Ko nosaka likums
Šobrīd uz Latvijas Republikā reģistrētiem farmaceitiem attiecas kopš 1997. gada 8. maija spēkā esošais “Farmācijas likums”. Šī likuma V nodaļas sadaļas „Aptiekas” 36. panta 1. punkts skan:
„Vispārēja tipa aptieku drīkst atvērt tikai farmaceits vai – ar veselības ministra atļauju – pašvaldība tās administratīvajā teritorijā. Vispārēja tipa aptieka var piederēt tikai farmaceitam vai pašvaldībai. Farmaceits aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses (Civillikuma sabiedrības) vai kapitālsabiedrības veidā, un tā vienlaicīgi ir arī viņa kā farmaceita prakses vieta. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai piederošajā aptiekā pašvaldība slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu. Slēgta tipa aptieku drīkst atvērt stacionāra ārstniecības iestāde.”
Un 2. punkts skan: „Aptieka drīkst atvērt ne vairāk kā divas filiāles. Filiāles drīkst atvērt tikai ārpus pilsētas, kur piecu kilometru rādiusā nav citas aptiekas vai aptiekas filiāles. Filiāles nosaukumā norādāma aptieka, kura filiāli atvērusi (14.06.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu).
"Aptieka nav veikals, kurā nāk iepirkties tad, kad gribas ēst."
Šim likumam ir Pārejas noteikumi, kuru 14. punkts skan:
„Aptiekām, kuras ir saņēmušas licenci aptiekas atvēršanai (darbībai) un kuru darbība neatbilst šā likuma 36. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, jāpārkārto sava darbība atbilstoši šīm prasībām līdz 2010. gada 31. decembrim.” (14.06.2001. likuma redakcijā)
Aptiekas ir veselības aprūpes sastāvdaļa
Šobrīd vārdu kaujas pāraugušas reālos darbos - iebiedēšanā, sabiedrības viedokļa veidošanā par to, ka gadījumā, ja likums netiks grozīts, Latvijas iedzīvotāji paliks bez farmaceitiskās aprūpes, bez zālēm, bez iespējām ārstēties! Tikšot slēgtas turpat vai 400 aptiekas, un 80 farmaceitu asistentu ģimenes Latvijā palikšot bez iztikas līdzekļiem. Izklausās dramatiski. Tomēr aizdomīgi...
Kāpēc pirms likuma spēkā stāšanās nenotika darbības, kas veicinātu likuma izpildi, likuma paklausību? Varbūt tas skan dīvaini, bet par šīm likuma normām bija zināms desmit gadus! Varbūt situācija farmācijas biznesā tiek saskatīta līdzīgi tam, kā ir ar lielveikalu ķēdēm, kuras reģionos izstūmušas no aprites mazos un omulīgos veikaliņus?
"No farmaceitiem, kas strādā aptieku ķēdēs, jau tagad ir dažādi signāli par to, ka no viņiem tiek prasīta peļņa, apgrozījums, pārdošanas rādītāji!"
Tikai problēma ir tāda, ka aptiekas ir veselības aprūpes organiska sastāvdaļa, tām nevar būt primārais bizness. Nevar aptieku darbībā un pārdošanas veicināšanā izmantot lielveikalu pārdošanas un mārketinga stratēģijas. Aptieka nav veikals, kurā nāk iepirkties tad, kad gribas ēst. Aptiekas ir veselības aprūpes sastāvdaļa, kur galvenais nav vis pārdot pēc iespējas vairāk un dārgāk preci (medikamentus), bet gan kvalificēti un profesionāli palīdzēt cilvēkam, izpildīt ārstējošā ārsta norādījumus vai sniegt profesionālu padomu par to, kādi medikamenti ir vai nav nepieciešami apmeklētājam.
Medikamenti nav kāposti, kurus var iepirkt vairumā, vai arī jaciņa, kuru var nopirkt tikai tāpēc, ka lētāk. Tā ir katra veselības sastāvdaļa. Tāpēc cilvēkam, kurš pārdod medikamentu, jāsaprot, ko viņš dara. Ne tikai jāsaprot, bet jābūt tā, ka viņu nevirza nepieciešamība par katru cenu pārdot, lai pierādītu, parādītu aptiekas īpašniekam (biznesa cilvēkam), ka pārdošana „iet uz augšu”. Primārais ir cilvēks. Taču no farmaceitiem, kas strādā aptieku ķēdēs, jau tagad ir dažādi signāli par to, ka no viņiem tiek prasīta peļņa, apgrozījums, pārdošanas rādītāji!
Kam Latvijā pieder aptiekas?
Vai var uzskatīt, ka piecas aptieku ķēdes ir labāk par simtiem nelielu, ģimenes īpašumā esošu aptieku? Kā liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) dati, beztermiņa licences izsniegtas 124 aptiekām. Tās varēs darboties arī pēc 2010. gada beigām. Terminētas licences izsniegtas 87 aptiekām, kas pieder farmaceitiem. Tiklīdz tām beigsies licences termiņš, tās to varēs atjaunot un turpināt strādāt arī pēc 2010. gada beigām. 216 terminētas licences (ar termiņu līdz šā gada beigām) izsniegtas aptiekām, kas pieder farmaceitam kopā ar vēl kādu personu (personām), kas nav farmaceits. Pārsvarā tās ir aptiekas, kas pieder ģimenei - farmaceitam un viņa ģimenes locekļiem vai radiniekiem. Šīs aptiekas bez grūtībām var pārkārtot savu darbību atbilstoši likumam, un arī turpmāk piederēs tiem pašiem farmaceitiem, līdz ar to netiks slēgtas.
"Biznesa intereses nedrīkst prevalēt pār sabiedrības veselības interesēm."
Savukārt 380 ir terminētas licences, kurām termiņš beidzas šā gada 31. decembrī, kas izsniegtas īpašniekiem, kas nav farmaceiti, pārsvarā uzņēmumiem, ko nozarē sauc par aptieku ķēdēm. Šīs 380 aptiekas ir tās, kuru darbība var netikt atjaunota, ja īpašnieks nebūs to pārkārtojis atbilstoši likumam.
Jautājums - kas jūtas apdraudēts? Un kāpēc personas, kas saprata, ka jutīsies apdraudētas, desmit gadu laikā nav pārkārtojušās atbilstoši likumam? Varbūt tāpēc, ka domā, ka likumu var mainīt un pakārtot savām interesēm, nevis tam pakļauties? Daudzi farmaceiti ir izteikuši gatavību atvērt savas prakses, tātad aptiekas nekur nepazudīs.
Tāpēc organizācijas, kas parakstījušās šo vēstuli, aicina:
- Atstāt Farmācijas likumu esošajā redakcijā pēc jēguma, ka aptiekas īpašnieks var būt tikai farmaceits, jo viņš nes pilnu personīgu atbildību par aptiekas darbību - gan ekonomisko, gan farmaceitisko – un līdz ar to var nodrošināt šo interešu līdzsvaru. Aptieku darbībā biznesa intereses nedrīkst prevalēt pār sabiedrības veselības interesēm.
- Savukārt, lai laukos atsevišķās vietās nezustu farmaceitiskā aprūpe, farmaceitu asistentiem izsniegt atļaujas izņēmuma kārtā.
Sabiedrība ir ieinteresēta saņemt kvalitatīvu un drošu farmācijas pakalpojumu. Sabiedrības interesēs ir tas, lai farmaceits būtu ne tikai „pārdošanas speciālists, kas izpilda īpašnieka prasības”, bet darbotos kā veselības aprūpes speciālists sabiedrības interesēs, katra cilvēka interesēs. Tāpat ir svarīgi veicināt aptieku kā ģimenes uzņemu attīstību ( īpaši mūsu ekonomiskajā situācijā).
Salīdzinājuma tabula: aptiekas īpašnieks - farmaceits; aptiekas īpašnieks - nav farmaceits
Aptiekas īpašnieks – farmaceits |
Aptiekas īpašnieks – nav farmaceits |
1) ieguvis augstāko izglītību farmācijā 5 gadus, 3 gadus stažējies, lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, pakļaujas Farmaceitu ētikas kodeksam, apzinās, ka zāles nav parasta plaša patēriņa prece, ar tām var nodarīt kaitējumu iedzīvotāju veselībai, tādēļ viņš ievēros līdzsvaru starp ekonomiskajām un sabiedrības veselības interesēm, ar ko viņš atšķiras no tīra investora; |
nav profesionālās atbildības, farmaceitiskās atbildības un viņš nav pakļauts Farmaceitu ētikas kodeksam, līdz ar to nav nekādu morāles normu ierobežojumu sabiedrības un valsts priekšā; |
2) nepieder ne lieltirgotavai, ne ārstam, kas ierobežo vertikālās integrācijas risku medicīnā, tādējādi var novērst pārāk liela zāļu patēriņa fenomenu un nodrošināt pietiekamu zāļu daudzveidību aptiekā; |
kā nespeciālists pārvalda aptiekā esošo zāļu noliktavu, jo veic zāļu iepirkumus, organizē zāļu pasūtīšanu pēc iepirkšanas izdevīguma principa: lielos vairumos, ar atlaidēm (atlaides nenonāk līdz patērētājam). Līdz ar to farmaceitam-darba ņēmējam var uzdot noteiktā laikā tos iztirgot; |
3) pats izvēlas aptiekas sortimentu, ņemot vērā ārsta norādījumus uz izrakstītajām receptēm, pieprasījumu, savas profesionālās zināšanas un priekšstatus; |
iejaucas farmaceita attiecībās ar klientu, kaut vai netieši ar to, ka ķēžu aptieku īpašnieki zāles pasūta centralizēti un farmaceits -aptiekas vadītājs bieži vien pats nenodrošina zāļu asortimentu aptiekā. Nav brīva preču izvēle. Šāda darbība noteikti atsauksies uz zāļu izsniegšanas kvalitāti, un tas var apdraudēt sabiedrības veselības drošību; |
4) izprot, ka aptiekai jānodrošina arī nerentablie pakalpojumi - zāļu izgatavošana, pacientam ekonomiski izdevīgāko risinājumu piedāvāšana, bezmaksas konsultācijas; |
zāļu izgatavošana praktiski nenotiek, ir mēģinājumi veikt to centralizēti, bet tas rada izgatavojumu cenu pieaugumu pat 3 reizes; farmaceits saņem norādījumus tirgot akcijas preci, tātad preci, par kuru īpašnieks vienojies ar ražotāju, un tas tiek kontrolēts ar kontrolpirkumiem; konsultācijas tiek ierobežotas; |
5) uzskata, ka zāļu pirkšanas stimulēšana ir amorāla; |
gan ar reklāmu, gan ar atlaidēm, gan ar karšu sistēmu veicina pārmērīgu zāļu lietošanu, t.i., klients pērk tādēļ, ka atlaide, nevis tādēļ, ka tas šobrīd nepieciešams; |
6) vadītājs pats izvēlas kadrus; |
vadītājs nepieņem kadrus; |
7) atbild par pārkāpumiem ar visu - sertifikātu, licenci - tātad ar visu sava mūža darbu. |
lielo tīklu īpašnieki par pārkāpumu var vienkārši nomainīt vadītāju, neriskējot ar biznesu. |
