Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Nepieciešams attīstīt pašmāju mediju telpu un sabiedriskā medija attīstība būtu jāskata kontekstā ar visu informatīvo telpu Latvijā, Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) foruma “Meklējot ilgtspējīgus risinājumus valsts attīstībai” diskusijā par sabiedriskā medija uzdevumiem un neatkarību vienojās tās dalībnieki.
Biedrības “Par legālu saturu” izpilddirektore Dace Kotzeva akcentēja, ka sabiedriskie mediji nekad nevienai valdībai nav bijuši prioritāte. Uz jautājumu, vai tā tas ir arī šobrīd, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš atbildēja apstiprinoši.
D. Kotzeva aicināja politiķus atrisināt finansējuma jautājumu: “Katrreiz, kad darbu sāk jauna valdība un Saeima, tiek teikts, ka sabiedriskajiem medijiem finanšu problēmu risinājums ir vienkāršs, un tiek piedāvāts vai nu ieviest noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta, vai arī abonentmaksu.” Viņa minēja 20 gadu laikā piedāvātos dažādos finansēšanas risinājumus. Pirmais abonēšanas maksas projekts tika izstrādāts jau 1999. gadā, taču politiķi to ielika atvilktnē. Savulaik tika arī diskutēts par likumprojektu, kurā piedāvāja sabiedriskajiem medijiem noteikt finansējumu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla rosināja mediju pārstāvjiem gatavot “savus deputātus”, kas Saeimā varētu strādāt kā lobiji un tādā veidā sekmīgāk risināt sasāpējušos mediju jautājumus. Viņa arī aicināja kopīgi uzrakstīt vēstuli VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, lai risinātu Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas telpu jautājumu. D. Kotzeva atbildēja, ka tas jau ticis darīts, bet visas labās idejas apstājoties Finanšu ministrijā. Saeimas sekretāra biedre Marija Golubeva aicināja vispirms atrisināt sabiedriskā medija pārvaldības jautājumu, nevis diskutēt par naudu un materiālo nodrošinājumu.
Biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” (LRA) izpilddirektors Andris Ķēniņš LV portālam norādīja: “Ir jādefinē, kāds saturs ir jāražo sabiedriskajiem medijiem – TV, radio un internetā –, un tad tikai jārunā, cik liels finansējums, kādas telpas vajadzīgas. Liekas, ka patlaban runājam no otras puses. Jāsaprot arī, ka tendence ir tāda, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien mazāk patērē Latvijā veidotu saturu, jo ienāk ārzemju raidījumi. Līdz ar to ir jābūt valsts politikai, lai nerastos situācija, ka vietējo saturu ražo tikai sabiedriskie mediji. Vai uz to ejam? Tas nebūs pareizais risinājums demokrātiskas sabiedrības attīstībā. Ir svarīgi, lai pastāvētu vienlīdzīgi komerciālie mediji un sabiedriskie mediji.”
Bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka uzsvēra: “Esam identificējuši sabiedriskā medija problēmas dažādos formātos un darba grupās, tās visiem ir zināmas un skaidras. Jautājums: kurš apsēdīsies pie viena galda un visu to sapakos vienā jēdzīgā likumā? Tas skar ne tikai sabiedriskos medijus, bet arī regulācijas jautājumus.”
Domnīcas “Providus” pētniece Iveta Kažoka uzslavēja sabiedriskā medija attīstību pēdējos gados, ar nelieliem līdzekļiem spējot radīt labus produktus. “Sabiedriskā medija problemātika vienmēr atduras pret diviem milzīgiem jautājumiem – vai nu par dzelžiem, t.i., mājām, kur ir vajadzīgs liels finansējums, vai arī par satura definēšanu, kas nav vienkārši,” secināja I. Kažoka.
Viņa uzskata, ka “politiķiem ir jāatbalsta visas tās cerīgās lietas, kuras sabiedriskie mediji ir paši radījuši, un tur nav vajadzīgi miljoni. Daži piemēri: laba sadarbība izveidojusies gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai saistībā ar raidījumu “Krustpunktā”, interneta platforma “lsm.lv” ar ļoti niecīgiem līdzekļiem ir izlauzusies starp lasītākajiem portāliem”.
Latvijas iedzīvotāji aizvien mazāk patērē Latvijā veidotu saturu, jo ienāk ārzemju raidījumi. Līdz ar to ir jābūt valsts politikai, lai nerastos situācija, ka vietējo saturu ražo tikai sabiedriskie mediji. Vai uz to ejam? Tas nebūs pareizais risinājums demokrātiskas sabiedrības attīstībā.
G. Līdaka norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedriskais medijs radītu nekomerciālu saturu, veidotu platformu diskusijām dažādām sabiedrības grupām.
Viens no diskusija vadītājiem LRA valdes loceklis Ingemārs Vekteris uzsvēra, ka jau 2010. gadā tapa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidota padomdevēja institūcija – Sabiedriskā konsultatīvā padome, kurā iesaistīti daudzi nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tās uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas izstrādāšanas procesā. Savukārt, pēc biedrības “Ascendum” vadītājas Zaigas Pūces domām, padomi vajadzētu paplašināt, lai apkopotu plašākus viedokļus.
A. Ķēniņš diskusijā brīdināja, ka šogad 1. jūlijā varētu stāties spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus Saeima patlaban gatavo izskatīšanai 3. lasījumā. Tie aizliegtu reklamēt ne tikai “ātros kredītus”, bet arī jebkāda cita veida kreditēšanas pakalpojumus, piemēram, ierobežotu arī informācijas izplatīšanu par auto līzingu, hipotekārajiem kredītiem, preču iegādi uz nomaksu utt.
Reklāmas ieņēmumu samazināšanās būtiski ietekmēs kvalitatīva satura ražošanu, uzsvēra LRA pārstāvis. “Situācija ir dramatiska. Līdz ar izmaiņām komercmedijiem ieņēmumi varētu mazināties par 18–25%. Tas nozīmē, ka cietīs vietējais saturs. Ja runājam par informatīvās telpas drošību, tad tā būs vēl vairāk apdraudēta,” rezumēja A. Ķēniņš.
Sabiedriskā medija problemātika vienmēr atduras pret diviem milzīgiem jautājumiem – vai nu par dzelžiem, t.i., mājām, kur ir vajadzīgs liels finansējums, vai arī par satura definēšanu, kas nav vienkārši.
Diskusijā tika norādīts, ka grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atņems ieņēmumus Latvijas medijiem, bet tie mediji, kas reģistrēti ārpus Latvijas, varēs turpināt reklamēt ātros kredītus.
Līdzīgi reklāmas ierobežojumi esot tikai Īrijā un Igaunijā, kur noteikts aizliegums “ātrajiem kredītiem”.
I. Vekteris, lūgts izvērtēt 10. jūnija diskusiju Saeimas un NVO forumā, LV portālam rezumēja: “Galvenais ieguvums ir tas, ka veidojas dialogs. Tiekoties Saeimas un NVO forumā, bija daudz jaunu seju un viedokļu, kurus noteikti Saeima ņems vērā. Manā skatījumā sabiedriskais medijs būtu jāskata kontekstā ar vispārējo nacionālo informatīvo telpu Latvijā. Dialogu noteikti ir vērts turpināt.”
Latvijas Pilsoniskās alianses izpilddirektore Kristīne Zonberga LV portālam norādīja, ka vēlētos, lai šāds forums kalpotu kā labs atskaites punkts kopīgi paveiktajam un nākamā gada prioritāšu noteikšanai, savukārt arvien lielāka loma tiktu piešķirta kvalitatīvai un rezultatīvai Saeimas un NVO sadarbībai ikdienā Saeimas komisiju un deputātu darbā, kā arī pilsoniskajai līdzdalībai un viedokļu daudzveidībai, respektējot to politiskajā retorikā. Pilsoniskajai sabiedrībai ir kritiski svarīga loma drošības un demokrātijas stiprināšanā, kā arī Latvijas sabiedrības interešu pārstāvniecībai visos valsts attīstības posmos, garantējot, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz sabiedrības vajadzībām. Lai gan šī gada forumā nepiedalījās daudz deputātu, K. Zonberga cer, ka Saeima apzināsies pilsoniskās sabiedrības pienesumu un turpmāk sadarbība un spēja ieklausīties vienam otrā uzlabosies.
