Taisnību Satversmes tiesā meklē simtiem pensionāru

Daudzi velk paralēles ar tiesvedības rezultātu pirms septiņiem astoņiem gadiem, kad strādājošie pensionāri panāca sev labvēlīgu spriedumu. Pašreiz gan likumdevējam varētu būt vairāk argumentu sevis (valsts) aizstāvībai.

Pieteikumu iesniedzēji sūdzas par 9. Saeimā 16. jūnijā pieņemtā likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” normām. Ar sūdzībām griežas gan strādājošie pensionāri, gan vecuma pensiju saņēmēji, ir daži iesniegumi arī par strādājošo vecāku samazinātajiem pabalstiem, LV.LV informēja Satversmes tiesas (ST) sekretāre Līna Kovalevska.

Vienlaikus ar budžeta grozījumiem, kas stājās spēkā 1. jūlijā, tika ierobežoti izdevumi arī sociālajā jomā – vecuma un izdienas pensijas samazinātas par 10%, vecuma pensijas strādājošajiem pensionāriem – par 70%, strādājošiem vecākiem vecāku pabalsts samazināts par 50%.

Tiesa saņem gan individuālas, gan apvienotas sūdzības. Piemēram, starp sūdzībām ir arī 132, ko sagatavojuši Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas darbinieki, atsaucoties uz ST kancelejas vadītāju Guntu Barkāni, vēsta BNS.

ST aicina sniegt kopīgus pieteikumus

Satversmes tiesa pagājušonedēļ izplatīja paziņojumu, aicinot pieteikumu iesniedzējus pēc iespējas apvienoties un sniegt kopīgus pieteikumus, norādot vienu kontaktpersonu. Tiesa paskaidroja, ka pašreiz tiek iesniegts ļoti liels skaits pieteikumu (konstitucionālo sūdzību) saistībā ar grozījumiem likumos, kas nosaka atalgojumu, pensiju un citu sociālo maksājumu apmēru pēc šā gada 1. jūlija. Saskaņā ar likumu individuāla pieteikuma gadījumos tiesai ir pienākums katram sniegt individuālu atbildi. Tas prasot lielus izdevumus pasta pakalpojumu un kancelejas preču apmaksai. Savukārt Satversmes tiesa strādājot būtiski samazināta budžeta apstākļos.

ST arī atgādina, ka konstitucionālajā sūdzībā ir jānorāda sūdzības iesniedzējs, institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu (tiesību normu), lietas faktisko apstākļu izklāsts, sūdzības juridiskais pamatojums (jāpierāda, ka personai radīts tiesību aizskārums) un prasījums Satversmes tiesai.

Satversmes tiesas kancelejas vadītāja uzsvērusi, ka strādājošajiem pensionāriem, lai iesniegtu sūdzību par pensijas samazināšanu, nepieciešams arī pierādījums, kas norāda iesniedzēja tiesības to veikt, – izziņa no darbavietas par to, ka konkrētā persona ir nodarbināta.

"Valdības pārstāvji vairākkārt ir norādījuši – ja Latvijai gadu mijā solītā starptautiskā aizdevuma kārtējā summa netiks saņemta, valsts nespēs pildīt savas saistības jau augustā."

Lai arī novēroti vairāki gadījumi, ka daļa iesniedzēju savas sūdzības pievieno kādas citas personas iesniegtai sūdzībai, ST aicina to nedarīt. L. Kovalevska skaidroja: kopējā tiesas prakse paredz, ka katrs iesniedzējs savu sūdzību iesniedz pats, taču gadījumus, kad cilvēki vēlējušies pievienot savu sūdzību kādam citam iesniegumam, atsevišķi izvērtē ST priekšsēdētājs vai ST kolēģija, kuri var nepieņemt šīs sūdzības.

Tāpat, ja sūdzības pret pensiju samazināšanu strādājošajiem pensionāriem iesniegtu kādas citas sociālās grupas pārstāvis, piemēram, students, ST šo sūdzību reģistrētu, taču varētu atzīt par nederīgu. L. Kovalevska skaidroja, ka konstitucionālās sūdzības pamatbūtība ir aizstāvēt savas tiesības, uzskatot tās par pārkāptām vai ierobežotām.

Iebilst pret neatbilstību Satversmei

LV.LV jau rakstīja, ka strādājošais pensionārs un būvniecības eksperts Ilmārs Drēziņš iesniedzis sūdzību Satversmes tiesai, lūdzot atzīt, ka pensijas samazinājums strādājošajiem pensionāriem par 70% ir neatbilstošs Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību aktiem. Pieteikumā norādīts, ka strādājošie pensionāri tiek diskriminēti ne tikai pēc vecuma, bet arī attiecībā uz tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri saņem ienākumus no kapitāla.

I. Drēziņš pieteikumā tiesai uzsver, ka apstrīdētā norma nav leģitīma, jo tās mērķis ir izstumt no darba tirgus vecāka gadagājuma cilvēkus. Viņaprāt, ar šo lēmumu tiek diskriminēti ne tikai strādājošie pensionāri, bet arī tie, kas saņem ienākumus no kapitāla.

Pensionārs tiesai lūdz atzīt likuma “Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 3. panta pirmās daļas neatbilstību Satversmes 1., 91., 105., 106. un 109. pantam, Satversmes 1., 91., 105., 106. un 109. pantam, Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. panta pirmajai daļai un 26. pantam, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 6. pantam, 7. panta a)punktam un 9. pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam, šīs konvencijas 1. protokola 1. pantam.

Satversmes tiesai mēneša laikā jāpaziņo, vai tā lietu pieņems izskatīšanai.

Situācija šogad atšķiras no 1999.–2002. gada

Jauno likumu par pensiju un pabalstu izmaksas ierobežojumiem Saeima pieņēma 2009. gada valsts budžeta grozījumu likumu paketē, samazinot valsts kopējos izdevumus par pusmiljardu latu, lai budžeta deficīta segšanai saņemtu Eiropas Komisijas aizdevumu 1, 2 miljardu eiro (apmēram 840 miljoni latu) apmērā. Izdevumu samazinājuma nepieciešamību ir radījis budžeta naudas izmaksu pārtēriņš, ekonomiskā lejupslīde un nodokļu ieņēmumu krass samazinājums. Valdības pārstāvji vairākkārt ir norādījuši – ja Latvijai gadu mijā solītā starptautiskā aizdevuma kārtējā summa šovasar netiks saņemta, valsts nespēs pildīt savas saistības jau augustā, vienkārši sakot, valsts kasē naudas nebūs.

Taču Saeimā debatēs par jaunā likuma paredzētajiem ierobežojumiem deputāti jau norādīja, ka šīs normas, visticamāk, tiks apstrīdētas. Tika atgādināts arī par 2002. gada Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par prettiesisku tika atzīta likumā “Par valsts pensijām” 1999. gadā iekļautā norma strādājošajiem pensionāriem no 2000. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. janvārim neizmaksāt to pensijas daļu, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru. Sākumā tika maksāts 60 latu, pēc tam – 90 latu.

"Situācijās ar strādājošo pensionāru tiesību aizskārumu pirms desmit gadiem pieņemtajos grozījumos likumā “Par valsts pensijām” un šogad pieņemtajā likumā par pabalstu un pensiju izmaksu ir gan līdzības, gan arī atšķirības."

Satversmes tiesas sēdes stenogrammā (2002. gada 19. februārī) var izlasīt, ka sūdzības iesniedzēji Mārtiņš Draudiņš (viņš ir iesniedzis sūdzību arī par jauno likumu), Valdis Eglītis, Viktors Purmalis toreiz, apstrīdot likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumu 26. pantu, ar ko valsts ierobežoja pensijā izmaksājamo summu strādājošajiem pensionāriem, norādīja uz tā neatbilstību Satversmes 91. un 109. pantam, kā arī starptautiskā pakta par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām (ko ir ratificējusi Latvijas valsts) 9. pantam.

Savukārt atbildētājs – Saeimu tiesā pārstāvēja Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš – citēja šā pakta 2. pantu, kurā ikviena pakta dalībvalsts apņemas individuāli un starptautiskās palīdzības veidā, piemēram, sadarbojoties ekonomikas un tehnikas jomā, maksimālajos tai pieejamo resursu ietvaros veikt pasākumus, lai pakāpeniski nodrošinātu šajā paktā atzīto tiesību pilnīgu īstenošanu ar visām atbilstošajām metodēm, tostarp arī pieņemot likumdošanas pasākumus. G. Kusiņš ST sēdē uzsvēra – ir pilnīgi skaidrs, ka sociālās un ekonomiskās tiesības ir cieši saistītas ar valstī pieejamajiem resursiem.

Situācijas pirms desmit gadiem un pašreiz ir līdzīgas ar to, ka arī 1999. gadā likumā “Par valsts pensijām” ierobežojošā norma tika iestrādāta, lai glābtu sociālo budžetu un pensiju sistēmu no sabrukuma. Taču situācijas ir arī atšķirīgas, jo 1999. gadā Pensiju likuma grozījumos Saeima ar ierobežojošu normu skāra vienas sociālās grupas – strādājošo pensionāru – intereses. Un runa bija par vienu – sociālo budžetu, kurā strauji progresēja deficīts (ko savukārt izraisīja vēl 6. Saeimas pirmsvēlēšanu gaisotnē pieņemtie grozījumi, likumā “Par valsts pensijām” iekļaujot papildu indeksācijas un citus palielinātus maksājumus pensionāriem).

Savukārt ar 2009. gada budžeta likumu grozījumu paketi, samazinot arī izdevumus sociālajā jomā, no sabrukuma tiek glābts viss budžets. Un vēl pašreizējā situācija atšķiras ar to, ka valstī ir tikai atsevišķi cilvēki un atsevišķas specifiskas grupas, kurām ar likumu netiek samazināti ienākumi (vienalga, vai tie tiek saņemti no valsts pamatbudžeta vai speciālā jeb sociālā budžeta). Tiesa, šai kārtībai nepakļaujas arī valdībai opozīcijā nostājušās pašvaldības.

2002. gadā pēc ST labvēlīgā sprieduma valsts atmaksāja ieturēto pensiju summu – vairāk nekā 20 miljonus latu. Saskaņā ar šā gada budžeta grozījumu gatavošanā veiktajiem aprēķiniem, neizmaksājot strādājošajiem pensionāriem visu pensiju, budžeta izdevumos tiek ietaupīti 37 miljoni latu, vecuma un izdienas pensiju samazinājums par 10% paredz 50,5 miljonu latu ietaupījumu.