Latvijas ēnu ekonomikas 2023. gada indeksa samazināšanās par gandrīz četriem procentpunktiem tika uztverta kā patīkams pārsteigums. Vienlaikus pasākumā, kurā šis rezultāts tika paziņots, lielāku ievērību izpelnījās cits fakts – ļoti augstais ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā. Tas rada neizpratni, jo būvniecībai tiesību aktos ir noteikti īpaši ēnu ekonomikas samazināšanas instrumenti, kurus atbalsta arī pati nozare. Jaunajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas četrgadu plānā būvniecība ierindota starp trijām prioritārajām nozarēm, kurās jāīsteno papildu pasākumi, lai veicinātu nodokļu saistību izpildi.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2023. gadā bija samazinājies līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) – par 3,6 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2022. gadu.
Atbilstoši Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem Latvijā ēnu ekonomika samazinājusies tradicionāli nozīmīgākajā “aplokšņu algu” komponentē, kas veido 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, un komponentē “neuzrādītie ieņēmumi” – 25,8% –, bet palielinājusies “neuzrādīto darbinieku” komponentē – 26,0%.
Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām bijis būvniecībā – 34,2% (par 0,3 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar 2022. gadu).
Ēnu ekonomikas apjoms 2023. gadā mazumtirdzniecībā Latvijā sasniedza 27,0% (2022. gadā – 30,5%), pakalpojumu sektorā – 26,4% (2022. gadā – 28,6%), ražošanā – 18,9% (2022. gadā – 23,9%), bet vairumtirdzniecībā – 13,0% (2022. gadā – 20,5%).
Diskusijā par kopējo ēnu ekonomikas samazinājumu tika minēti vairāki faktori, kas to veicinājuši. Viens no pētījuma autoriem – profesors Arnis Sauka – norādīja, ka pēc Covid-19 krīzes, iespējams, ir iestājusies stabilitātes sajūta. Ukrainas kara izraisītajiem apstākļiem uzņēmēji ir pielāgojušies, tostarp pārkārtojot savas piegādes.
Tirgotāji pauda viedokli, ka, iespējams, cenu kāpums 2022. gadā radījis iespēju legalizēt biznesu.
Savukārt Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ināra Pētersone uzsvēra pandēmijas laikā sniegto valsts atbalstu, kas tika sasaistīts ar vidējo oficiālo darba samaksu. Viņasprāt, tas motivēja mainīt attieksmi, saprast, ka ir jēga maksāt nodokļus, “jo tad, kad ir slikti, valsts nāk palīgā”. Tas bija spiediens pret darba devējiem maksāt nodokļus, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, piekrītot, ka valsts atbalstam pandēmijas laikā ir bijusi pozitīva ietekme, papildus norādīja, ka palīdzējis arī efektīvs un mērķtiecīgs VID analītiskais darbs. VID analītika esot viena no spēcīgākajām Eiropas Savienībā.
Pēc pētnieku teiktā, uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar VID darbību, kas atbilstoši jaunākajiem datiem tiek nedaudz augstāk vērtēta Lietuvā un Igaunijā. Proti, skalā no 1 līdz 5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību, 2023. gadā apmierinātība ar VID Latvijā sasniedza 3,47 (2022. gadā – 3,60), Lietuvā – 3,75 (2022. gadā – 3,61), bet Igaunijā – 3,76 (2022. gadā – 3,81).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, visās Baltijas valstīs, arī Latvijā, pasliktinājusies uzņēmēju apmierinātība ar valsts nodokļu politiku, ar biznesa tiesiskā regulējuma kvalitāti un ar valsts atbalstu uzņēmējiem Latvijā.
Vēl statistiski nozīmīgs faktors, kas nosaka iesaistīšanos ēnu ekonomikā, ir uzņēmuma lielums. Ēnu ekonomikas aktivitātēs vairāk iesaistās mazāki un jaunāki uzņēmumi.
Iespējamais izskaidrojums šīm abām tendencēm ir tāds, ka mazas un jaunas firmas izmanto nodokļu nemaksāšanu kā līdzekli, lai konkurētu ar lielākiem un vairāk pieredzējušiem konkurentiem, secināts pētījumā.
Sarežģītāk ir atrast pamatojumu faktam, ka būvniecībā jau atkal bijis ļoti augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – 34,2%.
No 2016. gada ēnu ekonomika būvniecībā pakāpeniski ir mazinājusies, bet 2022. gadā tai bija straujš pieaugums, un 2023. gadā šī tendence ir saglabājusies. Profesors A. Sauka to skaidroja ar nenoteiktību, kas joprojām valdījusi šajā sektorā.
Neapšaubot pētnieku secinājumus, VID vadītāja B. Šmite-Roķe neslēpa pārsteigumu, jo tieši būvniecības nozarē tiesiskais regulējums paredz vairākus instrumentus, kuriem jāsamazina ēnu ekonomika nozarē, un, viņasprāt, pozitīvajai ietekmei bija jābūt lielākai.
Divi no iepriekšminētajiem instrumentiem ir EDLUS (Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma) un ģenerālvienošanās, kas nozarē nosaka lielāku darba algu nekā valstī minimālā.
Pilnsabiedrības “Bererix” pārstāvis Guntis Āboliņš-Āboltiņš, bilstot, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā – 34,2% – izklausās pēc “kaut kāda kosmiska cipara”, norādīja, ka ieviestie pasākumi palīdz, bet nedarbojas pilnvērtīgi. Tāpēc tajos jāveic nelielas izmaiņas.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz vairākām problēmām nozarē. Sludinājumu portālos jebkurā laikā ir aktīvi aptuveni 2000 sludinājumi par būvdarbiem. Sazinoties ar pakalpojuma veicēju, var noskaidrot, kāda ir cenas atšķirība, piemēram, privātmājas remontam – ar vai bez “papīriem”, bez PVN un skaidrā naudā.
Pakalpojums par 20% lētāk – tas ir liels kārdinājums cilvēkiem.
Vēl saistībā ar nodokļu maksāšanas morāli varot pavērtēt, kā būvniekiem par paveikto maksā valsts. Ja valsts kavē maksājumus un būvnieks samaksu par padarīto darbu saņem pēc pusgada, bet tajā laikā ir jāpilda citas saistības, tad vajag meklēt risinājumus. Sanāk, ka peļņu būvnieks var saņemt pēc apmēram pieciem gadiem, kad objekts ir pabeigts. Ja uzņēmumam nav uzkrājumu, tad “ēnu ekonomikas” kārdinājums ir liels, skaidro nozares pārstāvis.
I. Pētersone atceras, ka pirms gadiem, kad būvniecības nozarē tika noslēgta ģenerālvienošanās par augstāku minimālās algas likmi, VID bijušas lielas cerības, ka šis instruments beidzot mazinās ēnu ekonomiku. Viņasprāt, tas netiek pienācīgi izmantots. Daudzi būvnieki nesaņem nozarei noteikto minimālo algu, līdz ar to viņi nesaskata šim instrumentam jēgu, spriež I. Pētersone.
Arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas jaunajā plānā 2024.–2027. gadam secināts, ka objektos, kas ir pakļauti elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai, savus pakalpojumus sniedz tikai trešdaļa būvkomersantu. Attiecīgi divas trešdaļas būvkomersantu darbojas objektos, kuros nav ieviesta EDLUS.
Uzņēmēji un eksperti uzsvēra arī nepieciešamību pēc iestāžu sadarbības.
Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis, diskusijā komentējot kopējā indeksa samazināšanos un atsevišķos rādītājus, norādīja: inspekcijas pārbaudēs, kas veiktas tikpat lielā skaitā, cik iepriekšējos gados, konstatēts, ka ēnstrādnieku ir diezgan daudz, proti, nereģistrēto darbinieku skaits pērn nav bijis mazāks.
Lai gan VDI statistikas datos būvniecībā konstatēts augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, inspekcijas pārbaužu rezultāti liecina, ka šajā nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās.
Par spīti tam, ka būvniecībā joprojām tiek nodarbināts visvairāk nereģistrēto darbinieku – 30% no visiem konstatētajiem nereģistrētajiem nodarbinātajiem kopā –, šim skaitam ir tendence samazināties, proti, salīdzinot ar 2021. gadu, būvniecībā atklāto nereģistrēto nodarbināto skaits ir samazinājies par 12%.
Nereģistrētā nodarbinātība pēdējos gados pieaugusi viesnīcu un ēdināšanas biznesā, kā arī tirdzniecībā.
VDI veiktās pārbaudes liecina, ka 2023. gadā turpina pieaugt atklāto nereģistrēto nodarbināto skaits viesmīlības (izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu) nozarē, kas salīdzinājumā ar 2022. gadu pieaudzis par 29,5% (2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugums bija 47%). Kopumā no 2021. gada pieaugums ir 90%. Viesmīlības nozarē konstatēts 21% no visām konstatētajām nereģistrētajām personām kopā.
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam būvniecība ir noteikta par vienu no trijām prioritārajām nozarēm, kurās jāsamazina ēnu ekonomika.
Nozares raksturojumā izklāstīts, ka tajā vēsturiski bija izveidojies augsts ēnu ekonomikas līmenis, kas 2015. gadā sasniedza 40%. Kopš 2016. gada tiek ieviesti uz nozari orientēti pasākumi, turklāt pašai būvniecības nozarei līdzdarbojoties un sniedzot būtisku ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.
2015.–2020. gadā, pateicoties pārdomātiem un kompleksiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem būvniecības nozarē, tostarp EDLUS ieviešanai, sasniegts pozitīvs efekts – sešu gadu laikā ēnu ekonomikas rādītājs samazināts par 11,3 procentpunktiem.
Lai veicinātu nodokļu saistību izpildi būvniecības nozarē, jaunajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iecerēts:
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova informēja, ka jūlijā būvniecības nozarē sāks darboties ļoti spēcīgs instruments no iepriekšējā plāna, kas ļaušot izsekot, kā nauda nokļuvusi no ģenerāluzņēmēja līdz apakšuzņēmējam. Turpmāk paredzēts ieviest vēl vienu efektīvu instrumentu – e-rēķinus. Itālijā tas ļāvis samazināt PVN plaisu par trešdaļu.
No nākamā gada e-rēķins būs obligāts publiskajā sektorā, no 2026. gada – visiem.
Tas samazinās slogu uzņēmējiem, kā arī nodrošinās caurskatāmākus darījumus, uzskata FM pārstāve.
Būvniecībai lielākas minimālās algas noteikšana ir dārgs pasākums – arī tas tika minēts diskusijā par lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē.
Vispārēji saistošā ģenerālvienošanās nosaka minimālo atalgojuma līmeni būvniecības profesijās: ar 2024. gada 1. janvāri – 930 eiro (bruto); vienkāršajās profesijās nodarbinātajiem – 780 eiro.
Valstī minimālā alga šogad ir 700 eiro.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (LBA) tīmekļvietnē 25. aprīlī bija sākta aptauja par nozares ģenerālvienošanos. Aptaujā iekļauts plašs jautājumu loks. No tiem saprotams, ka tiek noskaidrots viedoklis ne tikai par minimālās algas apmēru nozarē, bet arī par situācijām, kuras nozares pārstāvji acīmredzot uzskata par problemātiskām, – iestāžu darbu aplokšņu algu izskaušanā un elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas darbību.
“Aptaujājot nozares pārstāvjus, LBA mērķis bija noskaidrot, kā nozares darba devēji kopumā jūtas un ko sagaida no ģenerālvienošanās. Aptaujā piedalījās 30 respondentu,” skaidroja LBA valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.
Ģenerālvienošanās stājās spēkā 2019. gada 3. novembrī, un, ņemot vērā, ka 2024. gadā ir paaugstināta valstī noteiktā minimālā alga, līdz 2024. gada beigām darba devējiem un arodbiedrībām kopīgi jāpieņem lēmums par jauno minimālo algu nozarē, lai ģenerālvienošanās būtu spēkā arī 2025. gadā. Ir noteikts, ka tiek izveidota Ģenerālvienošanās komiteja ar četriem pārstāvjiem no katras puses – četriem arodbiedrības deleģētiem pārstāvjiem un četriem darba devēju pārstāvjiem. Lēmumus komitejā pieņem vienbalsīgi.
Kā LV portālam atklāja LBA valdes priekšsēdētājs E. Kupčs, aptaujas rezultāti rāda, ka vairākums respondentu uzskata – ģenerālvienošanās drīzāk ir pozitīvi ietekmējusi aplokšņu algu mazināšanu būvniecības nozarē.
Piemēram, atbildot uz jautājumu “Vai uzskatāt, ka ģenerālvienošanās ir veicinājusi “aplokšņu algu” mazināšanu būvniecības nozarē?”, respondentu vidējais vērtējums sasniedza 3,43 balles 5 ballu skalā, kur zemākais vērtējums 1 tika definēts kā “nav vispār veicinājusi”, bet augstākais vērtējums 5 – “ir būtiski veicinājusi”.
Papildus tam aptaujas dalībnieki vērtēja ģenerālvienošanās ietekmi uz nozares attīstību. Vidējais vērtējums atbildēs uz šo jautājumu bija 3,53 balles. Tas norāda uz to, ka respondentiem kopumā ir pozitīvs viedoklis par ģenerālvienošanās lomu nozares attīstībā un tā tiek uzskatīta par nozīmīgu instrumentu ilgtspējīgai nozares izaugsmei, secināja E. Kupčs.
Tāpat aptaujā tika jautāts, vai, pēc respondentu domām, VID pietiekami efektīvi seko līdzi būvlaukumiem, kuros nav obligāti jāievieš EDLUS vai kuros šī sistēma būtu jāievieš, bet tas netiek darīts. Vidējais vērtējums atbildēs uz šo jautājumu bija 2,86, kas norāda – respondenti uzskata, ka VID darbības efektivitāte šajā jomā ir uzlabojama.
Lai ģenerālvienošanās tiktu piemērota efektīvāk un tās mērķi tiktu sasniegti, ir vajadzīgi uzlabojumi. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 88,89% respondentu uzskata, ka ir nepieciešams veikt uzlabojumus, savukārt tikai 11,11% domā, ka nekas nav jādara.
Paralēli šiem procesiem saistībā ar EDLUS izmantošanu ir jāņem vērā:
Komentējot jaunās prasības, LBA valdes priekšsēdētājs E. Kupčs norādīja: jau pirmā diena, kad stājās spēkā minētie grozījumi, esot parādījusi, ka noteikumu pieņemšana bez atbilstošas sagatavošanās, sistēmu pielāgošanas un praktiskas testēšanas izraisa haosu, neizpratni un no uzņēmējiem prasa papildu darba stundas vai pat papildu darbinieku piesaisti, lai nodrošinātu noteikumu izpildi. “Kurš šīs izmaksas segs?” retoriski vaicāja E. Kupčs.
“Mēs novērojām, cik nesagatavota ir VEDLUDB un cik maz ir komunicēts ar nozari un EDLUS sistēmu uzturētājiem. Ja mēs jau šobrīd sastopamies ar šādiem izaicinājumiem, tad, steidzami nerisinot šos jautājumus un negatavojoties EDLUS sliekšņa samazinājumam, varam sagaidīt nākamo neapmierinātības vilni un risku, ka šie noteikumi būs grūtāk izpildāmi mazajiem būvniekiem, līdz ar to viņi var sākt meklēt iespēju no tā izvairīties. Būtu jāizprot, vai tas neveicinās tendenci daudziem apakšuzņēmējiem strādāt vispār bez līguma. Vai arī te neslēpjas skaidrojums augstajam ēnu ekonomikas indeksam būvniecībā?” sprieda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs.
Viņaprāt, LBA veiktās nozares aptaujas par būvniecības nozares ģenerālvienošanos un pēdējā laika notikumi ar VEDLUB un EDLUS liecina, ka Ēnu apkarošanas plānā ir ietverti labi uzraudzības rīki un regulējumi, bet nav padomāts par to ietekmi uz darba vidi, kā arī par plāna ieviešanas izmaksām un slodzes palielināšanos būvniecības nozarē.
Pēc E. Kupča domām, plānā trūkst stimulējošu risinājumu ēnu ekonomikas mazināšanai.
LBA vadītāja ieskatā varētu izmantot dažādus stimulējošus risinājumus, vienlaikus nodrošinot, ka situācija nozarē turpina uzlaboties. Lai to panāktu, būtu svarīgi:
Šie risinājumi nav jauni un tiek praktizēti citās valstīs, piemēram, Zviedrijā un Polijā.
Risinājumiem ir jārada pasūtītājā interese izmantot tādus pakalpojumus, kuri mazina ēnu ekonomiku. To var panākt, piemēram, nosakot, ka iedzīvotāji var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu par mazajiem būvniecības pakalpojumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd ar izglītības un veselības aprūpes pakalpojumiem. Jaunu privātmāju un dzīvojamo māju būvniecībai būtu jānosaka pazemināts PVN vai jāievieš mehānisms tā atgūšanai.
LBA, pārstāvot būvniecības nozares uzņēmumus, iestājas par to, ka ģenerālvienošanās ir būtiska nozarei, tomēr ir apgrūtinoši lemt par būtiskāku nozares minimālās algas celšanu vai par automātiskas minimālās algas celšanas sistēmas ieviešanu, ja valsts un uzraugošās iestādes nav vienotas ar nozares vajadzībām un nepieņem lēmumus, par kuru nepieciešamību nozares pārstāvji ir runājuši jau daudzus gadus.
“Kamēr ģenerālvienošanās juridiskais termiņš ir spēkā, tikmēr mēs noteikti lemsim par minimālo algu nozarē, kuru nosaka Darba likuma noteikumi, t. i., 50% virs valsts noteiktās minimālās algas, bet vēl vairāk mēs koncentrējamies uz to, ka ir jāspēj mainīt pieeja, kurā mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, uz pieeju, kurā mēs stimulējam interesi iziet no tās, kas savukārt ļautu būvuzņēmējiem vēl vairāk ieguldīties darbinieku labklājībā un labbūtībā,” uzsvēra E. Kupčs.
Ēnu ekonomikas indeksa pētnieks A. Sauka diskusijā, kurā izskanēja arī tāda kā neticība būvniecības rādītājiem, samiernieciski rezumēja, ka būvniecība ir nozare, kurā ēnu ekonomika ir augstāka arī citās valstīs.
Jaunajā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir raksturota sabiedrības attieksme, kas noskaidrota 2020. gada pētījumā “Nodokļu morāle Latvijā”.
Novērtējot dažādas situācijas, kurās netiek nomaksāti visi nodokļi, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nosodījuši uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas (darbiniekiem maksājot aplokšņu algas vai sniedzot pakalpojumu citam uzņēmumam bez nodokļu nomaksas), kā arī gadījumus, kad kāds izkrāpj sociālos pabalstus.
Daudz labvēlīgāka attieksme pausta pret vispārīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas (“kāds izvairās no nodokļu maksāšanas, nemaksājot vai tikai daļēji maksājot par to valstī noteiktos nodokļus”), bet vismazāk sabiedrība nosodījusi gadījumus, kad pakalpojumu sniedz privātpersona privātpersonai.
Kopumā nodokļu morāle ir zema: lielākā daļa respondentu nevienu aptaujā minēto nodokļu nemaksāšanas piemēru neuzskatīja par pilnībā nepieņemamu, uzsvērts šajā pētījumā.