Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 8. panta ceturtā daļa nosaka, ka par ikvienu dzīvojamo māju iekārtojama Mājas lieta. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares pārstāvjiem ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”, kas iesniegts starpinstitūciju saskaņošanai.
Mājas hronika – palīgs apsaimniekošanā
„Mājas lietas ieviešanas mērķis ir nodrošināt mājas pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību,” saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. „Tajā tiek uzkrāti visi dokumenti, kas ir saistīti ar dzīvojamo māju un tās pārvaldīšanu.”
Mājas lietu vajadzēs iekārtot arī to denacionalizēto māju īpašniekiem, kuri paši pārvalda un apsaimnieko savu īpašumu. Attiecībā uz ģimenes mājām noteikumi mājas lietu struktūru nereglamentē.
„Šis dokuments nekādā ziņā nav jāuztver kā represīvs pasākums, bet gan lai īpašnieks un pārvaldnieks, kas pilda īpašnieka lēmumus, varētu pārliecināties par mājas stāvokli un lēmumu īstenošanas gaitu,” uzsver M. Auders. „Faktiski tas būs palīglīdzeklis pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesa organizēšanai. Mājas lietu vajadzētu vairāk uzskatīt par mājas hroniku, kas ļauj izdarīt attiecīgus secinājumus.”
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kā iekārtojama un aktualizējama Mājas lieta, tajā norādītas lietā ietveramās nodaļas, prasības to noformēšanā, kā arī informācijas aktualizēšanas nosacījumi un kārtība, kādā pieprasāma un sniedzama informācija par Mājas lietu. Noteikumu projekts paredz, ka Mājas lietu izveido, aizpilda un aktualizē dzīvojamās mājas īpašnieks, pārvaldnieks vai īpašnieka pilnvarota persona.
Sīkas ziņas par mājas un dzīvokļu īpašniekiem
Mājas lietu varēs iekārtot gan papīra dokumenta, gan elektroniska dokumenta veidā. Tai jāsastāv no četrām nodaļām, kurās ievieto attiecīgos dokumentus. Mājas lieta glabājas pie dzīvojamās mājas īpašnieka, bet, ja namam ir vairāki īpašnieki, – pie pārvaldnieka, ja pārvaldīšanas līgumā nav noteikts citādi.
Mājas lietai iekārto titullapu, kurā norāda mājas adresi un lietas vešanas uzsākšanas gadu.
Mājas lietas pirmā nodaļa ietver būtiskāko: nekustamā īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta kopiju, kā arī normatīvajos aktos noteiktos dzīvojamās mājas pamatdokumentu oriģinālus. Jaunos dokumentus šai nodaļai jāpievieno 10 darba dienu laikā pēc to saņemšanas.
"Mājas lietā tiek uzkrāti visi dokumenti, kas ir saistīti ar dzīvojamo māju un tās pārvaldīšanu."
Savukārt otrajā nodaļā ir apkopotas ziņas par dzīvojamās mājas īpašnieku vai dzīvokļu īpašniekiem. Informāciju par dzīvokļu īpašniekiem ieraksta Dzīvokļu īpašnieku sarakstā, kurā norāda attiecīgā dzīvokļa numuru un tā īpašnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, bet juridiskām personām – nosaukumu un reģistrācijas numuru. Šī saraksta mērķis ir reģistrēt personas, kuras attiecīgajā namā dzīvo. Protams, pašam pārvaldniekam ir jāpārliecinās, vai cilvēkam, kurš reģistrējas kā dzīvokļa īpašnieks, ir nepieciešamie dokumenti (zemesgrāmatu akts).
Ja notiek īpašnieku maiņa, tad jaunajam īpašniekam par to 10 darba dienu laikā pēc korroborācijas attiecīgajā Zemesgrāmatu nodaļā ir jāziņo Mājas lietas vedējam, iesniedzot zemesgrāmatu apliecības kopiju. Mājas lietas vedējam šīs izmaiņas divu darba dienu laikā jāieraksta Dzīvokļu īpašnieku sarakstā, turklāt tā, lai būtu redzama visu īpašnieku maiņa.
Trešajā nodaļā – tehniskie dokumenti un energopase
Mājas lietas trešajā nodaļā jāapkopo dzīvojamās mājas tehnisko dokumentu oriģināli - dzīvojamās mājas tehniskā pase (plāni, shēmas), projektu dokumentācija, energopase (sertifikāts), kurā jānorāda informācija par ēkas enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar līdzīgām ēkām un to energoefektivitātes pasākumu saraksts, kurus var veikt attiecīgajā namā. Jo energopasē mazāki skaitļi, jo māja ir izdevīgāka ekspluatācijā un videi draudzīgāka.
Ēku energosertifikācija ir instruments, kas nākamajam ēkas pircējam vai īrniekam dod iespēju uzzināt, kāds ir attiecīgās ēkas enerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā. Ēkas energoefektivitātes novērtējums var būt noderīgs arī pašiem ēku īpašniekiem vai pārvaldītājiem. Novērtējot ēkas energoefektivitāti, energoauditors ne tikai aprēķina enerģijas patēriņu, bet arī dod ieteikumus ēkas siltumnoturības uzlabošanai.
Noteikumi paredz divu veidu sertifikātus:
- ēkas energoefektivitātes sertifikāts (esošām ēkām), kas būs derīgs 10 gadus;
- ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām), kura derīguma termiņš būs divi gadi.
Šos dokumentus sagatavo atbilstoši 2009. gada 13. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 40 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”.
Savukārt energoplāns ietver energoauditora ieteikumus, esošās situācijas analīzi, iespējas modernizēt enerģijas pārvades tīklus un finansējuma avotus jeb pārvaldnieka rīcību, lai palielinātu apsaimniekotā nama energoefektivitāti.
„Trešajā nodaļā jāievieto arī mājas tehniskā apsekojuma atzinumi un citi tamlīdzīgi dokumenti. Piemēram, mājas siltuma apgādes sistēmās tehniskais apsekojums, kā arī ar elektronisko sakaru komersantiem noslēgtie līgumi un saskaņotie projekti par servitūta tiesību nodibināšanu,” informē M. Auders. Izmaiņas tehniskajos dokumentos Mājas lietā iekļauj 10 darba dienu laikā pēc to saņemšanas. Šajā nodaļā ievieto arī instrukcijas par to vai citu mājas tehnisko iekārtu apkalpošanu.
Ceturtajā nodaļā – viss par mājas pārvaldīšanu
Visapjomīgākais dokumentu klāsts atradīsies Mājas lietas ceturtajā nodaļā.
Tajā vajadzēs ievietot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas tiesiskumu apliecinošu dokumentu kopijas, citu normatīvos aktos noteikto dokumentu oriģinālus, kā arī dokumentu oriģinālus obligāti veicamo un citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai un to izpildes apliecinājumus, uzsver M. Auders.
Šīs nodaļas pamatu veidos ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītie dokumenti: dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti vai savstarpēji noslēgtais dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku pieņemtie lēmumi, tajā skaitā dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumi, uz pārvaldīšanas darbībām attiecināmie līgumi, pārvaldīšanas darba plāni, budžeta pārskati u.c.
"Mājas lietu vajadzēs iekārtot arī to denacionalizēto māju īpašniekiem, kuri paši pārvalda un apsaimnieko savu īpašumu."
Denacionalizētajos namos Mājas lietā vajadzēs ievietot īpašnieka lēmumus, kas saistīti ar pārvaldīšanas jautājumiem. Ministru kabineta noteikumu „Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi” projekts nosaka:
- līdz katra mēneša 30. datumam Mājas lietā ir jāiekļauj no katra dzīvokļa īpašnieka saņemtās pakalpojumu sniedzējiem pārskaitīto maksājumu apliecinošas izdrukas par iepriekšējo mēnesi;
- līdz katra mēneša 30. datumam jāiekļauj skaitītāju mērījumi par iepriekšējo mēnesi;
- līdz kārtējā gada ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam jāiekļauj dzīvojamās mājas faktisko ieņēmumu un izdevumu atskaite par katru iepriekšējo ceturksni, bet līdz kārtējā gada 31. maijam – dzīvojamās mājas faktisko ieņēmumu un izdevumu gada atskaite par iepriekšējo kalendāro gadu.
Savukārt plānošanas dokumentus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu, lietai jāpievieno 10 darba dienu laikā pēc attiecīgā plāna apstiprināšanas.
Šajā nodaļā jāievieto arī ar dzīvojamās mājas tehnisko uzturēšanu saistīto darbu (siltumtīklu, elektroapgādes sistēmas tehniskā apkope, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas apkope u.c.) izpildi apliecinošus dokumentus divu darba dienu laikā pēc attiecīgo pasākumu veikšanas.
Pārvaldniekam reizi gadā jāfiksē uzkrāto līdzekļu apjoms. Mājas lietā var iekļaut arī citu informāciju, kurai ir nozīme dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Ar Mājas lietu varēs iepazīties mājas īpašnieki
Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem (mājas īpašniekam), kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar Mājas lietu tā vedēja klātbūtnē. Turklāt Mājas lietas pārvaldītājam uz rakstveida pieprasījuma pamata ir pienākums sniegt Mājas lietā esošo informāciju institūcijai, kuras kompetencē ir dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība par tās kompetencē esošajiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītajiem jautājumiem.
"Mājas lietu varēs iekārtot gan papīra dokumenta, gan elektroniska dokumenta veidā."
Mājas lietas beigās jāiekārto saraksts, kas atspoguļo informāciju par personām, kuras iepazinušās ar tajā esošo informāciju, norādot, kuras nodaļas tikušas skatītas. Sarakstā īpaši atzīmē, kāda informācija tiek kopēta vai citādi pārnesta.
Jāizveido arī atsevišķs tā dēvētais arhīva sējums, kurā apkopo aktualitāti zaudējušos dokumentus. Par aktualitāti zaudējušiem dokumentiem atzīstami tie, kas ir izpildīti vai kam ir notecējis termiņš. Šos dokumentus Mājas lietas pārvaldītājs ievieto arhīva sējumā, kad pagājuši divi gadi pēc to aktualitātes zaudēšanas.
Ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības vai lietas vešana tiek nodota citai personai, tā šim dokumentu klāstam pievieno „Mājas lietas vešanas nodošanas un pārņemšanas aktu”, kurā norāda tās pārņemšanas datumu un dokumentu sarakstu. Tajā norāda dokumentus, kuri Mājas lietai jau ir pievienoti un kuri vēl jāpievieno. Mājas lietas vešanas nodošanas un pārņemšanas aktu paraksta līdzšinējais Mājas lietas vedējs un tiesību pārņēmējs.
Ekonomikas ministrija saistībā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām šobrīd izstrādā vēl trīs Ministru kabineta noteikumu projektus. Tie skars dzīvojamās mājas sanitāro apkopi, dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehniskās apkopes un kārtējo remontu, kā arī noteikumus par kārtību, kā tiek plānotas un īstenotas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības.
