Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saskaņošanas procesā tiek izmainīts aptuveni 80% medikamentu reklāmu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Brīdinājuma uzraksts
Līdzīgi kā reklamējot alkoholu, nu arī medikamentu reklāmās 10% no to vizuālā apjoma veidos uzraksts, kas brīdinās par iespējamām negatīvām sekām gadījumā, ja zāles lietotas nepamatoti. Tā burtu izmēram jāaizņem tehniski lielākā iespējamā daļa no šim tekstam paredzētā laukuma. Video reklāmās brīdinājumam jābūt redzamam visu reklāmas laiku, bet audio reklāmās tam jāizskan teksta nobeigumā. To paredz Veselības ministrijas rosinātie un šā gada 4. augustā Ministru kabineta (MK) apstiprinātie grozījumi 2007. gada 6. marta noteikumos Nr. 167 "Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus". Brīdinājuma uzraksta ideja ir likt cilvēkiem izvērtēt, vai viņiem konkrētās zāles patiesi ir vajadzīgas, un aicināt attiekties pret medikamentu reklāmām kā pret pārdošanas veicināšanas pasākumu.
Atgādinājuma reklāmās brīdinājuma uzraksts nebūs jāiekļauj, jo tās satur tikai medikamenta logo vai nosaukumu. Piemēram, pirms laika ziņām televīzijā ekrānā redzams uzraksts: “Laika ziņas piedāvā medikaments Y”.
"Ja tiks pieņemti Farmācijas likuma grozījumi, Latvijā vairs nepastāvēs zāļu reklāmu saskaņošana ar ZVA pirms to izplatīšanas."
Reklāmām, kas ZVA tiks saskaņotas līdz šā gada 31. augustam, noteikumi stāsies spēkā 2010. gada 1. jūlijā.
Tikmēr pašai ZVA nav skaidrības par Zāļu reklāmas nodaļas likteni. Tiek gaidīti grozījumi Farmācijas likumā, kas vēl patlaban ir projekta stadijā. Ja tie tiks pieņemti, Latvijā vairs nepastāvēs reklāmu saskaņošana ar ZVA pirms to izplatīšanas. Tādējādi lielāka atbildība par reklāmas saturu būs jāuzņemas medikamenta ražotājam un reklāmas veidotājam – šāda prakse pastāv lielākajā daļā valstu, un Latvijas pieredze ir viens no retajiem izņēmumiem, skaidro ZVA Zāļu reklāmas nodaļas vadītāja Monta Emersone. Pirmais pārmaiņu datums bija iezīmēts šā gada 1. aprīlis, taču joprojām pastāv ierastā kārtība.
Subjektivitāte izvērtēšanā
ZVA Zāļu reklāmas nodaļa izvērtē zāļu reklāmu atbilstību Reklāmas likumam un minētajiem MK noteikumiem Nr. 167. M. Emersone stāsta, ka medikamentu reklāma iedalāma divās kategorijās pēc auditorijas, kurai tā adresēta, – sabiedrībai vai medicīnas nozares speciālistiem. Sabiedrībai ir paredzēta bezrecepšu zāļu reklāma un vakcīnu reklāma kampaņas ietvaros. “Latvijā ir ekskluzīva iespēja sabiedrībai reklamēt vakcīnas, jo daudzās valstīs to nevar. Eiropas Savienības direktīva atļauj reklamēt tikai vakcināciju un aicinājumu potēties,” saka M. Emersone.
Speciālistiem adresētajās reklāmās ir atļauts reklamēt arī recepšu zāles un ietvert medikamentu salīdzinājumu. Kad šāda salīdzinošā reklāma ir saskaņojama, to publicē ZVA interneta vietnē, kur divu nedēļu laikā konkurējošās firmas var pieteikties salīdzinājuma patiesuma apstrīdēšanai. Šāda kārtība nepieciešama, lai lēmums būtu saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
"Latvijā ir ekskluzīva iespēja sabiedrībai reklamēt vakcīnas, jo daudzās valstīs to nevar."
MK 167. noteikumos ir uzskaitītas visas prasības reklāmām, lai tās tiktu apstiprinātas. M. Emersone stāsta, ka dažkārt to ir subjektīvi un sarežģīti izvērtēt, piemēram, nedrīkst saskaņot reklāmu, kas ir vērsta tikai vai galvenokārt uz bērna uzmanības piesaistīšanu. Reklāmu var aizliegt tikai tad, ja šo faktu var pierādīt, bet kā lai to izdara? Tāpat medikamentu reklāmas nedrīkst satraucošos vai maldinošos termiņos aprakstīt izveseļošanos. Kas vienam šķiet satraucoši, citam – normāli. M. Emersone norāda, ka risinājums nav arī šo MK noteikumu precizējumi. Ir bijuši vairāki mēģinājumi to izdarīt, bet neviens no tiem nav izturējis kritiku. Tālab ZVA speciālistiem jāstrādā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Jāpārveido lielākā daļa reklāmu
ZVA Zāļu reklāmas nodaļa darbojas un izvērtē reklāmas pirms to publiskošanas kopš 2001. gada. Reklāmas aģentūrām, veidojot zāļu reklāmas, jāpakļaujas vispārīgai reklāmas ētikai, jo reklāma nedrīkst aizskart kādu personu grupu, profesiju pārstāvjus u.c. “Mums jāizvērtē reklāmas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Tātad jāvērtē lietderība – vai sabiedrībai būs lielāks labums, ja reklāma tiks aizliegta vai atļauta. To ir ļoti sarežģīti izvērtēt, jo reklāmas saskaņošanas laikā nezinām tās izplatīšanas biežumu, ilgumu un citas būtiskas lietas,” stāsta M. Emersone. Viņa norāda, ka liela nozīme ir reklāmas iesniedzējam – vai viņš piekrīt reklāmā ko mainīt un pārveidot, lai tā tiktu saskaņota.
ZVA reklāmas materiālus pieņem gan melnraksta stadijā, gan pilnībā pabeigtus. Piemēram, lai ekonomētu resursus, paredzētajai video reklāmai zāļu ražotājs iesniedz saskaņošanai fotogrāfijas papīra formātā un uzrakstītu stāstu. ZVA pārbauda reklāmas saturu, vizuālo tēlu un norāda, ja ir kādas problēmas.
Saskaņošanas procesā tiek izmainītas aptuveni 80% reklāmu. “Tas ir ļoti liels procents,” saka M. Emersone. Šīs izmaiņas parasti ir divējādas. Pirmkārt, reklāmā nav iekļautas obligātās prasības, piemēram, norāde, ka tas ir recepšu medikaments vai aicinājums pirms zāļu lietošanas izlasīt instrukciju. Otrkārt, reklāma ir jāizmaina, ja tā neatbilst zāļu aprakstam, piemēram, satur nereālus solījumus. Iespējams, tas ir tālab, ka reklāmas izstrādē piedalās galvenokārt mārketinga un reklāmas speciālisti, nevis mediķi. M. Emersone ir pārliecināta: ja reklāma tiek radīta, balstoties uz zāļu aprakstu, problēmām saskaņošanas procesā nevajadzētu būt.
"Reklāmas speciālistiem pašiem būtu jāuzņemas atbildība par reklāmu, ko tie rada un izplata."
Jautāta, kādi ir biežākie zāļu reklāmu pārkāpumi, Zāļu reklāmas nodaļas vadītāja uzskata, ka tiem nevajadzētu būt, jo ZVA visas medikamentu reklāmas pirms izplatīšanas saskaņo un pārbauda. Ja atklājas, ka kāda reklāma ir izplatīta nesaskaņota vai atšķirīga no saskaņotā varianta, tā jau ir Veselības inspekcijas kompetence.
Savukārt medijiem jāņem vērā: ja ražotājs saņem atļauju reklāmai, tā ir derīga tik ilgi, kamēr nav mainījusies reklāmas informācija, piemēram, zāles no bezrecepšu medikamenta ir kļuvušas par recepšu zālēm vai ir mainītas zāļu indikācijas. Tad reklāmas iesniedzējam šī reklāma ir jāatsauc vai jāmaina tās saturs.
ZVA pirms izplatīšanas pārbauda arī ārzemēs veidotās reklāmas. Nereti reklāmas veidotājiem tās nākas pārveidot, jo valstīs ir atšķirīgs reklāmu tiesiskais regulējums, turklāt daudzviet nemaz nepastāv reklāmas izvērtēšana kontroles iestādē (kā tas ir Latvijā), pirms šī reklāma tiek izplatīta.
Neatbilstoši sadalīta atbildība
“Latvijā tā ir problēma – šobrīd par zāļu reklāmām atbildību uzņemas ZVA Zāļu reklāmas nodaļa. Tikpat labi to varētu darīt arī paši zāļu ražotāji un reklāmu veidotāji bez mūsu nodaļas iesaistes,” uzskata M. Emersone. Jau pērn ZVA izteica domu, ka nebūtu nepieciešams reklāmas pirmsizplatīšanas izvērtēšanas nodaļa. “Šā brīža situācija ir ačgārna, jo atbildību par reklāmām vajadzētu uzņemties tiem, kas tās veido pēc MK 167. noteikumiem, kas ir ļoti saprotami uzrakstīti. Mēs tāpat nespējam pilnīgi objektīvi izvērtēt un saskaņot visas zāļu reklāmas, jo trūkst būtiskas informācijas – nav zināms ne reklāmas izplatīšanas biežums, ne tās mērķauditorija. Uzskatu, ka Latvijā ir ļoti kompetenti reklāmas speciālisti un viņiem pašiem būtu jāuzņemas atbildība par reklāmu, ko tie rada un izplata. Protams, reklāmas aģentūra nespēs medicīniski izvērtēt un noteikt, vai reklāma atbilst zāļu efektam, savukārt to var izdarīt zāļu ražotājs. Tāpēc ZVA Zāļu reklāmas nodaļa dara lieku darbu, jo ir vēl arī Veselības inspekcija, kas reklāmas kontrolē pēc to publiskošanas,” problēmas būtību atklāj M. Emersone.
Farmācijas likuma grozījumos ir mainīts 10. panta 10. punkts par reklāmu izvērtēšanu pirms izplatīšanas, taču vēl nav zināms, vai šie likuma grozījumi tiks atbalstīti un pieņemti. Teorētiski jau šā gada 1. aprīlis bija datums, kad bija paredzēta ZVA reorganizācija un Zāļu reklāmas nodaļas likvidācija, taču Ministru kabinets nespēja vienoties par aģentūras juridisko stāvokli, tāpēc reorganizācija nav notikusi.
