Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Turklāt pagaidām VES saražotajai elektrībai ir nepieciešamas tā dēvētās balansējošās jaudas, jo šis enerģijas veids ir nepastāvīgs, līdz ar to bezvēja periodos vai tieši pretēji – vētru laikā, kad VES nedarbojas, trūkstošo jaudu pārsvarā nodrošina ar fosilajiem resursiem: oglēm, gāzi. Savukārt normālos darbības apstākļos VES nerada kaitīgus izmešus un vēja izmantošanas potenciāls selgā, īpaši attīstot jaunās tehnoloģijas, ir milzīgs.
Tā kā šajā publikācijā nav plānots analizēt visus VES pozitīvos un negatīvos aspektus, aplūkosim vienu konkrētu jautājumu, kas VES un cilvēku attiecībās kļuvis īpaši aktuāls, proti, tā ir VES drošības aizsargjoslu noteikšanas metodika.
Aizsargjoslu ap VES nosaka, lai nodrošinātu cilvēku un VES tuvumā esošo objektu drošību VES ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā. Šī aizsargjosla arī ir vienīgais, kas regulē potenciālo VES attālumu no kaimiņa īpašuma robežas, jo bez īpašnieka piekrišanas uz tā zemes nevar noteikt VES aizsargjoslu.
"Cilvēks, kam pieder 35 ha zemes, vairs nevarēs tur uzbūvēt sev vienu dzīvojamo māju, jo visapkārt īpašumam paredzēti VES."
Nekāda cita regulējuma attiecībā uz kustīgajām ēnām vai vibrāciju nav. Ir gan vēl normatīvi, kas nosaka, ka nedrīkst tikt pārsniegts trokšņu līmenis, taču šie normatīvi tiek attiecināti tikai uz jau uzbūvētām un lietošanā esošām ēkām. Grobiņas novada Medzes pagastā tas, piemēram, nozīmē to, ka cilvēks, kam pieder 35 ha zemes, vairs nevarēs tur uzbūvēt sev vienu dzīvojamo māju, jo visapkārt īpašumam paredzēti VES un trokšņu līmenis visā īpašumā pārsniegs maksimāli atļauto.
Turklāt VES radīto trokšņu prognozēšana notiek pēc vispārējās metodikas, neņemot vērā specifiskos datus, piemēram, vēja ātrumu VES faktiskajā augstumā vai apvidus īpatnības, līdz ar to pastāv bažas, ka arī attiecībā uz esošām dzīvojamām mājām citos īpašumos trokšņu līmenis varētu tikt pārsniegts un neviena institūcija to pēc VES nodošanas ekspluatācijā nekontrolēs. Arī tad, ja tas netiek pārsniegts, bet ir tikai tuvs maksimālajam atļautajam, klusais lauku apvidus vairs nebūs kluss.
Atgriežoties pie drošības aizsargjoslas, sākotnēji varētu šķist, ka ar to vismaz viss ir kārtībā, proti, atbilstoši Aizsargjoslu likumam aizsargjoslu rēķina, reizinot VES maksimālo augstumu ar 1,5. Tik tālu viss līdz šim šķita vienkārši, taču, izrādās, tā nemaz nav.
Piemēram, ja VES torņa augstums ir 108 metri, bet rotora diametrs ir 82 metri, kā tas plānots Rucavas novada Dunikas pagastā, tad izrādās, ka dabā var pastāvēt divi „maksimālā augstuma” veidi, proti, tas var tikt aprēķināts līdz augstākajam punktam, ko sasniedz rotora spārni (torņa augstums un puse no rotora diametra) – 149 metri, vai arī tikai kā torņa augstums – 108 metri.
"Divus, savstarpēji pretrunīgus skaidrojumus 2009. gada pirmajā pusē pamanījās sniegt pati Ekonomikas ministrija, kas ir vadošā iestāde šajā jomā."
Attiecīgi mūsu gadījumā, atkarībā no „maksimālā augstuma” noteikšanas veida, drošības aizsargjosla atšķiras par 61,5 metriem. Tātad par 61,5 metriem vēja ģenerators var atrasties tuvāk vai tālāk no mūsu mājas. Ja māja atrodas 400 metru attālumā no VES, šie daži desmiti metru šķiet milzīgs attālums. Savukārt ar „mazo” aizsargjoslu līdz īpašuma robežai būtu vairs tikai 162 metri, par dažiem metriem vairāk nekā VES augstums.
Interesanti, ka šīs neskaidrības neradīja pašas Liepājas puses pašvaldības saviem spēkiem: divus, savstarpēji pretrunīgus skaidrojumus 2009. gada pirmajā pusē pamanījās sniegt pati Ekonomikas ministrija, kas ir vadošā iestāde šajā jomā. Līdz 2010. gada sākumam Ekonomikas ministrija, pakonsultējoties ar Vēja enerģijas asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību (kurā padomnieks enerģētikas jautājumos ir Vēja enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Paulis Barons), Latvijas Pašvaldību savienībai apsolīja Ministru kabineta noteikumu grozījumos iestrādāt „mazo” aizsargjoslu1.
Taču grozījuma projekts vasarā iestrēga, jo radās juridiski sarežģījumi ar šī jautājuma risināšanu MK noteikumu līmenī, tāpēc Ekonomikas ministrija bija spiesta pievērsties Aizsargjoslu likumam.
Arī likumā sākotnēji tika paredzēta „mazā” aizsargjosla, laikam tāpēc, ka Ekonomikas ministrija bija piemirsusi pakonsultēties ar Vides ministriju, kas iebilda pret aizsargjoslas samazināšanu MK noteikumos, bet atkal bija pakonsultējusies ar Vēja enerģijas asociāciju un Latvijas Pašvaldību savienību. Tomēr, pretēji Latvijas Pašvaldību savienības protestiem, uz Ministru kabineta sēdi 2011. gadā tiks virzīts Aizsargjoslu likums ar „lielo” aizsargjoslu, šķiet, Vides ministrijas iebildumi tikuši saklausīti.
Šim procesam izsekot līdzi nav nemaz tik vienkārši. Varbūt tāpēc visā šajā jezgā par spēkā esošās normas tulkošanu pēc jēgas, mērķa un kaut vai gramatiskās izteiksmes pavisam tika aizmirsts. Tāpēc uz 2011. gada sākumu tiek virzīti arī pārejas noteikumi, kas pasludinās par vienlīdz labiem gan tos projektus un būvatļaujas, uz kuriem attiecinātas „lielās” aizsargjoslas, gan tos, – uz kuriem „mazās”. Tagad tikai jāsaprot, ko darīt ar Liepājas reģiona novadu būvvaldes izdotajām būvatļaujām ar „mazo” aizsargjoslu, ja detālplānojumos tomēr paredzētas „lielās” aizsargjoslas. Varbūt šim gadījumam ir nepieciešami pavisam īpaši pārejas noteikumi? Bet vēl jau likumprojektam paredzams ērkšķains ceļš Saeimā, kur var paspēt mainīt itin visu.
"Vieglāk jau ir pagrozīt likumu, nevis pārrakt grāvi, aiz kura būtu jāliek VES."
Ekonomikas ministrijai sākumā misējās arī ar precīzas informācijas saņemšanu no Rucavas novada, jo likumprojekta sākotnējā anotācijā bija norādīts, ka Rucavas novada Dunikas pagasta detālplānojumos vēja ģeneratora aizsargjosla noteikta, pieņemot, ka vēja ģeneratora maksimālais augstums tiek nozīmēts līdz rotora asij. Vēlāk ministrija anotāciju bija spiesta labot, jo izrādās, ka Rucavas novada Dunikas pagasta un Rucavas pagasta teritorijas detālplānojumos teritorijas, kurās atļauta vēja ģeneratoru izvietošana, 19 gadījumos (no 29 gadījumiem) ir ieplānotas, ņemot vērā „lielo” vēja ģeneratoru drošības aizsargjoslu. Turklāt pārējie gadījumi, visticamāk, tikuši apstiprināti pēc Ekonomikas ministrijas uzmundrinošās vēstules Latvijas Pašvaldību savienībai un Vēja enerģijas asociācijai, ka drīz stāsies spēkā grozījumi par „mazo” aizsargjoslu.
Attiecībā uz Grobiņas novada Medzes pagastu taisnība gan ir Ekonomikas ministrijai, ka tur īpašumi, kuros plānoti vēja ģeneratori, ir tik mazi, ka, piemērojot „lielo” aizsargjoslu bez kaimiņu piekrišanas, VES būvniecība nebūtu iespējama, jo šobrīd, piemēram, 9,9 ha lielā īpašumā ir paredzēta četru VES būvniecība, kuru „mazā” aizsargjosla jau robežojas ar kaimiņu īpašumiem.
Varbūt tikai no malas izskatās, ka no nekā tikusi radīta nepārvarama problēma, kuras dēļ nepieciešami grozījumi likumā, citādi likumu piemērotāji nespēj iztulkot, ko tieši nozīmē VES maksimālais augstums.
Bet varbūt vienkārši savādāk Medzē nebūtu iespējams uzbūvēt plānotos VES, jo kaimiņi protestētu un nepiekristu VES aizsargjoslu paredzēt savā īpašumā. Un varbūt Dunikā vairākos gadījumos VES būvniecība izvērstos dārgāka, jo vieglāk jau ir pagrozīt likumu, nevis pārrakt grāvi, aiz kura VES būtu jāliek.
[1] MK noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika””.
