NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. septembrī, 2010
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
6
6

Kas kuram pieder, un kas par ko atbild?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šobrīd kopējā parādu summa par siltumu valstī krietni pārsniedz 10 miljonus latu.

FOTO: Arnis Blumbergs

Latvijas Namu pārvaldnieku ģildes (LNPĢ) pirmās pilnsapulces uzmanības centrā bija apaļā galda diskusija „Kā ar normatīviem aktiem veicināt mājokļa kvalitātes uzlabošanu, tā ilgmūžību un drošumu? Kurš maksā par kaimiņa parādiem?”, kas šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem gan dzīvokļu īpašniekiem, gan namu pārvaldniekiem un apsaimniekotājiem.

Kopumā situācija ir visai bēdīga. Šobrīd kopējā parādu summa par siltumu valstī krietni pārsniedz 10 miljonus latu, atzīst Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Kaut arī parāds ir nedaudz deldēts, summa vēl arvien ir ievērojama.

Lai labotu situāciju, tiek piedāvāti dažādas iespējas. Piemēram, parādus segt no dzīvokļu īpašnieku veidotajiem uzkrājumiem.

Garš likumu pieņemšanas process

Jebkurš likums top kā atbilde reālai dzīves situācijai, kuru nepieciešams noregulēt valstiskā līmenī. Taču pieņemtie likumi vai to grozījumi apstiprināšanas brīdī Saeimā faktiski jau ir novecojuši. Tas nozīmē, ka likumdevējs it kā atpaliek no dzīves realitātes, jo likumu pieņemšanas process ir visai garš.

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem neapšaubāmi ir saistīts ar iedzīvotāju parādu problēmu, saka Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. „To nav iespējams atrisināt tikai ar vienu normatīvo aktu. Vispirms šeit jāmin nepieciešamība grozīt Civilprocesa likumu, kas parādu atgūšanā paredz priekšrocības hipotekārās ķīlas turētājam. Mēs ierosinājām mainīt šo kārtību un prasības par pārvaldīšanas un komunālo maksājumu parādiem ierindot pirms hipotekārās ķīlas turētāju prasībām.

Daudzi dzīvokļu īpašnieki pašreizējās Civilprocesa likuma normas izmanto savās interesēs un nemaksā parādus, kaut arī no tā cieš pārējie nama iedzīvotāji. Grozot likumu, pārējiem nama dzīvokļu īpašniekiem vairs nevajadzētu meklēt papildu līdzekļus, lai segtu šī nemaksātāja parādus, vai šiem mērķiem izmantot mājā uzkrātos līdzekļus. Pagaidām šis projekts atrodas pieņemšanas vai noraidīšanas procesā.”

"Jebkurš likums top kā atbilde reālai dzīves situācijai, kuru nepieciešams noregulēt valstiskā līmenī. Taču pieņemtie likumi vai to grozījumi apstiprināšanas brīdī Saeimā faktiski jau ir novecojuši."

Pārvaldnieka darbu, domājams, padarīs vieglāku arī izmaiņas likumā „Par dzīvokļu īpašumu”. Turpmāk pārvaldniekam kā vienīgo lēmumu pieņemšanas veidu vairs nevajadzēs izmantot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.

„Nav jau svarīgi visus sasaukt kopā, bet gan, izmantojot dažādus paņēmienus, noskaidrot, ko vēlas īpašnieki,” uzsver M. Auders. „Piemēram, galīgo lēmumu varēs pieņemt īpašnieku rakstiskas aptaujas rezultātā. No šā likuma paredzēts izņemt arī normas, kas nav radušas piemērojumu reālajā dzīvē.

Šīs četru piecu gadu vecās idejas, kuras daudzviet jau izmanto pārvaldnieki, šobrīd diemžēl ir iestrēgušas Saeimā.”

Nejūtas par īpašniekiem

Likumā „Par dzīvokļu īpašumu” ir parādījies jauns termins – „dzīvokļu kopība”. Ļoti iespējams, ka tas dzīvokļu īpašniekiem liks saprast, ka blakus dzīvoklis viņa mājā ir arī kopīpašums, kura daļa tāpat pieder īpašniekam, uzskata SIA ,,Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde” valdes loceklis Juris Vidžis.

„Šī jau ir visai sena problēma,” atzīst Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere. „Kopš seniem laikiem iedzīvotāju vidū valda uzskats: jumts un pagrabs – tie ir jūsu, apsaimniekotāju ziņā, bet teritorija, par kuru rūpējos es, sākas aiz mana dzīvokļa metāla durvīm.”

Šobrīd situācija gan ir nedaudz mainījusies. Dzīvokļu īpašnieki dažkārt jau spēj vienoties par kāpņu telpas vai jumta remontu. It īpaši šāda sadarbība ir vērojama renovētajās mājās, kur mitekļu saimnieki pat bez īpaša pārvaldnieka lūguma sakārto savam namam piegulošo teritoriju: veido puķu dobes, zālienu, sakārto celiņus, ierīko solus.  

"Daudzi dzīvokļu īpašnieki pašreizējās Civilprocesa likuma normas izmanto savās interesēs un nemaksā parādus, kaut arī no tā cieš pārējie nama iedzīvotāji."

Iepriekšējo gadu lielākā kļūda bija resursu ieguldīšana jaunos projektos, bet nevis veco māju sakārtošanā, uzskata L. Šnīdere. Pašlaik krīzes apstākļos atkal ir problēmas ar lēmumu pieņemšanu par kopīpašuma sakārtošanu, jo cilvēkiem gluži vienkārši trūkst naudas. Tieši tāpēc pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku sapulces ir jāorganizē ļoti gudri, jo ļaudis nevēlas apmaksāt citu parādus. Atsevišķā grupā vajadzētu izdalīt tā dēvētos labticīgos nemaksātājus, kuriem patiešām nav naudas. Šķiet, ka ar šādu situāciju saskaras visi namu pārvaldnieki.

„Man kā pārvaldniekam dzīvokļu īpašniekiem ir jāuzdod jautājums – ko darīsim un ko nedarīsim, jo mēs, kā mēdz teikt, atrodamies vienā laivā,” spriež L. Šnīdere.

Taču pārvaldīšanas darbības, atbilstoši Dzīvokļu pārvaldīšanas likumam, nosaka dzīvokļu īpašnieks, oponē J. Vidžis. Šie jautājumi ir jārisina kopīgiem spēkiem, bet noteicējs nevar būt pārvaldnieks.

Dzīvokļu īpašnieki neapšaubāmi ir sliktāk sagatavoti sava nama pārvaldīšanai nekā profesionāls pārvaldnieks, turklāt kopš seniem laikiem tieši pārvaldnieks ir bijusi instance, kur sūdzēties par nepieslēgtu siltumu. Dzīvokļa īpašnieku sagatavošana sava nama apsaimniekošanai ir šodienas aktualitāte.

Ir arī citas grūtības. Piemēram, Jelgavā visus dzīvokļus, kuri piederēja valstij, ar īpašu lēmumu nodeva pašvaldībai, kas pārvalda visus neprivatizētos dzīvokļus. Šie īpašumi visai bieži nav ierakstīti zemesgrāmatā, kas savukārt rada problēmas ar lēmumu pieņemšanu, piemēram, par nama renovāciju.

Parādu problēma un risinājumi

Kopīpašuma uzturēšana ir cieši saistīta ar iedzīvotāju maksu par nama apsaimniekošanu. Speciālistu un atbildīgo personu diskusiju degpunktā pašlaik ir parādi par siltumu. Taču šī nemaksāšanas problēma ir jāpaplašina, uzskata Namu pārvaldnieku ģildes biedri, jo ļaudis nemaksā arī par sava nama apsaimniekošanu, renovāciju. Tas savukārt var radīt visai nopietnas sekas, jo bankas jokus nemīl.

Šajā saistībā rodas jautājums, vai pārvaldniekam, kas darbojas uz pilnvarojuma līguma pamata, par siltumu ir jāmaksā dzīvokļu īpašnieku vietā, jo pilnvarojuma līgums neuzliek pilnvaras ņēmējam pienākumu segt pilnvaras devēja parādus? Atbilstoši normatīvo aktu normām pārvaldnieks ir tikai starpnieks starp siltuma piegādātāju un īpašnieku. Ja pārvaldnieks uzņemas šīs saistības, tās ir jāieraksta līgumā, skaidro M. Auders. Šādā līgumā jābūt atrunātām visām pozīcijām – kas maksā un par ko maksā, kādas saistības uzņemas pārvaldnieks un kādas - dzīvokļu kopība; kurā brīdī siltuma piegāde tiek pārtraukta un kad to nedrīkst darīt. Šāda veida līgumi paaugstinās dzīvokļu īpašnieku atbildības pakāpi.

"Atbilstoši normatīvo aktu normām pārvaldnieks ir tikai starpnieks starp siltuma piegādātāju un īpašnieku."

„Zināms paradokss ir tas, ka pilsētās, kur katrs dzīvokļa īpašnieks tieši norēķinās ar siltuma piegādātāju, parādi ir lielāki. Savukārt namos, kur šī naudas plūsma iet caur pārvaldnieku, parādu ir mazāk,” saka M. Auders.

„Domāju, ka šajā situācijā pie sarunu galda ir jāsēžas visām ieinteresētajām pusēm – dzīvokļu īpašniekiem, pārvaldniekiem un siltuma piegādātājiem,” uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Jānis Kalviņš. Tikai šādu sarunu laikā var rast kopīgus risinājumus.

Lai cīnītos ar parādniekiem, LLPA izpilddirektors iesaka izveidot ārpustiesas parādu piedziņu sistēmu vai arī vienkāršot jau esošās procedūras. Ļoti iespējams, ka ir nobriedusi nepieciešamība izveidot Īres tiesu, kas ātri pieņemtu lēmumus. Saprotot, kāda situācija ir valstī, varbūt tieši tai ir jāveido buferis starp siltuma ražotāju un patērētāju, domā Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, un tas varētu būt krīzes fonds.

Šo ideju atbalstīja arī pārējie diskusijas dalībnieki.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU