Ņemot vērā, ka migrantu plūsma tiek virzīta Krievijas un Baltkrievijas kopīgi izsludināto mācību “Zapad 2021” priekšvakarā, situācijas bīstamību nevar novērtēt par zemu, jo Baltkrievijas organizētā patvēruma meklētāju krīze un militārie manevri ir savstarpēji kombinēti, secinājusi Latvijas Aizsardzības ministrija (AM). Aizsardzības ministrijas rīkotajā diskusijā “Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju: kas tālāk?” tika apspriests pret Latviju vērstais hibrīdkarš, situācijas turpmākā attīstība, kā arī Latvijas un starptautiskās sabiedrības sagaidāmā rīcība.
Savelk spēkus un klusē
Baltkrievija pie robežas ar Latviju koncentrē militāros spēkus, vērojami cilvēki formastērpos bez atpazīšanas zīmēm, ieroču klātbūtne. “Situācija ir samērā nopietna, jo Baltkrievija savā robežas pusē ir savilkusi un turpina virzīt mūsu virzienā arvien vairāk dažāda veida vienības. Tur nav tikai robežsargi. Redzam telšu izvietošanu, tiek celtas papildu teltis. Nevaram izslēgt, ka tur neatrodas arī kādas Krievijas vienības,” secina aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ir pareizi, ka Latvija šo bēgļu krīzi pie valsts robežas ar Baltkrieviju uzlūko no nacionālās drošības perspektīvas, nevis tikai kā humānu krīzi, papildināja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks.
Stāvokli vēl vairāk sarežģī Baltkrievijas robežsardzes izvairīšanās no sakaru uzturēšanas ar Latvijas robežsardzi, tādējādi radot dažādu incidentu risku, kādi varētu rasties komunikācijas trūkuma dēļ. Dažādu pārpratumu iespējamību uz robežas vairo fakts, ka kaimiņvalstī pastāv obligātais militārais dienests, nevis profesionāla armija, norāda ministrs.
Migrācija – Eiropas Ahileja papēdis
Vai situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas var eskalēties un novest arī pie apšaudes vai kādas lielākas militārās agresijas? “Domāju, ka viņiem tas nav izdevīgi. Viņi to varētu, protams, izmantot mācību nolūkos, izdarīt spiedienu uz Eiropu un mums,” uzskata A. Pabriks. Ministrs arī norāda: “Pašlaik nevaram ne izpaust, ne pateikt, kāda būs konkrētā akcija, kad varbūt kaut kas tāds varētu notikt. Viens gan ir pilnīgi skaidrs – savu robežu nevienam pārkāpt neļausim.”
Viens gan ir pilnīgi skaidrs – savu robežu nevienam pārkāpt neļausim.
Baltkrievija ir ieinteresēta izdarīt spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), norāda arī T. Rostoks “Baltkrievija ir uztvērusi kaut ko ļoti būtisku – vairums ES dalībvalstu uz starptautisko migrāciju raugās ar ļoti lielām bažām. Lībija šī gadsimta sākumā vairākas reizes ir šantažējusi ES un ES ir maksājusi. Pēc tam ES šantažēja Turcija un ES maksāja. Tagad ir ieviestas sankcijas pret Lukašenko, un viņš acīmredzot domā, ka, radot bēgļu krīzi, var piespiest ES piekāpties un atcelt sankcijas,” lēš pētnieks. Krievija un arī Ķīna analizē Rietumu pasaules vājās vietas, uz kurām izdarīt spiedienu, papildina A. Pabriks.
Sensitīvais migrācijas jautājums ir medusmaize specdienestiem gan Krievijā, gan Baltkrievijā.
“Sensitīvais migrācijas jautājums ir medusmaize specdienestiem gan Krievijā, gan Baltkrievijā,” secina ministrs. Līdzīgi uz Eiropas valstu bažām par migrantu krīzes humānajiem aspektiem kā Eiropas Ahileja papēdi norāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis: “Problēma ir ļoti sarežģīta vienkārša iemesla dēļ – Rietumu kultūras valstis globālā kontekstā ir diezgan savdabīgas ar to, ka tās ne tikai runā par saviem principiem, bet arī mēģina tos ieviest dzīvē.” Vienlaikus, kā atzīst pētnieks, “ja skatāmies uz šiem migrantiem vai bēgļiem, kā nu viņus sauc, un kāds no viņiem ir badā vai kādam ir veselības problēmas, mēs viņiem palīdzam, tur nav nekādu jautājumu – jāglābj. Bet, ja beidzam jaukties ar jēdzieniem un saprotam, kas tur tiešām notiek, ka šie cilvēki ir mērķtiecīgi organizētas migrācijas dalībnieki, ka tie nav upuri, kurus vajā, ētiskā sprieduma vienādojumā ir pavisam citi mainīgie – mums uz to ir jāskatās ar pilnīgi citām acīm.”
Mācības “Zapad 2021”
Papildu bažas par drošības risku pieaugumu no Baltkrievijas puses rada septembrī paredzētās Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības “Zapad 2021”, kuru laikā un arī pēc tam Baltkrievijas teritorijā, ieskaitot tās rietumu pierobežu, varētu tikt izvietoti lielāki Krievijas militārie spēki. “Ja Krievija gribētu šo situāciju eskalēt ar bēgļu krīzes palīdzību, tā būtu iespēja to izdarīt – kaut kas notiek uz robežas, kaut kādi vīri nokļūst robežas otrā pusē, bēgļi uztaisa bardaku, piemēram, varbūt tie nav bēgļi, bet iesūtīti cilvēki. Var gadīties visādi, jo Krievijas ārpolitikā maldināšana ir ļoti svarīgs elements,” skaidro T. Rostoks.
Potenciālais agresors redz: “ASV līderība pasaulē mazinās, Lielbritānija ir izstājusies no ES, Vācijā Merkele iet projām, Francijā būs vēlēšanas. Nu – labs laiks,” ģeopolitiskās situācijas atbilstību varbūtējiem nedraudzīgo kaimiņvalstu nodomiem raksturo A. Pabriks. Savienotajām Valstīm ir atkal jāapliecina sava spēja stratēģiski domāt un vadīt Rietumu pasauli. Vienošanās starp Vašingtonu un Berlīni par “Nordstream 2” būvniecības pieļaušanu un haotiskie notikumi Afganistānā, ASV strauji pametot šo valsti, par to neliecina, norāda ministrs.
Vienlaikus, kā skaidro T. Rostoks, ASV aiziešana no Afganistānas nenozīmē, ka Savienoto Valstu drošības garantijas sabiedrotajiem vairs nav spēkā. “Arī tad, kad ASV atkāpās no Saigonas, tas nenozīmēja, ka sabiedrotie vairs nevarēja paļauties uz ASV. Domāju, ka šajā ziņā mums nav ko uztraukties,” skaidro pētnieks.
Ko darīt?
Latvija centīsies uzturēt sakarus ar Baltkrieviju un vēlētos, lai kaimiņvalsts deeskalētu situāciju pierobežā, skaidro A. Pabriks. “Neko no mums viņi papildus nepanāks ar tāda spiediena izdarīšanu. Protams, arī mūsu Rietumu sabiedrotajiem būtu vairāk jātur acis, ausis vaļā un jāieklausās mūsu teiktajā un jāizdara kaut kāda veida spiediens uz Baltkrieviju, lai vestu Lukašenko pie prāta un nepieļautu tālāku eskalāciju. Un šeit ir dažādas sviras – ekonomiskās, politiskās. Tās nebūt nav izsmeltas. Var runāt arī ar Baltkrieviju kontrolējošo režīmu Krievijā, jo nez vai Baltkrievija visu dara pilnībā autonomi,” lēš ministrs. Viņaprāt, “ar Ārlietu ministrijas un citu kanālu starpniecību jāveido mūs saprotoša alianse. Ir gana daudz valstu, kuras mūs saprot un atbalsta. Piemēram, Polija, kura nav tā mazākā valsts un kurā norisinās tādi paši uzbrukumi kā mums”.
“Latvijai ir jāstrādā ar sabiedrotajiem. Pēdējos gados mani interesē atturēšanas jēdziens. Šajā ziņā Baltkrieviju un arī Krieviju no tālākas eskalācijas varētu atturēt uzmanīga vērošana – tas, ka ES un NATO dalībvalstis zina, kas notiek,” spriež T. Rostoks. Proti, ja Baltkrievijas rīcībai tiks pievērsta pietiekami liela uzmanība un būs skaidri zināms, kas notiek uz tās robežas, tad kaimiņvalsts režīms varētu baidīties saasināt situāciju vēl vairāk, norāda pētnieks.
Ņemot vērā, ka Latvija ir saskārusies ar hibrīdkaru, risinājumi nav panākami tikai ar militārām drošības garantijām, pārliecināts ir M. Kūlis. “It īpaši, ja Krievijas vai Baltkrievijas pirmais nodoms nav militāra intervence. Tādēļ jājautā, vai mums ir pietiekami daudz cita veida garantiju. Hibrīdkarš ir gana daudzveidīgs – no mākslas līdz pat izglītības sistēmai,” uz hibrīdapdraudējuma plašo spektru norāda pētnieks, uzdodot jautājumu: “Vai mums noteikti vajag uz robežas 10 000 tanku, ja tajā pašā laikā medijos, izglītībā, biznesā un pa visiem citiem iespējamajiem caurumiem dambī plūst iekšā milzu ietekme?” Mediji apstākļos, kad pieaudzis dažādu publiski plaši pieejamu informācijas avotu iespaids uz sabiedrības viedokli, “vairs nav ceturtā, bet jau kāda otrā vara”, uzsver M. Kūlis. Pētnieks secina: dzenoties pēc klikšķiem, plašsaziņas līdzekļi tiražē dažādus skandālus, tā radot iespaidu par sašķeltu sabiedrību, kura lielākoties tāda nemaz nav. Proti, mediji ne tikai neitrāli atspoguļo faktus, bet arī paši veido stāstus, kuriem var būt nelabvēlīgas sekas valsts mērogā.
