NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Līga Pauliņa
LV portāls
06. februārī, 2018
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
3
3

Tieslietu ministrija un Augstākā tiesa izvērtēs jautājumus, kas radījuši reputācijas krīzi tiesu varā

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tieslietu padomes locekļi ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par divu komisiju veidošanas nepieciešamību, lai izvērtētu maksātnespējas lietu izskatīšanu un sadali.

Pirmdien, 5. februārī, turpinājās 22. janvārī sāktā Tieslietu padomes sēde, kurā padomes locekļi sprieda par tiesu varas reputācijas krīzi, ko radījušas publikācijas par pretrunīgi vērtējamām maksātnespējas procesu tiesvedībām. Tieslietu padomes vadītājs Ivars Bičkovičs uzsvēra padomes locekļu aktīvo līdzdalību diskusijās, kas notikušas sēdes pārtraukumā, un aicināja ķerties pie lēmuma izstrādes.
īsumā
  • Kopš 2014. gada notikušas būtiskas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā.
  • Lai lemtu par tālākiem uzlabojumiem tiesu varā, nepieciešams izvērtēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, kā arī izvērtēt tiesnešu specializāciju un lietu sadali attiecīgajā laika posmā.
  • Augstākā tiesa un Tieslietu ministrija ir kompetentas veikt nepieciešamo izvērtējumu.
  • Tiesnešu pašpārvaldes institūcijām jāsadarbojas ar Tieslietu padomi savas darbības efektivitātes pilnveidošanā un tiesu sistēmai būtisku jautājumu identificēšanā un risināšanā.

Tieslietu padomes locekļi bija vienisprātis, ka kopš 2014. gada notikušas būtiskas pārmaiņas maksātnespējas tiesiskā regulējuma un tiesvedību jomā. Taču klātesošie nevarēja vienoties, vai šis secinājums ir pietiekams kā Tieslietu padomes pamatots viedoklis, vai arī to var pierādīt vienīgi ar apjomīgiem pētījumiem un skaidrojumiem.

Meklējot atbildes uz jautājumu, vai jāveido komisija jautājumu analīzei, diskusijas izvērtās par tās sastāvu un tai dotā uzdevuma apmēru.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs piedāvāja un vairākkārt diskusijās atgriezās pie sava piedāvājuma veidot divas komisijas:

  1. pētījumu par konkrētajiem nolēmumiem, ar kuriem atcelti pirmās instances tiesu nolēmumi, būtu kompetenta veikt Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa;
  2. organizatoriski administratīvu pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali veiktu Tieslietu ministrijas Tiesu uzraudzības departaments, piesaistot Tiesu administrāciju.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele aicināja uz pētāmo jautājumu skatīties plašāk, piesaistot neatkarīgus ekspertus, taču šis piedāvājums Tieslietu padomē atbalstu neguva. Lielākā daļa padomes locekļu apliecināja, ka nav pamata neuzticēties Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai, kura ir kompetenta šo jautājumu pētīt gan ar saviem resursiem, gan piesaistot augstskolu mācībspēkus, gan jomas speciālistus.

Pirms pārtraukuma Tieslietu padomes locekļi ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par divu komisiju veidošanas nepieciešamību, bet pēc pārtraukuma jau vienojās par konkrētu darba apjomu:

  1. Aicināt Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kurās apmierināti protesti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, nepieciešamības gadījumā izlases veidā veicot arī to lietu izpēti, kurās protests nav iesniegts.
  2. Aicināt Tieslietu ministriju sadarbībā ar Tiesu administrāciju veikt pārbaudi par tiesnešu specializāciju un lietu sadali maksātnespējas jomā pirmās instances tiesās laikā no  2008. gada līdz 2014. gadam.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, kas bija viena no tiesnešu darbības izvērtēšanas nepieciešamības iniciatorēm, pauž gandarījumu par Tieslietu padomes lēmumu veidot divas darba grupas, lai izvērtētu maksātnespējas lietu izskatīšanu un sadali: "Tieslietu padomē notika sparīgas diskusijas par iespējamiem risinājumiem, un tas nozīmē, ka tiesu vara ir gatava apzināt un risināt problēmas. Divas sēdes, kas veltītas šim jautājumam, ļāva daudzas problēmas izrunāt, un arī tas ir solis uz priekšu.

"Tieslietu padomē notika sparīgas diskusijas par iespējamiem risinājumiem, un tas nozīmē, ka tiesu vara ir gatava apzināt un risināt problēmas."

Tieslietu padomes lēmums ir kompromiss, kas panākts, uzklausot ļoti dažādus viedokļus par iespējamiem risinājumiem. Es novērtēju kolēģu ieguldījumu, jo katrs Tieslietu padomes loceklis un tiesnešu profesionālās organizācijas bija sniegušas priekšlikumus. Esam atraduši formu, kā nonākt pie rezultāta. Tagad jāpēta un jānoskaidro patiesība.

Liels paldies jāsaka žurnāla "Ir" un citu mediju žurnālistiem par to, ka viņi izgaismoja problēmas, par kurām tiesu varā līdz šim netika diskutētas tik augstā līmenī. Šī situācija apliecina, ka tiesiskas valsts vērtību īstenošana ir atkarīga gan no žurnālistu, gan tiesnešu sadarbības. Tā ir mūsu visu atbildība."

Nolūkā turpināt sistēmas pilnveidi Tieslietu padome nolēma:

  1. aicināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju sadarbībā ar Tiesu administrāciju izstrādāt un iesniegt nepieciešamo grozījumu projektu tiesnešu profesionālās darbības vērtēšanas saturā un kārtībā, it īpaši attiecībā uz vērtējamās informācijas apjomu;
  2. aicināt Tiesu administrāciju stiprināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitāti;
  3. atbalstīt grozījumu nepieciešamību Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot Tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesības noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu;
  4. turpinot uzsākto tiesneša amata kandidātu atlases sistēmas pilnveidi, izstrādāt tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, kas vērsta uz augsti kvalificētu, profesionālu kandidātu iekļaušanu tiesu sistēmā;
  5. aicināt tiesu priekšsēdētājus, nosakot tiesnešu specializāciju, nodrošināt lietu nejaušas sadales principa ievērošanu;
  6. aicināt tiesnešus, pārskatot zemāku instanču nolēmumus un konstatējot disciplinārā pārkāpuma pazīmes, informēt par to tiesas priekšsēdētāju;
  7. aicināt tiesnešus ievērot ētikas normas, stiprinot sabiedrības uzticēšanos tiesām un tiesiskumu valstī;
  8. aicināt tiesnešu pašpārvaldes institūcijas aktīvi sadarboties ar Tieslietu padomi savas darbības efektivitātes pilnveidošanā un tiesu sistēmai būtisku jautājumu identificēšanā un risināšanā.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI