Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts robežsardzes rīcībā esošais klātbūtnes uztveršanas sistēmu un videonovērošanas kameru daudzums neļauj nosegt Latvijas–Baltkrievijas robežu ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem visā tās garumā. Tādēļ valsts robežas uzraudzībā aktīvi tiek izmantoti Valsts robežsardzes cilvēkresursi – gan kājnieku, gan mobilās patruļas.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
Kopš jūnija beigām kaimiņvalsts Lietuva saskārusies ar nelegālo bēgļu, kas pārsvarā nākuši no Irākas, pieplūdumu. Tas izraisīja migrācijas krīzes situāciju. Pagaidām uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nav novērojams masveida nelegālās imigrācijas pieaugums, taču riski ir augsti, uzsver Valsts robežsardze. Robežas sargāšanai gan Latvijā, gan Lietuvā palīgā ir nākusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra “Frontex”.
Šogad uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas konstatēti trīs nelikumīgas šķērsošanas gadījumi, un kopumā aizturētas 15 personas (trešo valstu pilsoņi), informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.
26. jūlija rītā Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļas robežsargi, pārbaudot kāda vietējā iedzīvotāja sniegto informāciju, Krāslavas novad Maksimovas ciemā veica pārkāpēju meklēšanu un aizturēja deviņus vīriešus, Irākas pilsoņus, kuri iepriekš bija nelikumīgi šķērsojuši valsts robežu.
Pēc Krimināllikuma 284. panta otrās daļas par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu personu grupā uzsākts kriminālprocess.
Irākas pilsoņi aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā un ievietoti aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā “Daugavpils”.
Šogad šī ir piektā aizturētā valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu grupa, savukārt pērn par zaļās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu tika aizturēti 23 trešo valstu pilsoņi.
Jāpiebilst, ka Valsts robežsardzei ir ļoti svarīgs vietējo iedzīvotāju atbalsts nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un kontrabandas apkarošanā.
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas nelegālas migrācijas riski ir augsti, taču Valsts robežsardze seko līdzi aktuālai situācijai un vērtē visus iespējamos riskus, norāda K. Pētersone.
Ņemot vērā pieaugošos riskus, Valsts robežsardze ir ieviesusi pastiprinātu robežas kontroli un mobilizējusi dienesta resursus zaļās robežas uzraudzībai. Valsts robežsardze ir arī lūgusi atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un ik dienu robežu palīdz sargāt 24 zemessargi, kā arī četri “Frontex” eksperti ar diviem transportlīdzekļiem.
Jāatzīmē, ka Latvijas austrumu robeža – tie ir ne tikai vārti uz plašo kaimiņzemi Krieviju un Baltkrieviju, bet tā ir arī Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža.
Latvijai ar Baltkrieviju robežas garums ir 173 kilometri (km), bet ar Krieviju – 284 km, rakstīts Nacionālajā enciklopēdijā. Robeža ar Baltkrieviju šķērso arī vairākas upes un ezerus.
Lietuvas gadījumā papildu problēmas radījis apstāklis, ka gar robežu visā tās garumā nav uzstādītas novērošanas kameras, kas apgrūtina patrulēšanu un situācijas kontroli. Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas valstu robežām ir līdzīga, nenoliedz K. Pētersone. Valsts robeža nav aprīkota ar videonovērošanas kamerām visā tās garumā.
Posmos, kurus nevar nosegt ar videonovērošanas kamerām un kuros ir augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai kontrabandas preču pārvietošanas risks, tiek izmantoti robežuzraudzības tehniskie līdzekļi – klātbūtnes uztveršanas sistēmas. Tomēr Valsts robežsardzes rīcībā esošais klātbūtnes uztveršanas sistēmu un videonovērošanas kameru daudzums neļauj nosegt Latvijas–Baltkrievijas robežu ar robežuzraudzības tehniskajiem līdzekļiem visā tās garumā. Tādēļ valsts robežas uzraudzībā aktīvi tiek izmantoti Valsts robežsardzes cilvēkresursi – gan kājnieku, gan mobilās patruļas.
Pārkāpēju pēdu atklāšanu sekmē arī dienesta suns, kas tiek iekļauts patruļu sastāvā. Ūdenstilpes, pa kurām noteikta Latvijas–Baltkrievijas valstu robeža, tiek uzraudzītas, izmantojot kuģošanas līdzekļus. Ar Valsts robežsardzes helikopteriem robeža tiek regulāri uzraudzīta no gaisa.
Reaģējot uz pieaugošo nelikumīgi šķērsojošo personu plūsmu no Baltkrievijas uz Lietuvu, Valsts robežsardze lūdza “Frontex” Latvijā izvietot līdz 24 pastāvīgā korpusa robežuzraudzības ekspertus ar robežuzraudzībai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Eksperti ar patruļmašīnām un dienesta ieročiem palīdz piecām robežapsardzības nodaļām uz Latvijas–Baltkrievijas un vienai robežapsardzības nodaļai uz Latvijas–Krievijas robežas, skaidro K. Pētersone.
Sākot ar 1. jūliju, uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas ir šāds “Frontex” atbalsts:
Uz Lietuvas–Baltkrievijas valsts robežas jau līdz šim nesaistīti ar situācijas saasināšanos darbojās četri “Frontex” eksperti.
Latvija, sākot ar šī gada 14. jūliju, uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas izvietojusi divus robežsargus ar Valsts robežsardzes dienesta patruļmašīnu. Savukārt ar 30. jūliju Lietuvā “Frontex” ātrās reaģēšanas robežapsardzības uzdevuma ietvaros plānots iesaistīt vienu Valsts robežsardzes helikopteru ar apkalpi.
Lietuvā nerimst imigrantu pieplūdums no Baltkrievijas, un nelegālo migrantu plūsma pāri Lietuvas un Baltkrievijas robežai pēdējā laikā krasi pieaug. Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits sasniedzis 2730 – 34 reizes vairāk nekā visa pagājušā gada laikā, 26. jūlijā ziņoja aģentūra LETA. Migrācijas krīzes dēļ Lietuvā ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis .
Jūlijā vien konstatēti 2070 nelikumīgi robežas šķērsošanas gadījumi, kamēr jūnijā – 473, maijā – 77, aprīlī – 70, bet martā – tikai astoņi. Lielākā daļa nelegālo migrantu vēlas caur Lietuvu nokļūt Rietumeiropas valstīs.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai.
Reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā un pilsoniskās sabiedrības, demokrātiskās opozīcijas un žurnālistu vardarbīgu apspiešanu, Eiropas Savienība (ES) kopš 2020. gada ir noteikusi jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, norādīts Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Savukārt šogad 24. jūnijā ES noteica mērķētās ekonomiskās sankcijas, kuru mērķis bija īstenot Eiropadomes 2021. gada 24. un 25. maija secinājumus pēc tam, kad 23. maijā Minskā, Baltkrievijā, tika piespiedu kārtā nosēdināts “Ryanair” reiss.
Pēc ES starptautisko sankciju noteikšanas Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka vairs neaizkavēs nelegālo migrantu un kontrabandas plūsmu pāri valsts robežai.
Savu atbalstu Lietuvai migrācijas krīzē ir sniegušas daudzas valstis, arī Latvija. 23. jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu par atbalsta sniegšanu Lietuvai saistībā ar ārkārtas situāciju migrantu plūsmas dēļ.
Latvija no valsts materiālajām rezervēm kā humāno palīdzību nosūtīs trīs teltis (divas moduļu veida teltis un vienu lielgabarīta telti), trīs elektroģeneratorus (9, 12 un 20 kilovati), piecus apgaismošanas komplektus ar papildu aprīkojumu, kā arī 3000 segas. Sūtījumu uz Lietuvu nogādās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
“Valdības lēmums atbalstīt kaimiņvalsti ir ļoti nozīmīgs, jo tieši Baltijas valstu vienotībā ir lielākais spēks. Ir nepieņemami, ka Baltkrievijā valdošais režīms izmanto hibrīdkara paņēmienus, lai izdarītu spiedienu uz Lietuvas valdību,” atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva.
Papildus piešķiramais finansējums humānās palīdzības sniegšanā izlietoto valsts materiālo rezervju atjaunošanai – 123 900 eiro.
