NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
30. septembrī, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Kultūra
9
9

Dezinformācijas apjoms pieaug, aizsardzība arī

FOTO: Freepik

Pēdējo divu gadu laikā tieši dezinformācija par Covid-19 ir kļuvusi par sabiedrības vispārējas uzmanības iemeslu. Taču tas tikai izgaismo plašāku problēmu – manipulācijas ar sociālajiem medijiem, lai panāktu konkrētu rezultātu. Tikpat aktuāla šī parādība ir: veicinot noteiktu sabiedrības noskaņojumu, no ārpuses ietekmējot valstu politiskos procesus, arī manipulējot ar vēlēšanu rezultātiem.

īsumā
  • Kampaņā “ES pret dezinformāciju” 2021. gada pavasarī konstatēti vairāk nekā 11 000 prokremliskās dezinformācijas izplatīšanas gadījumu.
  • Lietojot mākslīgo intelektu, “Facebook”, “Twitter” un “YouTube” nodarbina tūkstošiem cilvēku, lai viņi apturētu šāda veida informācijas plūsmu.
  • Eiropas Revīzijas palāta ir sagatavojusi ziņojumu “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”. 
  • Ziņojumā izceltas nepilnības ES rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai, piemēram, sadrumstalota uzraudzības un ziņošanas sistēma un ilgtermiņa finansējuma trūkums.
  • Eiropas Parlamentā ir izveidota Īpaša komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju.
  • Viena no problēmām ir “informācijas atmazgāšana”, kuras ietvaros informācija vairākkārt tiek manipulēta un sagrozīta, lai būtu sarežģīti noteikt tās sākotnējo avotu.
  • Nepieciešams risināt jautājumu par algoritmiem, kuri strādā dažādās sociālo mediju platformās un nav pieejami pētniekiem no ārpuses.
  • Vairākās ES valstīs kritiskās domāšanas pamati un medijpratība jau ir iekļauti skolu programmās.

Dezinformācijas globālais raksturs

Ieraksti mikroblogošanas vietnē “Twitter”, kuri satur nepatiesu informāciju, izplatās ar sešas reizes lielāku ātrumu, nekā patiesu informāciju iekļaujošie tvīti. Viltus ziņām ir par 70% lielākas iespējas tapt izplatītām vai saņemt pozitīvus vērtējumus, nekā patiesām ziņām (Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētījuma dati).

Kampaņā “ES pret dezinformāciju” 2021. gada pavasarī konstatēti vairāk nekā 11 000 prokremliskās dezinformācijas izplatīšanas gadījumu, tajā skaitā vairāk nekā 800 dezinformācijas vēstījumu par Covid-19.

Domnīca “Council on Foreign Relations” apkopojusi informāciju, kādi mēdz būt sabiedrisko domu ietekmējošie uzbrukumi ASV kompānijās: vardarbības slavināšana, seksuāla rakstura ieraksti, naida runa, kas vērsta pret personas rasi, dzimumu vai seksuālo orientāciju.

Lielākā daļa platformu cenšas vērsties pret dezinformāciju, veicot faktu pārbaudi, aizliedzot politiskās reklāmas. Lietojot mākslīgo intelektu, “Facebook”, “Twitter” un “YouTube” nodarbina tūkstošiem cilvēku, lai viņi apturētu šāda veida informācijas plūsmu. Vienlaikus tiek saņemti pārmetumi, ka šī uzraudzība ir aizgājusi pārāk tālu un netiek pilnībā ievērota vārda brīvība.

Plašāk par tēmu:

Dažādās valstīs norisinās atšķirīga cīņa pret dezinformāciju sociālajos medijos. ASV ir plaša sociālo mediju pašregulācija, taču pieaug prasība, lai arī valdība iejauktos mediju regulēšanas procesos. Brazīlijā sociālie mediji ir brīvi pieejami, un ierobežojumi tiek vērtēti galvenokārt no vārda brīvības neaizskaramības pozīcijām. Austrālijā nekavējoties ir jālikvidē materiāli, kuri mudina uz vardarbību. Šis likums tika pieņemts pēc Kraistčērčas teroristu uzbrukumiem, kuri tika organizēti sociālajos medijos. Krievijā valdības uzraugs ierobežo sociālos medijus, īpaši bloķējot ASV medijus. Visstriktākie ierobežojumi pasaulē ir Ķīnā, kur lielākā daļa Rietumu sociālo mediju platformu ir aizliegtas.

Cīnās arī Eiropas Savienība

Jautājumu par to, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams kopīgiem spēkiem cīnīties pret dezinformāciju, aktualizējām jau laikā, kad Latvija bija ES Padomes prezidentūrvalsts, konkrēti, 2015. gadā. Saeimas Eiropas lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāti 15. septembrī iepazinās ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par dezinformācijas apkarošanu ES (“Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”).  Ziņojums liecina, ka veiksmīgi darbojas Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas nodaļas Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa.

Dalībvalstīs ir izveidotas kopienas, kuras nodarbojas ar dezinformācijas apkarošanu. Informācija par dažādiem dezinformācijas gadījumiem tiek apkopota, piemēram, EUvsDisinfo. Tomēr ziņojumā izceltas arī vairākas nepilnības ES rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai, proti, sadrumstalota uzraudzības un ziņošanas sistēma un ilgtermiņa finansējuma trūkums. Jautājumus raisa arī tas, ka pilnvērtīgi netiek izmantota agrīnās brīdināšanas sistēma, secināja Vita Anda Tērauda, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomitejas vadītāja.

Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihaels Kozlovs savukārt uzsvēra, ka ES kopējā cīņa pret dezinformāciju ir vērtējama kā savienības informatīvās telpas aizsardzība, nevis uzbrukums.

Eiroparlamenta stratēģija

Pašreiz Eiropas Parlaments jautājumus par dezinformācijas apkarošanu vērtē un analizē ļoti rūpīgi un detalizēti. Eiroparlamentā pērn izveidota Īpaša komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE). Ziņojumu par šo jautājumu gatavo Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”). Tas patlaban ir tikai vidusposmā, jo pēc ziņojuma sagatavošanas, tas oktobrī nonāks komitejā, pēc tam, martā, – EP plenārsēdē. Šobrīd ziņojums vēl nav izlasāms, tas tiks publicēts oktobra beigās INGE komitejas mājaslapā. 26. oktobrī Sandra Kalniete to prezentēs INGE komitejā, sanāksmi varēs vērot arī tiešsaistē.

Jāteic, ziņojums ir daudz plašāks, nekā tikai dezinformācijas apkarošana sociālajos medijos. Pirmā daļa veltīta riskiem, kuri attiecas uz nacionālajām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tas ir komplekss: dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumi, dažāda veida finansiālais atbalsts no trešajām valstīm. Otrā daļa veltīta finansiālā atbalsta ceļiem. Savukārt trešā – interneta platformām, ar kurām dezinformācija tiek izplatīta.

Viens no galvenajiem uzdevumiem, kā norādīts ziņojumā, ir pretošanās (dezinformācijai) sistēmas izveidošana visā sabiedrībā. Tas ir pasākumu kopums, kuram jāparedz arī attiecīgs finansējums. Nepieciešama dažādu institūciju, kuras nodarbojas ar dezinformācijas apkarošanu, savstarpēja kooperācija. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs plašs pārskats par tiem draudiem, kuri šobrīd piemeklē gan visu ES kopumā, gan atsevišķas dalībvalstis. Jāizanalizē likumdošana, lai atrastu vietas, kuras traucē cīņai ar dezinformāciju.

Pret “informācijas atmazgāšanu”

Jāvēršas pret “informācijas atmazgāšanu”, kas ir koordinēta shēma, kurā informācija tiek vairākkārt manipulēta un sagrozīta, lai būtu sarežģīti noteikt tās sākotnējo avotu, uzsver Sandra Kalniete. Informācijas atmazgāšanas tehniku pārsvarā izmanto ļaunprātīgi informatīvās ietekmēšanas kampaņu dalībnieki.

Tehnika, būtībā, ir līdzīga naudas atmazgāšanai. Piemēram, kādā privātā blogā vai sociālo mediju lentē (iespējams, viltus kontam piederošā) tiek publicēta maldu ziņa. Pēc tam šī ziņa ar nodomu tiek pārpublicēta jau citos kontos, vēlāk nedaudz uzticamākā medijā, un pēc tam tā nonāk pat valsts medijā un sabiedriskās domas dienas kārtībā. S. Kalniete atgādina, ka pirmo reizi šis temats plašāk tika apspriests februārī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra tiešsaistes diskusijā, prezentējot pētījumu par «informācijas atmazgāšanu» (information laundering) Baltijas un Ziemeļvalstu mediju telpā.

Nepieciešams risināt jautājumu par algoritmiem, kuri strādā dažādās sociālo mediju platformās un nav pieejami pētniekiem no ārpuses, uzsver S. Kalniete. Nedrīkst rasties situācija, kurā algoritmi pieņem lēmumus cilvēku vietā, aizliedzot un bloķējot kādu informāciju tikai formālu iemeslu dēļ. Šobrīd rit sarunas ar “Facebook” un “Google” par brīvprātīgo Prakses dokumentu (kodeksu) cīņai pret dezinformāciju. Prakses kodekss noteiktu, ka platformām ir jādara viss, lai algoritmi būtu maksimāli caurspīdīgi un neveicinātu dezinformācijas izplatīšanos.

Teorētiski dalībvalstis algoritmus var noteikt vai zināmā mērā aizliegt jau šobrīd, bet praktiski to būtu ļoti sarežģīti realizēt, jo algoritma izveide un pielietošana ir kompānijas biznesa lēmums. Piemēram, aizliedzot Latvijā “Facebook” lietot algoritmus vai būtiski ierobežojot to tvērumu, kompānija varētu arī pamest Latvijas tirgu, un no tā pārsvarā ciestu tieši konkrētās sociālās platformas lietotāji Latvijā, turklāt valsts institūcijām būtu sarežģīti pastāvīgi kontrolēt algoritmu atbilstību.

Sadrumstalotība, katrai dalībvalstij nosakot savu algoritmu politiku, nebūtu izdevīga arī tiem mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem, kuri “Facebook” izmanto savu produktu mārketingam. Jau šobrīd “Facebook” un “Google” ir jānodrošina, lai, darbojoties Latvijas tirgū, algoritmi nebūtu pretrunā ar Latvijas likumdošanu, t. i. nebūtu tiešā veidā mērķēti uz vardarbību, masu nemieru izraisīšanu, norāda S. Kalniete.

Medijpratības loma

Pašreiz Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva paredz, ka nepieciešams nostiprināt medijpratību. Vairākās ES dalībvalstīs kritiskās domāšanas pamati un medijpratība jau ir iekļauti skolu programmās. Papildus nepieciešami īpaši treniņi ierēdņiem un visiem, kuri strādā ar sensitīvu informāciju.

Plašāk par tēmu:

Lai varētu funkcionēt sabiedrība, kura spēj pretoties dezinformācijai, nepieciešama labi attīstīta neatkarīgu mediju vide. Kvalitatīvā žurnālistika ir viens no labākajiem ieročiem cīņā pret dezinformāciju. Taču atbalstam žurnālistikai jābūt pārdomātam, lai netiktu iznīcināts priekšstats par tās neatkarību. Nepieciešams palielināt pieejamo finansējumu medijiem. Otrs ceļš – palielināt digitālos nodokļus vai reklāmas nodokļus, lai tie, kuri rada saturu, saņemtu par to arī attiecīgu samaksu, uzsvērts ziņojumā.

Varam jau tagad

Šobrīd, kad dezinformācija mediju vidē uzņēmusi apgriezienus, katra institūcija – Eiropas Parlaments, NATO StratCom, valstu likumdevēji – cenšas, kā prot, lai vismaz daļēji aizliktu kāju tai priekšā. Taču jārēķinās, ka šo institūciju darbs atpaliek no dezinformatoru un kiberuzbrucēju aktivitātēm. Tam lielākoties ir objektīvi, bet iespējami arī subjektīvi iemesli. Latvijai jāizmanto jau esošais regulējums, lai stātos pretī melu straumēm un kiberuzbrukumiem, – kamēr gaidīsim lielo EP plānu, daudz ko varam nokavēt.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU