NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. decembrī, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Kultūra
10
10

Aug Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību

LV portāla infografika

Sabiedrībā pieaug interese par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju un atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām. Palielinās arī bažas par spēju atšķirt uzticamu informāciju no maldinošas, liecina pētījuma rezultāti. Turklāt pakāpeniski mainās mediju patēriņa ieradumi par labu interneta, arī sociālajiem, medijiem.

īsumā
  • Šogad interesi par medijpratību apliecina vairākums pētījuma dalībnieku – 58%.
  • Pieaug to cilvēku skaits, kas atzīst, ka viņiem pietrūkst zināšanu, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas informācijas.
  • 47% respondentu mediju saturu galvenokārt izvēlas lietot tradicionāli, izmantojot televīziju, radio, presi, un tikpat daudzi to izvēlas lietot interneta vidē.
  • Satura patērētājs ir kļuvis prasīgāks, vēlas saņemt profesionāli sagatavotu informāciju. Daļa aptaujāto uzskata, ka informācija ir vienveidīga, “visur viens un tas pats”.
  • Valsts budžeta finansējums, kas paredzēts Latvijas sabiedrības medijpratības sekmēšanai, nav pietiekams, un tas būtu jāpalielina.

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāres vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Selga Laizāne atzinīgi novērtēja trīs gadu laikā sasniegto medijpratības jomā, par ko liecina oktobrī veiktais tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” pētījums.

Ir būtiski pieaugusi Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību jeb prasmi kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju, atšķirot uzticamu informāciju no viltus ziņām. Šogad interesi par medijpratību apliecina vairākums pētījuma dalībnieku – 58%, t. i., par 23% vairāk nekā 2017. gadā, kad tika veikts pirmais šāda veida pētījums. “Šis rādītājs sniedz pārliecību, ka iepriekšējos trijos gados īstenotā mediju politika ir devusi pozitīvus rezultātus,” norādīja S. Laizāne.

Kur sniegt informāciju par medijpratību

Pēc stratificēta nejaušības principa respondentu dzīvesvietās tika aptaujāts 1001 visu Latvijas reģionu pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Ar jēdzienu “medijpratība” tiek saprasta prasme kritiski izvērtēt mediju sniegto informāciju un atšķirt uzticamu žurnālistiku no viltus ziņām, prezentācijā uzsvēra pētījumu aģentūras vadītājs Aigars Freimanis. 43% respondentu norādīja, ka informāciju par medijpratību vēlētos saņemt televīzijā, radio, internetā un presē. Nozīmīgam skaitam aptaujas dalībnieku piemēroti kanāli šādas informācijas sniegšanai šķita izglītības iestādes (13%), bibliotēkas (9%), semināri, konferences (8%), kā arī publiski pasākumi, piemēram, festivāli, pilsētas svētki, brīvā laika aktivitātes u. tml. (7%). 

Savukārt 42% respondentu neinteresē informācija par medijpratību. “Tas ir liels cipars, bet 2017. gadā interese par medijpratību bija tikai 35% respondentu, tāpēc šīgada dati liecina, ka jēdziens iedzīvojas sabiedrībā un tam tiek piešķirta noteikta vajadzība,” teica A. Freimanis.

Cilvēki kritiskāk vērtē savu spēju analizēt informāciju, arvien vairāk atzīstot, ka viņiem pietrūkst zināšanu par to, kā atšķirt uzticamu informāciju medijos no tendenciozas un maldinošas, – tādu ir 18% (pieaugums par 7%, salīdzinot ar 2017. gadu).

Pieaug kritiska attieksme pret savām spējām atšķirt objektīvu informāciju no viltus ziņām (fake news) – palielinās to cilvēku skaits, kuriem reizēm ir gadījies noticēt tendenciozai vai safabricētai informācijai medijos un kuri to sapratuši tikai vēlāk (no 22% 2017. gadā uz 29% 2020. gadā). Savukārt samazinās spēja atpazīt, kura informācija medijos ir uzticama un kura – tendencioza vai safabricēta (23% 2020. gadā pret 40% 2017. gadā).

“Cilvēkiem ir vēlme saņemt padomus, ieteikumus, kā atšķirt ziņas no baumām, viltojumiem,” secina A. Freimanis.

47% respondentu mediju saturu galvenokārt izvēlas lietot tradicionāli, izmantojot televīziju, radio un presi. Tikpat daudzi to izvēlas lietot interneta vidē, tostarp sociālo tīklu vietnēs. Mediju prioritātes ir sākušas mainīties – sabiedrībā pakāpeniski mainās mediju patēriņa ieradumi par labu interneta medijiem.

Jo gados vecāks cilvēks, jo vairāk viņš izmanto tradicionālos medijus.

Pandēmijas laikā medijus izmanto vairāk

Pētījums apliecinājis, ka 59% respondentu nav mainījušies mediju lietošanas paradumi Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt 33% respondentu medijus lietojuši vairāk. “Tas ir liels skaits cilvēku un liecina par to, ka viņos mājo bažas, zināms uztraukums,” secina A. Freimanis.

Katrs trešais (33%) aptaujas dalībnieks atzina, ka Covid-19 pandēmijas laikā biežāk izmanto ārvalstu medijus svešvalodās.

Savukārt 22% respondentu pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā vairāk lieto interneta medijus.

72% respondentu Covid-19 pandēmijas laikā svarīga šķita valsts iestāžu un institūciju sniegtā informācija.

55% respondentu uzskata, ka Latvijas medijos sniegtajai informācijai par Covid-19 jautājumiem un problemātiku var uzticēties. “Tas ir daudz,” piemetina A. Freimanis.

Informācijas patērētājs ir kļuvis prasīgāks, vēlas saņemt profesionāli sagatavotu un pasniegtu informāciju. 36% respondentu uzskata, ka informācija ir vienveidīga, “visur viens un tas pats” (2017. gadā – 25%).

Augsta uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem

Vietējās ziņas tiek iegūtas galvenokārt no LTV1, interneta medija “Delfi” un TV3. Uzticamākie informācijas avoti ir draugi, radi, darba kolēģi un tradicionālie mediji – radio un televīzija.

“Latvijas sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem, turklāt šī uzticēšanās aizvien pieaug,” akcentēja S. Laizāne. “Populārākais ziņu raidījums Latvijā ir LTV1 “Panorāma”, arī Latvijas Radio savā tirgus segmentā ir sabiedrības uzticēšanās līderis. Šie rādītāji liecina par nepieciešamību turpināt sabiedrisko mediju attīstīšanu – vairākus uzlabojumus nesīs jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums. Tomēr aizvien neatrisināts un no ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesa ir atkarīgs sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums.”

Latvijas sabiedrībai raksturīgs augsts uzticēšanās līmenis sabiedriskajiem medijiem, turklāt šī uzticēšanās aizvien pieaug.

36% respondentu tic informācijai, ko var atrast sociālo tīklu vietnēs, – feisbukā, tviterī, instagramā, “Tik Tok” u. c. Šāda veida informācijai neuzticas 53% respondentu.

24% aptaujāto mēdz internetā dalīties ar informāciju, pirms tam nepārbaudot, vai tā ir patiesa.

Pārsvarā respondenti informāciju medijos (prese, interneta portāli, radio un TV) patērē latviešu valodā – 60%.

Nemainīgi augsts paliek Krievijas TV radīto produktu patēriņš, nedaudz pieaug arī rietumvalstu mediju patēriņš.

24% aptaujāto mēdz internetā dalīties ar informāciju, pirms tam nepārbaudot, vai tā ir patiesa.

Turpinās darbu medijpratībā

KM budžets medijpratības politikas īstenošanai šogad ir 16 718 eiro, tāds pats tas plānots arī nākamgad. Valsts budžeta finansējums, kas paredzēts Latvijas sabiedrības medijpratības sekmēšanai, nav pietiekams un būtu palielināms, uzskata KM.  

Medijpratības veicināšanas darba virzieni:

  • darbs ar medijpratības mentoriem;
  • informatīvu kampaņu īstenošana, kā arī mācību materiālu izstrāde;
  • atbalsts žurnālistikas projektiem, kas veicina medijpratību;
  • atbalsts jauniešu medijpratības veicināšanai.

Medijpratībā trīs gadu laikā apmācīti 184 pedagogi un 496 bibliotekāri.

Ministrija arī nākamgad turpinās darbu ar medijpratības mentoru – pedagogu, bibliotekāru u. c. –, kā arī jauniešu un bērnu izglītošanu medijpratībā un īstenos plašai sabiedrībai veltītas aktivitātes: izstrādās informatīvās kampaņas un materiālus, kas sekmēs medijpratību.

No Mediju atbalsta fonda (MAF), kura finansējumu administrē Sabiedrības integrācijas fonds, šogad dažādiem projektiem sadalīts vairāk nekā miljons eiro, nākamgad šim mērķim tiks atvēlēti gandrīz 1,5 miljoni eiro. KM turpinās izmantot MAF finansējumu sabiedrības medijpratības sekmēšanai, stimulējot žurnālistikas projektu veidošanu.

Nākamgad tiks turpināts aizsāktais darbs MAF, paredzot projektu konkursus melu dekonstrukcijā, mediju kritikā un medijpratības veicināšanā. Pērn šādiem projektiem tika atvēlēti 237 500 eiro, bet šogad – 240 000 eiro.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU