Nodokļu politikas orientieri – konkurētspēja Baltijā

Valdības protokollēmuma projektā paredzēts, ka Finanšu un vēl arī citām ministrijām jāizvērtē priekšlikumi, lai sagatavotu grozījumus nodokļu likumos 2010. gada budžeta likumprojektu paketē. Jāpiebilst, ka nodokļu politikas jaunais piedāvājums nāk laikā, kad atsevišķi politiskie spēki, grupas un lobiji jau paziņojuši, ka iebilst pret jebkādiem jauniem nodokļu pasākumiem. Tāpēc atsevišķi uz Saeimu tika virzīts nekustamā īpašuma nodoklis, kas jau saņēma pirmo noraidījumu.

Lai sagatavotu priekšlikumus par nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 20. jūlija rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, AS „Swedbank”, SIA „KPMG Baltics”, AS „SAF Tehnika”, AS „Grindeks” un Latvijas Bankas.

Viens no motīviem nodokļu grozījumiem ir pakārtots valsts mērķim samazināt pārmērīgo budžeta deficītu, kālab nepieciešams līdzsvarot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Ekonomikas ministra Informatīvajā ziņojumā par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai nodokļu sistēma Latvijā salīdzināta ar kaimiņiem un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, kā arī izklāstītas iespējamās nodokļu izmaiņas un priekšlikumi nodokļu izmaiņām.

Latvija - zemu nodokļu valsts

Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir viens no zemākajiem nodokļa sloga rādītājiem (30,5%), kas ir ceturtais zemākais rādītājs ES un par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais. Tik krasas atšķirības izraisa ne tikai zemas nodokļu likmes salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, bet arī samērā augsta nodokļu nemaksāšana, norādīts ziņojumā. Vecajās ES dalībvalstīs nodokļu slogs parasti ir lielāks nekā jaunajās, turklāt tiešo nodokļu īpatsvars jaunajās dalībvalstīs parasti ir būtiski zemāks nekā vecajās.

"Kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ."

Latvijā, līdzīgi kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, patēriņa nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir augstāks nekā vecajās ES dalībvalstīs, kamēr īpatsvars ieņēmumiem no kapitāla, īpaši no mājsaimniecībām, ir ļoti zems, kas izskaidrojams ar zemu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (15% pret vidēji 23,5% ES dalībvalstīs), dividenžu, kapitāla un kapitāla pieauguma neaplikšanu ar nodokļiem, nelielais īpašuma nodokļa īpatsvars u.c.

Darbaspēka nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos Latvijā ir līdzīgs kā citās ES dalībvalstīs, kamēr nodokļu atšķirības rādītājs jeb t.s. nodokļu plaisa, kas raksturo atšķirību starp darbaspēka izmaksām darba devējam un strādājošo saņemto algu Latvijā, ir virs vidējā (41,2% pret 37,1% ES). Aprēķini liecina par īpaši augstu nodokļu plaisu zemiem un vidējiem ienākumiem, kas ir viens no nevienlīdzības pieauguma iemesliem. Turklāt darbaspēka efektīvā likme Latvijā ir zemāka par ES jauno un veco dalībvalstu vidējo līmeni (31% pret aptuveni 36,5%), kas kopā ar zemu neapliekamo minimumu rada problēmas ar administrēšanu, piemēram, „aplokšņu algas”.

1. TABULA. Nodokļu slogs (%) Baltijas valstīs un ES

	Latvija	Lietuva	Igaunija	ES 27
Nodokļu ieņēmumi (% no IKP) 2000.g.	29,5	30,1	31,3	40,6
Nodokļu ieņēmumi (% no IKP 2007.g.	30,5	29,9	33,1	39,8
Vidējā nodokļu likme (%) darbaspēkam 2007.g.	31	32,3	33,8	36,5
Vidējā nodokļu likme (%) patēriņam 2007.g.	19,6	17,9	24,4	20
Vidējā nodokļu likme (%) kapitālam 2007.g.	14,6	12,1	10,3	34,2

Avots: Eurostat

Kopējā ES dalībvalstu nodokļu politikas tendence ir vērsta uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) likmju pazemināšanu, kā arī samērīgu patēriņa nodokļu paaugstināšanu, kompensējot IIN samazinājumu, teikts ziņojumā. Kopš 1995. gada ir tendence samazināt IIN maksimālās likmes, bet tās vēl arvien ir ļoti atšķirīgas, līdzīgi kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes, kuras ES pēdējos gados samazinājušās vidēji no 35,3% līdz 23,5% 2007. gadā.

Arguments – nemaksāšana

Kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties – līdz tādai atziņai nonākuši nodokļu sistēmas analītiķi. Turklāt nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti laikā, kad Latvija piedzīvo būtisku ekonomikas kritumu. Līdz ar to pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt gan taisnīgāku nodokļu sloga sadali, gan ar nodokļiem nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu.

Pārdalīt slogu no ienākumiem uz patēriņu un kapitālu

Nodokļu speciālisti atzinuši, ka darbaspēka nodokļi (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - VSAOI) šobrīd ir samērā augsti, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas – jo augstāki šie nodokļi, jo neizdevīgāk valstī nodarbināt cilvēkus. Savukārt augsti darbaspēka nodokļi savienojumā ar dividenžu neaplikšanu ar IIN (kā šobrīd Latvijā) veicina „aplokšņu algu” maksāšanu un kropļo oficiālo statistiku par darba ņēmēju ienākumiem. Tāpēc, pēc ekspertu ieteiktā, ņemot vērā nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tā vietā, lai paaugstinātu darbaspēka nodokļu likmes (t.sk. progresīvā IIN ieviešana no zemu ienākumu līmeņa), jāizvērtē iespēja paplašināt IIN un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzi, ieviešot kapitāla un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī nodokli par dzīvojamo platību, līdzīgi kā citās ES valstīs ar izlīdzinātu nodokļu struktūru.

Eksperti pieļauj, ka šie pasākumi var nedot pietiekamu fiskālās ietekmes rezultātu, tāpēc būs jāizdara stratēģiska izvēle starp Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmāietvertajiem plānotajiem pasākumiem – PVN likmes paaugstināšana par 2 procentpunktiem, VSAOI likmes paaugstināšana par 4 procentpunktiem, kā arī progresīvā IIN ieviešanu.

"Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un izpildot Māstrihtas kritērijus, būtu nepieciešams paaugstināt atvieglojumus (neapliekamais minimums, izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, atvieglojums par apgādībā esošu personu), kā arī izvērtēt iespēju ieviest atvieglojumu procentu maksājumiem par nekustamā īpašuma iegādi."

Attiecībā uz PVN tiek lēsts, ka, lai arī PVN likmes paaugstināšana mazinātu iedzīvotāju pirktspēju, tai ir mazāk negatīvo seku nekā IIN un VSAOI palielināšanai, jo tā nediskriminē vietējos ražotājus vietējā tirgū, nepalielina eksportētāju izmaksas, kā arī ir vieglāk administrējams un mazāk veicina ēnu ekonomikas paplašināšanos. Tomēr, lemjot par PVN likmju palielinājumu, šādas plānotās izmaiņas nepieciešams saskaņot ar pārējām Baltijas valstīm, lai veidotu koordinētu nodokļu vidi.

Progresīvā IIN ieviešanu darba grupa neatbalsta, bet, ja tas tiek ieviests, tad no pietiekami augsta ienākumu līmeņa un tikai līdz ar citu līdzīgu ienākumu aplikšanu ar samērojamiem nodokļiem.

Darba grupa ierosina: izvērtēt iespēju vienādot ienākuma nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem; paplašināt IIN apliekamo bāzi; paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi.

Nodokļu speciālisti uzskata, ka IIN attaisnoto izdevumu sistēma esošajā apjomā būtu jāpiemēro arī turpmāk, lai motivētu veikt darbaspēka nodokļa maksājumus. Turklāt ilgtermiņā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un izpildot Māstrihtas kritērijus, būtu nepieciešams paaugstināt atvieglojumus (prioritāri - neapliekamais minimums, izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, atvieglojums par apgādībā esošu personu), kā arī izvērtēt iespēju ieviest atvieglojumu procentu maksājumiem par nekustamā īpašuma iegādi.)

Mikrouzņēmumu atbalstam

Atbalsts mikrouzņēmumiem (MU) domāts, lai iedrošinātu bez darba palikušos cilvēkus sākt komercdarbību, tā mazinot sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu. Izvērtējot priekšlikumus mikrouzņēmumu atbalstam nodokļu jomā, darba grupa atbalsta kritērijus, ka šim statusam atbilst uzņēmumi, kuru neto apgrozījums ir līdz 70 000 latu un kuros vidēji gadā nodarbināti ne vairāk kā pieci cilvēki.

Mikrouzņēmēju aktivizēšanai tiek ierosināts ieviest fiksētu ienākuma un darbaspēka nodokļa režīmu, kā arī vienkāršotu nodokli individuālā darba veicējiem.

Investīciju piesaistei

Latvijā jārada priekšnosacījumi privātā kapitāla ieplūdei prioritārajās eksporta nozarēs. Darba grupa izteikusi virkni priekšlikumu:

atjaunot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajām investīcijām,
samazināt apliekamo ienākuma nodokli par visu investīciju summu tehnoloģiskajās iekārtās,
atjaunot maksimālo gada algas apjomu, no kura maksājamas VSAOI 2007. gada līmenī.

Administratīvo šķēršļu samazināšanai

Šajā sadaļā iniciatīvu ir visvairāk. Darba grupa uzskata, ka nepieciešams mainīt UIN avansa maksājumu sistēmu; atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summām; jāmaina Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā kārtība, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN vairāk kā 21% apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, noslēdzoties taksācijas gadam; jāvienkāršo PVN maksāšana; no pašreizējiem 10 000 līdz 35 000 latu jāpaaugstina PVN reģistrācijas slieksnis; jāpilnveido akcīzes preču nodrošinājuma izsniegšanas un tā dzēšanas kārtība u.c.

Maksāt par superluksu

Papildus darba grupa ir ieteikusi arī vairākus citus priekšlikumus, piemēram, izvērtēt iespēju ieviest ikgadēju maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem (ikgadējs maksājums par īpašumā esošām jahtām, privātajiem lidaparātiem u.tml.); efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties uz ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem, nevis represējot tos, kas nodokļus maksā.

Izmaiņas nodokļu sistēmā jāievieš ar 2010. gada 1. janvāri, un tās jāsaglabā nemainīgas ilgtermiņā, lai tiktu nodrošināta prognozējamība uzņēmējdarbības vidē, noteikts EM valdībā dokumentā.

Ziņojuma trijos pielikumos – tabulās ir sagrupēti darba grupas priekšlikumi (2. tabula) nodokļu izmaiņām, to atbilstība Starptautiskā Valūtas fonda prasībām, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, ietekme uz tautsaimniecību, sniegts vērtējums, piemēram, cik tas ir sociāli taisnīgi, kā arī salīdzināts uzņēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs (3. tabula), un ir arī pievienots Baltijas valstu nodokļu vispārīgs salīdzinājums (4. tabula).

2. TABULA. Darba grupas priekšlikumi nodokļu izmaiņām, to ietekme

Nodoklis	Nr.	Priekšlikums	Atbilst SVF prasībām	Ietekme
IIN	1	Izvērtēt iespēju vienādot ienākuma nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem	Jā	Paaugstinot IIN likmi saimnieciskās darbības gūtajiem ienākumiem no 15% uz 23%, plānotā fiskālā ietekme 2010.gadā aptuveni Ls 3,3 milj. budžeta ieņēmumos.
IIN	2	Paplašināt IIN apliekamo bāzi	Jā	Nodokļu bāzes paplašināšanas ar ienākumu no kapitāla, nosakot IIN 10% apmērā, plānotā fiskālā ietekme 2010.gadā budžeta ieņēmumos – Ls 14,7 milj.
NĪN	3	Paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi	Jā	Pēc FM aprēķiniem, ja NĪN tiktu piemērots platībām virs 80 kv.m. individuālām dzīvojamām mājām un virs 40 kv.m. dzīvokļiem, papildu valsts budžetā varētu iekasēt no 51 milj. (1% likme) līdz 96 milj. latu (2% likme). Ja par neapliekamo platību noteiktu 100 kv.m. dzīvojamā mājā un 50 kv.m. dzīvoklī, papildu ieņēmumi budžetā atkarībā no likmes būtu no 41 milj. līdz 75 milj. latu. Savukārt, ja neapliekamā platība būtu 150 kv.m. mājā un 75 kv.m. dzīvoklī, tad papildu ieņēmumi prognozēti no 24 milj. līdz 41 milj. latu. Pašlaik ar NĪN tiek aplikta zeme un saimnieciskajā darbībā izmantojamās ēkas. NĪN likme ir 1% no kadastrālās vērtības, līdz 2010. gadam (ieskaitot) likumā ir noteikts 25% nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums. Ieņēmumi budžetā no NĪN iekasēšanas ir aptuveni 71 miljons latu gadā. Paplašinot nodokļa bāzi, 2010. gadā papildus iekasētu 70 milj. latu.
IIN	4	Attaisnoto izdevumu, nodokļu atvieglojumu un neapliekamā minimuma saglabāšana/paaugstināšana	Nē	Neapliekamais minimums 2009. gadā (Ls 90/35 – Ls 750 gadā) – Ls 67 milj. (jāņem vērā, ka 2010. gadā neapliekamais minimums būs Ls 35); Izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem – Ls 8 milj. gadā; Atvieglojums par apgādībā esošu personu Ls 56 milj. gadā.
	5	Ieviest fiksētu ienākuma un darbaspēka nodokļa režīmu MU		Vienkārša nodokļu administrēšana var būt pozitīvs stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai, līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai.
	6	Ieviest vienkāršotu nodokļu režīmu MU – individuālā darba veicējiem		Vienkārša nodokļu administrēšana var būt pozitīvs stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai, līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai.
UIN	7	Atjaunot atlaidi lielajām investīcijām, kas veiktas noteiktā laika periodā		Palielinās komersanta rīcībā esošie līdzekļi (analizējot atsevišķu lielo uzņēmumu finansiālos rādītājus pat par 4%), bet būtiski samazinās UIN ieņēmumi budžetā (konkrētiem uzņēmumiem maksājumi samazinās pat uz pusi). Kopumā tautsaimniecībā vidējā termiņā UIN maksājumi var samazinātie pat par 30% no pašreizējā līmeņa, tomēr stimula ieviešanas rezultātā ikgadējais apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta apjomu papildus pieaugums var būt ap 2-4% gadā.
UIN	8	Apliekamā ienākuma samazināšana par visu investīciju lielumu tehnoloģiskajās iekārtās		Palielinās komersanta rīcībā esošie līdzekļi (analizējot atsevišķu lielo uzņēmumu finansiālos rādītājus pat par 4%), bet būtiski samazinās UIN ieņēmumi budžetā (konkrētiem uzņēmumiem maksājumi samazinās pat uz pusi). Kopumā tautsaimniecībā vidējā termiņā UIN maksājumi var samazinātie pat par 30% no pašreizējā līmeņa, tomēr stimula ieviešanas rezultātā ražojošiem uzņēmumiem ikgadējais apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta apjomu papildus pieaugums var būt ap 2-4% gadā.
UIN	9	UIN likuma 13. panta 1.³ jaunu ražošanas tehnoloģisko iekārtu definīciju papildināt, iekļaujot tajā iekārtas pakalpojuma nodrošināšanai, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīklu iekārtām elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un specifiskām datorprogrammām		Papildinājums 11.punktam, jo jaunās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas ir ne tikai ietaises ar pilnpiedziņas izpildsistēmu un tās nodrošina ne tikai darba priekšmeta īpašību pārveidošanu, bet bieži nodrošina arī tehnoloģiskos risinājumus pakalpojumu ražošanai un sniegšanai.
VSAOI	10	Atjaunot maksimālo gada algas apjomu no kura maksājamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 2007. gada līmenī.		Ieviešot maksimālo gada algas apjomu, saruks sociālā budžeta ieņēmumi, turpretim tiks novērstas nesamērīgi lielas sociālo pabalstu izmaksas.
UIN	11	Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu sistēmas izmaiņas		Uzlabojot maksājumu sistēmu, palielinās uzņēmumu rīcībā esošie apgrozāmo līdzekļi, kas ir sevišķi aktuāli pašreizējā ekonomiskajā situācijā.
UIN	12	Atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summām		Šī brīža plānotā fiskālā ietekme budžeta izdevumos 2010. gadā – Ls 14 milj.
UIN	13	Darba devēju segto darbinieka augstākās vai profesionālās izglītības izdevumu iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos, bet ne darbinieka ar nodokļiem apliekamā ienākumā noteiktās izglītības programmās, kas atbilst darba devēja darbības veidam
PVN	14	Jāmaina likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktā kārtība, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN vairāk kā 21% apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, noslēdzoties taksācijas gadam
PVN	15	Vienkāršot PVN maksāšanu, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu naudas plūsmu		Nodokļa atmaksāšanas vienkāršošana nodrošinās papildus apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma rīcībā, kas ir sevišķi aktuāli pašreizējā ekonomiskajā situācijā.
PVN	16	Paaugstināt PVN reģistrācijas slieksni		Vienkārša nodokļu administrēšana var būt pozitīvs stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai, līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai.
PVN	17	Svītrot no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli”12. panta 2.3 daļu, atdalot muitas galvojumu muitas parādam no muitas galvojuma PVN parādam		Veicina tranzīta biznesa attīstību Latvijā un dod iespēju caur Latviju novirzīt vairāk kravu pārvadājumus, izkonkurējot kaimiņvalstis. Tā kā par katru tranzīta tonnu Latvijas ekonomikā ienāk papildu nauda, tad akcelerācijas efekta ietekmē palielinās nodokļu ievākums valsts budžetā.
PVN	18	Izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka distribūcijas centri ir tiesīgi piemērot PVN likmi 0% apmērā visām preču partijām tajos gadījumos, ja prece uz citu ES dalībvalsti tiek pārdota, vēl atrodoties distribūcijas centrā		Veicina distribūcijas biznesa attīstību Latvijā. Pasākums dod iespēju caur Latviju pārvadāt vairāk kravas, izkonkurējot kaimiņvalstis. Tā kā par katru tranzīta tonnu Latvijas ekonomikā ienāk papildu nauda, tad akcelerācijas efekta ietekmē palielinās nodokļu ievākums valsts budžetā.
Akcīze	19	Pilnveidot akcīzes preču nodrošinājuma izsniegšanas un tā dzēšanas kārtību
Papildus	20	Izvērtēt iespēju ieviest ikgadēju maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem to īpašniekiem (ikgadējs maksājums par īpašumā esošām jahtām, privātajiem lidaparātiem u.tml.)		Ienākumu pārdales mehānisms, sociālā taisnīguma veicināšanai.
Papildus	21	Efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties vairāk uz ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem, nevis pielietot represīvās metodes esošajiem nodokļu maksātājiem, nodokļu likumu piemērošanā ievērojot arī to ekonomisko būtību un sasniedzamo mērķi, ne tikai traktējot visu pēc gramatiskās metodes		Krīzes apstākļos cenšanās palielināt nodokļu ieņēmumus caur likmju palielinājumu, ieņēmumus drīzāk samazinās nekā palielinās un to apjoms vienalga būs atbilstoši nodokļa aplikšanas bāzes samazinājumam vai pat nedaudz mazāks. Tā, piemēram, 2009. gada 7 mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 24,7% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā, bet PVN ievākums gada 7 mēnešos bija par 27,6% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošā periodā. Pie tam mazumtirdzniecības apgrozījums 2009. gadā ir samazinājies krietni straujāk nekā privātais patēriņš. Tas apliecina ēnu ekonomikas pieaugumu, kā arī to darījumu daļas palielinājumu, kas notiek, apejot Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumus (tirgi un iepirkšanās kaimiņvalstīs), kas gala rezultātā vēl vairāk samazina ekonomiskās aktivitātes Latvijā.
Papildus	22	Nodokļu uzskaites vajadzībām izmantojamo attaisnojuma dokumentu (preču-pavadzīmes rēķini, darījumu apliecinošās kvītis, izdevumu apliecinošie dokumenti u.c.) inventarizācija, atsakoties no visām obligātajām prasībām, kas nav būtiski nepieciešamas valsts (nodokļu) interešu aizsardzībai		Vienkārša nodokļu administrēšana var būt pozitīvs stimuls jaunu uzņēmumu dibināšanai, līdz ar to jaunu darbavietu radīšanai.
Papildus	23	Izvērtējot šobrīd pastāvošās iespējas nodokļu maksātājiem pagarināt nokavēto nodokļu samaksas termiņu, sadalīt tos termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam izmantošanas intensitāti un fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, pagarināt termiņu vēl par 12 mēnešiem		Nodokļa atmaksāšanas vienkāršošana nodrošinās papildus apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma rīcībā, kas ir sevišķi aktuāli pašreizējā ekonomiskajā situācijā.
Papildus	24	Nodrošināt iespēju daudz plašāk un operatīvāk skaidrot nodokļu piemērošanas jautājumus, dodot tiesības Finanšu ministrijai izdot skaidrojumus konkrētās ekonomiskās situācijās, ko neregulē normatīvie akti
Papildus	25	PVN maksātājiem noteikt normatīvus priekšnodokļa atskaitīšanai, ja dzīvojamās platības, iekārtas (datori, mēbeles utt.), automašīnas u.c. tiek izmantotas gan uzņēmējdarbībai, gan personīgām vajadzībām
Papildus	26	Izvērtēt iespēju ieviest fiskālās pārstāvības institūtu Latvijas tiesību sistēmā, veicinot tranzīta un loģistikas attīstību, uzlabojot citu valstu komersantu interešu pārstāvību trešajās valstīs caur Latvijas komersantiem. Lai atvieglotu šo sistēmu un veicinātu mūsu uzņēmēju aktivitāti citu ES dalībvalstu uzņēmēju produkcijas izplatīšanā trešajās valstīs caur Latviju nepieciešams ieviest atsevišķu PVN deklarācijas formu, kurā tiktu norādīti pārstāvības darījumi. Alternatīva ir ļaut šiem darījumiem izmantot atsevišķu PVN numuru.

3. TABULA. Baltijas valstu UIN salīdzinājums (2008)

Latvija

Igaunija

Lietuva

Nodokļa maksātāji

Latvijas komercsabiedrības

Nerezidenti un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības;
Organizācijas un institūcijas par saimniecisko darbību ienākumiem;
Ar nodokli neapliek nekomerciālas organizācijas

Igaunijas uzņēmumi;
Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības;
Nerezidenti – juridiskās personas;

Uzņēmumi, ar juridisko personu tiesībām, kuru darbību reglamentē likums “Par uzņēmējdarbību”

Ārvalstu uzņēmumi (nerezidenti);
Nerezidentu pastāvīgas pārstāvniecības;
Nekomerciālās organizācijas, kas gūst ienākumus no saimnieciskās darbības

Nodokļa likme

Likme – 15%

(efektīvā nodokļa likme - 10%)

Likme – 21/79

(salīdzināmā likme – 26,5823%)

Likme – 20%.

Ar 13% likmi piemēro mazajiem uzņēmumiem, kuriem gada ienākums nepārsniedz LTL 500 000 un nepārsniedz 10 darbinieku taksācijas gadā.

(efektīvā nodokļa likme – 12,5%)

Nodokļa bāze

Rezidentu apliekamais ienākums ir vispasaules ienākums.

Gada pārskata peļņa tiek koriģēta saskaņā ar likumu.

Ar nodokli apliekamo ienākumu samazina par:

subsīdijām lauksaimniecības ražotājiem;
zaudēto parādu summām;
apdrošināšanas prēmiju maksājumiem u.c.

Ar nodokli apliekamo ienākumu palielina par:

ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem (arī dāvanas, ziedojumi, galvojumu summas);
soda naudām un līgumsodiem u.c.

Koriģēšanas rezultātā aprēķinātos zaudējums var segt no nākamo piecu taksācijas periodu ar nodokli apliekamā ienākuma. Zaudējumu segšanu var veikt arī uzņēmumu grupā.

Lai piesaistītu kuģniecības darbību Latvijā minētajam darbības veidam ir noteikta atšķirīga nodokļa aprēķināšanas kārtība maksājot tonnāžas nodokli.

(Visās tabulā apskatītajās valstīs nodokļu bāze tiek aprēķināta ņemot vērā uzkrāšanas principu, savukārt Igaunijas ar ienākuma nodokli apliekamā bāze atšķiras ar to, ka tā balstās uz kases (izmaksu) principa.)

Uzņēmumu – rezidentu apliekamais ienākums ir vispasaules ienākums. Nodokļa bāzi veido:

dividendes;
izmaksas darbiniekiem vai īpašniekiem materiālu labumu veidā;
dāvanas, ziedojumi un sarīkojuma izdevumi;
peļņas sadale;
ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi.

Nav zaudējumu segšanas iespēju.

Rezidentu apliekamais ienākums ir apliekamā peļņa (neto apgrozījums+ ieņēmumi, kas nav saistīti ar pamatdarbību – atļautās izmaksas), kas aprēķinātā saskaņā ar likumu.

Koriģēšanas rezultātā aprēķinātos zaudējums var segt no nākamo piecu taksācijas periodu ar nodokli apliekamā ienākuma.

Amortizācijas atskaitījumi nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un ieguldījumu (investīciju) aplikšana ar nodokli

Nolietojumu aprēķina pēc ģeometriski degresīvās metodes.

Ēkas un būves – 10% katram pamatlīdzeklim atsevišķi.

Dzelzceļa un flotes transportlīdzekļi un iekārtas – 20%

Datori un datorprogrammas – 70%

Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi – 15%

Vieglajiem automobiļiem, motocikliem, jūras un upes transporta līdzekļiem un gaisa transporta līdzekļiem (izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili, vai vieglo automobili, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošos invalīdus, vai jaunu vieglo automobili, kas tiek izmantots kā pilnvarotā automobiļu tirgotāja demonstrācijas automobilis) - 30%

Pārējie pamatlīdzekļi (t.sk. mašīnas un iekārtas, u.c.) – 40%

(LR ir salīdzinoši augstas nolietojuma likmes.)

Nolietojumu nenoraksta reprezentatīvajiem automobiļiem (kuri iegādāti, sākot ar 2008. gada 1. janvāri), kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz Ls 25 424.

Jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kā arī atbalstāmajos reģionos izmantotajiem pamatlīdzekļiem piemēro koeficientu, kura rezultātā izdevumi tiek palielināti attiecīgi par lielāku vērtību nekā to iegādes vērtība.

Nav nodokļa nolietojuma

Nolietojumu aprēķina pēc ģeometriski degresīvās metodes.

Galvenās pamatlīdzekļu grupas:

Jaunas ēkas un būves – 12,5%;

Dzīvojamā māja – 5%;

Citas ēkas, cauruļvads un aviācija – 15%;

Mašīnas un iekārtas – 20%;

Datori – 4 gadi (25%) (lineārā metode);

Automobiļi 10-25% (atkarīgs no automobiļa vecuma un mašīnas mērķis);

Smagām mašīnām, treileriem un autobusiem – 25%.

*Dividenžu aplikšana ar nodokli

Uzņēmums – saņēmējs maksā nodokli tikai par dividendēm no uzņēmumiem, kas nemaksā uzņēmumu ienākuma nodokli.

No nerezidentam izmaksātām dividendēm jāietur nodoklis, piemērojot 10% likmi.

Dividendēm piemērojama likme ir 21/79. Dividenžu saņēmējs dividendes no Igaunijā reģistrētiem uzņēmumiem apliekamajā ienākumā neiekļauj.

No nerezidentam izmaksātām dividendēm jāietur nodoklis, piemērojot 15% likmi.

No rezidentam izmaksātām dividendēm nodoklis netiek ieturēts.

Kapitāla pieauguma aplikšana

Speciālu normu nav.

Ar nodokli netiek aplikti ienākumi, kā arī netiek ņemti vērā zaudējumi, kas gūti no publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas.

Speciālu normu nav.

Īpašie noteikumi aplikšanai ar nodokli

Uzkrājumi, rezerves

Ar nodokli neapliek ienākumus no saņemtās kompensācijas, ja 12 mēnešu laikā tiek iegādāts tāds pats vai līdzīgs pamatlīdzeklis.

Ar nodokli neapliek

speciālās rezerves kredītiestādes nedrošiem parādiem,

apdrošināšanas sabiedrību tehniskās (speciālās) rezerves

Ar nodokli neapliek:

speciālās rezerves nedrošiem parādiem kredītiestādēm;
tehniskās apdrošināšanas rezerves, arī pārapdrošināšanas summas

Avansa maksājumi

Nepastāv klasiskajā izpratnē - Igaunijas UIN maksātāji katru mēnesi iesniedz nodokļa deklarāciju un saskaņā ar to veic UIN maksājumus.

Sadalītās peļņas nodokļa taksācijas periods ir kalendārais mēnesis.

Sadalītās peļņas nodokļa maksājumu veic tikai par tiem taksācijas periodiem, kuros rodas ar sadalītās peļņas nodokli apliekamais ienākums, t.i., ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi vai sadalītā peļņa.

Pastāv, ja iepriekšējā taksācijas perioda apliekamais ienākums pārsniedz LTL 1 000 000 (LVL 204 000) (pirms 2009. gada - LTL 100 000 (LVL 20 400).

Ja taksācijas perioda apliekamais ienākums nepārsniedz LTL 1 000 000, avansa maksājums nav jāveic.

No jauna reģistrētiem uzņēmumiem pirmajā taksācijas periodā nav jāveic avansa maksājums. Otrajā taksācijas periodā uzņēmums, kurš izvēlas veikt avansa maksājumu, balstoties uz tekošajiem rādītājiem, uzsāk veikt avansa maksājumus no attiecīgā taksācijas perioda 10. mēneša.

Avansa maksājumu veic reizi ceturksnī ne vēlāk kā ceturkšņa pēdējā dienā. Taksācijas gada pēdējā ceturksnī – ne vēlāk kā līdz attiecīgā ceturkšņa pēdējā mēneša 25. datumam.

4. TABULA. Baltijas valstu nodokļu vispārīgs salīdzinājums

	Latvija	Lietuva	Igaunija
Pievienotās vērtības nodoklis	Nodokļa likmes: Standarta PVN likme – 21%, samazinātā likme – 10%. Reģistrācijas slieksnis – 10000 LVL.	Nodokļa likmes: Standarta PVN likme – 19% (tiks palielināta uz 21%). Samazinātā likme 5% piemēro noteiktiem medikamentiem, viesu izmitināšanas pakalpojumiem, ja rezervēts pirms 2009. gada 1. janvāra un ieejas biļetēm uz kultūras un sporta pasākumiem, kas iegādātas pirms 01.01.2009. Samazināto likmi – 9% piemēro grāmatām un dažiem neperiodiskiem izdevumiem (līdz 31.12.2010.), kā arī pakalpojumiem, kas saistīti ar celtniecību, atjaunošanu un dzīvojamo māju siltināšanu, ko finansē no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, ja līgumi ir noslēgti pirms 01.01.2009. Īpašā PVN likme – 0% eksportam ārpus ES, diplomātiskajām misijām, labdarībai, kuģu un lidmašīnu īrei, modernizācijai. PVN reģistrācijas slieksnis – 29 000 EUR (~20 381LVL). Nodokļa objekts:	Nodokļa likmes: Standarta PVN likme - 20%. Samazināto likmi 9% piemēro medikamentiem, medicīniskām ierīcēm invalīdiem, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, viesu izmitināšanas pakalpojumiem. PVN likme 0% - eksporta, tranzīta un citiem starptautiskajiem darījumiem. PVN reģistrācijas slieksnis – 14 000 EUR jeb ~ 9839 LVL
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	Nodokļa bāze: iekšzemes nodokļa maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) apliekamo ienākumu apjoms. Nodokļa likmes: IIN likme – 23%, neapliekamais minimums – 35 (90) LVL. Saimnieciskās darbības veicējiem likme – 15%.	Nodokļa bāze: rezidentu apliekamais ienākums ir vispasaules ienākumi. Nodokļa likmes: no 2009.gada 1.janvāra likme – 15%, 20% likmi piemēro ienākumiem no peļņas sadales, t.sk., dividendes. Ienākumi no lauksaimnieciskās darbības 2009. gadā ir aplikti ar pagaidu 5% likmi, 2010. gadā – 10%. Ienākumus no saimnieciskās darbības, izmantojot uzņēmumu sertifikātu (patentu) apliek ar fiksētu nodokli, kuru nosaka pašvaldības.	Nodokļa bāze: ienākumi no visiem avotiem, tostarp ienākumi no ārvalstīm. Nodoklis netiek ieturēts, ja rezidents strādā ārzemēs un maksājums tiek veikts caur pastāvīgo pārstāvniecību vai alga tiek aplikta ar nodokli citā valstī. Nodokļa likmes: IIN likme – 21% no darba algas, saimnieciskās darbības, kapitāla un kapitāla pieauguma, citiem ienākumiem. Atsevišķiem ienākuma veidiem 10% (autoratlīdzība, ienākums no pensiju fondiem). Ir arī neapliekamie ienākumi (dividendes, ienākums no NĪ pārdošanas, ja tas lietots kā patstāvīgā dzīvesvieta, personiskā īpašuma pārdošana u.c.) un attaisnotie izdevumi (iemaksas pensiju fondos, mācību maksa, ziedojumi, procentmaksājumi bankām u.c.). Plānots katru gadu samazināt likmi par procentpunktu, 2012. gadā sasniedzot – 18%.
Sociālais nodoklis	Nodokļa likmes: Likme – 33,09% (24,09% - darba devēja daļa, 9% - darba ņēmēja)	Nodokļa likmes: Darba ņēmēja likme – 3% Darba devēja likme – 30,98%	Nodokļa likmes: Likme – 33%. Darba devēju apdrošināšana bezdarba gadījumā - ,03%, darbinieka apdrošināšana bezdarba gadījumā – 0,6%, pensijas fondu apdrošināšana – 2%. Neapliekamais minimums 2009.g. – 1726 EUR gadā (~101 LVL mēnesī). Ar katru gadu plānots paaugstināt, 2011.g sasniedzot ~135 LVL.
Nekustamā īpašuma nodoklis	Nodokļa likmes: NĪN likme (apliek zemi) – līdz 2010. gada 31. decembrim 1,0% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.	Nodokļa likmes: Standarta zemes nodokļa likme – 1,5% no zemes vērtības Valsts un pašvaldību zemes īres nodokļa likme – 1,5% , bet ne vairāk kā 4% no zemes vērtības, maksā īrnieks. Nekustamā īpašuma nodokļa likme – 0,3% līdz 1%, maksā juridiskā persona, fiziskā persona un ārvalsts fiziskās personas.	Nodokļa likmes: Zemes nodoklis no 0,1 – 2,5% atkarībā no zemes vērtības