Šodienas un nākotnes izaicinājumi cīņā pret politisko korupciju

Vienā no diskusijām starptautiskajā konferencē "Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas" runāja par šodienas un nākotnes izaicinājumiem cīņā ar politisko korupciju, par to, kas tad īsti ir politiskā korupcija, kādi ir tās raksturīgākie iemesli Latvijā, kā arī par problēmām regulēt pirmsvēlēšanu kampaņas sociālajos tīklos. ""Facebook" Marka Cukerberga (Mark Zuckerberg) personā ir paziņojis, ka augstu vērtē demokrātiju un darīs visu, lai sadarbotos ar valstu atbildīgajām institūcijām, taču pārējo sociālo mediju pārstāvji neko nav teikuši," norādīja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Kas ir politiskā korupcija?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir norādīts, ka korupcija minētā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersona rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām. Savukārt, runājot tieši par politisko korupciju, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (VPPK) priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs vērsa uzmanību, ka "ļoti svarīga ir arī terminoloģija – ko tad īsti nozīmē politiskā korupcija".

VPPK priekšsēdētājs norādīja, ka politiskā korupcija nozīmē to, ka kāda persona vai personu grupa pērk politisko partiju vai apvienību, kas ir iespējams, jo pamatā tas ir kapitāla ieguldījums turpmākajās darbībās. Visbiežāk politisko korupciju izmeklē tur, kur var dabūt pierādījumus, un tie ir politekonomiskie darījumi.

Varētu saukt par nekorumpētās lobēšanas likumu

"Politiskā korupcija mūsu vēsturē ir, piemēram, situācija, kad Saeima pieņēma grozījumus likumam par azartspēlēm, bet nākamajā dienā grozīja tos atpakaļ, jo tie paredzēja, ka azartspēles nevar pastāvēt nepiemērotās telpās, proti, pagrabtelpās," minēja S. Dolgopolovs, norādot, ka tas ir spilgtākais piemērs tam, kā var pieņemt politisko lēmumu, balstoties uz konkrētu personu grupu vai atsevišķu personu lūgumu vai pieprasījumu.

"Ļoti grūti ir novilkt robežu starp lobismu un politisko korupciju."

Taču pastāv vēl viena problēma – ir ļoti grūti novilkt robežu starp lobismu un politisko korupciju. "Lobisms ir ļoti izplatīta un normāla parādība, jo katra interešu grupa aizstāv savas intereses un vēlas pierādīt, ka tās sabiedrībai ir būtiskākās," skaidroja S. Dolgopolovs. Vairāk par lobēšanas procesa regulējumu Latvijā var lasīt LV portāla publikācijā "Būt vai nebūt Lobisma atklātības likumam?".

Savukārt sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš diskusijā uz jautājumu, vai Latvijā ir nepieciešams likums par lobēšanu, atbildēja, ka "var visādi ķiķināt, cik tuvu vai tālu lobēšana ir no korupcijas, bet man šķiet, ka skaidri ir iezīmēta tā lobēšanas daļa, kas pilnīgi noteikti nav korupcija". Līdz ar to pētnieks piedāvā, ka likumu par lobēšanu tikpat labi varētu saukt par nekorumpētās lobēšanas likumu. "Politikas procesa sakārtošanai un caurskatāmības palielināšanai likums būtu vajadzīgs. Ne velti šādu protokolu pieņemšana ir aizvien pieaugoša tendence Eiropas valstīs," uzskata V. Kalniņš.

Mainās vara – mainās ietekme

Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka diskusijā stāstīja par to, ka Latvijā, tāpat kā jebkurā citā valstī, politiskās korupcijas izpausmju ir daudz un tās mainās, taču raksturīgākā, balstoties uz atbildēm, kuras "Providus" pārstāvji saņem anonīmās sarunās un intervijās ar partiju, valsts pārvaldes un pašvaldību locekļiem, ir viena un tā pati – mainās vara, mainās ar politiku saistīti cilvēki, kas ietekmē valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekus un izkropļo godīgu iepirkumu procesu.

"Iepirkumos uzvar uzņēmumi, kas tieši vai pastarpināti pēc tam finansē politiskās partijas, tostarp arī ienes politikā tādus naudas līdzekļus, kas pat neparādās ziedojumu datubāzēs, tās ir tās pilnīgi melnās kases," skaidroja I. Kažoka.

Galvenie iemesli politiskajai korupcijai Latvijā

Pētniece minēja arī divus iemeslus, kāpēc šobrīd, iespējams, ir raksturīgākais Latvijas politiskās korupcijas gadījums:

• politiskā korupcija nav pārāk bīstama, proti, līdz šim politiskais līmenis gandrīz ne ar ko nav riskējis (krimināllietu izskatā) gadījumos, kad konkrēti iepirkumi ir notikuši gan pašvaldību, gan ministriju līmenī;
• partijām nav sevišķi daudz alternatīvu, proti, vai partija, kas vēlētos dzīvot bez attiecīgajiem naudas sagādātājiem, varētu normāli eksistēt (Lietuvā un Igaunijā partijas no valsts budžeta saņem apmēram 6 miljonus eiro, Latvijā – desmitreiz mazāk).

I. Kažoka vērš uzmanību, ka "situācijā, kad politiskā korupcija nav bīstama un partijām īsti nav alternatīvu, proti, godīgu resursu, ko izmantot kampaņās un savas darbības nodrošināšanā, ir jābrīnās, ka mums politiskās korupcijas līmenis ir salīdzinoši normāls un varbūt pat pārsteidzoši zems, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus. Lai to risinātu, ir nepieciešams padomāt, kā padarīt politisko korupciju kaut nedaudz riskantāku un kā partijām Latvijā eksistēt godīgi".

Jo vairāk maksās, jo vairāk vajadzēs

S. Dolgopolovs uzskata, ka, mainot partiju finansēšanas kārtību, piemēram, palielinot finansējumu, nekas nemainīsies: "Jo vairāk maksās, jo vairāk vajadzēs." VPPK priekšsēdētājs norāda, ka tādā gadījumā noteikti nevar būt jauktā sistēma, proti, tad ir jābūt tikai valsts finansējumam.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants norādīja, ka partiju finansēšanas palielināšana ir atbalstāma, jo partijām, kas ir pie varas, ir milzīgs administratīvais resurss, līdz ar to pārējās partijas atrodas nevienlīdzīgā situācijā. "Ja palielinās partiju finansējumu, ir jārēķina, cik maksā viena balss Latvijā, ir jārēķina, cik katra partija drīkst iztērēt priekšvēlēšanu laikā, ir jālikvidē visi attaisnotie izdevumi, piemēram, par drukāšanu un izplatīšanu, ir jāuzliek sabiedriskajiem medijiem pienākums dot politiskajām partijām priekšvēlēšanu cīņā vienādu, piemēram, ētera laiku," uzskata K. Seržants.

Nākamo vēlēšanu drauds – sociālie mediji

Politiskās korupcijas izaicinājums nākotnē ir internets – sociālie mediji, jo tos izmanto kā kanālus krāpnieciskām darbībām. "Latvijā sistēma ir sakārtota un normatīvie akti strādā, kā arī visas puses ir ieinteresētas sadarboties, bet lielākie riski ir saistīti ar ārzemēs reģistrētiem sociālajiem medijiem, tādiem kā "Facebook", "Google" u. c., jo būs grūti bez šo attiecīgo mediju vēlmes sadarboties kontrolēt tiešo naudas plūsmas ietekmi," skaidroja B. Liepiņa, norādot, ka šobrīd nav skaidrs, kā monitorēt šo investīciju neredzamo daļu internetā.

"Iepirkumos uzvar uzņēmumi, kas tieši vai pastarpināti pēc tam finansē politiskās partijas."

Korupcijas un apkarošanas birojā (KNAB) Saeimas vēlēšanas ir izvirzītas kā galvenais uzdevums nākamgad, savukārt par sociālajiem medijiem kā draudu nākamajām vēlēšanām KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Amīlija Jaunskunga norādīja, ka "pagaidām nav risinājuma, kādā veidā mēs varētu regulēt internetu, šobrīd to definējam kā problēmu".

Jāizstrādā sava stratēģiskā pieeja

KNAB skatās ar cerību uz nākamo gadu, pateicoties M. Cukerberga paziņojumam, ka "Facebook" politiskās korupcijas novēršanā sadarbosies ar valstu atbildīgajām institūcijām, taču B. Liepiņa vērš uzmanību, ka "viena lieta ir M. Cukerberga paziņojums par sadarbību, bet otra – kā "Facebook" to tehniski spēs realizēt, tas noteikti nebūs viegli". Līdz ar to KNAB rosina veidot diskusijas un meklēt risinājumus globālā līmenī, kā arī sola uzrunāt "Facebook" pārstāvjus tieši, veicinot sadarbību jau uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām.

"Lielākie riski ir saistīti ar ārzemēs reģistrētiem sociālajiem medijiem."

"Ir skaidrs, ka būs aģitācijas, ka būs visas personāliju tēmas, turklāt būtiskākie atslēgas vārdi noteikti ir zināmi, tāpēc ļoti būtiski ir gan no LRA, gan no KNAB puses izstrādāt savu strukturētu plānu un laicīgi sagatavot stratēģisko pieeju," uzskata B. Liepiņa.

Katras vēlēšanas ienes jaunas tendences

Latvijā vēlēšanu regulējums ir spēcīgs. Tā raksturīgākā iezīme ir mēģināt risināt lielāko problēmu, kas ir konstatēta iepriekšējo vēlēšanu kampaņā, lai nākotnē to izskaustu. I. Kažoka diskusijā norādīja, ka katras vēlēšanas ienes kaut ko jaunu, kā arī minēja sekojošus piemērus:

• vienās no tām bija pārāk liels naudas apjoms politikā;
• citās bija liels naudas īpatsvars politiskajām reklāmām televīzijā;
• vēl citās ne visām partijām bija iespēja par sevi pastāstīt vēlētājiem.

Arī I. Kažoka neslēpa, ka, viņasprāt, tas, cik liela nozīme būs tieši kampaņām internetā, ir nākamo vēlēšanu lielākais jautājums, kā arī atzina, ka galīgas atbildes uz to nav ne tikai mums, bet arī citiem Eiropas Savienībā (ES). "Nākamās vēlēšanas to parādīs, proti, kā risināt problēmu, ja tiešām kampaņas internetā kļūs par dominējošo elementu. Turklāt tādā gadījumā to varēs risināt tikai ES līmenī, es neticu, ka mēs to atrisināsim Latvijā."