5 soļi medijpratības nostiprināšanai
Kampaņas laikā plānots uzrunāt senioru auditoriju, lai atgādinātu par nepieciešamību kritiski izvērtēt patērēto mediju saturu, kā arī tuvāko sabiedrības locekļu pausto informāciju. Kultūras ministrija ar kampaņu aktualizēs un aicinās ievērot piecus vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:
- Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.
- Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis, – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs, vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.
- Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!
- Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.
- Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus –, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.
Senioru vidū vērojama kritiska situācija
Attīstoties modernajām tehnoloģijām, pastāvīgi mainās arī dezinformācijas izplatīšanas metodes. Arī seniori ir viena no tām sabiedrības grupām, kura visvairāk ir pakļauta riskam kļūt par viltus ziņu maldinātiem un ietekmētiem upuriem. Kā norāda Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Agnese Berga: “Šai sabiedrības daļai nereti šķiet, ka tradicionālo informācijas kanālu patērētāji nevar tikt apzināti maldināti vai ka tuvinieki ļaunprātīgi nedalītos ar nepatiesu informāciju. Nepieciešamību pastiprināti izvērtēt informācijas saturu veicina arī dažādi globāli notikumi.” Eksperte uzsver, ka situācija senioru vidū šobrīd, kad elektroniskajā vidē apzināti tiek izplatīta maldīga informācija par Covid-19 infekciju, vakcināciju un citām ar to saistītajām norisēm, ir vērtējama kā īpaši satraucoša un kritiska, jo “tiek apšaubīts mediju godīgums, izrādīta neuzticība ziņām par pandēmiju, un izplatīta maldīga informācija”. “Kampaņa “Viltus ziņas ir lipīgas”, kurā akcentēti 5 medijpratības principi, tiek veidota ar mērķi mainīt senioru uzvedību, lai tie ne vien neuzķertos uz viltus ziņām, bet arī paši tās tālāk neizplatītu,” vēsta A. Berga. Kampaņā ietvertie pamatprincipi ir veids, kā to saprotamāk, ērtāk un ātrāk īstenot.
Jāpiebilst, ka Kultūras ministrija arī iepriekš ir atbildīgi pievērsusies dažādu sabiedrības grupu un profesiju pārstāvju izglītošanai informācijas un medijpratības jautājumos. Piemēram, no 2020. gada 18. decembra līdz 2021. gada 18. janvārim pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma reklāmas aģentūra “McCann Rīga” organizēja apjomīgu medijpratības kampaņu “Zini, kā neuzķerties!”, sociālajā vietnē “Facebook” izvietojot tendenciozus virsrakstus, tādējādi pārbaudot iedzīvotāju modrību un spēju kritiski vērtēt publicētās informācijas patiesumu, kā arī atgādinot par principiem, kurus ievērojot ir iespējams droši atšķirt patiesu informāciju no viltus satura. Tāpat pērn sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) tika organizēts tiešsaistes semināru cikls pedagogiem un speciālistiem darbā ar jauniešiem un skolas vecuma bērniem “Medijpratība pedagogiem digitālo pārmaiņu laikmetā”, kurā interesentiem bija iespēja apgūt aktuālākās medijpratības kompetences un aspektus, kas vērsti uz jauniešu un skolas vecuma bērnu izglītošanu.
UZZIŅAI
Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem – informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvās informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam. Prasmes informācijas kritiskai izvērtēšanai Latvijā palēnām pieaug visu paaudžu lietotāju vidū, un viltus ziņu atpazīšanas statistika kopš 2017. gada ir uzlabojusies, taču seniori ir tā sabiedrības daļa, kurai ar viltus ziņu atpazīšanu vēl joprojām sokas visgrūtāk. Tādēļ Kultūras ministrija aicina seniorus uzlabot un nostiprināt savas zināšanas par medijpratību, iepazīstoties ar piedāvātajiem materiāliem, kas pieejami šeit:
