NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
04. augustā, 2022
Lasīšanai: 21 minūte
12
12

Kāda sociālā palīdzība ir pieejama dzīvesvietas pašvaldībā

Jau šīgada pirmajā pusē pieauga sociālo pabalstu pieprasījums pašvaldībās. Šogad ar koeficientiem ir pacelts mājsaimniecības ienākumu līmenis, kas ļauj pretendēt uz mājokļa pabalstu.

FOTO: Freepik.

Kādā veidā atbalstīt iedzīvotājus jaunajā apkures sezonā, valdība plāno lemt 9. augustā. Tomēr jau pašreiz noteiktām iedzīvotāju grupām ir tiesības uz sociālo palīdzību savā pašvaldībā, ja ir par maz ienākumu, lai nodrošinātu mājsaimniecības pamatvajadzības.

Pastāvīgā sociālā atbalsta regulējums ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Ministru kabineta noteikumos Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, kā arī katras pašvaldības saistošajos noteikumos, kuros tiek detalizēti izklāstīti gan noteiktām iedzīvotāju grupām ar likumu paredzētie pabalsti, gan tie pabalsti, kurus pašvaldība piešķir pēc savas iniciatīvas.

Likuma 35. pantā ir paredzēti divi pamata sociālās palīdzības pabalsti – garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) un mājokļa pabalsts, kā arī papildu sociālās palīdzības pabalsti.

Likuma 33. pantā (“Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai”) noteikts, ka:

  • GMI slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā;
  • trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā;
  • maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par likumā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

Mājokļa pabalsta aprēķins

Mājokļa pabalstu aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu mājsaimniecībai un faktiskajiem izdevumiem (ievērojot izdevumu normas) un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem mēnesī.

Šogad pašvaldības, aprēķinot mājokļa pabalstu, GMI sliekšņu summai mājsaimniecībai piemēro koeficientus. Tas dod iespēju lielākam skaitam mājsaimniecību kvalificēties mājokļa pabalstam. Lai pašvaldībai nepietrūktu līdzekļu šiem mērķiem, pusi no mājokļa pabalsta izdevumiem sedz valsts.

GMI slieksnis un koeficienti mājokļa pabalstam

  • Atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti izmanto koeficientu 2,5 vai pašvaldības noteikto, ja tas ir lielāks. Līdz ar to GMI slieksnis ir 272,50 eiro vienīgajai personai mājsaimniecībā.
  • Mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, izmanto koeficientu 2 vai pašvaldības noteikto, ja tas ir lielāks. Līdz ar to GMI slieksnis ir 218 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 152 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
  • Pārējām mājsaimniecībām piemēro koeficientu 1,5 vai pašvaldības noteikto, ja tas ir lielāks.

Kā aprēķina mājokļa pabalstu, LV portāls jau ir skaidrojis publikācijās: “Mājokļa pabalsts un GMI sliekšņu koeficienti un “Mājokļa pabalsta plašākai pieejamībai noteikts GMI sliekšņu summas koeficients 1,5”.

Šogad pieaudzis pabalstu pieprasījums

Jau šīgada pirmajā pusē sociālo pabalstu pieprasījums pašvaldībās ir pieaudzis.

21. jūnijā Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām” minēts, ka šogad mājokļa pabalstu saņēmušo trūcīgo personu skaits un arī īpatsvars starp visām trūcīgajām personām kopš janvāra katru mēnesi ir palielinājies, aprīlī sasniedzot 45%. Šāds īpatsvars nav bijis vērojams iepriekšējā apkures sezonā, kas liecina par pieaugošām trūcīgo personu grūtībām segt ar mājokli saistītos izdevumus, kā arī uz pašiem trūcīgākajiem mērķētās vienotās mājokļa pabalsta sistēmas ieviešanas rezultātiem, norādīts ziņojumā.

Mājokļa pabalsts 2022. gada janvārī–aprīlī

 

Personas, kurām izmaksāts pabalsts
                           

Pabalstam izlietotie līdzekļi

Izmaksātais 50% līdzfinansējums pašvaldībām

Pabalstu saņēmušo trūcīgo personu īpatsvars starp trūcīgām personām, %

Pabalstu saņēmušo maznodrošināto personu īpatsvars starp maznodrošinātajām personām, %

Janvāris

           14553

       1174655

          587 328

27,7

9,0

Februāris

           24088

       2399708

       1 199 854

35,8

22,3

Marts

           28209

       2866966

       1 433 483

42,8

29,3

Aprīlis

           26683

       2477327

       1 238 664

45,0

34,8

Rīgas domes Labklājības departamenta Klientu servisa nodaļas vadītāja Lita Brice informē, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits (bez Ukrainas civiliedzīvotājiem) 2022. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, ir pieaudzis par 28% jeb 3 882 personām, sociālajiem pabalstiem izlietotais finansējums pieaudzis par 42% jeb 2 776 591 eiro. Mājokļa pabalstam 2022. gada pirmajos sešos mēnešos izlietots par 2 593 068 eiro vairāk nekā iepriekšējā gada pirmajos sešos mēnešos (pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 4 279 personām).

Piešķirto pabalstu un to saņēmušo iedzīvotāju skaits palielinājies arī novados. Saldus novada p/a “Sociālais dienests” Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Inga Pastare informēja, ka pērn GMI pabalsts piešķirts 202 mājsaimniecībām, kurās ir 369 personas, šogad līdz jūlija beigām – 227 mājsaimniecībām ar 535 personām, t. sk. 121 Ukrainas civiliedzīvotāju ģimenei ar 316 personām. Savukārt mājokļa pabalsts 2021. gadā piešķirts 645 mājsaimniecībām (1095 personas), līdz šīgada 31. jūlijam – 573 mājsaimniecībām (878 personas).

Nosakot attiecīgu mājsaimniecības statusu, ir iespējams saņemt kādu no Saldus novadā noteiktajiem sociālajiem pabalstiem. 2022. gadā veselības pabalstu saņēmušas 446 mājsaimniecības (565 personas), pabalsts bērna izglītošanai un audzināšanai piešķirts 26 mājsaimniecībām par 49 bērniem, ēdināšanas pabalsts izglītības iestādē – 73 mājsaimniecībām par 126 bērniem.

Savukārt Tukuma novadā pieprasījums pēc pašvaldības pabalstiem būtiski nav mainījies, informēja novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Sandra Pērle. Līdz 31. jūlijam piešķirti 1119 GMI pabalsti, 5003 mājokļa pabalsti, 21 krīzes pabalsts un 259 pabalsti veselības aprūpei. Iedzīvotāji ir saņēmuši arī pašvaldības noteiktos pabalstus: jaundzimušā bērna aprūpei (213), higiēnas mērķiem (251), zobu protezēšanai (68), jubilejās paredzētos (567), mazākā skaitā arī citus. 

Kuru pabalstu saņemšanai ir nepieciešama iztikas līdzekļu deklarācija

MK noteikumu Nr. 809 2. pielikumā ir iztikas līdzekļu deklarācijas veidlapa, kurā ir uzskaitīti mājsaimniecībai par katru tās personu norādāmie ienākumi, kā arī tie, kurus neuzskata par ienākumiem.

L. Brice norāda, ka iztikas līdzekļu deklarācija jāiesniedz, pieprasot GMI un mājokļa pabalstu, kā arī, ja vēlas saņemt pabalstu veselības aprūpei.

“Ir nepieciešams aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju, lai saņemtu GMI līmeņa nodrošināšanas pabalstu, mājokļa pabalstu, veselības pabalstu, pabalstu bērna izglītošanai un audzināšanai, ēdināšanas pabalstu izglītības iestādē, pabalstu rehabilitācijas plāna mērķa sasniegšanai, ja iedzīvotājs iepriekš nav bijis [sociālā dienesta] klients,” Saldus novadā esošo kārtību izklāsta I. Pastare.

Kurus pabalstus var prasīt, neiesniedzot iztikas līdzekļu deklarāciju

Rīgā vairāk nekā 10 dažādus pabalstus noteiktām iedzīvotāju grupām ir tiesības saņemt, neiesniedzot deklarāciju. Piemēram, krīzes situācijā, kurā ģimene (persona) katastrofas vai citu no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

Arī Saldus pašvaldībā virknei pabalstu nav jāiesniedz iztikas līdzekļu deklarācija: pabalstam krīzes situācijā, nozīmīgā dzīves jubilejā, bērnam, uzsākot mācības 1. klasē, bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, pēc pilngadības sasniegšanas, audžuģimenēm, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, pabalstam pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, apbedīšanas pabalstam.

Kā praktiski aizpildīt un iesniegt deklarāciju

Iespējams, tiem, kuri nav vērsušies savā sociālajā dienestā, varētu būt neskaidrības, kā aizpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju, jo noteikumi veidlapā ir apjomīgi, turklāt ir pievienotas atzīmes (ar zvaigznītēm (*)) un paskaidrojumi, kas atbilstoši likumā noteiktajam netiek uzskatīts par ienākumiem.

L. Brice vērš uzmanību MK noteikumu Nr. 809 2. punktā noteiktajam: “Lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no mājsaimniecības personām vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

  • iesniegumu, kuru parakstījušas mājsaimniecības pilngadīgās personas;
  • darba devēja izziņu par darba samaksu par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru darba ņēmēju mājsaimniecībā;
  • izziņu par ienākumiem no saimnieciskās darbības (1. pielikums) par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem par katru saimnieciskās darbības veicēju mājsaimniecībā;
  • visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatus par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem;
  • dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;
  • dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.”

Rīgas Sociālais dienests piešķir sociālos pabalstus, katru gadījumu izvērtējot individuāli, ņemot vērā normatīvo aktu nosacījumus, uzsver L. Brice. Pašvaldības sociālais dienests, pārliecinoties par klienta ienākumiem, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pieņem lēmumu par klientam nepieciešamo sociālo palīdzību vai sociālajiem pakalpojumiem.

Cilvēki tiek aicināti atvērt internetbankas kontu, jo, vienreiz aizejot uz banku un to atverot, pēc tam bez maksas pats varēs vajadzīgo izdrukāt, uzliekot laika periodu. To palīdzēs izdarīt gan bankā, gan jebkur citur, tikai cilvēkam ir jāzina piekļuve savai internetbankai.

L. Brice pastāstīja, ka Swedbank internetbankā ir ieviesta iespēja klientiem, kuri ir Rīgas Sociālā dienesta klienti, nosūtīt savu konta pārskatu, kas ir apstiprināts ar bankas e-Zīmogu, uz Rīgas Sociālā dienesta īpaši izveidotu e-pastu krātuvi. Turpmāk klientam, kuram ir internetbanka, nav nepieciešams pieprasīt Swedbank drukāta formāta izziņu par konta pārskatu un to nogādāt Rīgas Sociālā dienesta sociālā darba speciālistam. Klientam, ieejot savā internetbankā, tikai jāizvēlas konta pārskata periods un tālāk jāizvēlas Rīgas Sociālais dienests, kuram tiks nosūtīts konta pārskats. Pārējā informācijas aprite notiks automātiski, un nosūtītais konta pārskats tiks saglabāts pašvaldības datu sistēmā un izmantots, klientam vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības vai sociālajiem pakalpojumiem.

Labklājības departaments cerēja, ka Swedbank piemēram pievienosies arī pārējās bankas, tādējādi klientiem padarot vienkāršāku dokumentu iesniegšanu Rīgas Sociālajā dienestā, taču diemžēl tā nenotiek.

Protams, formalitātes ir jākārto jebkurā iestādē. Saldus novada Sociālā dienesta pārstāve I. Pastare klāsta: “Sākumā klientam būtu jāuzrāda dokumenti par dzīvojamo platību, tad notiek klienta kartes aizpildīšana, kurā atspoguļo informāciju par mājokli: piederību, istabu skaitu, mājokļa m2, apkures veidu, kurināmā veidu, pavardu, ūdensapgādi, elektrības piegādātāju, īres līguma sākuma datumu, gāzes abonenta Nr., tālruņa konta r., mājokļa īpašnieku. Klients iesniedz ienākumus apliecinošus dokumentus un kontu pārskatus. Ienākumus ievada atbilstoši katrai personai, kā arī pārbauda valsts un pašvaldības informatīvos reģistrus. Iztikas līdzekļu deklarāciju aizpilda klienta klātbūtnē, klients to paraksta. Dokumenti par ienākumiem jāiesniedz par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem: darba vietas izziņa par darba algu pēc nodokļu nomaksas, apliecinājums par gūtajiem ienākumiem no saimnieciskās darbības, kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskati.”

Deklarācija parasti tiek aizpildīta klātienē, kad cilvēks ierodas sociālajā dienestā ar lūgumu izvērtēt mājsaimniecības materiālo situāciju, stāsta S. Pērle. Ja līdzi ir visi nepieciešamie dokumenti, tad deklarācija tiek uzreiz sagatavota, ja kāda dokumenta trūkst, tad tiek lūgts tos iesniegt vēlāk. Ja divu nedēļu laikā dokumenti netiek iesniegti, personai tiek nosūtīta vēstule, kurā precīzi norādīts, kādus dokumentus vēl nepieciešams iesniegt, lai varētu izvērtēt materiālo situāciju un sagatavot iztikas līdzekļu deklarāciju. Gadījumos, kad persona pati neprot rīkoties ar internetbanku, lai iegūtu izrakstus no bankas kontiem, sociālais darbinieks vai administrators konsultē un palīdz to izdarīt. Dienestā ir pieejams publiskais internets un dators, kur persona pati var izprintēt visus nepieciešamos dokumentus. 

Vai sociālajam dienestam bieži nākas atteikt palīdzību

Jā, iespējams, ka pabalsti tiek atteikti. Iemesli var būt dažādi, piemēram, nav iesniegti visi dokumenti, ienākumu slieksnis ir augstāks par noteikto, norāda L. Brice. Jūnijā pabalsts tika atteikts aptuveni 500 gadījumos (ietverot arī ukraiņus).

I. Pastare uzsver, ka sociālā palīdzība tiek sniegta, izvērtējot ienākumus un īpašumus, bet neatbilstība ienākumu slieksnim (visbiežāk tie ir uzkrājumi, kā arī īpašumi – dzīvokļi vai automašīnas –, kas tiek uzskatīti par neatļautiem statusa iegūšanai) liedz saņemt palīdzību. Līdz šīgada jūlija beigām bijuši 12 atteikumi, tie vairāk ir saistīti ar Ukrainas civiliedzīvotājiem, jo, izceļojot no Latvijas, vajadzēja pārtraukt piešķirto GMI pabalstu.

Palīdzības atteikšana atbilstoši iztikas līdzekļu deklarācijas datiem ir ļoti retos gadījumos, norāda Tukuma novada Sociālā dienesta pārstāve: “Tie ir gadījumi, kad personai bijuši lieli naudas uzkrājumi kredītiestāžu vai pasta norēķinu sistēmas kontu pārskatos, pieder vairāki nekustamie īpašumi, zemes īpašumi, kas pārsniedz 5 ha, reģistrēta zemnieku saimniecība, no kuras gūst ienākumus, u. c. Ja tikai ienākumi pārsniedz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, tiek atteikts piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, taču netiek atteikts mājokļa pabalsts, jo mājokļa pabalsts visā valstī tiek rēķināts pēc vienotas formulas.

Uzkrājumā – ne vairāk par 272 eiro

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pants nosaka, ka naudas līdzekļu uzkrājums mājsaimniecībai var būt trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā (šobrīd tie ir 272 eiro).

Uz vaicāto, vai tik pieticīgs uzkrājums pieļaujams, lai varētu pretendēt uz trūcīgas mājsaimniecības statusu, arī ģimenēm ar bērniem, L. Brice atbild: “Tā nu tas ir, tostarp mājsaimniecībai ar bērniem.”

Savukārt I. Pastare piebilst, ka var būt arī izņēmumi: “Sociālais darbs ir vērtēt sociālo situāciju, un ir gadījumi, kad klienta uzrādītajos kontos ir norādīti ieskaitījuma mērķi, proti, kādam nolūkam nauda tiks izlietota, piemēram, ārstēšanās, studijām. Tad, aprakstot situāciju, ir iespēja, ka varēs samazināt uzkrājumu. Darba alga ieskaitīta mēneša pēdējos datumos, finansiāli domājoša ģimene iegūto naudu netērēs pilnā apmērā, tāpēc svarīgi saredzēt situāciju kopumā un to kopīgi risināt klientam ar sociālo darbinieku.”

Arī mājsaimniecībām, kurās ir bērni, pieļaujamais uzkrājums ir 272 eiro, kā noteikts arī MK noteikumos Nr. 809, norāda S. Pērle. “Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad šis uzkrājums var būt lielāks, piemēram, mēneša beigās tiek ieskaitīta darba alga. Tas nozīmē, ka konta izdrukā sākuma atlikums būs lielāks par noteikto, jo alga mēneša sākumā vēl nebūs iztērēta.” 

Vai iedzīvotāji lūdz pabalstu arī krīzes situācijā

Viens no likumā paredzētajiem pabalstiem, kuru var piešķirt, nevērtējot materiālo situāciju, ir pabalsts krīzes situācijā. Saldus novadā 2021. gadā šāds pabalsts piešķirts 10 mājsaimniecībām ar 22 personām, šogad līdz 31. jūlijam – 87 mājsaimniecībām (211 personas), t. sk. 83 Ukrainas civiliedzīvotāju mājsaimniecībām ar 207 personām. 

I. Pastare norāda, ka pandēmijas laikā bija uzskats, ka Covid-19 radījis krīzi, kas ir daļēja taisnība, tikai krīzes pabalsta piešķiršanai Covid-19 ietekmes dēļ bija ierobežojumi. “Gada sākumā klienti informēja par nenomaksātiem veselības aprūpes iestādes rēķiniem nepietiekamu līdzekļu un arī uzkrājumu veidošanas nākamajai apkures sezonai dēļ. Šobrīd satraukumu cilvēkos rada mediju un deputātu saceltā panika, jo nav zināms, ko piedāvāt, trūkst konkrētības par atbalsta veidiem nākamajā apkures sezonā. Līdz ar to sociālajam dienestam lieki jāskaidro, ka viss ir tikai procesā,” pārdomās dalās Saldus novada Sociālā dienesta pārstāve.

Valdība lems par valsts atbalstu

No valdības saņemtā informācija liecina, ka Ministru kabinets par valsts atbalsta pakotni iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā plāno lemt 9. augustā. Jūnijā, izskatot jau minēto informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām”, tika panākta vienošanās par atbalsta pasākumiem 350,2 miljonu eiro apmērā jaunajā apkures sezonā.

Ekonomikas ministrija šonedēļ paziņoja, ka ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp sagatavots regulējums arī mājsaimniecību atbalstam, kuras apkurē izmanto malku un koksnes briketes, un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes lietotājiem.

Labklājības ministrija ir sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma grozījumus. Piemēram, ir paredzēts no šīgada 1. novembra līdz 2023. gada 31. maijam, ņemot vērā ienākumus, maksāt valsts pabalstu vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. 

Savukārt, lai radītu iespējas plašākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem saņemt mājokļa pabalstu, visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam GMI sliekšņu summai paredzēts piemērot koeficientu “3”. 

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU