Nauda aizplūst starptautiskām platformām
Ar paziņojumu “Viedoklis par nepieciešamo rīcību komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalstam to neatkarības, kvalitātes un plurālisma veicināšanai” Valsts prezidents uzsvēra: “Valsts pienākums ir izstrādāt politiku, kas sekmē plašsaziņas līdzekļu spēju atbildīgi un kvalitatīvi pildīt savu nozīmīgo lomu Latvijas demokrātiskajā diskursa telpā.”
Sava viedokļa pamatojumā E. Levits akcentēja Latvijas Nacionālās drošības koncepcijā atzīto, ka “Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušanas, un tas var radīt nopietnus riskus nacionālajai drošībai (sk. Saeimas 2019. gada 26. septembra paziņojumu “Par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu”). Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.—2027. gadam norādīts, ka jāstiprina informatīvā telpa, novēršama dezinformācija, jo kvalitatīva mediju satura pieejamība valsts valodā un kvalitatīva informācija stiprina mūs kā sabiedrību un demokrātisku valsti”.
Prezidents savā paziņojumā vērsa uzmanību, ka “šobrīd laikrakstu un žurnālu kopējā tirāža ir sasniegusi zemāko punktu kopš neatkarības atjaunošanas. Kopš 2007. gada trīspadsmit gadu laikā laikrakstu kopējā tirāža ir samazinājusies par 79 procentiem, bet žurnālu – par 67 procentiem. Latvijas plašsaziņas līdzekļu situāciju būtiski ietekmē globālās tiešsaistes platformas – tieši turp aizplūst nauda par reklāmām, kas mērķētas uz Latvijas auditoriju. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem par Latvijas Republikas nodokļu maksātāju deklarētajiem saņemtajiem pakalpojumiem 2020. gadā Facebook un Google ieņēma vairāk nekā 225 miljonus eiro no darījumiem, kas veikti Latvijā. [..] Krīze Latvijas informācijas telpā ir ieilgusi. Ierobežotie finanšu resursi samazina plašsaziņas līdzekļu iespējas veidot kvalitatīvu saturu, informācijas un viedokļu daudzveidību un apdraud to pastāvēšanu, tie var nonākt tādu īpašnieku rokās, kuru galvenais mērķis ir noteiktu politisku un biznesa interešu lobēšana”.
Plašāk par tēmu:
E. Levits pauda pamatotas bažas, ka komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem šobrīd un paredzamā nākotnē nebūs iespējams sabiedrībai piedāvāt kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju, balstoties tikai uz komerciāliem pamatiem. Reklāmas ienākumu kritums kopš 2008. gada ir bijis dramatisks. Tirgus nepilnības apdraud vienu no demokrātijas pamatvērtībām, tāpēc valstij ir pienākums iejaukties. Lai valsts varētu sniegt atbalstu komerciāliem uzņēmumiem, šai gadījumā plašsaziņas līdzekļiem, ir jābūt atbildīgam, normatīvi pamatotam un sabiedrībai saprotamam noregulējumam, kā arī, ja nepieciešams, noregulējums ir saskaņojams ar Eiropas Komisiju.
Ko dara Eiropā
Eiropas Savienības valstis, rūpējoties par savas valsts demokrātiskā diskursa telpas kvalitāti, izmanto daudzveidīgus atbalsta instrumentus (sk. zvērinātu advokātu biroja “PricewaterhouseCoopers Legal” 2020. gada 11. decembra pētījumu “Eiropas Savienības dalībvalstu prakse par mehānismiem komercmediju atbalstam”).
Atbilstoši šim pētījumam tiešo atbalstu saturam, piemēram, Slovākijā un Dānijā, ir iespējams saņemt, ja plašsaziņas līdzekļa veidotais saturs ir par politiku vai sabiedriski nozīmīgs. Zviedrijā tiek atbalstīta ziņu satura veidošana, Beļģijā, Francijā un citās valstīs atbalsts tiek sniegts pētnieciskajai žurnālistikai. Zviedrijā ar ikmēneša dotācijām tiek atbalstīta gan drukātā, gan digitālā formāta avīžu darbības izmaksas, satura izvietošana digitālajā vidē. Francijā atbalsts tiek sniegts drukātajiem medijiem, kuriem ir zemi reklāmas ienākumi, kā arī izveidots fonds mediju jaunuzņēmumu darbības uzsākšanai. Austrijā drukātie mediji saņem vispārēju dotāciju.
Plašāk par tēmu:
Atbalsts inovācijām un digitālās pārejas sekmēšanai pastāv Vācijā, Zviedrijā, Francijā un Austrijā. Atsevišķās dalībvalstīs ir specifiskas atbalsta formas, piemēram, jauno žurnālistu pilna laika nodarbinātībai (Austrijā) un asociācijām, kas izplata avīzes skolās (Austrijā, Beļģijā), samazinājums par žurnālistiem veiktajām sociālajām iemaksām un ārštata autoru atbrīvojums no tām nepietiekamu ienākumu gadījumā (Francijā).
Digitālais nodoklis
Savā paziņojumā Valsts prezidents pauda viedokli, ka Latvijai jāiestājas par to, ka potenciālajam digitālajam nodoklim, kas tiks piemērots globālajām tiešsaistes platformām, jākļūst par daļu no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem pieejamā finansējuma.
Plašāk par tēmu:
Prezidenta ieskatā, vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā nepieciešams izstrādāt un pieņemt regulējumu komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalsta sistēmas ieviešanai, palielināt valsts atbalsta finansējumu kvalitatīvai žurnālistikai, uzlabot un paplašināt atbalsta mehānismus.
Valsts prezidents rosināja konkrētu darbības plānu:
- izstrādāt un pieņemt likumu “Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem”, pirmkārt, nosakot, kādiem kritērijiem atbilstot, tie var pretendēt uz valsts atbalstu, otrkārt, ietverot valsts atbalsta formu un institūciju raksturojumu;
- izveidot Komerciālo plašsaziņas līdzekļu atbalsta fondu;
- noteikt stingrus kvalitātes kritērijus un ētikas standartus, kuriem atbilstot, komerciālie plašsaziņas līdzekļi var saņemt valsts atbalstu;
- noteikt valsts atbalsta finansiālo apjomu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem tādā līmenī, lai sabiedrība varētu iegūt kvalitatīvu un daudzveidīgu informāciju, tātad, lai tiktu nodrošināta Latvijas nacionālā diskursa telpas pietiekami kvalitatīva funkcionēšana;
- piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā komerciālo plašsaziņas līdzekļu darbībai;
- sadarbībā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm panākt taisnīga nodokļa piemērošanu globālajām tiešsaistes platformām, iekasētos līdzekļus novirzot plašsaziņas līdzekļu nozares atbalstam.
LV portāls jautā: Valsts prezidents ir nācis klajā ar savu redzējumu, kā stiprināt mediju vidi. Kādus soļus, jūsuprāt, būtu praktiski nepieciešams un tiek plānots spert, lai sasniegtu mērķi – kvalitatīvu, neatkarīgu un daudzveidīgu mediju vidi?
Vita Anda Tērauda, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju jautājumu apakškomisijas priekšsēdētāja
FOTO: Zane Bitere, LETA
Kopumā atbalstot Valsts prezidenta piedāvājumu mediju vides problēmu risināšanā un komercmediju atbalsta pasākumu veicināšanā, mēs Saeimas komisijā izvērtēsim diskusiju par to, kāds ir labākais ceļš, kā sasniegt prezidenta iecerētos mērķus. Galvenais uzsvars ir sistēmiskai pieejai, nevis atsevišķu problēmu risināšanai. Taču domas dalās, vai jauna likuma pieņemšana ir tas ceļš, kādā jāiet, bet varbūt pastāv arī kāds cits ceļš. Tas ir mūsu uzdevums tuvākajā laikā.
Kristers Pļešakovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs
FOTO: Kultūras ministrija
Vēlamies uzsvērt, ka Kultūras ministrijas redzējums un sistemātiskais darbs pie mediju nozares attīstības pasākumiem saskan ar Valsts prezidenta viedokli. Lai iedzīvinātu kopīgo redzējumu, Kultūras ministrija vairāku gadu laikā ir ieguldījusi lielu darbu, kas nesis ievērojamu progresu gandrīz visos aspektos, kuri ietverti minētajā Valsts prezidenta 2021. gada 11. jūnija viedoklī.
Pirmkārt, no 2022. gada tiek piemērota samazināta PVN likme 5% apmērā preses un citu masu informācijas līdzekļu, tai skaitā interneta mediju, izdevumiem vai publikācijām un to abonentmaksai.
Otrkārt, Mediju atbalsta fondā, kurš no 2017. gada komercmedijiem sniedz atbalstu sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, pieejamais finansējums 2022. gadā ir palielināts par 2,6 miljoniem eiro, kā rezultātā kopējais komercmedijiem 2022. gadā pieejamais finansējums satura veidošanai pārsniegs 4,5 miljonus eiro.
Treškārt, sākot ar 2022. gadu, satura veidošanai pieejamais atbalsts tiks sniegts centralizēti ar Mediju atbalsta fondu, bet tehniski visus konkursus administrēs Sabiedrības integrācijas fonds, tādā veidā standartizējot konkursu nosacījumus un padarot pieteicējiem konkursus efektīvākus un procedūras vieglāk izprotamas. Iepriekš daļu atbalsta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem administrēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.
Attiecībā uz satura kvalitātes kritērijiem ir jāuzsver, ka tie tiek izstrādāti, sagatavojot konkursu nolikumus, šajā procesā iesaistot plašu mediju un nozares ekspertu pārstāvniecību – Mediju politikas konsultatīvo padomi. Minētie nolikumi katru gadu tiek pilnveidoti, ņemot vērā iepriekšējo konkursu atziņas un finansējuma izlietojuma izvērtējumu, kuru Kultūras ministrijas uzdevumā katru gadu veic neatkarīgi nozares eksperti.
Attiecībā uz Valsts prezidenta redzējumu par to, ka ir nepieciešams izstrādāt likumu “Par valsts atbalstu komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem”, vēlamies vērst uzmanību tam, ka 2022. gadā ir plānots izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt jaunas Latvijas mediju politikas pamatnostādnes, kuras aptvers arī turpmākos vidējā termiņa valsts atbalsta pasākumus komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Andris Ķēniņš, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Mediju tehnoloģijas attīstās daudz straujāk, nekā likumdošana tiek līdzi, bet vēl straujāk jaunajām iespējām piemērojas patērētājs, globālie konkurenti un nedraudzīgās valstis, kuras, izmantojot informatīvo telpu, rada apdraudējumu.
Kamēr mūsu mediji cīnās par izdzīvošanas finansējumu no valsts, tikmēr mēs nevaram un nevarēsim atļauties neko vairāk kā krīzes minimumu. Risinājumiem ir jābūt ātriem, efektīviem un bez lieka birokrātiska sloga. Risinājumiem ir jābūt tādiem, kas ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz izmaiņām un tām pielāgoties. To es attiecinu gan uz visiem Valsts prezidenta minētajiem piedāvātajiem risinājumiem, gan arī uz neminētajiem, kā, piemēram, rīcību ar nelegālā satura ierobežošanu.
Piemērs –, ja Latvijā tiek aizliegti kādas citas valsts TV kanāli, tad tas, ko mēs redzam, ir nelegālā satura patēriņa pieaugums un aplikāciju izmantošana dažādās platformās, lai skatītos “iemīļotos” citu valstu TV kanālus. Mums ir jāapzinās, ka tikai mūsdienīgs, kvalitatīvs un Latvijā ražots saturs ir un būs tas, kas spēs pretoties dezinformācijai, uzturēs Latvijas kultūrtelpu un veicinās sabiedrības integrāciju un saliedētību.
Daudzi mediji, īpaši TV, ir lielas izšķiršanās priekšā – radīt saturu Latvijā vai iepirkt projektus, t. sk. lielbudžeta, un tos tulkot latviski, kas ir daudz vienkāršāk, vērtējot administrēšanu un, īpaši izmaksas. Ja būsim spiesti izvēlēties lētāko un vienkāršāko, mēs pazaudēsim paši sevi. Tāpēc, runājot par saturu, par atbalstāmo saturu, ir jārunā ne tikai par kvalitatīvu informatīvu saturu, kas ir ļoti būtisks atzars, bet arī par citiem satura veidiem, kurus pieprasa mediju lietotāji. Dezinformācija un vēršanās pret mūsu vērtībām notiek arī “maigi” ar filmām, seriāliem un citu izklaidējošu saturu. Mums ir jābūt spējīgiem piedāvāt kvalitatīvu saturu, nodrošinot visas sabiedrības intereses.
Tāpēc es aicinu domāt ne tikai par atbalstu satura veidošanai, bet arī par institucionālu atbalstu medijiem. Jaunajam nozares regulējumam konceptuāli ir jāveido tādi risinājumi, lai tie pietiekami ātri spētu pielāgoties mainīgajai mediju videi. Kurš gan cits, ja ne pati nozare vislabāk zina savas operatīvās vajadzības un jaunākās tendences, kurām ik gadu nākas pielāgoties, līdz ar to efektīvākais risinājums ir lielāku pašregulācijas un budžeta pārvaldīšanas iespēju nodošana nozares profesionāļiem. Vienlaicīgi ir jāatvēl pietiekams finansējums ētikas jautājumu risināšanai. Lielāka pašregulācija samazinātu birokrātisko slogu, palielinātu finansējuma piešķiršanas ātrumu un nodrošinātu arī profesionālu un kvalitatīvu satura un ētikas jautājumu uzraudzību.
Ingemārs Vekteris, SIA “Valmieras televīzija” valdes priekšsēdētājs
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Tehnoloģijas un stratēģijas nepārtraukti tiek pilnveidotas, un nu jau vairākus gadus runa vairs nav par klasisko mediju telpu, bet gan par stratēģiskās komunikācijas uzdevumiem, kas tiek realizēti multimediju platformās.
Tradicionālajiem medijiem ir jāpalīdz strādāt gan esošajām un ierastajām mediju vidēm, gan digitālajām transformācijām, lai sekmīgi pasargātu sabiedrības grupas no dezinformācijas un jebkādām bīstamām manipulācijām ar informāciju, kas apdraud valsts drošību.
Ivonna Plaude, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Visu cieņu prezidentam un viņa paziņojumam. Esmu ļoti pateicīga, ka tāds ir tapis, tādējādi mūsu darbs valsts un sabiedrības labā ir pamanīts un novērtēts, ir pamanītas un izvērtētas gandrīz visas grūtības, kuras mums šobrīd ir jāpārvar. Šis paziņojums ir pēdējās desmitgadēs un, iespējams, arī atjaunotās neatkarīgās valsts laikā pirmais gadījums, kad situācijai mediju vidē pievēršas tik augsta ranga valsts amatpersona, turklāt to dara tik izvērsti un ļoti pamatoti. Izcili, ka prezidents uzsvēris būtisko, – novārdzināti, noplicināti mediji un to neesamība ir nopietns drauds demokrātiskai valstij. Tāpat domāju, ka, pateicoties šai prezidenta iniciatīvai, arī presei ir noteikta samazinātā PVN likme. Arī citi viņa rosinājumi, jāteic, pārspēj to, ko vispār no valsts jelkad cerējām sagaidīt...
Lai gan tai pašā laikā agrāk apzinājāmies un apzināmies joprojām, ka bez daudz lielāka valsts atbalsta nekā līdz šim, Latvijas niecīgā tirgus apstākļos ar tik masīvu starptautisko spēlētāju intervenci, kāda tā joprojām ir/būs digitālajā vidē, latviešu valodā iznākošajiem medijiem, arī komerctelevīzijām un radio, nekādu nākotnes perspektīvu nav. Jācer, ka lēmējvara un arī izpildvara prezidenta paziņojumu ir uztvērusi pietiekami nopietni, lai beidzot ķertos klāt arī iniciatīvu iedzīvināšanai.
Nav palicis daudz laika, lai palīdzētu. Citādi var gadīties, ka pēc gada, diviem vairs nebūs kāda, kam palīdzēt... Visi priekšlikumi ir labi, pat izcili, tikai –, vai kādam būs politiskā griba to arī realizēt?
