Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pēc pēdējiem pētnieku mērījumiem, Latvijas ēnu ekonomikas indekss ir 23,9%. Jau trešo gadu tas ir gandrīz nemainīgs un neuzrāda tendenci izkustēties no stagnācijas. Joprojām noturīga ēnu ekonomikas daļa ir aplokšņu algas. Nepieciešama atviegloto nodokļu režīmu revīzija, taisnīgums nodokļu politikā un sadarbība starp institūcijām – diskusijā par ēnu ekonomikas problēmām saistībā ar gaidāmajām nodokļu politikas izmaiņām izskanēja dažādi priekšlikumi, arī nesavienojami.
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lietuvā ēnu ekonomika pērn samazinājusies par 0,5 procentpunktiem – līdz 18,2%, bet Igaunijā – par 2,4 procentpunktiem, līdz 14,3%, liecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (angliski: Stockholm School of Economics in Riga – SSE Riga) pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs”.
Kopš 2009. gada, kad tiek veikts pētījums, lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bijis 2010. gadā – 38,1% no IKP–, bet mazākais 2016. gadā: 20,7%. Nākamajos divos gados ēnu ekonomika atkal pieauga. 2019. gadā tā saruka, bet tikai nedaudz.
Ēnu ekonomikai veltītajā konferencē Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka, iepazīstinot ar jaunajiem indeksiem, norādīja: tas, ka Latvijas ekonomikā, kura kopš 2016. gada ir augusi, ēnu ekonomika tikpat kā nav cietusi zaudējumus, nav labs signāls. Ēnu ekonomikai vajadzēja mazināties – uzņēmējiem kļūst labāk, iedzīvotāji it kā labāk dzīvo. “Ja nespējām ēnu ekonomiku samazināt, kad ekonomika attīstījās, tagad, kad tās stāvoklis pasliktināsies, to izdarīt būs ļoti grūti, ja ne neiespējami,” secina pētnieks. A. Sauka prognozē, ka 2020., 2021. un varbūt arī 2022. gadā būs diezgan slikti rādītāji.
Lielākā problēma Latvijā joprojām ir aplokšņu algas. Konferencē politiķu, uzņēmēju un ekspertu sarunās liela daļa uzmanības tika veltīta nelegālajai naudai un aplokšņu algām, kas veido 44,1% no ēnu ekonomikas. Aplokšņu algu maksājumi kaimiņvalstīs 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir samazinājušies – Igaunijā par 5,2 procentpunktiem, Lietuvā par 1,4 procentpunktiem –, taču Latvijā tie pieauguši par 0,8 procentpunktiem.
Šāda darba samaksas “kārtība” kā milzīga problēma izgaismojās tieši šopavasar, kad Covid-19 krīzē ienākumus zaudējušajiem cilvēkiem valsts deva iespēju saņemt dažādus pabalstus. Tā kā aplokšņu algas valsts uzņēmēju vietā tomēr nav apņēmusies maksāt, darbinieki saņem pabalstus no tādas summas, par kādu parakstījušies vai par kādu darba devējs viņiem licis parakstīties. Tas ir, nelielas legālās, ar nodokļiem apliekamas oficiālās algas.
Saeimas deputāts Daniels Pavļuts atzina: vēl februārī licies, ka raibajā koalīcijā vislielākais izaicinājums būs vienoties par nodokļu izmaiņu paketi. Diskusijās ticis arī runāts par to, ka noteikti jāatjauno ēnu ekonomikas apkarošanas plāns. Covid-19 šo situāciju būtiski mainīja. Taču arī pašreiz koalīcijas sarunās tiek apspriests jautājums, kā apkarot ēnu ekonomiku, kā panākt, lai visi maksā nodokļus, it īpaši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis atklāja, ka sarunās par nodokļu izmaiņām ir izskatīts viens no galvenajiem blokiem ar koncepciju – nodokļiem jābūt saprotamiem, viegli administrējamiem un nomaksājamiem.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija kritiski noskaņots: pēc viņa domām, ēnu ekonomika nemazinās “tāpēc, ka tiek runāts, nevis darīts”. Argumentējot savu viedokli, ministrs minēja iesniegtos priekšlikumus, kuru mērķis ir samazināt kontrabandu, norādot, ka, piemēram, piedāvātie Krimināllikuma grozījumi, kas apkarotu cigarešu kontrabandu, ilgstoši netiek pieņemti. Tāpat arī nav novērsta situācija, ka strādniekiem, kas iebrauc Latvijā no Ukrainas, komandējums tiek noformēts Lietuvā un Polijā. Tāpēc ir piedāvāts šo procedūru administrēt ātrāk, lai formalitātes kārtotu Latvijā un nodokļi tiktu maksāti Latvijas budžetā. Arī tas nav izdarīts.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc “Moneyval” rekomendāciju ieviešana nav palīdzējusi samazināt ēnu ekonomiku, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa norādīja, ka finanšu sektora sakārtošanas primārais mērķis bija risināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātiku, kas ir tikai kā sekojošs etaps tam, ka notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas (maksājot aplokšņu algas, apgrozot lielu skaidras naudas apjomu un ievedot vai izvedot naudu ārpus valsts). Vienlaikus ir identificētas daudzas jaunas tēmas. “Cenšoties novērst noziedzīgu līdzekļu legalizāciju, esam sapratuši, ka Latvijā ir ļoti liels skaidras naudas apjoms ar negatīvu emisiju. Proti, Latvijā ieved milzīgu daudzumu skaidras naudas. Turpretī citās valstīs, piemēram, Lietuvā, skaidras naudas emisija ir ar pluszīmi, pozitīva. Akcīzes preču kontrabanda vēl joprojām ir aktuāla. Ir liels skaits noziedzīgu nodarījumu nodokļu jomā.”
“Sadarbojoties ar bankām, redzam, ka bankas ir spiestas turpināt apkalpot tos uzņēmējus, kuri maksā aplokšņu algas, jo tādu uzņēmēju skaits diemžēl ir ļoti liels,” arī šāda informācija ir finanšu sektora sakārtotāju rīcībā. “Lai nenogalinātu šo uzņēmējdarbības vidi kopumā, mēs tagad esam spiesti izdomāt dažādus veidus, kā šiem uzņēmējiem paskaidrot, ka mēs jūs redzam, jūsu nodokļu nemaksāšana un jūsu aplokšņu algas banku sektoram ir redzamas,” piebilst I. Znotiņa.
Sabiedrība sagaida, lai tiek darīts vairāk, uzskata SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš piekrīt Finanšu izlūkošanas pārvaldes vadītājas uzskatam, ka finanšu sektors divu gadu laikā ir būtiski mainījies, arī spēja pamanīt, ka cilvēkam ir nauda, kas viņam nevarētu pienākties, tagad ir krietni labākā līmenī.
Pirms vairākiem gadiem Latvijā ieviestā reversā PVN sistēma izskauda PVN karuseļus, no kā cieta IT uzņēmumi, vērtē “Elko” pārstāvis Svens Dinsdorfs. Nozare sajuta, ka bizness ir legalizējies. Taču pret šo pieeju iebilda Eiropas Komisija, un Latvijai no šā gada nācās atgriezties pie standarta PVN sistēmas. Pagaidām karuseļi netiek justi, pēc S. Dinsdorfa pieņēmuma, tie ir grūti uzsākami, acīmredzot arī finanšu sektora uzraudzības dēļ.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda – nekas nav atstāts pašplūsmai. Lai nepieļautu PVN “karuseļu shēmas”, kopš pagājušā gada VID segmentē uzņēmumus un īpaši uzrauga tos, kuri atrodas riska zonā.
Vienlaikus I. Jaunzeme iezīmē robežšķirtni starp netiešajiem nodokļiem (PVN, akcīzes nodoklis), kuru administrēšanā Latvija ir Eiropas līmenī, un tiešajiem nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas, attiecīgi arī aplokšņu algas), ar kuru administrēšanu Latvijai tik labi nesokas. VID vadītāja nodokļu (ne)maksāšanā akcentē morāli, jo katram aplokšņu algas maksātājam uzraugu nevar pielikt. Turklāt aplokšņu algu atklāšana ir dārgs un darbietilpīgs operatīvās izstrādes process. Ar to vien aplokšņu algu maksāšanu nevarēs izskaust.
Uzņēmēji savukārt liek pretī savus argumentus – nodokļi Latvijā ir tādi, ko nevar samaksāt. “Mēs maksājam tādus nodokļus kā Skandināvijā, bet nedzīvojam tik labi kā tur,” atsaucoties uz starptautisku pētījumu par nodokļu slogu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs, norāda Krāslavas uzņēmēja Inga Zemdega-Grāpe.
Diskusijā vairākkārt tika uzsvērts soda neizbēgamības princips. I. Znotiņa norādīja uz tendenci: tiesa joprojām nav pietiekami aktīva, lai nodokļu noziegumus izvērtētu ātri un efektīvi un sods būtu neizbēgams.
Krimināllikuma 217.1 pants “Darba samaksas noteikumu pārkāpšana” nosaka: “Par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.”
Norādot uz likuma normu, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols min nedaudzās lietas, kas ierosinātas par šo pantu un nonākušas līdz tiesai: 2017. gadā – viena lieta, 2018. gadā – viena, 2019. gadā – četras lietas.
Lai pierādītu, ka uzņēmumā ar 50 darbiniekiem tiek maksātas aplokšņu algas, visiem darbiniekiem jābūt lieciniekiem, no viņiem jāsaņem 50 paskaidrojumi, norāda I. Jaunzeme, piebilstot: “Jā, mēs gribētu vieglāku procesu šajās lietās, jo pašreiz tas ir dārgs un smags.”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka ir materializēta ideja un, ja to nekavēs vecās sistēmas lobisti, nākamgad sāks strādāt Ekonomisko lietu tiesa. Tā izskatīs gan nodokļu lietas, gan krāpšanas lietas, kas saistītas ar nodokļiem.
Lai tiktu galā ar aplokšņu algām, nepieciešams ilgs darbs. Ja cilvēki jūtas atsvešināti un uzskata, ka nodokļi nav godīgi, viņi atradīs veidus, kā tos nemaksāt. Covid-19 izraisītā situācija tikai pastiprināja šo plaisu, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
Saeimas deputāte Ilze Indriksone uzsver, ka pašreiz ātri jāreaģē uz krīzes ietekmi un jāpārvērtē plānotās nodokļu izmaiņas. Taču nodokļu politika jāīsteno, izvērtējot krīzes sekas un iespējas. Piemēram, šis ir īstais brīdis, lai ieviestu minimālās sociālās iemaksas, bet jāņem vērā katras mērķa grupas iespējas, uzņēmējdarbība, kas tiek veikta. Visiem viena latiņa nederēs. Ne visām nozarēm var ieteikt – esiet produktīvāki, eksportējiet, tad visu varēsiet samaksāt. Nozaru griezumā jāmeklē individuāli risinājumi (piemēram, pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem).
Deputātei šī krīze arī atklājusi, ka iedzīvotāji bieži vien nezina, ka par viņiem nodokļi nav maksāti. Cilvēki nav pieraduši, ka drīkst uzstāt uz nodokļu samaksāšanu.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atgādina, ka par darbaspēka nodokļiem jau ir ticis runāts daudzās konferencēs, ka jāpanāk, lai vismaz Baltijas valstu līmenī mēs būtu par vienu centu labākie: “Mēs sakām – mums vajag lielās algas, lai cilvēki saņem lielas algas, maksā lielus nodokļus. Ko mēs darām? Tiem, kas maksā jēdzīgas algas, uzkrāmējam vislielāko nodokļu slogu. Pilnīgi ačgārni.”
SEB bankas pārstāvim K. Danēvičam ir atšķirīgs viedoklis: “Ja objektīvi salīdzinām, kas veido uzņēmumu konkurētspēju, Latvijas problēma, kāpēc mēs atpaliekam no igauņiem un lietuviešiem, nav nodokļu likmes. Problēma sākas tur, kur kāds uzņēmējs maksā nodokļus un kāds nemaksā.” Viņaprāt, jautājums ir nevis par likmēm, bet gan soda neizbēgamību. Svarīgi, lai visi maksātu nodokļus. Tāpat ir būtiska godīga vide, kurā uzņēmējs konkurē ar savu talantu, nevis labiem sakariem, zināšanām, kam iedod kukuli, kā nesamaksāt nodokļus.
Bijusī finanšu ministre Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola darbaspēka nodokļu samazināšanas prasītājiem iesaka būt godīgiem pret sevi un arī pret sabiedrību: “Ja jūs vienā teikuma daļā sakāt – jāsamazina nodokļi –, bet otrā teikuma daļā apgalvojat, ka ieviesīsiet sociālās iemaksas, likvidēsiet mikrouzņēmumu nodokli, pārskatīsiet nodokļu atvieglojumus, tās ir pilnīgi pretējas lietas. Nevaram uzvarēt šajā žurku skrējienā ar nemitīgu likmju samazināšanu. Jo, tiklīdz mēs par dažiem centiem likmi samazināsim, kaimiņvalstis darīs to pašu. Jo arī šo valstu uzņēmēji to prasa, lai būtu konkurētspējīgākie Baltijā. Taču viens ir konkurēt ar viszemākajām nodokļu likmēm, ar viszemākajām izmaksām, otrs – konkurēt ar produktivitātes kāpināšanu. Gadiem ilgi ir problēmas ar produktivitāti, tāpēc ir šis spiediens – mazināt nodokļu likmes.”
D. Pavļuts nodokļu politikā uzsver taisnīgumu, kas nozīmē, ka nodokļus maksā visi. Svarīgi mazināt diskrimināciju – patlaban valstī pastāv daudzi nodokļu režīmi, kas nenodrošina sociālās garantijas, un “šī problēma jārisina, Covid-19 izraisītā situācija to skaidri parādījusi”.
Savukārt I. Indriksone, vērtējot dažādos viedokļus par darbaspēka nodokļu izmaiņām, norāda uz pretrunu prasībās: “Ļaujiet maksāt lielas algas ar maziem nodokļiem un mazas algas gandrīz bez nodokļiem. Tas nav iespējams.”
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra: lai samazinātu ēnu ekonomiku, jāsakārto dažādas sistēmas, viena no tām ir finanšu uzraudzības sistēma. Ēnu ekonomiku var samazināt, veidojot saprotamāku un taisnīgāku nodokļu sistēmu. Taču jāmainās arī nodokļu maksātāju attieksmei pret valsti. “Mēs sagaidām, ka būs labi ceļi, izglītība un veselības aprūpe, bet ne visi par to ir gatavi samaksāt. Nodokļu maksātājiem jāsaprot – ja gribam labus pakalpojumus, ir jābūt gataviem arī maksāt nodokļus.”
