Dzīvojamās mājas apkopi turpmāk reglamentēs MK noteikumi „Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”, kuru projekts atrodas ceļā uz Ministru kabinetu. Līdz šim neviens normatīvais akts nav noteicis šādas sanitārās apkopes prasības.
Sanitārai apkopei jānovērš iespējamie kaitējumi
MK noteikumu galvenais uzdevums ir novērst iespējamos apdraudējumus cilvēka veselībai, kā arī vides drošībai un īpašumam. Šeit der atcerēties kaut vai tos nelaimīgos kritējus, kuri šoziem guvuši traumas, ejot pa slidenām ietvēm vai gūstot savainojumus no krītošām lāstekām. Līdz šim līgumos par namu apsaimniekošanu parasti tika minēta viena vispārīga frāze – apsaimniekotājs nodrošina mājai piesaistītā zemesgabala uzturēšanu. Taču kādi darbi jāveic un cik bieži, tajos parasti netika minēti.
Jaunie noteikumi būs saistoši ne tikai daudzstāvu dzīvojamo namu, bet arī ģimenes māju īpašniekiem. Lai dzīvokļu īpašnieki zinātu, no kā prasīt atbildību par nesakoptu kāpņu telpu vai neslaucītu pagalmu, turpmāk pārvaldniekam nama kāpņu telpā vai interneta mājaslapā vajadzēs ievietot savas kontaktpersonas vārdu, uzvārdu un citu informāciju, kur un kā attiecīgais cilvēks meklējams. Protams, ka ģimenes mājās šāda informācija nebūs nepieciešama – pietiks, piemēram, ar laulātās draudzenes komandu nekavējoties tīrīt trotuāru.
Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumu otrais paragrāfs veltīts dzīvojamās mājas teritorijas apkopei. Jāpiebilst, ka ar dzīvojamo māju mēs saprotam ne tikai pašu ēku, bet arī tai piegulošo teritoriju.
Noteikumu projektā minēti regulāri veicamie darbi. Starp tiem var minēt teritorijas slaucīšanu, zālāja kopšanu, nokritušu zaru un lapu aizvākšanu, sniega tīrīšanu, kā arī citus darbus. Apsaimniekotājam būs jārūpējas arī par suniskas izcelsmes blakusproduktu tīrīšanu, kas zināmā mērā saudzēs šo ģimenes lutekļu saimnieku estētiskās jūtas.
Apsaimniekotājam tāpat būs jārūpējas par atkritumu savākšanu, jo noteikumu projekts nosaka, ka tie uzglabājami tikai slēgtas konstrukcijas konteineros. Jācer, ka pēc noteikumu stāšanās spēkā uztūkuši plastmasas maisiņi, tukšas pudeles un citi iedzīvotāju darbības rezultāti vairs neveidos iespaidīgus kalnus blakus konteineriem. Pacelt to vākus taču ir tik grūti! Jāuzrauga būs arī sīko atkritumu urnas, kuras jānovieto pie mājas centrālās ieejas.
Uzmanību prasīs arī daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu apkope. Noteikumi paredz, ka kāpņu telpu sauso uzkopšanu vajadzēs veikt vismaz reizi nedēļā, bet mitro - reizi mēnesī. Savukārt, ja laiks ir lietains, ar grīdas lupatu vajadzēs strādāt biežāk.
"Līdz šim līgumos par namu apsaimniekošanu minēta viena vispārīga frāze – apsaimniekotājs nodrošina mājai piesaistītā zemesgabala uzturēšanu."
Logus apsaimniekotājam vajadzēs mazgāt vismaz reizi gadā. Prakse rāda, ka šie darbi vislabāk veicami pavasarī. Nāksies rūpēties arī par atkritumu vadiem.
Ja apsaimniekotājs nolēmis mājas pagrabā vai citās koplietošanas telpās uzsākt cīņu ar pelēm un žurkām, par paredzamajām darbībām piecas dienas pirms deratizācijas sākuma viņam rakstiski par to būs jāpaziņo mājas iedzīvotājiem.
Protams, iepazīstoties ar šo darbu apjomu, rodas jautājums - kas kontrolēs apsaimniekotāja veikumu? Zināmas sankcijas par pavirši padarītu darbu nosaka Administratīvo pārkāpumu kodekss. Piemēram, par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā fiziskajām personām paredzēts naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem. Teritorijas uzturēšanas kārtību reglamentē arī pašvaldību saistošie noteikumi. Šajā gadījumā tiešā kontrole jāveic pašvaldības policijas darbiniekiem. Par visām nebūšanām vajadzēs atbildēt pilnvarotajam pārvaldniekam.
Veicinās dzīvojamo māju saglabāšanu
Aizpērnā gada beigās Latvijā kopumā bija reģistrētas 351 319 dzīvojamās mājas, kas veido ievērojamu mūsu valsts nacionālās bagātības daļu. To saglabāt un pilnveidot ir aicināts MK noteikumu projekts „Dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanas, tehniskās apkopes un kārtējā remonta noteikumi”. Līdz šim šo procesu regulēja atsevišķu juridisku dokumentu dažas sadaļas. Arī šajā gadījumā galvenais uzstādījums ir saistīts ar pamatuzdevumu – novērst apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi, kā arī pagarināt tajā uzstādīto iekārtu kalpošanas laiku.
Lai taupītu dzīvokļu īpašnieku naudas līdzekļus, šis process ir sadalīts divās daļās. Vispirms jāmin vizuālā apsekošana jeb pārbaude. To dara pārvaldnieks, kas konstatē esošo situāciju. Ja tiek atklāta kāda problēma, tiek veikta tehniskā pārbaude atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana".
Noteikumu projekts nosaka, ka tad, ja konstatēts bojājums, remonts ir veicams kā ārpuskārtas remonts (piemēram, plīsis ūdensvads) vai plānots remonts (kāpņu telpas ieejas nojume laiž cauri ūdeni). Visus šos darbus ir jānodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājam.
"Noteikumu projektā minēti regulāri veicamie darbi: teritorijas slaucīšana, zālāja kopšana, nokritušu zaru un lapu aizvākšana, sniega tīrīšana."
Dzīvojamās mājas iekārtu uzturēšanu var veikt pārvaldnieks, tostarp slēdzot ārpakalpojumu līgumus. Ņemot vērā, ka noteiktu iekārtu apkope un apsaimniekošana prasa speciālu izglītību un kvalifikāciju (iekārtas ar paaugstinātu bīstamību – gāzes ietaises, lifti utt.), pārvaldnieks šo iekārtu apsaimniekošanu un apkopi pilnvaro veikt attiecīgām servisa organizācijām.
Noteikumu projektā ir ietverta atsauce uz Latvijas valsts standartiem, lai nodrošinātu situāciju, ka tie ir saistoši personai, kas veic atsevišķu dzīvojamā mājā esošu iekārtu un komunikāciju tehnisko apkopi. Šie standarti ir obligāti arī personai, kas veic gāzes iekārtu ierīkošanu un tehnisko apkopi. Kā zināms, par a/s „Latvijas gāze” veikumu dzīvokļu īpašniekiem atsevišķa maksa nav paredzēta, jo atlīdzība par tehnisko apkopi un apsaimniekošanu (arī iekštelpās) jau ir iekļauta gāzes tarifā.
Dzīvojamā mājā uzstādīto ietaišu (piemēram, karstā ūdens padeves sūkņu) apkopes kārtību un intervālu nosaka šo iekārtu ražotājs.
Reizi gadā jāapseko no pamatiem līdz jumta korei
Noteikumu projekts nosaka, ka reizi gadā pārvaldniekam jāveic mājas apsekošana no pamatiem līdz jumta korei. Šīs darbības noteikumu projektā izklāstītas visai detalizēti. Piemēram, pamatu vizuālā pārbaude jāveic, lai konstatētu, vai nav notikusi to nosēšanās, vai nav radušās plaisas, tāpat jāidentificē arī mitruma bojājumi un atlobījies apmetums.
Biežāk (reizi mēnesī) uzmanība jāpievērš apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gāzes apgādes sistēmai. Papildus apsekojumi vajadzīgi arī pēc vētrām vai pamatīgiem nokrišņiem.
Īpaši uzmanīgi māja jāapseko tad, ja būves daļai vai iebūvētajiem būvizstrādājumiem beidzies vidējais kalpošanas laiks. Šie parametri ir atspoguļoti divos MK noteikumu projekta pielikumos – „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedalījums kapitalitātes grupās pēc pielietotajiem materiāliem, konstrukcijām un vidējais kalpošanas ilgums” un „Konstruktīvo elementu, apdares un inženierietaišu vidējie kalpošanas ilgumi”. Piemēram, īpašas rūpes prasīs 103., 104. un citu sēriju nami, kuru kalpošanas vidējais ilgums ir aptuveni 60 gadu. Savukārt 2. pielikumā redzams, ka vismazāk rūpes sagādās māla kārniņu jumta segums, kura vidējais normatīvais kalpošanas laiks krietni pārsniedz simts gadu. Šis pielikums arī liecina, ka dzīvojamā mājā īpaši jutīgi ir karstā ūdens cinkotie cauruļvadi, kuru vidējais kalpošanas ilgums svārstās no 15 līdz 20 gadiem.
Jaunais noteikumu projekts norāda, kādos gadījumos jāveic ārpuskārtas remonts. Piemēram, apkures sistēmas bojājumi apkures laikā vai jumta segums, ja konstatēta caurtece.
"Reizi gadā pārvaldniekam ir jāveic mājas apsekošana no pamatiem līdz jumta korei."
Jāpiebilst, ka minētais MK noteikumu projekts nosaka arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala vizuālo pārbaudi. Šīs darbības ietver piebrauktuvju, celiņu seguma pārbaudi, žogu, vārtu, kā arī apzaļumojuma ietekmi uz dzīvojamo māju, jo tas dažkārt bojā nama fasādi.
Protams, ka visa dokumentācija, kas saistīta ar dzīvojamās mājas apsekošanu un remontiem, ir iekļaujama Mājas lietā.
Minētie MK noteikumu projekti tika apspriesti Mājokļu attīstības konsultatīvajā padomē, kas apvieno namu apsaimniekotāju un citas sabiedriskās organizācijas, kā arī nozares speciālistus.
Pašlaik Ekonomikas ministrijas speciālisti atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām turpina darbu pie ceturtā šīs grupas normatīvā akta - MK noteikumiem, kas noteiks kārtību, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītas darbības.
