FOTO: Ministru kabinets
Ministru kabinets ir atbalstījis Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo institūciju kopīgi izstrādāto likumprojektu “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums”. Tā mērķis ir noteikt vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas, kas varētu noslēgties 9. jūnijā.
Komentējot jauna likuma nepieciešamību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau tā izstrādes sākumā vērsa iedzīvotāju uzmanību uz to, ka ārkārtējās situācijas tiesiskā režīma atcelšana nav vienkārša, jo tādā gadījumā zaudētu spēku arī lielākā daļa ārkārtējās situācijas nodrošināšanai pieņemto lēmumu un rīkojumu, kas ieviesti, lai ierobežotu slimības Covid-19 izplatību un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem.
Tieslietu ministrs uzsver: “Koronavīruss nodara daudzveidīgu kaitējumu, gan veselībai, gan ekonomikai. Tādēļ pašreizējā brīdī mums jāatceļ ierobežojumi gudri, droši un ātri. Mūsu tiesību sistēmā pastāv varu dalījums un garantētas brīvības, mums jāsper nākamais solis un jāpieņem jauns likums, kas nodrošinās tiesisko stabilitāti un sabiedrības veselības drošību arī pēc tam, kad valstī varēs atcelt ārkārtējo situāciju.
Taču visus ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz, atgādina tieslietu ministrs. “Atsevišķiem ierobežojumiem būs nepieciešams pārejas laiks. Tāpēc jaunajā likumā tiks noteikti samērīgi privātpersonu tiesību ierobežojumi un sabiedrības interesēm atbilstošs valsts institūciju darbs saistībā ar Covid-19 izplatību. Mūsu kopīgais mērķis – kļūt ekonomiski aktīviem un nodrošināt sabiedrības veselības drošību. Iziesim no krīzes atbildīgi,” skaidro J. Bordāns.
Likumprojektā “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums” atbildīgās institūcijas apkopojušas un nostiprinājušas nepieciešamās lietas, kas vienlaikus gan palīdzēs ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus un novērst Covid-19 izplatību, gan sniegs valsts pārvaldei un iedzīvotājiem skaidrus spēles noteikumus Covid-19 izplatības laikā, pēc iespējas nodrošinot atgriešanos pie ikdienas dzīves ritma.
Likumprojekts nosaka valsts institūciju, arī tiesu un pašvaldību, darbības pamatprincipus un pakalpojumu sniegšanas kārtību pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī atbilstošus piesardzības pasākumus un ierobežojumus privātpersonām, tostarp īpašus nosacījumus izglītības, sporta, sociālās palīdzības un veselības pakalpojumu nodrošināšanai.
Ņemot vērā Covid-19 izplatības mainīgo un grūti paredzamo dabu, likumprojektā tiek paredzēta iespēja Ministru kabinetam Covid-19 izplatīšanās vai tās draudu gadījumā lemt par praktiskiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai, lai savlaicīgi reaģētu uz situācijas izmaiņām valstī un ārpus tās robežām.
Jauno likumu varēs piemērot, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 izplatību. Pēc Ministru kabineta apstiprinājuma likumu varēs atcelt Saeima ar atsevišķu lēmumu.
Likumprojekts vēl jāizskata Saeimai, bet tiek plānots, ka tas stāsies spēkā 9. jūnijā. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”. Līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu spēku zaudēs Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kā arī visi uz tā pamata izdotie ministru noteikumi.
Lai pilnveidotu tiesisko stabilitāti un valsts tautsaimniecību, kā arī ekonomisko drošību pēc ārkārtējās situācijas beigām, papildus Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums”.
Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” normas, kā arī ietverts jauns uz Covid-19 apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas noregulējumu vērsts tiesiskais regulējums. Uz iepriekšējā likuma pamata izdotajiem MK noteikumiem ir noteikts pārejas posms līdz šā gada beigām.
Finanšu ministrija skaidro, ka likumprojektā ir saglabāti nosacījumi, kas ļauj Covid-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē ALTUM. Vienlaikus nepārtraukti būs pieejami arī visi ALTUM ikdienas finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības, darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās.
Lai pilnveidotu tiesisko ietvaru pēc ārkārtējās situācijas beigām, Veselības ministrija ir izstrādājusi grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā. Grozījumu mērķis ir paredzēt tiesisko regulējumu pretepidēmijas pasākumu īstenošanai nākotnē, pieņemot, ka var veidoties sabiedrības veselības apdraudējums kādas citas no jauna parādījušās infekcijas slimības izplatīšanās dēļ.Likumu paredzēts papildināt ar normām, kuras daļēji izriet no valdības rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kurš, kā jau minēts, būs spēkā līdz 9. jūnijam.
Likumprojektus vēl jāskata Saeimā un tie stāsies spēkā pēc izsludināšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
***
MK rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”. Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.