Saeimai jālemj par grozījumiem Farmācijas likumā

Patlaban likums noteic, ka no nākamā gada 1. janvāra vispārēja tipa aptieku varēs atvērt un tā varēs piederēt tikai farmaceitam vai - ar veselības ministra atļauju - pašvaldībai tās administratīvajā teritorijā. Veselības ministrija pēc aprīlī saņemtā Aptieku īpašnieku asociācijas iesnieguma izstrādājusi grozījumus Farmācijas likumā, apgriežot kažoku uz otru pusi un paredzot šo ierobežojumu atcelt.

Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", kā teikts tā anotācijā, „izstrādāts ar mērķi uzlabot farmācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem. Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu farmācijas tirgus liberalizāciju, veicinātu konkurenci un piesaistītu tam papildu investīcijas. Tirgus liberalizācija veicinās zāļu cenu samazināšanos, pastiprinās konkurenci un paaugstinās zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību”. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, Saeimas deputāti nolēma tam piešķirt steidzamības statusu, plānojot, ka grozījumus Farmācijas likumā pieņems 17. jūnijā.

Farmācijas likums – toreiz, tagad un turpmāk

Tagadējais Farmācijas likums pieņemts, balstoties arī uz 1929. gada un 1939. gada Latvijas likumiem, un gan toreiz, gan tagad tā galvenā doma ir pacientu aizsargāt pret nekvalitatīvām zālēm un nekvalitatīvu zāļu servisu.

Farmācijas likuma 36. panta un Farmācijas likuma Pārejas noteikumu 14. punkta pašreiz spēkā esošā redakcija tika pieņemta pirms deviņiem gadiem - 2001. gada 14. jūnijā - un stājās spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

Toreiz tika apliecināts, ka likums pamatojas uz to, lai ar farmaceitisko darbību nodarbotos speciālisti ar atbilstošu izglītību, kas ir kompetenti un zina, kas un kā jādara. Gandrīz 10 gadus ilgais pārejas periods ir pagājis, tādēļ visam ir jābūt sakārtotam tā, lai atbilstu jaunajai kārtībai. Tomēr pārkārtošanās nav notikusi, un nu attiecīgo likuma normu grasās nevis sākt ievērot, bet atcelt.

Farmācijas likuma 36. panta pirmā daļa

Farmācijas likuma 36. panta otrā daļa

Farmācijas likuma 36. panta trešā daļa

Ko saka un sacīs Saeima

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Silva Bendrāte, Saeimai izskatot un pieņemot Farmācijas likuma grozījumus 1. lasījumā, deputātiem skaidroja, ka šobrīd valstī darbojas gan farmaceitu īpašumā esošas, gan aptiekas, kuru īpašnieki nav farmaceiti, vairāk pazīstamas kā lielās aptieku ķēdes, piemēram, „Mēness aptieka”, „Ģimenes aptieka”, „Eiroaptieka” un „A aptieka”. Šobrīd no biznesa viedokļa pastāv diezgan konkurētspējīga aptieku sistēma. „Tomēr pēdējā gadā pirms iepriekš minēto normu spēkā stāšanās jautājums par aptieku īpašuma tiesībām ir atkal aktualizējies un ir atsākušās senās diskusijas par to, vai aptieku īpašuma tiesības liberalizēt vai regulēt tā, kā likums to nosacītu ar nākamo gadu,” atzina S. Bendrāte.

Sociālo un darba lietu komisijā jautājums par aptieku īpašuma tiesībām skatīts vairākkārt, uzklausot ieinteresētās puses, pieprasot papildu informāciju un Veselības ministrijas viedokli un ieteikumus. Komisija vienā sēdē uzklausīja pat 16 pārstāvjus no dažādām organizācijām, aptiekām, aptieku ķēdēm, profesionālajām biedrībām, arodbiedrībām, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Konkurences padomes un Veselības ministrijas, saklausot vairākas problēmas saistībā ar Farmācijas likumu.

"Aptieku ķēžu sistēmās darba organizācija ne vienmēr ir sabiedrības veselības interesēs. Aptiekas tiek pārvērstas par parastiem zāļu veikaliem."

Piemēram, farmaceiti, kuriem pieder vairākas aptiekas, bija nobažījušies par pārejas noteikumos izteikto normu tulkojumu, ka nākamgad drīkstēs piederēt tikai viena aptieka vienam farmaceitam. Vairākkārt satraukums pausts arī par mazo lauku aptieku likteni, kuru īpašnieki ir farmaceiti asistenti, kam desmit gadu laikā, vienam pašam strādājot aptiekā, nav izdevies iegūt augstāko farmaceitisko izglītību. Pārejas noteikumi pašlaik paredz, ka arī viņiem aptiekas nākamgad jāslēdz.

“Interesantas lietas komisija uzzināja par lielajām aptieku ķēdēm. Piemēram, to, ka aptieku ķēžu farmaceiti tiek padarīti par īpašniekiem pret 500 tūkstošu eiro ķīlu, ja nu gadījumā likums stātos spēkā ar nākamā gada 1. janvāri,” stāsta S. Bendrāte. Tāpat deputātiem atklāts, kā tiek organizēta zāļu tirdzniecība aptieku ķēdēs. Tā kādas lielās aptieku ķēdes vadības norādījumos var lasīt, ka mēnesi tiks pētīts produkta „Aponil” pārdošanas pieaugums. Pētījuma noslēgumā aptiekas, kas uzrādīs labākos rezultātus, tiks apbalvotas. Un vēl kāds norādījums. Tiek uzdots sekot līdzi pārdošanai, censties pārdot konkrētos papildu produktus; ja kādi produkti nav pieejami noliktavā, ziņot. Turklāt norādījumā teikts: „Lūdzu, pieiet šim jautājumam nopietni, jo tas var sākumā atsaukties uz visu aptiekas farmaceitu algām, pēc tam tiks vērtēts katrs farmaceits atsevišķi.”

„Arī aptieku ķēžu sistēmās darba organizācija ne vienmēr ir sabiedrības veselības interesēs. Aptiekas tiek pārvērstas par parastiem zāļu veikaliem,” Saeimas tribīnē atzina S. Bendrāte.

Kas un kāpēc grib grozījumus

Farmācijas nozarē ir daudz ieinteresēto pušu, biedrību un asociāciju. Visi, protams, runā farmaceitu un sabiedrības interešu vārdā, izmantojot ietekmīgus saukļus: veselība, cilvēks, iznīcināt, cenas utt.

Grozījumus, protams, aizstāv zāļu lieltirgotavas, aptieku ķēdes un darba devēju puse, uzskatot, ka uzņēmējdarbību šādā veidā ierobežot nedrīkst.

Tā, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un atsevišķu aptieku ķēžu pārstāvjiem ir savi aprēķini par to, kas notiks, ja likums netiks grozīts un aptieku īpašnieki no nākamā gada drīkstēs būt tikai farmaceiti. Viņiem šķiet: ja Saeima atbalstīs Farmācijas likumu bez grozījumiem, no nākamā gada janvāra esošo 844 aptieku vietā valstī palikšot vien 139. Protams, attiecīgi interpretējot, skaitļi izskatās draudīgi. Daudzās Latvijas vietās var nākties slēgt visas aptiekas, prognozē LDDK. Piemēram, Cēsīs, varētu slēgt visas desmit aptiekas, Viļānu novadā – visas trīs, savukārt Zilupes novadā durvis aizvērs abas aptiekas. Aptieku vispār nebūs Valkas novadā, Talsu novadā un Saulkrastos, kā arī citur. 35 aptiekas nāktos slēgt Liepājā, 42 – Daugavpilī, 24 – Jelgavas pilsētā un novadā.

Taču šādā Zāļu valsts aģentūras Licencēšanas komisijas datu interpretācijā rodas kļūdaina informācija, kas maldina sabiedrību. Tā, piemēram, Cēsīs saglabātos vismaz piecas aptiekas (kopā ar slimnīcas aptieku). Viena no tām pieder farmaceitei kopā ar dzīvesbiedru, otra – farmaceitei un kolēģiem ar citu izglītību, tāpēc tām izsniegta terminēta licence ar derīguma termiņu līdz šā gada beigām, taču šo aptieku īpašnieki jau pauduši gatavību pārkārtoties atbilstoši likuma prasībām. Divas aptiekas pieder farmaceitei, un arī šādā gadījumā, ja vienam speciālistam pieder vairākas aptiekas, tika izsniegtas terminētas licences. Līdzīgi ir arī citās pilsētās. Līdz ar to var secināt, ka beztermiņa licenču daudzums neataino patieso farmaceitiem piederošo aptieku skaitu – tas ir lielāks, nekā norādījusi Aptieku attīstības biedrība.

"Paredzu, ka šādā gadījumā no 1. janvāra aptiekas izmantos maksimālos uzcenojumus - tātad kopumā cenas var mainīties tikai uz augšu."

Inga Zemdega-Grāpe

Vēl darba devēji un aptieku pārstāvji brīdināja, ka bez darba paliks aptuveni 1000 līdz 2400 farmaceiti un farmaceitu asistenti visā Latvijā. Latvijas Aptieku attīstības biedrība, protestējot pret likuma normu pieņemšanu, plāno pat likuma grozījumu pieņemšanas dienā rīkot piketu pie Saeimas, lai, kā paši saka, „pirms balsojuma varētu paskatīties acīs deputātiem, no kuru lēmuma ir atkarīgs 2000 aptiekās strādājošo un viņu ģimenes locekļu liktenis”.

Tāpat grozījumu aizstāvji draud ar zāļu cenu kāpumu. Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe saka: „Šobrīd medikamentu ražotāji nosaka savu sākotnējo cenu un valsts - uzcenojuma griestus vairumtirdzniecībai un aptiekām. Taču praksē, lai spētu sekmīgi konkurēt, aptiekas uzliek pat zemāku uzcenojumu par atļauto, un attiecīgi samazinās gala cena." I. Zemdega-Grāpe ir pārliecināta: ja spēkā tiks atstāts paredzētais ierobežojums slēgt aptiekas, kuru īpašniekiem nav farmaceita diploma, tad vispirms jau tiks likvidēti vairāki simti aptieku un attiecīgi zudīs dzinējspēks – konkurence. "Es paredzu, ka šādā gadījumā no 1. janvāra aptiekas izmantos maksimālos uzcenojumus - tāpēc kopumā cenas var mainīties tikai uz augšu."

Tātad grozījumu aizstāvji uzskata: ja grozījumus pieņems, tiks ierobežota uzņēmējdarbības attīstība un veselīga konkurence, Latvijai draud katastrofāls aptieku skaita samazinājums un būtisks zāļu cenu pieaugums.

Kas un kāpēc negrib grozījumus

Pret to, ka liela daļa Latvijas aptieku joprojām paliks tādu cilvēku rokās, kas ir tikai biznesmeņi, nevis farmaceiti-biznesmeņi, ir Latvijas Farmaceitu biedrība, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība, Aptieku biedrība un Latvijas Farmaceitu arodbiedrība, saucot virkni iebildumu, kāpēc likumu nevajag grozīt.

Viņi atgādina, ka līdzīga situācija bija jau 2001. gadā, kad tika ierosināts grozīt Farmācijas likumu, nosakot, ka vienam īpašniekam vai īpašnieku grupai ir tiesības nodibināt vairākas juridiskas personas. Taču šī likuma redakcija netika pieņemta, jo Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga likumprojektu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai tieši tādēļ, lai aizsargātu visas sabiedrības tiesības uz veselības aizsardzību. Proti, ir jāgarantē farmaceitiskā neatkarība attiecībā pret komerciālajām interesēm, ko nav iespējams nodrošināt, ja farmaceits ir darba ņēmēja statusā kādam komersantam piederošā aptiekā.

Brīvie farmaceiti uzsver: ja aptiekas īpašnieks slēdz līgumu ar sertificētu farmaceitu, tad savukārt nevar pastāvēt nosacījums „farmaceits savā profesionālajā darbībā ir brīvs”. Slēdzot līgumu, farmaceits Darba likuma izpratnē ir darbinieks – tātad fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā un uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Turklāt saskaņā ar likumu „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” farmaceita profesija pieder veselības aprūpes jomai, nevis tirdzniecības jomai un komercsabiedrībām.

Tikmēr brīvie farmaceiti zina, ka toni aptieku ķēdēs pašlaik nosaka īpašnieks, un tam ir visciešākā saistība ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti aptiekās. Un tas ir bīstami, jo pamazām veidojas ne tikai aptieku, bet vēl garākas un sarežģītākas ķēdes: zāļu lieltirgotavas–aptiekas–poliklīnikas un slimnīcas. Ja visu vaļu ļaus naudas ietekmei, drīz ārsts izrakstīs tādas zāles, kādas vajag iztirgot, parādīs, kurā aptiekā tās nopirkt, un bizness plauks un zels.

Tāpat brīvie farmaceiti uzsver, ka aptieku ķēdēs strādājošie farmaceiti vēlas atvērt sev piederošas aptiekas un izbeigt darba tiesisko un profesionālo atkarību no darba devēja-komersanta. Tādēļ par pilnīgi nepamatotiem viņi uzskata apgalvojumus, ka farmaceiti paliks bez darba un aptiekas tiks slēgtas. Sak, ja tagad slēgtu kādu lielveikalu tīklu, vai nu visi paliktu bez cīsiņiem un kečupa? Protams, nē! Būtu citi tirgotāji, kas tūliņ sāktu strādāt.

Arī draudus, ka līdz ar aptieku ķēžu slēgšanu zāles kļūs dārgākas, brīvie farmaceiti noraida. Pirmkārt, zāļu cenas regulē valsts; otrkārt, salīdziniet tagadējās zāļu cenas mazajās un lielajās aptiekās un nekādu būtisku atšķirību neredzēsiet. Brīvie farmaceiti Saeimai un sabiedrībai min virkni aptieku ķēdēm nepatīkamu faktu. Piemēram, šajās ķēdēs strādājošajiem farmaceitiem ar īpašnieka rīkojumu ir noteikts, kādas zāles pirmām kārtām jāpiedāvā pircējiem, tāpat pastiprināti jāpiedāvā medikamenti, kam drīz beigsies derīguma termiņš, jo norakstīt zāles šajās aptiekās neesot atļauts. Ja neizdodas pārdot, farmaceitiem pašiem tās jāizpērk. Likuma grozījumu pretinieku skatījums: aptieku ķēžu bizness tiek attīstīts uz Latvijas iedzīvotāju naudas un veselības rēķina.

Kā tas ir Eiropā, un ko saka Eiropa

Eiropas Savienībā aptieku īpašumtiesību ierobežojošā tendence dominē pār liberālo tendenci jeb brīvo tirgu. Tikai farmaceiti aptiekas drīkst atvērt Dānijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā, Slovēnijā un Turcijā. Savukārt Austrijā, Kiprā, Lietuvā, Spānijā aptiekas drīkst atvērt, ja lielākā puse no kapitāla daļām pieder farmaceitam. Liberalizējošā tendence jeb brīvais tirgus aptieku nozarē pastāv Beļģijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Nīderlandē, Īrijā, Maltā un Polijā.

Saeimai argumentētu vēstuli nosūtījusi Eiropas Savienības Farmācijas grupa –apvienība, kas pārstāv 400 000 Eiropas atvērtā tipa aptieku farmaceitus. Apvienības ģenerālsekretārs Džons Čeivs uzsver, ka, izņemot Latviju, viņam nav zināma neviena valsts, kas plānotu atcelt aptieku īpašumtiesību ierobežojumus. Pie tam Eiropas Kopienu Tiesa 2009. gada 19. maijā lēma par aptieku īpašumtiesību jautājumu, vērtējot Itālijā un Vācijā pieņemto noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem. Šajā spriedumā tiesa skaidri norāda, ka tiesību akti, kas nosaka aptieku īpašumtiesības tikai farmaceitiem, ir pamatoti. Tāpat tiesa norāda, ka situācijās, kad pastāv risks cilvēka veselībai, tostarp šaubas par uzticamu un drošu zāļu izsniegšanu iedzīvotājiem, dalībvalstīm jāspēj veikt aizsargājoši pasākumi. Tiesa arī norāda, ka zāles atšķiras no visām citām parastām precēm un nepareizas lietošanas gadījumā tās var radīt nopietnu kaitējumu pacientu veselībai.

"Ja visu vaļu ļaus naudas ietekmei, drīz ārsts izrakstīs tādas zāles, kādas vajag iztirgot, parādīs, kurā aptiekā tās nopirkt, un bizness plauks un zels. "

Tiesa secina: ja aptieka nepieder farmaceitam, tā var radīt risku sabiedrības veselībai, īpaši attiecībā uz zāļu piegādes uzticamību un kvalitāti mazumtirdzniecības līmenī, jo vēlmei pēc peļņas šādā gadījumā nav ierobežojošu faktoru, kādi raksturīgi farmaceita darbībai. Tiesa uzskata, ka nefarmaceitiem pēc definīcijas nav tādas apmācības, pieredzes un atbildības kā farmaceitiem, līdz ar to viņi neveic tādus drošības pasākumus kā farmaceiti.

Ko lems lēmēji?

Pašreiz Saeimai ir trīs izvēles varianti. Pirmais: grozījumus pieņemt, lai plaukstas priekā sistu aptieku ķēžu saimnieki – nefarmaceiti. Otrais: grozījumus nepieņemt, lai gavilē brīvie farmaceiti. Trešais variants: par gadu vai diviem pagarināt iespēju darboties aptiekām, kuru saimnieki nav farmaceiti, pārceļot pārejas noteikumos paredzēto termiņu kādu laiku uz priekšu. Par šo variantu nepriecājas ne viena, ne otra puse, jo abām tas nerada skaidrību par nākotni, tomēr ļoti iespējams, ka Saeima atbalstīs tieši šādu risinājumu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 15. jūnijā, tā arī nespēja vienoties par risinājumu, līdz ar to tika nolemts likumprojektā iestrādāt priekšlikumu, kas paredz termiņu par diviem gadiem vēl atlikt, kad aptiekām šīm prasībām būtu jāatbilst. Ja parlaments atbalstīs atbildīgās komisijas ierosmi, visas pašreizējās aptiekas varēs darboties vēl līdz 2013. gadam.

Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc diskusijas sēdē atzina, ka nevar prognozēt, vai plenārsēdē arī šai ierosmei par likuma pārejas noteikumu termiņa pagarinājumu būs atbalsts. Pirms tam deputāte Silva Bendrāte, Saeimai izskatot un pieņemot Farmācijas likuma grozījumus 1. lasījumā, komisijas vārdā atzina: „Farmācijas likuma grozījumiem ir savs desmit gadus ilgs stāsts, tomēr ne tik laimīgs, un vēl nav zināms, kā tas beigsies.”

Rīt, 17. jūnijā, tas būs zināms.