā pašreizējā krīze, tāpēc jāveic strauji pasākumi savu finanšu sakārtošanai. Pašlaik ES uz vienu par 65 gadiem vecāku cilvēku ir četri strādājošie, taču turpmākajās desmitgadēs strādājošo skaits uz vienu pensionāru var samazināties līdz pat vienam vai diviem.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, lielākais šīs attiecības samazinājums gaidāms 2015.-2035.gadā, kad pensijā sāks iet cilvēki, kas nāca pasaulē dzimstības buma laikos pagājušā gadsimta 60.-80.gados. Tēriņi pensijām un pensionāru medicīniskajai un cita veida aprūpei līdz 2035.gadam pieaugs līdz 25,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 2,7% no IKP pašlaik, EK aprēķinus izklāsta BNS/REUTERS.

Ir speciālisti, kas uzskata, ka pašreizējā krīze varētu kalpot kā modinātājzvans un pamudināt Eiropas valstis jau tagad sākt savu budžetu sakārtošanu, lai sabiedrības novecošanās problēma nenāktu kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Taču ne visi ir tik optimistiski. “Citigroup” eksperte Giada Giani prognozējusi: “Pensiju sistēmas reformas to politiskās nepopularitātes dēļ tiks sāktas tikai tad, kad sistēma sāks sabrukt. Mēs pieredzēsim ļoti sarežģītus nākamos gadus.”