D. Melbārde debatēs uzsvēra, ka Latvijā mediju reklāmas tirgus apjoms pandēmijas laikā krities par 16%, turpretī Facebook un Google vien spējuši akumulēt no Latvijas mediju tirgus trīs reizes vairāk reklāmas ieņēmumu, nekā vietējie spēlētāji kopā. “Vienlaikus Covid-19 krīze ir pastiprinājusi kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi. Šodien profesionālam un operatīvam žurnālistu darbam pandēmijas apstākļos ir dzīvības cena,” sacīja deputāte.
Mazo, vidējo un reģionālo mediju izdzīvošanai
Visvairāk no pēdējā laika pārmaiņām cietuši tieši mazie un vidējie mediju uzņēmumi, teikts ziņojumā. Lielāko daļu valstu mediju apdraud tirgus koncentrācija, kurā sāk dominēt monopoli un oligopoli, – tas neļauj šajā tirgū nonākt jauniem spēlētājiem un būtiski ietekmē viedokļu daudzveidību, tātad arī demokrātiju. Tikpat nozīmīga ir arī informācija par mediju īpašniekiem un tās caurspīdība. Deputāti atbalstīja “Mediju īpašnieku monitora” un “Mediju daudzveidības monitora” izveidi.
Lai ziņu mediji (TV, radio, prese) varētu sekmīgāk attīstīties un pārvarēt negatīvās ekonomiskās un sociālpolitiskās sekas, Eiropas Komisija plāno izstrādāt Mediju brīvības aktu. Ziņojumā izteikts mudinājums ne tikai ES kopumā, bet katrai dalībvalstij palielināt to atbalstu, kas paredzēts mediju un audiovizuālajai jomai, izveidojot nacionālus atlabšanas fondus. Īpaša vērība jāvelta vidējiem un mazajiem, vietējiem un reģionālajiem mediju uzņēmumiem, kuriem visvairāk draud bankrots un kļūšana par lielo monopolu sastāvdaļu. Īpaši nobažījušies par “ziņu tuksnešu” rašanos, EP deputāti aicināja, piešķirot publisko finansējumu, neietekmēt redakcionālo neatkarību.
Taps ES ziņu mediju fonds
EP uzskata, ka ir nepieciešams veidot patstāvīgu ES ziņu mediju fondu, lai tiktu nodrošināta žurnālistu neatkarība un preses brīvība. Šajā kontekstā Eiropas Komisija uzsākusi jaunu iniciatīvu ES līmenī “NEWS” jeb “ZIŅAS”, sniedzot atbalstu ziņu mediju sektoram. Šajā iniciatīvā ietilpst sadarbība ar privātajiem partneriem, piekļuve aizdevumiem, dotācijas un pastāvīgas sadarbības platformas ar nozari “Eiropas Ziņu mediju forums” izveide. Eiropas Komisija sola šajās iniciatīvās īpašu vērību pievērst vietējiem un reģionālajiem medijiem.
“ “NEWS” iniciatīvā ir apvienotas vairākas atbalsta formas. Tas gan ir jāvērtē kā pirmais solis, jo finansējums nav pietiekams iepretim nozares vajadzībām, taču iepriekšējā ES daudzgadu budžetā nebija šādas īpaši izdalītas naudas ziņu mediju nozarei, piemēram, “Radošās Eiropas” programmas finansējums bija audiovizuālajai jeb filmu nozarei, bet ne ziņu medijiem. Šajā septiņgadu budžetā ir vismaz 75 miljoni eiro tieši ziņu medijiem,” skaidroja D. Melbārdes palīdze Aiga Grišāne.
Kā nozīmīgu atbalstu D. Melbārde uzsvēra nodokļu politiku, kas ir “svarīgs instruments un kam jākļūst par atbalstu mediju un kultūras sektora atlabšanai un jāpiesaista vairāk investīciju”. Šajā jomā Latvija beidzot veikusi pirmos nepieciešamos soļus. No nākamā gada plānots samazināt pievienotās vērtības nodokli grāmatām un drukātajai presei.
Sociālo mediju uzbrukums konkurencei
Ziņojumā D. Melbārde izteica bažas par globālo tiešsaistes platformu milzīgo ekonomisko un sociālpsiholoģisko ietekmi, mainot arī patērētāju ieradumus. EP deputāti uzskatīja, ka vērojami “plēsonīgas rīcības gadījumi”, kas ļoti negatīvi ietekmē plašsaziņas līdzekļu nozari. Viņi neslēpa savu uztraukumu par tiešsaistes platformu praksi izņemt likumīgu saturu un pieprasīja steidzami pieņemt digitālo pakalpojumu un digitālo tirgu tiesību aktu paketi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, vienlīdzīgu piekļuvi datiem, algoritmiem, un noteikumus par politisko reklāmu tiešsaistē.
Lai top vairāk filmu
Ziņojumā tika izteikta kategoriska prasība turpmāk vēl vairāk cīnīties ar internetā pieejamo pirātismu un aizstāvēt autortiesības. Tādā veidā finansiāli lielāks atbalsts tiks mediju un audiovizuālā satura radītājiem.
Lai atbalstītu ES audiovizuālo nozari (filmu veidotājus, producentus, izplatītājus un kinoteātrus), EP deputāti ierosina dalībvalstīm īstenot īpašu nodokļu politiku un piemērot finansiālos stimulus, kas veicinātu ražošanu un ieguldījumus šajā nozarē. Ziņojumā rosināta, piemēram, apdrošināšanas garantiju ieviešana audiovizuālajiem kopražojumiem, un tiek prasīts steidzami īstenot ES Audiovizuālo pakalpojumu direktīvas pantu, kas pieprasa, lai straumēšanas pakalpojumu sniedzēji savos katalogos iekļautu vismaz 30% Eiropas darbu. Deputāti prasīja vairāk pievērsties arī Eiropas kinomākslas popularizēšanai un izpratnes veidošanai par to, piemēram, apsverot pat iespēju skolu mācību programmās iekļaut kinomākslas izpratni.
Pret ārvalstu ietekmi
Ziņojumā uzsvērts, ka īpašu vērību nepieciešams veltīt pastāvīgam sabiedrisko mediju atbalstam un nodrošināt privāto mediju neatkarību no ekonomiskas un politiskas ietekmes, vai tā nāktu no pašu valsts, vai no ārpolitikas. “Aicinu mūs apzināties, ka situācijas Eiropas Savienības mediju tirgos ir krasi atšķirīgas. Mediji, kas darbojas mazākos tirgos, tai skaitā mazākās valstīs, vietējie, reģionālie, kultūras un citi nišas mediji, saskaras ar papildu problēmām. Šeit tirgus principi nespēj nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu mediju biznesu. Turklāt dažās dalībvalstīs, piemēram, Baltijas valstīs, pastāv arī augsti ģeopolitiskie riski, kurus rada ļaunprātīga trešo valstu iejaukšanās informācijas telpā,” debatēs norādīja ziņojuma autore D. Melbārde.
