VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
28. aprīlī, 2008
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
16
3
16

Kam tiek no manām mājām?

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mājas ir ne tikai dzīves kvalitāte, bet arī cilvēka pamata vajadzība. Cilvēki no laika gala raduši rūpēties par savām mājām un mūsdienās māju iegūšana kļuvusi par daudzšķautnainu ilgtermiņa pasākumu. Kā mums jāstrādā un kam mums jāmaksā, lai mums būtu savas mājas?

Cik daudzveidīgi mitekļi ir pasaulē – no Ņujorkas dzīvokļiem ar pasakainām cenām līdz zaru un lapu būdiņai kaut kur džungļos. Šķiet pavisam pašsaprotami, ka mēs vēlētos padzīvot gan vienā, gan otrā vietā, bet vislabāk tomēr savās mājās. Pavisam nesen man acīs iekrita Apollo portāla virsraksts ar pieteikumu uz guru līmeni nekustāmajā jomā – Adekvāta dzīvokļa cena: 1 dzīvoklis = 100 mēnešalgas. Iepazinos gan ar rakstu, gan ar komentāriem, kas pārsvarā bija sarkastiski par autora aprēķiniem un kosmopolītiski, pieminot mājokļu cenas pārtikušajās valstīs un pilsētās. Tai pašā brīdī atminējos sava bijušā kolēģa manieri, kurš pajautātu „Kāpēc tieši 100 un ne 105 vai 95?” Iespējams, ka cilvēkiem labāk patīk apaļi skaitļi.

Apcerot tēmu par mitekļiem, mana iztēle sāka lidināties līdz pat akmens laikmeta cilvēkiem, kuriem patvērumu sniedza dabas veidojumi, līdz viņi iemācījās paši veidot savas mājas. Tik senatnīga un spēcīga ir šī vajadzība pēc drošības un labsajūtas, ka nevilšus varētu saprast tos, kuri noskaita krietnu žūksni, lai nopirktu villu ar desmit guļamistabām. Ko gan viņi darīs ar desmit guļamistabām?! Tai pašā laikā šādi pajautājot, tu aptver, ka drošība, labsajūta, prestižs, izrādīšanās un vēl kas cits ir tik cieši savijušies kopā, ka paslēpuši būtību – mājas mums ir tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens, pārtika un veselība. Ja jau mēs esam šajā pasaulē, mums mājas vajag un mēs par to agrāk vai vēlāk, nekurnot vai kurnot par tām maksāsim, gan īrējot, gan pērkot. Iepriekš pieminētā rēķināšana iekustināja manu prātu uz aprēķiniem, ko nozīmē pirkt mājokli ar bankas palīdzību. Rezultāti bija savdabīgi un vedināja uz pārdomām. Tirgus paprasīs par dzīvokli, māju vai villu savu cenu un tu kā pircējs diņģēsies pats ar sevi un ar pārdevēju, līdz nonāksi līdz teikumam „Jā, es pērku!”. Katram no mums ir sava situācija un savs scenārijs, kā nokļūt (vai nenokļūt) līdz savai mājai. Rēķinos uzreiz atmetu bagātos mantiniekus un peļņas veiksminiekus, kuriem tā kā nevajadzētu nokļūt trejsavienībā – manas mājas, mans darbs un mana banka. Bankai ir savi spēles noteikumi, kā dot naudu, lai tev būtu māja.

Valstij ir savi spēles noteikumi, lai tu saņemtu savu darba algu. Tev ir savi sapņi, izpratne un vēlēšanās, kādai jābūt tavai mājai. Ikviens var rēķināt savā manierē, lai saprastu savu rezultātu. Mans aprēķins, iepazīstoties ar pašreizējiem banku un valsts spēles noteikumiem, saka šādi – ja tu vēlies ar bankas palīdzību par algu nopirkt savas mājas, tad ņem vērā: Ja mājas maksā 100 naudiņas, meklē darbu, kam gada alga ir 21 naudiņa, jo bankas saka, ka tikai 40% no neto algas var novirzīt kredītiem. 30 gadu laikā bankai par 90% finansējumu jāpiemaksā 85 naudiņas, bet apdrošinātājiem tiek tikai 3 naudiņas. Visā aizdevuma laikā nodevās un nodokļos no tavas algas valsts budžets saņems 155 naudiņas par to daļu, ko var attiecināt uz mājas iegādi. Jāpiebilst, ka par visu tavu algu nodokļos samaksās 341 naudiņu.

Tavu māju uzturēšana bez remontiem, neņemot vērā inflāciju, izmaksās aptuveni 69 naudiņas, no kā 11 naudiņas papildus tiks valsts kasē. Diemžēl neesmu vēl no ekonomistiem iemācījies aprēķināt nākotnes vērtības un izmaksas. Skatoties uz rezultātu 100 pret 243 , nevilšus galvā iezagās doma – pagaidām gaiss vēl ir par brīvu…

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
16
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 3 dienām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI