Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Aptaujājot dažādas institūcijas, kuras gādā arī par valsts valodas apguves iespējām, secināms, ka to netrūkst, taču par tām jāinteresējas savlaicīgi. Mācību grupas parasti tiek ātri nokomplektētas. Valdība nule atbalstījusi Kultūras ministrijas ierosinājumu veikt finansējuma pārdali 765 925 eiro apmērā, lai nodrošinātu iespēju turpināt latviešu valodas mācību kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri šeit raduši patvērumu, bēgot no kara. Savukārt valsts valodas apguves iespējas interesentiem, kuriem tas daudzus gadus nav šķitis vajadzīgs, bet tagad ir nepieciešams, lai līdz 1. septembrim atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tagad, visticamāk, jāmeklē pašiem – maksas kursos vai jāapgūst pašmācības ceļā.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” (turpmāk – MK noteikumi) 6. punkts paredz, ka persona ir tiesīga pretendēt uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, ja ir apguvusi valsts valodu vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2), kas nozīmē:
Tagad šī prasība attiecināta arī uz Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi. Viņiem pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz šīgada 1. septembrim. Ja personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tām līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam. To paredz grozījumi Imigrācijas likumā.
Uz valsts valodas prasmju pārbaudi būtu jānāk tikai tad, kad valoda apgūta pietiekamā līmenī, citādi tai nebūs jēgas, norāda Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Liene Bērziņa.
Pašlaik valstī nav vienas institūcijas, kura koordinētu latviešu valodas apguvi.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) valsts valodas apmācību piedāvā reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, skaidro fonda sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Jēkabsone.
Konkursu patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētu latviešu valodas kursu, kas paredzēti arī trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, īstenošanai izsludinās šīgada pirmajā pusē, tomēr projektu īstenošana paredzēta tikai no jūlija, informē Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Par vietvaru rīkotajiem latviešu valodas apguves kursiem var interesēties arī savā pašvaldībā. Tiesa, ne visās pašvaldībās šādi kursi tiek nodrošināti vai jau patlaban ir pieejami, ņemot vērā lielo interesentu skaitu un ierobežotās vietvaru iespējas, informē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros organizētajos latviešu valodas bezmaksas kursos, kurus izsludināja janvāra sākumā, visas 600 vietas ir aizņemtas, un patlaban jaunu kursu rīkošana nav paredzēta, ziņo Ārējās komunikācijas nodaļā.
Bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā reģistrētajiem klientiem, kuriem nepieciešams apgūt vai pilnveidot valsts valodas prasmes darba vajadzībām, latviešu valodas mācības, tostarp A2 līmenī, organizē un apmaksā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” ietvaros, informē NVA sabiedrisko attiecību speciālists Dainis Jukonis.
Lai iesaistītos valsts valodas izglītības programmu apguvē, bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā reģistrētajam klientam ir jāinformē NVA par vēlmi apgūt valsts valodu vai pilnveidot valsts valodas zināšanas un jāiesniedz pieteikums dalībai mācībās. Tās tiek organizētas, izmantojot kuponu metodi. NVA reģistrētie klienti mācību kuponu saņem rindas kārtībā.
Izglītības iestāde jāizvēlas patstāvīgi vai no izglītības iestāžu piedāvājuma saraksta, kas pieejams NVA interneta vietnes sadaļā “Prasmju apguve”, “Valsts valodas izglītības piedāvājumu saraksts” vai CV un vakanču portālā, reģistrējoties savā profilā. Izglītības iestāde nav tiesīga noteikt bezdarbniekam un darba meklētājam papildu maksu vai jebkādas citas finansiālas saistības par dalību mācībās.
Mācību programmu ilgums ir 120 vai 150 stundas. Mācības notiek klātienē vai attālināti – četras mācību stundas katru darba dienu. Mācību laikā tiek nodrošināta stipendija 5 eiro apmērā par vienu mācību dienu. Ja mācību īstenošanas vieta atrodas vairāk nekā 15 kilometru attālumā no mācību dalībnieka deklarētās dzīvesvietas, viņš var pieteikties NVA mobilitātes atbalsta saņemšanai, proti, transporta vai īres izdevumu kompensācijai mācību laikā. Pēc programmas apguves mācību dalībniekam jākārto valsts valodas prasmes pārbaude Valsts izglītības satura centrā un jāsaņem valsts valodas prasmes apliecība.
Ar NVA finansiālu atbalstu valsts valodu var apgūt arī nodarbinātie un pašnodarbinātie, piedaloties ESF projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” jaunajā mācību pasākumā “Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība (mūžizglītība)”.
Arī nodarbinātajām personām mācības tiek organizētas, izmantojot kuponu metodi, taču nosacījumos ir atšķirības no NVA īstenotās bezdarbnieku apmācības, piemēram, mācības notiek vakaros vai brīvdienās (ne mazāk kā astoņas akadēmiskās stundas nedēļā), tomēr mācības ir ilgākas, ņemot vērā, ka tajās iesaistās strādājošie.
Detalizētāka informācija par mācību pasākumu “Bezdarba riskam pakļauto personu apmācība (mūžizglītība)” un pieteikšanās mācībām ir pieejama NVA interneta vietnē.
Personām, kuras patlaban vēlas apgūt latviešu valodu, taču nav guvušas šādu iespēju kādā no valsts vai pašvaldības rīkotajiem un apmaksātajiem kursiem, atliek iespēja interesēties par pieejamajiem maksas pakalpojumiem šajā jomā vai valodas apguvi pašmācības ceļā.
Valodas apguve pašmācības ceļā ir iespējama Latviešu valodas aģentūras (LVA) mājaslapā, izvēloties sadaļu “Māci un mācies”, kurā pieejami mācību materiāli un metodiskie līdzekļi gan skolai, gan pieaugušajiem. Tāpat klātienē LVA, Rīgā, Meistaru ielā 10, un grāmatnīcās var iegādāties latviešu valodas apguves mācību grāmatas atbilstoši nepieciešamajam prasmes līmenim, skaidro aģentūras direktore Inita Vītola.
LV portāls jau rakstīja, ka, sākot ar 24. janvāri, Krievijas pilsoņi, kuriem Imigrācijas likuma noteiktajā kārtībā līdz 2023. gada 1. septembrim jāiesniedz valsts valodas prasmi apliecinošs dokuments pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saglabāšanai Latvijā, var reģistrēties valsts valodas pārbaudēm.
Aprēķināts, ka kopējais valodas pārbaužu kārtotāju skaits varētu būt 17 865 cilvēki.
Gadījumus, kad Krievijas pilsoņiem nav jākārto latviešu valodas prasmes pārbaude vai arī pārbaudei ir paredzēta atvieglota kārtība, nosaka MK noteikumu 7. punkts, kas noteic, ka pārbaudi nekārto persona:
