Satversmes tiesas spriedums liks pārkārtot pensiju sistēmu ilgākai drošībai

Labklājības ministrs Uldis Augulis pavēstījis: lai no 1. marta pensijas izmaksātu pilnā apmērā, nākamā gada budžetā nepieciešami papildu 100,8 miljoni latu, bet, lai atmaksātu ieturētās pensijas, – 83 miljoni latu. (2002. gadā pēc Satversmes tiesas labvēlīgā sprieduma valstij nācās atmaksāt no tajā laikā strādājošajiem pensionāriem kopš 2000. gada 1. janvāra ieturēto pensiju summu – vairāk nekā 20 miljonus latu.)

Satversmes tiesa (ST) lietā par pensiju samazināšanu (ar likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”) apvienoja lietas, kas attiecas uz vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10%, kā arī strādājošo pensionāru vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 70%, par ko sūdzības tiesā bija iesnieguši vairāk nekā 9000 pensionāru.

Tiesa pamatā vērtēja divus jautājumus: vai ir pārkāptas personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu; vai ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Lietas izskatīšanas gaitā tika secināts, ka ir pārkāpti abi šie principi.

Nepieciešams padomāt arī par rītdienu

Tiesa atzinusi, ka sociālo tiesību nodrošinājuma apmērs var mainīties, ja mainās valsts finansiālās iespējas, kā arī – valstij ir tiesības samazināt sociālā nodrošinājuma apmēru, ja samazinās valsts finanšu līdzekļu apjoms. Satversmes normas negarantē personām tiesības uz konkrētu un nemainīgu sociālā nodrošinājuma apmēru.

Tiesa norādīja, ka pensiju sistēmai ir jābūt ilgtspējīgai, tas ir, veidotai tā, lai nodrošinātu ne tikai pašreizējos pensiju saņēmējus, bet domātu par nākamām paaudzēm.

Ekonomiskā situācija valstī ietekmējusi arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta stabilitāti. Ne tikai iekšzemes kopprodukts (IKP) krities par vairāk nekā 18%, un strauji pieaudzis gan budžeta deficīts, gan ārējais valsts parāds, bet par 12,3% mazinājies sociāli apdrošināto personu skaits, un sociālās apdrošināšanas budžeta faktiskie izdevumi bija vairāk nekā par 100 miljoniem latu lielāki nekā izdevumi. Tādējādi bija apdraudēta speciālā budžeta ilgtspēja, atgādina ST.

Lai risinātu finansiālās problēmas sociālajā budžetā, Saeimai un Ministru kabinetam bija ne tikai tiesības, bet pienākums rīkoties, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību ilgtermiņā.

Par neapdomību rīcībā ar sociālā nodokļa naudu

Lietā ir materiāli, kas apstiprina: sociālais budžets nav pienācīgi plānots. Tā deficītu veicinājuši vairāki nepārdomāti lēmumi, kas ietekmēs arī tos, kuri pensionēsies nākotnē. Piemēram, vecāku pabalsts 2007. gada septembrī un oktobrī steidzamības kārtībā – dažu nedēļu laikā – tika nepārdomāti noteikts kā jauns sociālās apdrošināšanas veids, nepārskatot apdrošināšanas iemaksu likmi. ST no lietas materiāliem secina, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās tik liels deficīts. Vecāku pabalstu izmaksāšanai 2008. gadā izlietoti aptuveni 66,7 miljoni latu, bet 2009. gadā šim mērķim bija plānots tērēt aptuveni 82,9 miljonus latu. Pensiju ieturējuma rezultātā panākamais kopējais ietaupījums 2009. gadā tika plānots aptuveni 88 miljonu latu apmērā.

"Satversmes normas negarantē personām tiesības uz konkrētu un nemainīgu sociālā nodrošinājuma apmēru."

ST nav atzinusi par pamatotu pieteikumu iesniedzēju viedokli, ka apstrīdētajām normām nav leģitīma mērķa, jo viss nepieciešamais ietaupījums paredzēts vienīgi uz mazturīgāko personu rēķina. Ar apstrīdēto normu palīdzību panāktais budžeta izdevumu samazinājums ir aptuveni 17,4 procenti jeb sestā daļa no valsts konsolidētā budžeta kopējā samazinājuma. Šāds samazinājums neapšaubāmi ir skāris arī citas budžeta pozīcijas, valsts darbības jomas un tautsaimniecības nozares. Tā, piemēram, ir samazināts darbavietu skaits un pārskatīts finansējuma apmērs valsts pārvaldē, arī veselības un izglītības jomā. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pensiju apmēra nesamazināšanas gadījumā būtu nepieciešama vēl lielāka izdevumu samazināšana citās budžeta pozīcijās.

Sliktākais – atņemt arī vistrūcīgākajiem

Tiesa vērtēja, vai, meklējot alternatīvas, ir atrasts saudzējošākais risinājums. Saeima un MK norādīja, ka alternatīvas nebija jāizvērtē, jo 2009. gada 11. jūnijā tika parakstīta vienošanās ar sociālajiem partneriem un citām sabiedriskajām organizācijām. Tiesa uzskata, ka šī vienošanās bijusi formāla.

Likums ir attiecināts uz visiem pensionāriem, neanalizējot radītās sekas attiecībā uz dažādām pensionāru grupām. Valstij ir jānodrošina sociālā nodrošinājuma minimālais līmenis. Tas nozīmē, ka, ieturot pensiju izmaksu uz laiku, valstij īpaši bija jāaizsargā tie pensionāri, kas nesaņem atbilstošu pensiju sociālajam nodrošinājumam un kam var būt nepieciešams lūgt sociālo palīdzību. Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi metodes, pēc kurām var noteikt to pensionāru grupas, kam ieturējumus nedrīkst veikt arī uz laiku.

ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris LTV raidījumā 100. pants uz jautājumu, kādu pensiju saņēmējiem nedrīkstēja ieturēt maksājumus, atbildēja: rēķinot pēc dažādām metodēm, šīs summas, tātad mēneša pensijas, ir robežās no 140 līdz 160 latiem mēnesī.

Tiesiskajai paļāvībai nepiedien steiga

Tiesiskās paļāvības princips nepasargā personu no jebkuras vilšanās. Taču, atkāpjoties no pastāvošās sistēmas, ir jāparedz saprātīgs pārejas termiņš vai kompensācija.

G. Kūtris uzsver: ir situācijas, kad valsts var lemt par sociālā nodrošinājuma samazinājumu, un ir valstis, kas to arī darījušas – vien darījušas saprātīgi. Jo

• ir jāraugās, uz kādām grupām ierobežojumus nedrīkst attiecināt;
• lēmumam ir jābūt terminētam;
• jāparedz, kad ieturētais tiks atmaksāts.

Taču Saeima bija ievērojusi tikai otro nosacījumu – laiku, uz kuru attiecināt pansiju ieturējumus (līdz 2012. gada 31. decembrim).

Tiesa ir pieņēmusi nolēmumu

1. Atzīt likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam un par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.

2. Noteikt, ka saskaņā ar likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu noteiktie ieturējumi no pensijām ir jāizbeidz ne vēlāk kā no 2010. gada 1. marta.

3. Noteikt, ka Saeimai ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. martam ir jānosaka kārtība, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Skaitļi sprieduma fonā

ST lietas gaitā ir uzklausījusi ministrijas un citas valdības iestādes, kā arī ekspertus.

Finanšu ministrija informējusi, ka 2009. gada astoņos mēnešos nodokļu maksātāju kopējais parāds valsts sociālās apdrošināšanas budžetam bijis 108 miljoni latu, tas ir, par 32,9 miljoniem latu jeb 43,8% vairāk nekā attiecīgajā 2008. gada periodā.

Savukārt Valsts kase tiesu informējusi, ka 2009. gada augusta beigās valsts speciālā budžeta uzkrājums veidojis 845,4 miljonus latu, no kuriem 522,5 miljoni latu bijuši izvietoti termiņnoguldījumos un 322,9 miljoni latu – kontu atlikumos Valsts kasē.

Labklājības ministrija paskaidrojusi, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības princips ir pašfinansēšanās. Proti, pašreizējās izmaksas pensiju un pabalstu saņēmējiem tiek segtas no šobrīd strādājošo veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinās arī valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi. Tā rezultātā budžeta ieņēmumi nesedz izdevumus un tiek apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas, līdz ar to – arī pensiju sistēmas darbība.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta tagadējais izvērtējums un prognozes turpmākajiem gadiem skaidri norāda: ja sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi netiks steidzami pārskatīti; būs ierobežoti finanšu līdzekļi sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksai; savukārt valsts sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājums – izlietots, budžetā veidosies reāls deficīts.

Latvijas Banka informējusi, ka 2009. gada jūnijā kopš tā paša gada sākuma uzkrātais valsts konsolidētā budžeta deficīts sasniedzis 458 miljonus latu jeb 3,5% no prognozētā gada iekšzemes kopprodukta. Tad esot prognozēts, ka līdz gada beigām minētais deficīts varētu sasniegt 1,3 miljardus latu. Ja budžeta deficīts netiktu samazināts par 500 miljoniem latu, tiktu apdraudēta gan starptautiskā aizdevuma saņemšana, gan valsts funkciju veikšana, gan arī pēc iespējas ātrāka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās valstī. Apstrīdēto normu pieņemšana bijusi daļa no fiskālās konsolidācijas, un apstrīdēto normu ietekme uz izdevumu samazināšanu 2009. gadā plānota 88 miljonu latu apmērā. Latvijas Banka uzskata, ka tādējādi likumdevējam esot izdevies sasniegt tā izraudzīto pamatmērķi.

Finanšu eksperts Ģirts Rungainis norādījis, ka pensijas un pabalstus, kas tiek maksāti no sociālās apdrošināšanas budžeta, nevar uzskatīt par personas īpašumu. Tos var atzīt par zināmu valsts apsolījumu veikt izmaksas no solidaritātes fonda, ņemot vērā, piemēram, personas ieguldījumu vai darba stāžu. Šādas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai konkrētā situācijā valsts var atļauties minētos maksājumus veikt.

Neesot šaubu par to, ka, samazinot pensijas vai pabalsta apmēru, valsts konkrēto personu pieviļ. Tomēr pašreizējā situācijā ienākumu ierobežojums skar lielāko sabiedrības daļu un, ja kādai sociālajai grupai tas netiek piemērots, šī grupa faktiski atrodas privileģētā stāvoklī. Ņemot vērā to, ka valsts maksātspēja samazinājusies, vispirms būtu jāiegūst sabiedrības vairākuma atbalsts tam, lai kādas sociālās grupas finansiālais stāvoklis tiktu uzlabots.

Ja ST apstrīdētās normas atstātu spēkā, ekonomiskās sekas varētu būt dažādas. Pirmkārt, panākot izdevumu samazinājumu sociālajā jomā, valsts izpildītu starptautisko aizdevēju prasības un turpinātu saņemt starptautiskos aizdevumus. Otrkārt, personas turpmāk ņemtu vērā to, ka uz valsts solījumiem nevar paļauties. Treškārt, samazinātos pensionāru pirktspēja un pasliktinātos viņu dzīves apstākļi, daļai trūcīgo personu – pat īpaši jūtami. Ceturtkārt, daļa no strādājošajiem pensionāriem pārtrauktu darba tiesiskās attiecības, tomēr viņu atstātās darbavietas gluži vienkārši nebūs iespējams aizpildīt zemā atalgojuma dēļ.

"Likums ir attiecināts uz visiem pensionāriem, neanalizējot radītās sekas attiecībā uz dažādām pensionāru grupām."

Ja ST apstrīdētās normas atceltu, arī būtu jūtamas ekonomiskās sekas. Pirmkārt, valsts būs spiesta rast budžeta samazinājumu citās jomās. Ja šāds samazinājums netiks rasts, valsts turpmāk nespēs saņemt starptautiskos aizdevumus un būs spiesta pāriet uz bezdeficīta budžetu. Otrkārt, turpmāk daudz rūpīgāk tiks izvērtēta tādu valsts solījumu izpilde, kuri attiecas uz pensiju palielināšanu. Treškārt, palielināsies iedzīvotāju paļaušanās uz valsti, un tādējādi valstij būs lielāks stimuls veidot labāk pārdomātu un sabalansētu ilgtermiņa politiku. Ceturtkārt, pensiju nepalielināšana deflācijas situācijā būtu līdzvērtīga pensiju palielināšanai, jo pensionāru pirktspēja pieaugs. Piektkārt, pensiju nesamazināšana stimulēs iekšzemes patēriņu.

Kā alternatīvu apstrīdēto normu pieņemšanai Ģ. Rungainis minējis visaptverošu valsts pārvaldes reformu. Ir arī iespēja paplašināt nodokļu bāzi un palielināt atsevišķus nodokļus. Tomēr eksperts ieteicis ņemt vērā to, ka, palielinot nodokļu slogu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, pastāv liels risks vēl vairāk pasliktināt valsts ekonomisko situāciju.

Finanšu eksperts norādījis, ka kopējais pensionāru nodarbinātības ekonomiskais efekts esot salīdzinoši neliels. No ekonomiskā viedokļa pensionāru tiesības strādāt esot uzskatāmas drīzāk par privilēģiju un šo tiesību samazinājums esot pieļaujams. Uzsvērts arī, ka pensiju izmaksu samazinājums jāvērtē kopsakarā ar budžeta izdevumu samazinājumu citās jomās. Ja pensiju izmaksu proporcionālais samazinājums ir vienāds ar samazinājumu citās jomās vai mazāks par to, tas vērtējams kā valsts iespēju jautājums.

Strādājošie pensionāri darbu pārtrauca

Ik mēnesi no pensijām tiek ieturēti apmēram 10 miljoni latu. Šāda summa no sociālā budžeta turpmāk papildus būs jāizdod katru mēnesi. Ja pensijas pilnā apmērā neizmaksās vēl divus mēnešus, valsts jau būs parādā astoņos mēnešos ieturēto naudas summu – apmēram 80 miljonus latu.

Pēc likumā „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” noteiktajiem ierobežojumiem darbu šogad ir pārtraukusi vairāk nekā puse strādājošo pensionāru.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras preses sekretāre Edīte Olupe LV.LV informēja: jūnijā strādājošo pensionāru skaits bija 70,4 tūkstoši, bet jūlijā tas saruka līdz 35,6 tūkstošiem; augustā – līdz 32,6 tūkstošiem, septembrī – līdz 31,2 tūkstošiem. Oktobrī strādājošo pensionāru kopējais skaits bija vairs tikai 30,3 tūkstoši, novembrī – 29,9 tūkstoši.

Pensionāriem piešķirtās un izmaksātās pensijas apmērs

Latvijā ir 2,25 miljoni iedzīvotāju, nodarbināti apmēram 950 tūkstoši. Visu pensiju saņēmēju skaits ir 563 837 (VSAA oktobra dati). Oktobrī vecuma pensijas saņēma 472 455 cilvēki. Vecuma pensijas vidējais apmērs – 179,43 lati. Izdienas pensijas saņēma 2764 personas;  pensijas vidējais apmērs oktobrī – 164,32 lati.

Ne vēlāk kā līdz 1. martam jābūt pieņemtam lēmumam, kādā veidā valsts ieturēto pensiju daļu izmaksās. ST uzskata: sākot ieturētās naudas atdošanu, jāņem vērā pensionāru vecums un ienākumi. Saeimas komisijas jau ir sākušas apspriedes ar ministrijām par naudas atdošanas kārtības iestrādi likumos, arī iespējamajiem finanšu avotiem.

Šai kontekstā ir pieklusis iepriekšējo nedēļu aktuālais jautājums – sākt darbu pie pensijas vecuma paaugstināšanas normu izstrādes un vienlaikus – sabiedrības sapratnes veidošanas par šāda lēmuma neizbēgamību nākamajā desmitgadē.