NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
11. decembrī, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
19
19

Dezinformācijas infekcija. Vai ir iespējama vakcīna pret to?

Sociālo mediju burbuļi ir manipulējams informatīvās telpas fenomens, kuros piedāvātā informācija tiek atlasīta pēc noteiktiem algoritmiem, kas ir šī biznesa pamatā. Jo ilgāk atrodamies sociālajos medijos, jo vairāk reklāmas mums var pārdot. Kā to izdarīt? Rādīt to, kas mums patīk, kam mēs piekrītam. Ieejot citā burbulī, citā informatīvajā telpā, šķiet, ka esam nonākuši pilnīgi citā realitātē.

Freepik

Īpaši nelabvēlīgs salikums – pandēmijas iespaids uz sabiedrības noskaņojumu kopā ar radikālām pārmaiņām informatīvajā telpā. Tas radījis plašu neticību valdībai, publiskajai pārvaldei un zinātnei, liekot uzzelt sazvērestības teorijām un citai bīstamai dezinformācijai, pret kuru ir grūti taču ne neiespējami cīnīties, norāda eksperti. 

īsumā
  • Pandēmijas apstākļos cilvēktiesību ierobežojumi ir neizbēgami, taču tie darbojas nozīmīgāku cilvēktiesību labā.
  • Apdraudējumu informatīvajā telpā rada divi atsevišķi nodalāmi fenomeni – organizēta dezinformācija ar noteiktiem mērķiem un nezināšanas radīta nepatiesa informācija.
  • Informatīvajā telpā notikušas revolucionāras izmaiņas – tradicionālie mediji zaudē pozīcijas, kuras tagad ieņem sociālie tīkli un blogi, radot sajukumu starp viedokļiem un faktiem.
  • Sociālo mediju burbuļos informācija tiek atlasīta pēc noteiktiem algoritmiem, kas ir šī biznesa pamatā. Ieejot citā burbulī, citā informatīvajā telpā, šķiet, ka esam nonākuši pilnīgi citā realitātē.  
  • Cilvēka domāšanai ir raksturīga uzticēšanās savai, bet ne citai sociālajai grupai un pārliecība, ka visam notiekošajam ir iepriekš noteikts mērķis.
  • Valdības sniegtajai objektīvajai informācijai ir jāsasniedz visi un visur, jāspēj uzrunāt dažādas sabiedrības grupas.

Covid-19 krīze ir izgaismojusi spriedzi starp personu tiesībām uz brīvību un valsts pienākumu rūpēties par sabiedrības drošību un veselību. Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs uzskata: koronavīruss, kas izraisa Covid-19, ir mākslīgi radīts laboratorijā. Tas liecina, ka dezinformācija sabiedrībā ir izplatīta. Kamēr daļa sabiedrības publiski apšauba slimības bīstamību, valdība ir spiesta pieņemt daudz nepopulāru lēmumu tā izplatības mazināšanai, kas neizbēgami būtiski ierobežo cilvēktiesības un arī nes zaudējumus uzņēmējiem, teikts tiesībsarga vēstījumā pirms konferences “Kādēļ ir grūti uzticēties valdības viedoklim un lēmumiem krīzes situācijā?”, kurā šonedēļ speciālistu lokā tika apspriesti dezinformācijas un tiesību aspekti.

Cilvēktiesības raksturo solidaritāte

Cilvēktiesības nav pārtrauktas vai atceltas arī pandēmijas laikā, un valdībai tās ir jācenšas maksimāli ievērot arī tagad, taču šādā situācijā cilvēktiesību ierobežojumi ir neizbēgami, lai izvairītos no vēl būtiskākiem ierobežojumiem nākotnē un pašu galveno cilvēka tiesību – tiesību uz dzīvību – apdraudējuma, uzsvēra tiesībsargs Juris Jansons, norādot uz Satversmes 116. pantu, kurš paredz, ka noteiktas pamattiesības var ierobežot, “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu”.

Cilvēktiesības raksturo arī solidaritāte. Ikviens cilvēks ir aicināts rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrību kopumā.

“Es neatbalstu krimināla rakstura sankciju noteikšanu par sava viedokļa paušanu. Tomēr, manuprāt, ikvienam ir pienākums apzināties, kādas sekas var radīt katra izteikumi, kā tie var pārtapt un kā tie var pārkāpt citu cilvēku cilvēktiesības,” uz vārda brīvības tiesībām pašreizējā apdraudējuma apstākļos norādīja tiesībsargs. “Vēlos uzsvērt, ka cilvēktiesības raksturo arī solidaritāte. Ikviens cilvēks ir aicināts rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrību kopumā. Covid-19 pandēmijas laikā mēs, visa sabiedrība kopumā, esam atbildīgi par saviem lēmumiem, brīvības izmantošanu un likumu ievērošanu,” uzsvēra J. Jansons.

Informatīvajā vidē – revolucionāras pārmaiņas

Apdraudējumu informatīvajā telpā rada divi atsevišķi nodalāmi fenomeni – dezinformācija un nepatiesa informācija, norādīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. “Dezinformācija savā būtībā ir organizēta nepatiesas informācijas jeb manipulētas informācijas izplatīšana ar mērķi radīt kādu specifisku efektu. Parasti tas notiek organizēti, grupā – tie ir valsts spēlētāji vai nevalstiski spēlētāji. Tas ir pietiekami plaši izplatīts paņēmiens mūsdienu pasaulē. Nepatiesas informācijas izplatīšanā bieži vien dzinējspēks nav vis organizēta grupa vai mēģinājums panākt kaut kādu ietekmi, bet pašu cilvēku gatavība noticēt šādiem notikumiem vai šādai pasaules uztverei vai interpretācijai. Un tieši šis fenomens, manuprāt, ir tas, ar ko mēs šobrīd visvairāk saskaramies,” skaidroja eksperts.

Pašlaik dzīvojam situācijā, ko var raksturot kā informatīvās vides revolūciju: tradicionālie informācijas avoti – laikraksti un elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru saturs tiek veidots profesionāli, ar redakcionālo atbildību un likuma ietvaros, – zaudējuši dominējošo lomu informatīvajā vidē, vietu dodot sociālajiem tīkliem, dažādiem blogiem un citām interneta vietnēm, viedokļi nav nodalīti no faktiem, tie tiek atlasīti selektīvi, vai pat tiek pausta nepatiesība, stāstīja J. Sārts.

Otrs manipulējams informatīvās telpas fenomens, uz ko norāda eksperts, ir tā dēvētie sociālo mediju burbuļi, kuros piedāvātā informācija tiek atlasīta pēc noteiktiem algoritmiem, kas ir šī biznesa pamatā. “Jo ilgāk atrodamies sociālajos medijos, jo vairāk reklāmas mums var pārdot. Līdz ar to viņi mēģina panākt, lai mēs pēc iespējas ilgāk atrastos šajā vidē. Kā to izdarīt? Rādīt to, kas mums patīk, kam mēs piekrītam,” uz vienu no būtiskākajiem informatīvās pasaules kropļojumiem, kas bieži ir pamatā dažādām sazvērestības teorijām, norāda J. Sārts. Ieejot citā burbulī, citā informatīvajā telpā, šķiet, ka esam nonākuši pilnīgi citā realitātē.  

Revolucionārās pārmaiņas informatīvajā vidē, tajā cirkulējot lielam daudzumam dezinformācijas un nepatiesu ziņu, vienlaikus radījušas neuzticēšanos valdībai, publiskās pārvaldes institūcijām, arī zinātniekiem, kas ar tām sadarbojas. Covid-19 pandēmija to pastiprinājusi vēl vairāk – dažādie ierobežojumi slimības izplatības mazināšanai, ekonomiskās grūtības un neziņa sabiedrībā radījusi emocionāli uzkurinātu fonu. “Tāpēc cilvēki bieži vien meklē emocionālus avotus, kur smelties informāciju, nereti tādus avotus, kas sniedz vienkāršas atbildes par sarežģītām lietām,” skaidro J. Sārts.

Apmaldījies prāts

Dezinformācijas izplatības pamatā nav tikai dažādi informatīvās telpas fenomeni, bet arī evolūcijas gaitā izveidojušies cilvēka domāšanas pamatprincipi, skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. “Smadzeņu un bioloģiskā evolūcija neattīstījās apstākļos, kas sekmētu patiesības izzināšanu vai tendenci uz zinātnisku vai matemātisku pasaules izpratni, bet dzīvošanu sociālajās grupās, kurās jāizlemj, kurš ir draugs, kurš – ienaidnieks,” atklāj psihoterapeits. Proti, vēsturiski cilvēks savā domāšanā ir tendēts nodalīt savējos no svešajiem, kuriem neuzticas, saskatot viņos iespējamu apdraudējumu. “Kādēļ grūti uzticēties valdībai? Valdība, īpaši “pasaules valdība”, pārstāv citu sociālo grupu – bagātniekus. Ja Latvijas valdības darbība sakrīt ar citu valdību rīcību pasaulē un Eiropā, tas nozīmē, ka pastāv kāda varenāka valdība, kurai mūsu valdība pakļaujas,” secina speciālists.

Cilvēka domāšanai ir raksturīga teleoloģija – pārliecība, ka visam notiekošajam ir iepriekš noteikts mērķis, saprāta jeb kāda ļaunas vai labas gribas saskatīšana aiz notikumiem, kā arī melnbalts vērtējums: uzskats, ka ir iespējama tikai tīša kaitniecība, bet nav labvēlīgu motīvu radītu netiešu kļūdu, skaidro J. Utināns. Piemēram, ja valdībai nav izdevies kāds solis pandēmijas apkarošanā, šādi domājošs cilvēks uzskatīs, ka aiz tā slēpjas kāds ļaunprātīgs apsvērums, nevis nejauša kļūda, neizdošanās.

Kādēļ grūti uzticēties valdībai? Valdība, īpaši “pasaules valdība”, pārstāv citu sociālo grupu – bagātniekus.

“Profesionālu virusologu argumenti netiek pieņemti, jo konspirologu skatījumā zinātnieki ir uzpirkti, sevišķi, ja viņu viedoklis sakrīt ar valdības viedokli. Šādas sazvērestības idejas jau ir tā savairojušās, ka nevar paspēt pret tām visām atrast pierādījumu un loģisku argumentu vakcīnas. Zinātniskās metodoloģijas skaidrošana nepalīdz radīt pietiekamu imunitāti sazvērestības vīrusidejas inficētajiem,” spriež psihoterapeits. Sevišķi tas attiecoties uz cilvēkiem, kuri tic ne tikai sazvērestības teorijai par Covid-19, bet arī citām sazvērestības teorijām, piemēram, tam, ka zeme ir plakana.

Kā norāda A. Utināns, dezinformācijas un aplamas informācijas izplatības pamatā ir šādas kļūdas:

  • zināšanu ilūzija – pārliecība, ka cilvēks labi orientējas sarežģītos jautājumos jeb Danninga–Krīgera efekts, kad jomas nespeciālists uzskata, ka to lieliski pārzina; bieži vien šo efektu pastiprina viedokļa paudēja harisma, pārliecības degsme, ārējā pievilcība;
  • apstiprinājuma aizspriedums – domāšana fokusējas tikai uz tiem faktiem, kas apstiprina cilvēka pārliecību, ignorējot pārējos faktus;
  • pozitīvā devalvācija – tādu faktu noliegšana, kas runā par labu “aizdomās turētajam”;
  • neloģiska pārliecība, ka ir iespējams tik viltīgs, tālredzīgs manipulatīvs plāns, kurā iesaistās tik daudzas personas – zinātnieki, politiķi, ārsti, žurnālisti, ierēdņi, militārpersonas, policija, pašvaldību darbinieki –, paklausīgi izpildot visus “augšas” norādījumus vai naivi nenojaušot, kas patiesībā notiek.      

No vienas puses, kā norāda J. Utināns, aizdomīgumam vajadzētu būt cilvēka aizsardzības mehānismam pret apmānīšanu un citiem apdraudējumiem, bet, no otras puses, tas var kļūt par manipulāciju objektu, kuru citi cilvēku var izmantot savtīgās interesēs – tieši tā, kā to dara dezinformācijas radītāji un izplatītāji, lai panāktu kādu noteiktu rezultātu.

Ko darīt?

“Valdībai ir jāsasniedz visi,” valsts institūciju sniegtās objektīvas informācijas nozīmīgumu uzsver J. Jansons, norādot: “Jau šobrīd pie daudziem sabiedrības locekļiem valsts institūciju vai sabiedrisko mediju sniegtā informācija nokļūst pastarpināti no komentāriem, ko par to raksta sociālajos medijos.” Valdībai jākomunicē visos veidos, jāmēģina aizklauvēties līdz katram, bez mūsu atbildības un iesaistes valdība viena pati nespēs atrisināt pandēmijas krīzi, papildina J. Sārts. Valdības vēstījumu izplatīšanā būtu nepieciešama komunikācijas jomu profesionāļu iesaistīšana, kas prot uzrunāt dažādas sabiedrības grupas, lēš A. Utināns.

Savukārt valdībai un valsts pārvaldei kopumā jādara viss, lai maksimāli atbalstītu cilvēkus krīzes radītajās grūtībās, tā rodot savstarpēju uzticību, sadarbību pandēmijas apkarošanā, sacīja J. Sārts. Vienlaikus eksperts norāda: valdībai līdz šim pietrūcis detalizēta plāna, stratēģijas “ko darīt, ja...”. Tāpat uzticamību valdības darbam un spējām krīzes pārvarēšanā kaitējusi nekonsekvence gan dažādu pretkrīzes pasākumu izvēlē un noteikšanā, gan situācija, kad pēc kopīga valdības lēmuma paziņošanas atsevišķi tās locekļi nāk klajā ar atšķirīgiem viedokļiem.

Kritiskās domāšanas un medijpratības veicināšana, skeptiskas attieksmes veidošana pret sazvērestības izplatītāju šķietami labajiem nodomiem, skaidrojot, ka tie tādi var nebūt, kā arī intervijas ar sazvērestības piekritējiem, kas paši pārslimojuši Covid-19. Ieklausīšanās to sektas pārstāvju teiktajā, kas sektu ir atstājuši, spēj raisīt kritisku viedokli palicēju rindās, ieteikumus dezinformācijas un maldinošu ziņu izplatības mazināšanai uzskaita J. Utināns.

Psihoterapeita jautājums konspirologiem: vai patiešām ir iespējams tik viltīgs, tālredzīgs manipulatīvs plāns, kurā iesaistās tik daudzas personas – zinātnieki, politiķi, ārsti, žurnālisti, ierēdņi, militārpersonas, policija, pašvaldību darbinieki –, paklausīgi izpildot visus “augšas” norādījumus vai naivi nenojaušot, kas patiesībā notiek?    

Līdztekus sadzīviskā līmenī, runājot ar sazvērestību piekritējiem un aplamas informācijas atbalstītājiem, speciālists iesaka uzdot šādus jautājumus:

  • Vai jūs tur bijāt klāt, pats to redzējāt?
  • Kā jūs zināt, ka notika tieši tā?
  • Kā jūs zināt, ka šis sazvērestības teorijas paudējs un tās atbalstītāji paši nepieder pie kādas slepenas organizācijas vai dienesta ar slēptiem mērķiem? Mūsdienās taču notiek informācijas karš starp valstīm, organizācijām, dažādiem politiskajiem spēkiem. Kā jūs zināt, ka viņu pasniegtie fakti nav vienpusīgi atlasīti vai pat pilnīgi izdomāti?

  

Labs saturs
19
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

Līdz 6. aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija.

 

 

 

Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinets var likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus, lai novērstu valsts apdraudējumu. Saeima var noraidīt pieņemtos valdības lēmumus.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

 

 

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Visi tiesību akti, kas attiecas uz Covid-19, vienkopus Likumi.lv.

Žurnāla "Jurista Vārds" publikāciju izlase brīvpieejā - cīņas ar pandēmiju juridiskie aspekti.

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU