SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
11. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
4
4

Uz laiku var turpināt ieslodzīto tiesību ierobežošanu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar IeVP priekšnieka rīkojumu uz laiku var turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Trešdien, 10. jūnijā, stājās spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām nosaka privātpersonu tiesības un institūciju kompetences un darbības jautājumus. Tajā tiek paredzēta arī iespēja uz laiku turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

īsumā
  • Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums paredz, ka prioritāri satikšanās tiks organizēta notiesātajiem, kuriem tā netika nodrošināta ārkārtējās situācijas laikā.
  • Sakarā ar Latvijā vai ārvalstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm, kā arī Eiropas aresta ordera izpilde var tikt atlikta.
  • Ieslodzītais jāizvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām, ja viņš atzīts par kontaktpersonu Covid-19 inficētai personai, viņam konstatēts Covid-19 vīruss, ir aizdomas par viņa inficēšanos ar Covid-19 vīrusu un ja viņš ir pārņemts no ārvalsts.
  • Ieslodzījuma vietu pārvaldei viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām ir jānosūta ierakstīta vēstule personai, kura notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kurai spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai ārkārtējās situācijas laikā.

Likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” paredz, ka visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas atcelšanu vai šī īpašā tiesiskā režīma noteiktā termiņa beigām. Taču visus ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz un atsevišķi ierobežojumi ir jāsaglabā, tādēļ Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (turpmāk tekstā – likums) mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus, kas nodrošina ar sabiedrības drošības un veselības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.

Proti, kā norādīts likuma anotācijā, “šobrīd nav iespējams prognozēt turpmākos riskus Covid-19 infekcijas izplatībai, tādējādi tiesiskās stabilitātes un sabiedrības drošības nolūkā nepieciešams izstrādāt likuma līmeņa tiesību aktu, kas pēc ārkārtējās situācijas beigām noregulē privātpersonu tiesību un institūciju kompetences un darbības jautājumus”.

Viens no šiem jautājumiem ir kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi ieslodzījuma vietās.

Ieslodzījuma vietu apmeklēšanas ierobežojumi pilnībā netiek atcelti

Atbilstoši likuma 38. pantam arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka rīkojumu uz laiku var turpināt ierobežot ieslodzījuma vietu apmeklēšanu un likumā noteiktās ieslodzīto tiesības.

Likums paredz, ka brīvības atņemšanas iestādei jānodrošina notiesāto gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās ar radiniekiem un citām personām, ņemot vērā datumu, kad iesniegts iesniegums par satikšanos. Prioritāri satikšanās tiks organizēta notiesātajiem, kuriem tā netika nodrošināta ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ.

Standarta satikšanās norises noteikumu kārtība paredzēta Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.1 pantā. Ja izmeklēšanas cietuma priekšnieka lēmums ir nelabvēlīgs ieslodzītajam, piemēram, satikšanās ar radinieku parastos apstākļos nepamatotu iemeslu dēļ tiek liegta vai pašreizējā situācijā netiek ievērota iepriekš minētā prioritārā secība, ieslodzītais lēmumu var apstrīdēt IeVP priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ja IeVP priekšnieks lēmumu atstāj negrozītu, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, kuras lēmums vairs nav pārsūdzams. Vienlaikus visas sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas laikā lēmuma izpilde kā tāda netiek apturēta.

Savukārt ieslodzīto tiesības ikdienišķos apstākļos ir noteiktas Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma III nodaļā “Apcietinātā tiesības un pienākumi”.

Ja ir aizdomas par inficēšanos ieslodzījuma vietā

Likuma 12. pants paredz, ka sakarā ar Latvijā vai ārvalstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm, kā arī Eiropas aresta ordera izpilde var tikt atlikta. Tāpat ieslodzīto konvojēšanai, arī pēc procesa virzītāju pieprasījuma vai uz tiesas sēdēm, jānodrošina pēc iespējas īsāks konvojēšanas maršruts un ieslodzītā atgriešanās vai nokļūšana ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā, ja vien tas iespējams.

Vienlaikus atbilstoši likuma 42. pantam ieslodzītais jāizvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku līdz 14 dienām, ja:

  • viņš atzīts par kontaktpersonu Covid-19 inficētai personai;
  • viņam konstatēts Covid-19 vīruss;
  • ir aizdomas par viņa inficēšanos ar Covid-19 vīrusu;
  • viņš ir pārņemts no ārvalsts.

Iepriekš minētajos gadījumos ieslodzītajam jāatrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu netiek veiktas kriminālprocesuālās darbības, ieslodzītais netiek konvojēts pēc procesa virzītāja pieprasījuma, arī uz tiesas sēdēm, netiek iesaistīts resocializācijas pasākumos, tāpat ieslodzītajam netiek nodrošinātas īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, nav tiesību uzņemt pie sevis viesus, kā arī nav tiesības uz telefonzvaniem un videosaziņu, brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgu atstāšanu un laulību reģistrāciju.

Ja kādā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiks izsludināta karantīna, iepriekš minētie ierobežojumi vispirms attiecināmi uz visiem ieslodzītajiem. Savukārt IeVP priekšniekam karantīnas periodā regulāri jāpārskata ieslodzītajiem noteiktie ierobežojumi.

Lai mazinātu inficēšanās risku

Likuma anotācijā skaidrots, ka iepriekš minētajām IeVP tiesībām jābūt spēkā, kamēr vien pastāv epidemioloģiskās drošības risks, ko rada vīrusa Covid-19 izraisītā saslimšana, lai mazinātu inficēšanās risku sabiedrībā un ieslodzīto vidū: “Jebkura kavēšanās ar šādu lēmumu pieņemšanu šādās situācijās var ietekmēt masveidīgu inficēšanos ieslodzīto vai IeVP darbinieku vidū, ja likums tieši nenosaka šādas IeVP priekšnieka tiesības.”

Kā izšķirīgs apstāklis anotācijā minēts tas, ka ieslodzītie pārsvarā ir personas, kurām ir sociāli nelabvēlīgi apstākļi un kurām ir atkarības, kā arī garīgās veselības problēmas u. tml. Proti, tās ir personas ar būtiski sliktāku veselības stāvokli, turklāt specifiskie ieslodzījuma nosacījumi, ierobežotā infrastruktūra, slēgtā vide u. c. apstākļi būtiski paaugstina inficēšanās risku. Ja infekcija nokļūs ieslodzīto vidē, tā izplatīsies daudz straujāk nekā sabiedrībā kopumā, kas savukārt var destabilizēt visas sabiedrības veselības aprūpi, ņemot vērā potenciāli lielo pacientu skaitu, kas var nokļūt ārstniecības iestādēs, teikts anotācijā.

Mēneša laikā jāziņo par īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanu

Likuma 39. pants noteic, ka IeVP viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām (2020. gada 9. jūnija) ir jānosūta ierakstīta vēstule personai, kura notiesāta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu un kurai spriedums stājies spēkā vai nodots izpildīšanai ārkārtējās situācijas laikā. Vēstulē IeVP jānorāda brīvības atņemšanas iestāde un laiks, kad personai jāierodas īslaicīgas brīvības atņemšanas soda izciešanai.

Kā noteikts likumā, IeVP jānodrošina, ka iepriekš minētās personas īslaicīgo brīvības atņemšanas sodu uzsāk izciest ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta otro daļu īslaicīga brīvības atņemšana ir brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām, bet ne ilgāku par 3 mēnešiem, kas tiek piemērota par kriminālpārkāpumu izdarīšanu.

Likuma anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas noteiktas, lai IeVP spētu nodrošināt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildes uzsākšanu personām, kurām šī soda izpilde netika uzsākta ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ.

Kas vēl IeVP jānodrošina viena mēneša laikā

Atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 6. punktam, ja to pieļauj epidemioloģiskās drošības prasības, ieslodzījuma vietai viena mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas jānodrošina:

  • pamudinājuma (ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju) izpildes uzsākšana rindas kārtībā – saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 29. pantu par priekšzīmīgu uzvedību izmeklēšanas cietuma priekšnieks var piemērot apcietinātajam tādus pamudinājumus kā pateicība, papildu laiks pastaigai, papildu laiks telefonsarunām, kā arī papildu tikšanās ar radiniekiem, laulāto vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē;
  • interešu un neformālās izglītības programmu īstenošanas atjaunošana;
  • notiesāto laulības reģistrācijas atjaunošana;
  • iepriekš saskaņojot ar attiecīgo darba devēju, atļauja notiesātajam atstāt atklāto cietumu, lai dotos uz darbu;
  • atļauja atklātā cietuma ieslodzītajiem uzņemt pie sevis viesus;
  • tās komisijas darbības atsākšana, kura lemj par to, vai ieslodzītie, kas notiesāti uz mūžu, jāpārceļ uz telpām, kurās slēgtajā cietumā sodu izcieš notiesātie, kas nav notiesāti uz mūžu;
  • ieslodzītajiem paredzēto pienesumu pieņemšanas atsākšana – priekšmeti, kuri pieļaujami pienesumos noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 800 “Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 10. pielikumā.

Kā norādīts likuma anotācijā, lai atsāktu pilnvērtīgu notiesāto ierobežoto tiesību īstenošanu pilnā apjomā, nepieciešams pārejas laiks, kurā ieslodzījuma vietas spēs sagatavoties un noorganizēt visu nepieciešamo tiesību īstenošanas atjaunošanai.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI