SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
20. novembrī, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
5
5

Likumdošanas sakārtošanai galvas liek kopā būvnieki

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Būvniecības process no būvniecības dokumentācijas līdz būvatļaujai un rezultātam mūsu valstī procesa ērtības un kvalitātes ziņā ir nelabvēlīgs.

Septembrī apstājās Ekonomikas ministrijas sagatavotā likumprojekta „Būvniecības likums” tālākā virzība, jo pret to iebilda biedrība „Sabiedrība par atklātību „Delna””, Latvijas Arhitektu savienība un citas organizācijas. Tomēr būvniecības sektora pārstāvji turpina diskutēt par kompleksām izmaiņām būvniecības likumdošanā.

Jaunu Būvniecības likumu un normatīvos aktus bija iecerēts izstrādāt, lai uzlabotu būvniecības procesa tiesisko regulējumu un mazinātu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējiem.

„Vēl arvien ir daudzi jautājumi, kuros daudzās būvniecības sektora organizācijas nav atradušas vienotu skatupunktu, tāpēc mēģināsim saskaņot viedokļus,” tā diskusijas „Kā sakārtot būvniecības sektora normatīvo bāzi? Neatliekamie uzdevumi” nepieciešamību 10. novembrī skaidroja Būvniecības asociācijas Biznesa un finanšu pētniecības centra direktors Andris Nātriņš. „Mums ir svarīgi sakārtot vairākas procedūras - būvprakses sertifikāciju, būvkomersantu reģistrēšanu un publiskos iepirkumus.”

Pusgads būvatļaujas saņemšanai

Latvijā publiskotajā ikgadējā Pasaules Bankas pētījumā „Doing Business 2009”, kurā analizēti dažādi uzņēmējdarbības vidi raksturojoši rādītāji, būvatļauju izsniegšanas jomā Latvija starp 181 valsti ir ierindota 78. vietā. Lai iegūtu būvniecības atļauju, Latvijā ir jāveic 25 procedūras, bet, piemēram, Dānijā - sešas.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis uzskata, ka būvniecības procesu var saīsināt, samazinot saskaņojumu skaitu, kas jāsaņem būvprojektam pirms būvniecības uzsākšanas, taču vienlaikus svarīgas ir būvprojektu un būvdarbu kvalitātes nodrošināšana un kontrole. „Būvniecības process no būvniecības dokumentācijas līdz būvatļaujai un rezultātam mūsu valstī procesa ērtības un kvalitātes ziņā ir nelabvēlīgs. Tāpēc arī būvniecībā maz cerību uz ārvalstu investoriem,” uzskata A. Cinis. „Būvniecības dalībnieku atbildība pašreizējā likumā nav noteikta pietiekami precīzi, un ir liela iespēja manipulēt vai izvairīties no atbildības. Mēs ierosinām vienkāršot un saīsināt būvniecības procesu, lai 180 dienu vietā iztiktu ar 60. Ierosinām sadalīt būves kategorijās un noteikt, kuras kategorijas ēkām ir kāds procesa komplicētības līmenis.

"Lai iegūtu būvniecības atļauju, Latvijā ir jāveic 25 procedūras, bet, piemēram, Dānijā - sešas."

Sabiedriski nozīmīgām būvēm vajadzētu paredzēt publiskās apspriešanas procesu, jo sabiedrībai ir jāzina, ko paredzēts būvēt, un jābūt tiesībām izteikties.

Ir jāmaina administratīvā procesa ietekme uz būvniecības procesu. Pašlaik ir tā, ka, tiklīdz ierodas ekskavators un sākas būvniecība, tā viena kaimiņa sūdzība aptur visu procesu. Lai tā nebūtu, ir jānodrošina, ka būvniecības atļauja ir galvenais dokuments, ar kuru pašvaldība pasaka – šajā vietā drīkst celt iecerēto būvi, bet apstrīdēt būvniecību ir iespējams vien procesa pašā sākumā, kamēr vēl nav investēta nauda, nav slēgti līgumi un nav nekādi materiāli zaudējumi. Pēc tam šis lēmums ir apstrīdams tikai tiesā. Ja izdotos šo shēmu iestrādāt Būvniecības likuma projektā, tad varētu ievērojami paaugstināt Latvijas konkurētspēju investīciju tirgū un investīciju piesaistē.”

Sertificēšana nozīmē atbildību

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem būvniecības jomā Latvijā reglamentētas profesijas ir arhitekts, būvinženieris un būvtehniķis. Pastāvīgai darbībai šajās profesijās nepieciešams attiecīgs būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. Profesiju reglamentāciju nosaka Būvniecības likums un likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītājs Edvīns Timofejevs norāda, ka sertificēšanas jēga ir ieviest konkrētas personas atbildību kāda noteikta uzdevuma veikšanā: „Ir piecas jomas, kurām jābūt sertificētām, bet reālajā dzīvē tas ir aizgājis savu ceļu. Cenšoties visu it kā sakārtot, ir izsniegti ļoti daudzi un dažādi sertifikāti, kas uz reglamentēto jomu neattiecas, un tie ieguvuši tādu pašu svarīgumu kā reglamentētās jomas sertifikāti.

Tomēr mēs vēl ilgu laiku nebūsim gatavi tam, ka, paļaujoties uz labo praksi un to, ka visi zina, kā jādara pareizi, varēsim no sertificēšanas atteikties. Arhitekta atbildība ir ļoti liela, jo tas veido vidi, kas vēl daudzus gadus ietekmēs sabiedrību. Būvinženieris savukārt atbild par būvju drošumu un funkcionalitāti. Arhitektu savienība kategoriski iestājas par to, ka pašreizējais sertificēšanas institūts ir jāsaglabā, kā arī jāpilnveido un jāsakārto sertifikātu izmantošana nereglamentētajā jomā.”

Būs izmaiņas Būvkomersantu reģistrā

Būvniecības likums nosaka: lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kurās fiziskajai personai patstāvīgai darbībai saskaņā ar Būvniecības likumu nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts, komersantam ir pienākums reģistrēties Būvkomersantu reģistrā. Ekonomikas ministrija (EM) tikko sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Būvkomersantu reģistrācijas noteikumos. Grozījumi tajos neļaus būvniecības tirgū darboties komersantiem, kuru attiecīgās jomas speciālists būs nodarbināts vairākos uzņēmumos. „Tas nozīmē, ka būvinženierim darba līgums varēs būt tikai vienā kompānijā,” skaidro EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Gatis Ābele. „Intensīvi sakārtojot Būvkomersantu reģistru, ir izslēgts vairāk nekā 300 kompāniju, bet redzam, ka pirms katra iepirkuma tiek dibināti jauni komersanti un būvniecības inženieris uz vienu dienu parādās reģistrā un atkal viņu „aizņemas”.”

"Būvnieki daudz spriež par to, kā novērst iepirkumu praktizēšanu par zemāko cenu, jo vispirms vajadzētu izvērtēt, vai tie valstij ir arī izdevīgākie."

Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka pašlaik finansiāli vienkāršāk būtu visus būvkomersantus pārreģistrēt atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. „Būvkomersantu reģistrs ir ļoti svarīgs būvniecības procesa un iepirkuma procedūras kvalitātes nodrošināšanai. Ja darbu veikšanai vajadzīga būvatļauja, tad reģistrācijai Būvkomersantu reģistrā jābūt obligātai visos valsts un pašvaldību iepirkumos. Reģistrā ir jābūt pilnīgi visai informācijai un saistībai ar citām datubāzēm. Piemēram, informācijai par nodokļu nemaksāšanas, nelegālā darbaspēka izmantošanas, darba drošības pārkāpumiem.” V. Birkavs atzinīgi vērtē EM lēmumu reģistra darbību nodot nevalstiskas organizācijas pārvaldībā. EM sola, ka tas būs jau 1. janvārī.

„Reģistram ir jābūt cieši saistītam ar Publisko iepirkumu likumu, citādi tam vispār nav jēgas,” uzsver V. Birkavs. „Jau tagad ir vairāki gadījumi, ka būvniecības konkursos ir uzvarējušas kompānijas, kas nav Būvkomersantu reģistrā. Jau trīs gadus būvindustrijas sabiedriskās organizācijas cenšas ietekmēt valdību, lai mainītu situāciju. Būvindustrijas pārstāvji ir sagatavojuši 43 priekšlikumus Publisko iepirkumu likuma izmaiņām, bet īstenoti ir trīs. Tā dēvētā divu aplokšņu principa ieviešana un citi priekšlikumi ir pazuduši bez pēdām, neviens uz tiem nav reaģējis. Iepirkumu uzraudzības biroja ieguldījums ieteikumu un metodisko norādījumu izstrādē būvdarbu dokumentu konkursa procedūrām ir labs darbs, bet beidzot tas ir jāpabeidz, ņemot vērā tieši būvnieku ieteikumus, ne tik daudz juristu viedokļus.”

Arī G. Ābele atzīst, ka Publisko iepirkumu likums būvniecībā šobrīd ir vairāk pretdarbīgs, neveicina kvalitāti, publiskās naudas izlietojuma efektivitāti. „Būtu labi šo sistēmu sakārtot pieejamāku un lietotājiem ērtāku. Ko tas nozīmē? Dalīt reģistru atsevišķi būvnieku un projektētāju sadaļās,” iesaka Latvijas Arhitektu savienības Konkursu darba grupas vadītājs Uldis Balodis.

Nepieļaut nodokļu nemaksātāju piedalīšanos konkursos

No 1. novembra ir paaugstināts Publisko iepirkumu likumā noteiktais līgumcenas slieksnis atklāta vai slēgta konkursa rīkošanai, mainīts arī līgumcenas slieksnis, no kura piemērojama mazo iepirkumu procedūra. Būvniecībā mazā iepirkuma cenas slieksnis ir 10 000 un sniedzas līdz 120 000, savukārt no 120 000 sākas atklāts vai slēgts konkurss.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vērš uzmanību uz šādām iepirkumos konstatētām problēmām ar būvniecības sektora normatīvo bāzi:

  • tāmju sagatavošana (LNB 501-06);
  • iespējas paredzēt līgumā neparedzētos darbus;
  • sertifikāti – reglamentētā un nereglamentētā sfēra.

 IUB direktora vietniece Dace Gaile norāda: „Saistībā ar Publisko iepirkumu likuma grozījumiem būvnieki aizstāvēja viedokli par apakšuzņēmēja piesaistes ierobežojumu būvniecībā. Joprojām saglabājas nosacījums, ka apakšuzņēmējam var nodot izpildei ne vairāk par 70% no kopējā būvdarbu apjoma. Valsts darba inspekcija vēlas, lai būtu pienākums būvniecībā obligāti uzrādīt visus paredzētos apakšuzņēmējus. Vienīgi jautājums, vai visus iespējams uzrādīt? Mēs zinām, ka pēc tam būvnieks nereti izsludina konkursu, lai 100% apmērā visus darbus nodotu izpildei apakšuzņēmējam.

"Jau tagad ir virkne gadījumu, ka būvniecības konkursos ir uzvarējušas kompānijas, kas nav Būvkomersantu reģistrā."

Finanšu ministrijā ir darba grupa, kas strādā pie grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un apspriež, vai varam definēt maksimāli pieļaujamo nodokļu parādu, kad pasūtītājs varētu nenoraidīt pretendentu. Otrs ir sociālā nodokļa nomaksa. Mēs vēlamies nepieļaut nodokļu nemaksātāju piedalīšanos konkursos un to, ka uzņēmējs nodarbina cilvēkus bez darba līguma. Tāpēc jāapsver, vai Latvijā varētu sekot Igaunijas pieredzei: pasūtītājs ir tiesīgs noraidīt pretendentu, kurš nodokļos nomaksājis mazāk nekā 70% no vidējās uz vienu nodarbināto attiecīgajā reģionā nozarē rēķinātās algas, no kuras būtu jāsamaksā šis nodoklis.”

Zemākā cena vai saimnieciskais izdevīgums

Būvnieki daudz spriež par to, kā novērst iepirkumu praktizēšanu par zemāko cenu, jo vispirms vajadzētu izvērtēt, vai tie valstij ir arī izdevīgākie. D. Gaile uzsver, ka viņa aizstāv zemāko cenu, jo labāk laba zemākā cena un precīza tehniskā specifikācija nekā slikti definēti saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji. Viņa uzskata: „Nepamatoti lētu piedāvājumu provocē nevis zemākās cenas princips, bet gan tas, ka mēs nevaram „noķert” aiz rokas pretendentu, kurš nemaksā nodokļus un viņu izslēgt no konkursa. Bet, kas atteicas uz pārmetumu, ka IUB nevērtē saimniecisko izdevīgumu, tad būvniecības lielākā problēma ir tā, ka nav tehniskā piedāvājuma. Ir kvalifikācija, un tad „metamies uz tāmēm”... Trūkst vidusposma ar tehniskā piedāvājuma izvērtējumu, kur būtu uzrādīta ilgtspējīgā attīstība, ietekme uz vidi, energoefektivitāte, materiālu kvalitāte. Kad es par to vaicāju, man saka: to nevarēs, tas ir sarežģīti, to nevajag! Tad atliek tikai cena.”

„Šoruden ir norisinājies ļoti intensīvs darbs. Būvniecības likums ir par 70% pārrakstīts, nopietni pārstrādātas paskaidrojošās daļas, un tuvākajā laikā mēs būsim labi sagatavoti, lai mestos likuma projektu aizstāvēt. Likums noteikti būs daudz labākā kvalitātē,” kopā ar būvniecības sektora speciālistiem paveikto vērtē G. Ābele. „Ja mēģinām zīlēt, kā attīstīsies privāto investīciju apjomi, tad maz ticams, ka būvniecībā tā būs vietējo investoru nauda, jo krīze Latvijas tautsaimniecību ir skārusi pietiekami smagi. Visticamāk, ka nopietnam būvniecības pieaugumam būtu jārodas no atjaunotas ārvalstu investīciju plūsmas. Ir skaidrs, ka nākamajā gadā būvniecības apjomi sāks palielināties, un iespējams, ka par būvniecības procesa ilgumu un izmaksām drīz varēsim teikt - esam vienlīdz pievilcīgi citām valstīm.”

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU