Eiropa prasa stingrākus nosacījumus
Kāpēc bija jāizstrādā jauni noteikumi, ja tādi jau ir? Vides ministrija informē, ka pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kas pieņemti 2003. gada 8. septembrī, nespēj pilnībā nodrošināt aizsargājamām sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu atbilstoši Padomes Direktīvas 79/409/EEC "Par savvaļas putnu aizsardzību (02.04.1989.) un Direktīvas 92/43/EEK (21.05.1992.) "Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” prasībām.
"Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi Latvijas sagatavotos un iesniegtos Natura 2000 priekšlikumus un secinājusi, ka neesam nodrošinājuši pietiekamu aizsardzību aizsargājamām sugām un biotopiem, norādot, ka daļēji to var nodrošināt ar papildu izpēti un apsaimniekošanas pasākumiem jau esošajās aizsargājamās teritorijās,” situāciju skaidro Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Vija Buša.
Kāda veida aizsardzība, pēc EK ieskatiem, Latvijā netiek pietiekami labi nodrošināta? Pašlaik mūsu valstī 33 biotopiem ir nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 62 – nelabvēlīgs, savukārt 49 sugām nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 30 – nelabvēlīgs.
"Pašlaik mūsu valstī 33 biotopiem ir nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 62 – nelabvēlīgs, savukārt 49 sugām nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss, bet 30 – nelabvēlīgs."
V. Buša skaidro, ka biotops ir viena veida teritorija, kurā ir vienveidīga daba, piemēram, purvs atšķiras no ezera vai kāpas. Mums ir zināma Pāvilostas pelēkā kāpa ar tādu zemsedzi, kurā pat īsti koki neaug, bet šī kāpa ir reta un jāaizsargā. Cits piemērs – bieži vien upju krastos ir palieņu pļavas, kas pavasarī pārplūst, tās ir ļoti auglīgas, bet netiek apsaimniekotas. Līdz ar to pļavas aizaug un pazūd palieņu pļavu biotops, bet, lai tas nenotiktu, šīs pļavas jākopj, jāizcērt koki un krūmi, jāpļauj zāle. "Tieši par to uztraucas EK, norādot, ka biotopi nav pietiekami aizsargāti, jo nav nodrošināti apsaimniekošanas pasākumi,” stāsta V. Buša. "To daļēji varam labot, precizējot vispārējos nosacījums aizsargājamajās teritorijās, ko tur var darīt, ko vajag un ko nevajag, kas būtu vēlams, kas pieļaujams. Līdz ar to ir sagatavots pilnīgi jauns noteikumu projekts.”
Ierobežos mežsaimniecisko darbību
Vislielākie precizējumi jaunajos noteikumos attiecas uz ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, mežsaimniecisko darbību putnu ligzdošanas periodā, sausu un vēja gāztu koku izvākšanu, meža ceļu būvniecību un rekonstrukciju, vēja elektrostaciju uzstādīšanu, lauksaimniecības un pārējās zemes sadalīšanu, reģionam raksturīgās ainavas saglabāšanu, aizsargājamo teritoriju apmeklēšanu, informācijas izplatīšanu par aizsargājamām sugām un biotopiem, kritērijiem dižkoku noteikšanā, atļauto darbību saskaņošanas vienkāršošanu.
V. Buša skaidro, ka Eiropā vairākas valstis jau ir aizliegušas ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. "Tomēr ir piemēri, kad mūsu zemnieki noslēguši līgumu ar kādu Eiropas uzņēmumu un audzē graudaugus, paši nezinot, vai tie ir modificēti, bet tagad aizsargājamās teritorijās nedrīkstēs audzēt ģenētiski modificētas kultūras.”
Iepriekšējos noteikumos nebija daudzi ierobežojumi, kas tagad iekļauti, ņemot vērā, ka Latvijā arvien intensīvāka kļūst mežsaimnieciskā darbība un lielākā apmērā tiek izcirsts mežs. V. Buša norāda, ka tas nozīmīgi ietekmē putnu populāciju: "Piemēram, sīkie putni dzīvo mežmalās, bet, ja mežu izcērt, viņiem nav kur mitināties, jo lielajos masīvos viņi nevar dzīvot. Dažādi ērgļi dzīvo meža malās lielos vecos kokos. Putns nevar lidot pa meža vidu, viņam vajag malu, lai viņš tiek uz lauka. Līdz ar to mēs ierobežojam mežsaimniecisko darbību putnu ligzdošanas laikā.” Jaunajos noteikumos rakstīts, ka mežsaimniecisko darbību turpmāk būs aizliegts veikt no 15. marta līdz 31. jūlijam.
"Noteikumos ir ierobežojums vēja elektrostaciju uzstādīšanai, jo patlaban vairāki ārzemju uzņēmumi ienāk Latvijā ar vēlmi būvēt milzīgus vēja parkus."
Noteikumi paredz ierobežot sausu un vēja gāztu koku izvākšanu, jo šajos satrupējušajos kokos dzīvo visādi kukainīši, tārpi, vaboles un rāpuļi. Ja to visu izvāc, tad dabas vide kļūst nabadzīgāka un ir mazāk sugu. "Mums jāgarantē, lai Latvijā nesamazinātos bioloģiskā daudzveidība,” ierobežojumus pamato V. Buša. "Tāpat esam spiesti ierobežot meža ceļu būvniecību, jo valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži” patlaban būvē milzu meža ceļus ar lieliem dziļiem grāvjiem, kas sadala teritoriju, zvēriem grūti pārvietoties. Ja ceļš ved caur aizsargājamu teritoriju, tad tam nav īsti pamatojuma, jo kailcirte tur tā kā tā ir aizliegta.”
Rūpes par putniem un zemes īpašniekiem
Noteikumos ir ierobežojums vēja elektrostaciju uzstādīšanai, jo patlaban vairāki ārzemju uzņēmumi ienāk Latvijā ar vēlmi būvēt milzīgus vēja parkus. Īpaši nosacījumi ir vēja ģeneratoru uzstādīšanai dabas liegumos: "Aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metrus. Vienā kadastra vienībā uzstāda ne vairāk kā vienu elektrostaciju.” Šis ierobežojums nepieciešams, jo vēja elektrostacijas ietekmē gan putnu migrāciju un kustību, gan izmaina ainavu.
V. Buša pievērš uzmanību vēl dažām svarīgām izmaiņām: "Līdz šim noteikumos bija norma, ka aizsargājamajās teritorijās zeme jāsadala gabalos, kas nav mazāki par desmit hektāriem. Tagad šī situācija ir atvieglota. Dabas liegumos, kuros ir samērā stingri ierobežojumi, atstājam 10 ha, bet dabas parkos, piemēram, tādos kā Gaiziņkalns un Piejūras dabas parks, pieļaujam lauksaimniecības zemi sadalīt pa pieciem hektāriem un pārējo zemi pa trim hektāriem – tas ir solis pretim zemes īpašniekiem, bet visos šajos ierobežojumos ir izņēmumi, kas var būt saistīti ar noteiktu infrastruktūras būvju izveidi.”
Jauns "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumos” ir nosacījums par informācijas izplatīšanu par dabas vērtībām. "Mums ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, kuriem ir zeme aizsargājamajā teritorijā, izliek publiski informāciju vai pat izdod bukletu, ka tajā vietā aug daudz naktsvijoļu vai mitinās ūdrs, vai atrodas ērgļa ligzda,” stāsta V. Buša. "To nedrīkst darīt. Šādas informācijas izplatīšana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi, jo retu sugu atradnes nedrīkst norādīt. Vēl noteikumos ir kritēriji dižkoku noteikšanai, esam precizējuši to apkārtmēru.”
Tendence: brikšņi un apbūvētas ainavas
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja V. Buša uzsver, ka visiem kopā ir jāsaprot, kālab jaunie noteikumi tapuši: dabas vērtības Latvijā tiešām ir apdraudētas un tendences liecina, ka tikai aizsargājamās teritorijās kā zaļās saliņās daba paliks tāda, kāda tā pašlaik ir. "Ir daudz cilvēku, kuri nevis manto no senčiem īpašumā mežu, bet nopērk un izcērt,” skaidro V. Buša. "Tātad tajās vietās būs jaunaudzes un sabiedrība nedosies šajos brikšņos atpūsties, jo neuztvers to kā ainavu un kā skaistu vietu. Pirmkārt, masveidā tiek izcirsts mežs, otrkārt, masveidā tiek apbūvēta piekraste gar upēm un ezeriem, arī gar jūru. Diemžēl pašvaldības ar saviem teritoriju plānojumiem nespēj izturēt to spiedienu, ko izdara bagāti cilvēki vai augstu stāvošas personas. Tā rezultātā masveidā ir apbūvētas skaistas vietas un mēs savu dabu pazaudējam.
"Dabas aizsardzības pārvalde turpmāk kļūs par jumta organizāciju visām aizsargājamo teritoriju administrācijām."
Gan Latvijas institūts, gan Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija popularizē un uzsver, ka tas, ko Latvija var pārdot, ir mūsu skaistā daba. Tajā pašā laikā valdība ir atbalstījusi meža izciršanas apjomu palielināšanu, un krīzes situācijā ir grūti kaut ko aizliegt, jo cilvēkiem ir jāizdzīvo.
Ir daudz lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas aizaug, kur ieviešas krūmi un koki. Vajadzēja būt stingrākai likumdošanai, lai atņemtu un pārdotu šādu zemi, ja īpašnieks neko nedara. Tagad tur aug bērzi un alkšņi, tam krūmājam nav dabas vērtības. Ja lauksaimniecības zemē sasējas skuju koki, tad tie aug ar trupi, neaug pareizi. Vidzemē ir milzīgas latvāņu plantācijas, jo cilvēki saglabā savu zemi īpašumā, bet neapsaimnieko un viss iet postā. Tā ir pašvaldību un Lauku atbalsta dienesta neizdarība. Vismaz pērn pašvaldības varēja dabūt naudu latvāņu iznīcināšanai, bet tas netika pietiekami izmantots.”
Reorganizācija atvieglos darbību saskaņošanu
Atbilstoši Vides ministrijā tikko veiktajai reorganizācijai "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu” projektā izmainītas atbildīgās institūcijas, kuru funkcijās ietilpst atļauto darbību saskaņošana.
Daļa darbību, kas līdz šim bija atļautas tikai pēc attiecīgas saskaņošanas, projektā svītrotas (arheoloģiskās izpētes darbi, zemes dzīļu izmantošanas licences, reklāmas izvietošana aizsargājamās teritorijās, ceļu un inženierkomunikāciju restaurācija, renovācija un rekonstrukcija, meža atjaunošana un ieaudzēšana, dabas materiālu vākšana kolekcijām), tādējādi samazinot administratīvo slogu. Savukārt atļautās darbības var saskaņot tikai Dabas aizsardzības pārvaldē.
Dabas aizsardzības pārvalde turpmāk kļūs par jumta organizāciju visām aizsargājamo teritoriju administrācijām. Tas nozīmē, ka visi nacionālie parki un dabas rezervāti būs pakļauti Dabas aizsardzības pārvaldei. Īpašniekam līdz šim viena darbība bija jāsaskaņo reģionālajā Vides pārvaldē, cita Dabas aizsardzības pārvaldē, bet tagad visa saskaņošana notiks tikai Dabas aizsardzības pārvaldē. Papildu saskaņošana ar Dabas aizsardzības pārvaldi netiek plānota darbībām, kuru veikšanas procedūru nosaka citi tiesību akti (piemēram, Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu, Būvniecības likums).
Apkopojot no jauna plānotos ierobežojumus projektā "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un salīdzinot tos ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, Vides ministrija secina, ka tie neradīs lielu ietekmi uz tautsaimniecību. Kopumā noteikumu projekts veicinās dabas daudzveidības un raksturīgo ainavas elementu saglabāšanu un pārdomātu ainavas attīstību, kas savukārt veicinās reģionu tūrisma attīstību un līdz ar to – jaunu darba vietu radīšanu.
Noteikumu projekts neattiecas uz aizsargājamām teritorijām, kuru individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti pēc 2005. gada 10. novembra.
