Izmaiņas ES atbalsta lauku attīstības noteikumos

Kaut arī līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim veiksmīgi darbojās iepriekšējie valdības noteikumi, tajos veikto grozījumu daudzums bija liels un vairākas izmaiņas ļoti svarīgas, saistītas arī ar valsts finansējuma plāniem, tādēļ noteikumi bija jāizstrādā no jauna un steidzami. Piemēram, no 1. aprīļa jau varēja sākt elektronisko pieteikšanos uz vairākiem atbalsta maksājumiem Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), ko papīra variantā LAD varēja iesniegt tikai no 12. aprīļa.

MK noteikumi „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība vides un lauku ainavas uzlabošanai” attiecas uz ļoti daudziem ES atbalsta maksājumu pasākumiem un apakšmaksājumiem.

Kā stāsta Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītājas vietniece Gunta Bāra, pasākumi un apakšpasākumi, ko regulēs noteikumi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem, 2008. gada 15. aprīļa noteikumiem Nr. 282 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai - vides un lauku ainavas uzlabošanai” nav mainījušies. Bet gandrīz katra pasākuma un apakšpasākuma atbalstīšanas kārtībā ir veiktas izmaiņas.

„Uzmetot aci, šķiet, ka kārtībā, kādā atbalsts tiek regulēts jaunajos un tika regulēts iepriekšējos noteikumos, atkārtojas it kā viens un tas pats teksts. Pasākumu nosaukumi ir diezgan līdzīgi, bet saturs atšķiras - saistībā ar to, uz kura plānošanas dokumenta pamata atbalsta nauda tiek piešķirta. Vai no Lauku attīstības plāna 2004.–2006. gadam (LAP 2004-2006), vai arī Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam, (LAP 2007-2013),” skaidro nodaļas vadītājas vietniece. „Tātad šie jaunie noteikumi, tieši tāpat kā iepriekšējie, regulē ne tikai pasākumus un apakšpasākumus, ko paredz LAP 2007.-2013, bet arī iepriekšējā plānošanas perioda pasākumus (LAP 2004-2006), kuriem 2010. gads ir pēdējais - piektais saistību pildīšanas gads.”

Tātad visiem tiem atbalsta saņēmējiem, kuriem vēl šogad jāpilda iepriekšējā plānošanas periodā uzņemtās saistības, līdz 17. maijam bija jāierodas LAD un pieteikumi jāiesniedz gan par vienoto platībmaksājumu (VPM), gan par agrovides apakšpasākumiem. Lauksaimniekiem ir iespējams arī no jauna pieteikties uz atbalsta maksājumiem šajā plānošanas periodā, un tad atbalsta kārtību regulēs jaunie, šā gada valdības noteikumi.

Platības samazinājums – līdz 20 procentiem

Ļoti svarīgas izmaiņas ikkatram ES atbalsta saņēmējam! Argumentētās un ilgstošās diskusijās ar EK ir panāktas izmaiņas Lauku attīstības programmā un līdz ar to arī jaunajos noteikumos, kas paredz: ja saistību platība kārtējā gadā samazinās ne vairāk kā par 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tad saņemtais atbalsts par samazināto saistību platību nav jāatmaksā. Līdz šim samazinājums varēja būt tikai 3 procenti. Tas tādēļ, ka vairums Latvijas lauksaimnieku saimnieko uz nomas zemēm, kur nomas līgumi bieži vien tiek pirms termiņa lauzti. Bet tagad lauksaimnieki var justies pasargātāki nekā iepriekš līdzīgās situācijās.

MLA atbalsta saņēmējiem stingrākas prasības

Daudzi lauksaimnieki uztraucas par to, ka Lauku attīstības programmā paredzētais atbalsts mazāk labvēlīgajiem apvidiem (MLA) būšot pieejams tikai līdz 2010. gadam. Bet jaunajos noteikumos skaidri un gaiši ir noteikts, ka MLA atbalstu saimnieki saņems līdz pat 2013. gadam, kas nozīmē, ka ir nepieciešams iesniegt LAD pieteikumu. „Saņemamais naudas daudzums paliek līdzšinējais, jo izdevās dabūt papildinājumu finansējumam,” stāsta Gunta Bāra. „Tiesa, ir mainījušās nianses – ir stingrākās prasības MLA atbalsta saņemšanai Natura 2000 teritorijās un teritorijās, kurās ir bioloģiski vērtīgie zālāji. Līdz šim šiem atbalsta pretendentiem nebija jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums - vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu atbalsttiesīgo pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju hektāru pretēji tam, kā tas noteikts pašreiz.

"Pasākumu nosaukumi ir diezgan līdzīgi, bet saturs atšķiras - saistībā ar to, uz kura plānošanas dokumenta pamata atbalsta nauda tiek piešķirta."

Tā kā MLA atbalsts ir paredzēts saimniecībām, kurās notiek lauksaimnieciskā ražošana, tad arī no 2010. gada saimniecībām, kuras atrodas Natura 2000 teritorijā vai tajās ir bioloģiski vērtīgie zālāji, un tās papildus šiem agrovides apakšpasākumu atbalsta veidiem vēlēsies saņemt MLA atbalstu par ražošanu, ir stingrākās prasības - saimniecībā ir nepieciešami lauksaimniecības dzīvnieki.

ZM pārstāve min, ka šo izmaiņu rosinājuši paši lauksaimnieki, lai mazinātu tā dēvēto „dīvānzemnieku” iespēju saņemt atbalsta maksājumus. „Jo, ja „dīvānzemnieks” par vienu un to pašu apsaimniekoto platību saņem atbalstu par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, par Natura 2000 teritorijām, tad vēl arī VPM un vēl – MLA naudiņu, tad kopsummā saņemtā nauda ir lielāka nekā saimniekam, kurš reāli savas platības apstrādā, bet atbilst tikai divu atbalstu nosacījumiem, piemēram, MLA un bioloģiski vērtīgie zālāji. Bet šā brīža sociālekonomiskajos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai naudu saņemtu tieši lauksaimnieki - ražotāji,” teic G.Bāra.

Pļaušanas datumi pavirzījušies uz rudens pusi

Noteikti ir jāpiemin jauno noteikumu saistība ar jau pieminēto VPM. Lauksaimnieki LAD iesniedz vienotu iesniegumu par platībmaksājumiem 2010. gadā. Papildus tam viņi var pieteikties atbalstam arī uz agrovides apakšpasākumiem. Uzmanība jāpievērš tam, ka ir mainījušies pļaušanas datumi 2010. gadā, un tie ir atbilstoši šā gada martā veiktajiem grozījumiem 2007. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros” (lai saņemtu vienoto platībmaksājumu, lauksaimniekiem šie datumi stingri jāievēro). Noteikumos minētie pļaušanas datumi vienlaikus ietekmē arī agrovides apakšpasākumu atbalsta saņemšanu.

"MLA atbalstu saimnieki saņems līdz pat 2013. gadam."

„Pļaušanas termiņus mainījām, jo lauksaimniekiem bija pamatoti iebildumi,” skaidro G.Bāra. „Bieži vien Vidzemē un Latgalē mitruma dēļ nav iespējams pastāvīgās pļavas un ganības nopļaut līdz 1. augustam, kas bija vecais pļaušanas termiņš. Tādēļ pļaušanas termiņu pagarinājām par divām nedēļām – līdz 15. augustam.”

Jaunajos noteikumos Nr. 295 noteikts, ka ir jāievēro vēlā pļaušana, tātad to nevar sākt agrāk par VPM termiņa beigām, tas ir, pirms noteiktā 15. augusta. Līdz ar to pļaušanas datumi bija jāpabīda par divām nedēļām uz priekšu ne vien pastāvīgām pļavām un ganībām, bet arī platībās biškopībai un nektāra vākšanai – līdz 15. septembrim un jāuzsāk pļaušana bioloģiski vērtīgos zālājos un buferjoslās ne vēlāk kā 15. augustā. Šāda vēlā pļaušana dod arī savu pienesumu bioloģiskajai daudzveidībai - pļavās uz zemes ligzdojošie putni netraucēti paspēj izperēt un izaudzēt savus otros perējumus. Šie jaunie pļaušanas termiņi attiecas arī uz tiem lauksaimniekiem, kuri bioloģiskās lauksaimniecības attīstības pasākumam pieteicās iepriekšējā programmēšanas periodā un kuriem šis gads ir pēdējais piecu gadu saistību gads. Tātad – visi pļaušanas termiņi ir pabīdījušies uz priekšu aptuveni par divām nedēļām, un tie izlasāmi pašlaik spēkā esošajos (grozītajos) MK 2007. gada noteikumos Nr. 269 „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.

Jauni kodi, definīcijas un koeficientu piemērojums

Audzējamo un atbalstam piesakāmo kultūraugu kodu saraksts ir papildināts ar jauniem kultūru kodiem – turpmāk atbalstam atsevišķi varēs pieteikt kodus apsei, kārklam, baltalksnim, kazenēm. Tas atrodams noteikumu „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai” 2. pielikumā.

Ir precizēts atmatas un papuves jēdziens un mainīts atbalsts par atmatā atstātajām platībām, tos saskaņojot ar attiecīgām regulām. „Lauksaimnieku sabiedrībā bija radušās domstarpības, vai papuve un zemes atstāšana atmatā ir viens un tas pats. Bija notikusi arī dažāda šo jēdzienu interpretācija,” G.Bāra pamato iemeslus izmaiņām. Tādēļ ir precizēti šie jēdzieni - atbilstoši 2009. gada 30. novembra Regulai (EK) Nr. 1200/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanu attiecībā uz ganāmpulka vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām. Šī regula noteic, „ka papuve ir visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā, bet kurā vienu ražas gadu nav paredzēts novākt ražu. Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu. Papuve var būt:

1. neierīkota zeme, kur neaug neviena kultūra;
2.  zeme ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot par lopbarību vai ieart zemē;
3.  zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve).

Šajā apakšpunktā iekļauj visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003”.

"Ir mainīts atbalsts par atmatā atstātajām platībām, to saskaņojot ar attiecīgām regulām."

Saistībā ar papuvi jaunie MK noteikumi teic, ka papuves lielums kārtējā atbalsta saņemšanas gadā nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no kopējās saimniecībā izmantojamās lauksaimniecības zemes. Par pieteiktajām papuvēm virs 20 procentiem atbalsts netiks maksāts.

Ir mainīts arī dažādu sugu dzīvnieku pārrēķināšanas koeficients nosacītajās liellopu vienībās, kas ir nedaudz labvēlīgāks dzīvnieku turētājiem. Jauno noteikumu izpratnē koeficients būs šāds.

Tas, kādā veidā koeficientu aprēķina, izlasāms noteikumu 4. pielikumā.

Veids – cits, saturs – tas pats

Izmaiņas, kas varētu lauksaimniekus sākotnēji nedaudz nobiedēt, bet kas patiesībā lielas jēdzieniskas izmaiņas nenes, ir – formas (nevis satura) maiņa saistībā ar MLA atbalsta saņemšanu noteikumu 5. pielikumā „Mazāk labvēlīgo apvidu saraksts”. Saskaņojot MLA sarakstu ar reģionālās reformas veikto apdzīvoto vietu sadalījumu novados ietilpstošajos pagastos, ir izveidots jauns saraksts tām teritorijām, kurās dzīvojošie lauksaimnieki var saņemt MLA attiecīgās kategorijas atbalstu.

„Jāteic, ka MLA atbalsta kategorijas ir saglabājušās līdzšinējās un visu to pagastu lauksaimnieki, kuri MLA atbalstu saņēma līdz šim, arī turpmāk līdz 2013. gadam to varēs saņemt,” teic Gunta Bāra. „To ir svarīgi saimniekiem zināt, jo novadu transformēšanās joprojām turpinās, bet izmaiņas reģionālajā sadalījumā neietekmēs saņemamo MLA naudu.”

Kontrolēs visu saimniecību

Lauksaimniekiem noteikti ir jāievēro tas, ka LAD kontrolieri, kas ieradīsies uz vietas apsekot saimniecību, turpmāk drīkstēs labas lauksaimniecības un pārvaldības prasības ievērošanu kontrolēt visā saimniecībā, ne tikai uz atbalstu pieteiktajās platībās, un tas ietekmēs jebkuru saimniecībai piešķiramo ES un nacionālo atbalstu. „Tas ir – ne tikai uz atbalstu pieteiktajā pasākumā, bet arī, piemēram, meliorācijas sistēmu uzturēšanu, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai saņemtu subsīdijas,” saka nodaļas vadītājas vietniece.

Minimālie ieņēmumi un atbalsta ”pārcelšana”

Bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir izmaiņas prasībās par minimālo ieņēmumu esamību. No šā gada minimālajos ieņēmumos varēs ieskaitīt arī ES un valsts atbalstu, kā arī krājumu novērtējumu – tas saistīts ar Latvijas nodokļu politiku. G.Bāra teic: „Līdzīga prasība no 2011. gada varētu būt arī saimniekiem, kuri vēlēsies saņemt atbalstu integrētās dārzkopības ieviešanas un veicināšanas pasākumā.”

"Ne šogad, ne – ticamākais – nākamgad ZM nerīkos zālāju apsekošanu un to atbilstības novērtēšanu bioloģiski vērtīgajam zālājam."

Vēl viens svarīgs jaunums integrētās dārzkopības saimniekiem: 2010. gads ir pēdējais atbalsta gads tiem, kuri saņem Latvijas nacionālās subsīdijas. Jaunie noteikumi dod iespēju šiem saimniekiem jau šogad, 2010. gadā, ja viņi to vēlas, pāriet uz LAP programmas finansēto apakšpasākumu vai arī to darīt nākamajā gadā. „Tas saistīts ar to, ka valstij nav finansējuma šī subsīdiju veida izmaksāšanai, tādēļ integrētās dārzkopības veicēji atbalstam (bez līguma pārtraukšanas sankcijām) no ES līdzekļiem var pieteikties jau šogad. Ieguvums – neraugoties uz nedaudz mazāku atbalsta maksājumu, šī ir iespēja paplašināt saistību platības, par ko viņi var saņemt atbalstu, piesakot jaunierīkotās atbalsta saņemšanas platības un kultūras,” teic vadītājas vietniece.

Uz atbalstu no jauna 2010. gadā var pieteikties arī saimnieki, kuri ierīko buferjoslas un nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu.

Neuzķerieties uz krāpniekiem!

Un vēl svarīga ziņa saimniekiem, kuri saņem atbalstu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos. Ne šogad, ne – ticamākais – arī nākamgad ZM nerīkos zālāju apsekošanu un to atbilstības novērtēšanu bioloģiski vērtīgajam zālājam. „Mums ienākusi informācija, ka ir cilvēki, kas par atlīdzību piedāvā apsekot zālājus, atzīstot tos par bioloģiski vērtīgiem, par to attiecīgi iekasējot naudu un mudinot cilvēkus pieteikties ES atbalstam. Bet tā nav taisnība – ne šogad, ne nākamgad pieteikties šim atbalstam nebūs iespējams,” brīdina nodaļas vadītājas vietniece G.Bāra. „Varētu būt, ka pieteikšanās uz zālāju apsekošanu atjaunosies 2012. vai 2013. gadā, bet precīzas informācijas mums vēl nav.”