Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Piemēri DPN apliekamiem un neapliekamiem pakalpojumiem Francijā.
LV portāla infografika. Avots: Primus Derling
Digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešana Latvijā būtu pamatota, uzskata gan mediju un reklāmas nozares pārstāvji, gan valsts institūciju atbildīgie. Taču šķēpi tiek lauzti par šī nodokļa ieviešanas termiņu – vai darīt to nacionālā līmenī jau tuvākajā laikā vai gaidīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) šogad solīto risinājuma priekšlikumu.
Kultūras ministrija (KM), risinot jautājumu par atbalsta stiprināšanu mediju nozarei, piedāvā izskatīt iespēju Latvijā ieviest digitālo pakalpojumu nodokli (DPN), kas ļautu gūt ieņēmumus no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, arī medijiem, kuri veic savu darbību Latvijas tirgū, norāda Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs.
Pērn decembrī ministrijas uzdevumā zvērinātu advokātu birojs “Primus Derling” veica padziļinātu juridisko izpēti (pētījums pieejams Kultūras ministrijas mājaslapā), lai izvērtētu, kādas ir iespējas ieviest digitālo pakalpojumu nodokli, un secināja, ka tā ieviešana Latvijā būtu pamatota. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 8. pants būtu papildināms ar 17. punktu par DPN.
Savukārt Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzskata, ka jautājums par DPN ir pārrunājams koalīcijas līmenī, tomēr, kamēr risinājums nav izstrādāts globāli, ar tā ieviešanu nevajadzētu steigties. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa vērtējumā DPN var ieviest divējādi: piemērojot nodokli peļņai vai arī pēc līdzīga principa, kā nodokļus iekasē no taksometru pakalpojuma sniedzējiem, kuri izmanto digitālās platformas.
Kāpēc gan Latvijā, gan pasaulē jau vairākus gadus tik aktuāls ir jautājums par digitālo pakalpojumu nodokli? “Internets ir pārveidojis uzņēmējdarbību globālā līmenī, un digitālās ekonomikas attīstība pieprasa arī nodokļu regulējuma izmaiņas. Pēc Eiropas Komisijas (EK) aprēķiniem, 2014. gadā digitālā ekonomika auga pat septiņkārt ātrāk nekā pārējās nozares,” skaidro advokātu biroja “Primus Derling” nodokļu prakses vadītāja Ingūna Ābele.
Pamatprincips starptautiskajās nodokļu tiesībās noteic, ka nodoklis no peļņas būtu maksājams valstī, kurā rodas vērtība. Tomēr Latvijā darbojas vairāki lielie digitālie uzņēmumi (“Google”, “Airbnb”, “eBay”, “Etsy”, “Facebook” u. c.), kuri peļņas nodokli maksā vienā valstī, lai gan vērtību (peļņu) uzņēmumam rada tieši Latvijas uzņēmumi un iedzīvotāji, kuri lieto uzņēmuma piedāvātos digitālos pakalpojumu vai uz kuriem tie ir vērsti.
Gan Eiropas Savienība (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis jau vairākus gadus strādā pie vienota DPN ieviešanas. Šis nodoklis tiktu piemērots starptautiskajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas gūst ieņēmumus tirgos, kuros tie neveic nodokļu iemaksas.
I. Ābele zina teikt, ka ES līmenī ir izstrādāti divi risinājumi:
Digitālo pakalpojumu nodokli – 3% apmērā no apgrozījuma – bija plānots ES ieviest kā pagaidu risinājumu, kamēr nav panākta starptautiska vienošanās. Nodoklis būtu piemērojams gadījumos, kad uzņēmuma vai uzņēmumu grupas gada kopējie pārdošanas ieņēmumi pārsniedz 750 miljonus eiro un ar DPN apliekamais pārdošanas apjoms ES pārsniedz 50 miljonus eiro. DNP attiektos uz nerezidentiem un ES uzņēmumiem gan pārrobežu, gan vietējos darījumos.
Lai ieviestu jebkuru no abiem risinājumiem, jāiegūst visu ES dalībvalstu atbalsts. Tomēr vairākas ES dalībvalstis uzskata, ka problēmai nepieciešams tikai starptautisks risinājums, un ir pret abiem risinājumiem.
DPN nozīmētu nodokli, kas būtu jāmaksā no konkrētiem digitālo pakalpojumu veidu ieņēmumiem:
Nesagaidot kopēju ES risinājumu, Francija pērnvasar ieviesa digitālo pakalpojuma nodokli, kuru sāka piemērot ar 2019. gada 1. janvāri, paredzot 3% nodokli no starptautisko kompāniju apgrozījuma. Tas, vai Francijai izdosies iekasēt iecerēto, būs zināms tikai aprīlī, saka I. Ābele. Tā kā lielāko digitālo kompāniju mītnes zeme ir ASV, jaunais nodoklis ir sekmējis tiesvedības un izmeklēšanu ASV: tiek pārbaudīts, vai likums nerada negodīgu tirdzniecības praksi.
Francijas Nodokļu likumdošanas direktorāta direktora vietnieks netiešo nodokļu jomā Martēns Klams (Martin Klam) ir pārliecināts, ka “Francijas lietotājam ir jāgūst labums no digitālo kompāniju darbības mūsu valstī”, un cer ik gadu DPN veidā iekasēt pusmiljardu eiro.
Līdzīgi kā EK priekšlikumā par pagaidu risinājumu, ar Francijas DPN tiek aplikti šādi digitālie pakalpojumi:
Dažās ES valstīs – Itālijā un Austrijā – digitālo pakalpojumu nodoklis ir ieviests no šī gada sākuma, bet to plāno darīt arī Lielbritānija, Čehija, Spānija, Beļģija un Slovēnija. Piemērotā nodokļa likmes svārstās 2–7% apmērā.
Igaunijā ir izstrādāts likumprojekts, kas piedāvā aplikt ar nodokli konkrētas pakalpojumu grupas – ieņēmumus no reklāmas, datu pārdošanas un platformu piedāvāšanas tirdzniecības pakalpojumiem.
Ja tiktu ieviests digitālo pakalpojumu nodoklis, tā nestie ieņēmumi Latvijas budžetam 2019. gadā varētu pārsniegt 3–4 miljonus eiro.
Savukārt OECD pērnruden nāca klajā ar starptautisku risinājumu, kā pilnveidot peļņas nodokļa piemērošanu, lai multinacionālās kompānijas maksātu nodokļus arī tajās valstīs, kurās tās veic nozīmīgu uzņēmējdarbību bez juridiskās personas fiziskas klātbūtnes. OECD mērķis ir līdz 2020. gada janvārim panākt politisku vienošanos par reformu kopējo arhitektūru un līdz 2020. gada beigām iesniegt galīgo ziņojumu. Tomēr nav skaidrs, kad tiks pieņemts risinājums un kāds tas būs, saka I. Ābele.
Latvijā aizvien pieaug digitālās un ārvalstīs reģistrētās platformās izvietotā satura patēriņš un reklāmu pakalpojumu iegāde tajos. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, septiņi lielākie ES reģistrētie digitālie uzņēmumi – “Airbnb”, “Booking”, “eBay”, “Etsy”, “Facebook”, “Google” un “LinkedIn” – būs palielinājuši savus ienākumus no Latvijas pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem (juridiskajām personām) par 50%, visticamāk, pietuvojoties 140 miljonu eiro atzīmei.
Zvērinātu advokātu birojs “Primus Derling”, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, secinājis, ka šo septiņu interneta platformu Latvijā sniegto pakalpojumu kopējā vērtība 2018. gadā bija 90,36 miljoni eiro, bet 2019. gada desmit mēnešos – gandrīz 113,8 miljoni eiro.
Līdzīgi kā EK izstrādātajā pagaidu risinājumā, Latvijā ar DPN apliekamie pakalpojumi “Primus Derling” ieskatā varētu būt šādi:
Kā atzīst pētījuma veicēji, izlemjot par šī nodokļa likmi, lietderīgi būtu izmantot DPN likmi 3% no kopējiem bruto ieņēmumiem par digitālajiem pakalpojumiem. Tādējādi DPN ieņēmumi Latvijā, piemēram, 2019. gadā varētu pārsniegt 3–4 miljonus eiro.
DPN varētu attiecināt tikai uz uzņēmumu, kura grupas finanšu rādītāji atbilst nosacījumiem:
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa skaidro: pieaugot viedierīcēs patērētā satura apjomam, mainās patērētāju uzvedība. Tas tiešā veidā ietekmē nozari, jo “reklāmdevēju nauda seko cilvēkiem un auditorijām”.
Pēdējo 20 gadu laikā digitalizācijas ietekmē būtiski ir saasinājusies arī konkurence. B. Liepiņa min piemēru par TV: 1999. gadā reklāmas tirgū piedalījās seši TV kanāli, bet 2019. gada beigās – 30 kanāli, no kuriem 11 bija Latvijas jurisdikcijas kanāli.
2008. gadā Latvijas reklāmas tirgū lielākoties piedalījās lokālie mediji un tirgus sasniedza 138,2 miljonus eiro. Kopš 2010. gada reklāmas līdzekļi aizplūst uz četrām globālajām platformām. Pēc VID datiem, “Google”, “Facebook”, “Spotify” un “Netflix” Latvijas reklāmas tirgus apjoms 2018. gadā bija gandrīz 82 miljoni eiro, bet 2019. gada desmit mēnešos – 104,4 miljoni eiro. “Līdz gada beigām tas ir ap 125 miljoniem eiro, t. i., kāpums 50% gadā – šāds naudas apjoms nekad nav bijis Latvijas reklāmas tirgū, pat pirmskrīzes laikā,” saka B. Liepiņa.
Arī AS “Delfi” izpilddirektors Konstantīns Kuzikovs norāda, ka starptautiskās platformas no Latvijas reklāmdevējiem piesaista reklāmas, kas agrāk tika publicētas vietējos medijos, tā atņemot būtisku ienākumu daļu. K. Kuzikovs uzskata, ka DPN būtu jāievieš nacionālā līmenī, negaidot OECD priekšlikumus, lai ar Kultūrkapitāla fonda projektu palīdzību varētu finansēt vietējos medijus. “Protams, jautājums ir: kādā veidā var iekasēt DPN?” tā izpilddirektors.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja Inga Spriņģe atklāj, ka patlaban latviski tiek tulkots Igaunijas DPN likumprojekts. “Ceram, ka Saeimas budžeta apakškomisija februārī iekļaus darba kārtībā šo punktu un uzklausīs mediju nozares viedokli,” tā I. Spriņģe.
