Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar IeVP priekšnieka rīkojumu uz laiku var turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Trešdien, 10. jūnijā, stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām nosaka privātpersonu tiesības un institūciju kompetences un darbības jautājumus. Tajā tiek paredzēta arī iespēja uz laiku turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.
Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas atcelšanu vai šī īpašā tiesiskā režīma noteiktā termiņa beigām. Taču visus ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz un atsevišķi ierobežojumi ir jāsaglabā, tādēļ Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (turpmāk tekstā – likums) mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.
Proti, kā norādīts likuma anotācijā, “šobrīd nav iespējams prognozēt turpmākos riskus Covid-19 infekcijas izplatībai, tādējādi tiesiskās stabilitātes un sabiedrības drošības nolūkā nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa tiesību aktu, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām noregulē privātpersonu tiesību un institūciju kompetences un darbības jautājumus”.
Viens no šiem jautājumiem ir kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi ieslodzījuma vietās.
Atbilstoši likuma 38. pantam arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka rīkojumu uz laiku var turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.
Likums paredz, ka brīvības atņemšanas iestādei jānodrošina notiesāto gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās ar radiniekiem un citām personām, ņemot vērā datumu, kad iesniegts iesniegums par satikšanos. Prioritāri satikšanās tiks organizēta notiesātajiem, kuriem tā netika nodrošināta ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ.
Standarta satikšanās norises noteikumu kārtība paredzēta Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.1 pantā. Ja izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums ir nelabvēlīgs ieslodzītajam, piemēram, satikšanās ar radinieku parastos apstākļos nepamatotu iemeslu dēļ tiek liegta vai pašreizējā situācijā netiek ievērota iepriekš minētā prioritārā secība, ieslodzītais lēmumu var apstrīdēt IeVP priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja IeVP priekšnieks lēmumu atstāj negrozītu, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums vairs nav pārsūdzams. Vienlaikus visas sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas laikā lēmuma izpilde kā tāda netiek apturēta.
Savukārt ieslodzīto tiesības ikdienišķos apstākļos ir noteiktas Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma III nodaļā “Apcietinātā tiesības un pienākumi”.
Likuma 12. pants paredz, ka sakarā ar Latvijā vai ārvalstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm, kā arī Eiropas aresta ordera izpilde var tikt atlikta. Tāpat ieslodzīto konvojēšanai, arī pēc procesa virzītāju pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, jānodrošina pēc iespējas īsāks konvojēšanas maršruts un ieslodzītā atgriešanās vai nokļūšana ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas iespējams.
Vienlaikus atbilstoši likuma 42. pantam ieslodzītais jāizvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām, ja:
Iepriekš minētajos gadījumos ieslodzītajam jāatrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu netiek veiktas kriminālprocesuālās darbības, ieslodzītais netiek konvojēts pēc procesa virzītāja pieprasījuma, arī uz tiesas sēdēm, netiek iesaistīts resocializācijas pasākumos, tāpat ieslodzītajam netiek nodrošinātas īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, nav tiesību uzņemt pie sevis viesus, kā arī nav tiesības uz telefonzvaniem un videosaziņu, brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgu atstāšanu un laulību reģistrāciju.
Ja kādā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiks izsludināta karantīna, iepriekš minētie ierobežojumi vispirms attiecināmi uz visiem ieslodzītajiem. Savukārt IeVP priekšniekam karantīnas periodā regulāri jāpārskata ieslodzītajiem noteiktie ierobežojumi.
Likuma anotācijā skaidrots, ka iepriekš minētajām IeVP tiesībām jābūt spēkā, kamēr vien pastāv epidemioloģiskās drošības risks, ko rada vīrusa Covid-19 izraisītā saslimšana, lai mazinātu inficēšanās risku sabiedrībā un ieslodzīto vidū: “Jebkura kavēšanās ar šādu lēmumu pieņemšanu šādās situācijās var ietekmēt masveidīgu inficēšanos ieslodzīto vai IeVP darbinieku vidū, ja likums tieši nenosaka šādas IeVP priekšnieka tiesības.”
Kā izšķirīgs apstāklis anotācijā minēts tas, ka ieslodzītie pārsvarā ir personas, kurām ir sociāli nelabvēlīgi apstākļi un kurām ir atkarības, kā arī garīgās veselības problēmas u. tml. Proti, tās ir personas ar būtiski sliktāku veselības stāvokli, turklāt specifiskie ieslodzījuma nosacījumi, ierobežotā infrastruktūra, slēgtā vide u. c. apstākļi būtiski paaugstina inficēšanās risku. Ja infekcija nokļūs ieslodzīto vidē, tā izplatīsies daudz straujāk nekā sabiedrībā kopumā, kas savukārt var destabilizēt visas sabiedrības veselības aprūpi, ņemot vērā potenciāli lielo pacientu skaitu, kas var nokļūt ārstniecības iestādēs, teikts anotācijā.
Likuma 39. pants noteic, ka IeVP viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām (2020. gada 9. jūnija) ir jānosūta ierakstīta vēstule personai, kura notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kurai spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai ārkārtējās situācijas laikā. Vēstulē IeVP jānorāda brīvības atņemšanas iestāde un laiks, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai.
Kā noteikts likumā, IeVP jānodrošina, ka iepriekš minētās personas īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu uzsāk izciest ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta otro daļu īslaicīga brīvības atņemšana ir brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām, bet ne ilgāku par 3 mēnešiem, kas tiek piemērota par kriminālpārkāpumu izdarīšanu.
Likuma anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas noteiktas, lai IeVP spētu nodrošināt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu personām, kurām šī soda izpilde netika uzsākta ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ.
Atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, ja to pieļauj epidemioloģiskās drošības prasības, ieslodzījuma vietai viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas jānodrošina:
Kā norādīts likuma anotācijā, lai atsāktu pilnvērtīgu notiesāto ierobežoto tiesību īstenošanu pilnā apjomā, nepieciešams pārejas laiks, kurā ieslodzījuma vietas spēs sagatavoties un noorganizēt visu nepieciešamo tiesību īstenošanas atjaunošanai.
