10. oktobrī aprit 15 gadu kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības sākuma. Tā darbība pēdējos gados bija apvīta ar iekšējiem skandāliem, bet kopš 15. jūnija birojam ir jauns vadītājs. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nesen medijos ir izteicies, ka KNAB, cerams, ir sācies restarts un tas būs ļoti veiksmīgs. Kāds ir jūsu četru mēnešu sākums?
Ļoti interesants, aizraujošs, ar lielu piepildījumu dažādos notikumos. Ir iegūta jauna pieredze gan nozarē, gan iepazīstoties un sadarbojoties ar citu iestāžu amatpersonām, tostarp ar citu valstu līdzīgu iestāžu amatpersonām, vienlaikus atstājot man arī laiku izvērtēt, kur esam, kur mums vajadzētu tiekties nākotnē.
Pirms gada, kad publicējām interviju ar jūsu vietnieci Ilzi Jurču, KNAB kopumā no 2011. gada aktīvas bija 15 tiesvedības, no tām astoņas jeb 53% – ar diviem darbiniekiem. Kāda tiesāšanās bilance ir tagad?
Ar vienu darbinieku, kas joprojām strādā birojā, tika panākts izlīgums – viņš un arī birojs atsauca prasības tiesā. Bet joprojām tiesā dažādās instancēs ir vairāku bijušo KNAB darbinieku prasības pret biroju. Esmu centies pārdomāt, kā šos procesus varētu izbeigt ar mierizlīguma palīdzību. Esmu pārrunājis izlīguma iespējas ar visām šīm personām personīgi, bet ir pāris klupšanas akmeņu. Viens no tiem ir prasības par morālā kaitējuma nodarīšanu, kas ir nosakāms finansiālā izteiksmē. Tas ir strīdīgs jautājums, vai es varētu panākt izlīgumu jautājumos, kuros birojs iepriekš ir uzskatījis, ka tam ir taisnība, bet bijušās amatpersonas savukārt – ka birojam nav taisnība. Tiesas procesi notiek. Es biju gatavs atvainoties, bet diemžēl man nav iespējas maksāt morālās kompensācijas bez tiesas sprieduma.
Atsevišķi darbinieki tiesājās arī par atjaunošanu darbā.
Visas prasības, kas ietver arī prasību atjaunot darbā, šobrīd ir atsauktas, un šīs personas to vairs neprasa.
Oktobra sākumā Saeima atbalstīja 787 941 eiro piešķiršanu KNAB darbības efektivitātes uzlabošanai, esat panācis vienošanos arī par atalgojuma paaugstināšanu biroja darbiniekiem.
Atalgojuma jautājums bija primārs, to es risināju pirmo. Lielu atbalstu man sniedza Valsts kanceleja, kas ir veikusi pētījumu par to, kāds ir atalgojuma apjoms, kas nonāk dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku maciņos. Tika konstatēts, ka KNAB biroja darbiniekiem vidējais atalgojums ir nesamērīgi atpalicis. Uz tā pamata Ministru kabinets šo jautājumu nākamā gada budžeta kontekstā virzīs uz Saeimu [intervija notika 10. oktobrī, bet budžetu valdība Saeimā iesniedza 11. oktobrī – red.), lai nākamgad par 20% palielinātu KNAB darbinieku atalgojuma fondu.
Savukārt Saeimas atbalstītie nepilni 800 000 eiro ir vienreizējie kapitālieguldījumi, lai birojā uzlabotu drošības līmeni, ņemot vērā, ka nākamgad plānojam, un cerams, ka tā arī notiks, ievākties jaunajās telpās Citadeles ielā 1. Pašlaik notiek preču iegādes iepirkumu procedūras.
Atalgojuma jautājums bija arī viens no iemesliem, kāpēc KNAB nebija komplektētas visas štata vietas. Kad jūnija vidū sākāt vadīt biroju, tās bija aizpildītas par 85% (126 no 150 štata vietām).
Vakanču aizpildīšana joprojām ir aktuāls jautājums. Darbinieku, kas KNAB strādā, motivāciju un profesionalitāti es ļoti novērtēju. Viņi skaidri apzinās, ka noteikti ir darbavietas, kurās varētu saņemt labāku atalgojumu, bet lojalitāte ir noturējusi birojā lielāko daļu darbinieku. Nākamgad vēlos šo sava veida netaisnību labot, palielinot atalgojuma fondu un aizpildot vakantās štata vietas. Tas nākamgad ir būtiskākais jautājums.
Starptautiskajā konferencē "Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas" ģenerālprokurors sacīja, ka šobrīd nav izglītības programmas, kas apmācītu kļūt par labu speciālistu tiesībsargājošā iestādē. Kādas ir prasības, lai varētu pretendēt uz darbu KNAB? Vai KNAB izjūt problēmu saistībā ar kvalificētiem speciālistiem?
Ja runājam par korupcijas apkarošanas bloku, šajā darbā ir nepieciešama juridiskā izglītība, īpaši Policijas akadēmijas izglītība operatīvajā vai izmeklēšanas darbā. Tā ir ļoti vēlama un apsveicama. Protams, arī visi citi augstskolu beidzēji var veiksmīgi iekļauties kolektīvā.
Kas attiecas uz korupcijas novēršanas bloku, KNAB strādā darbinieki ar dažāda veida augstāko izglītību – gan politikas, gan juridiskajās zinātnēs, bet pēdējā prevalē pār pārējām.
Darbinieku komplektēšana? Domāju, atrisinot atalgojuma disbalansa problēmas, mums izdosies komplektēt [komandu]. Profesionalitāte būtu vēlama no pirmās dienas, bet ar darbiniekiem ir jāstrādā, kvalifikācijas papildināšana ir nepieciešama – tas ir viens no jautājumiem, ar kuriem nodarbosies biroja personāldaļa.
Tagad darbinieku piesaiste vēl ir problēma. Laikā, kad esmu priekšnieks, atsevišķi cilvēki atalgojuma dēļ biroju ir pametuši. Bet nākamgad, domāju, šo jautājumu atrisināt būs daudz vienkāršāk – tas nenozīmē, ka vispār nebūs cilvēku aizplūšanas, taču tā ļoti pamatīgi samazināsies.
Kādas izmaiņas birojā notikušas saistībā ar darbiniekiem? Mājaslapā redzams, ka vietniekus neesat mainījis.
Tieši tā.
Taču septembra sākumā mediji ziņoja, ka nomainījusies KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadība. Savukārt pirms dažām dienām Saeimā spriedāt par KNAB darba reorganizāciju: tiks veidota Stratēģiskās analīzes un politikas plānošanas nodaļa, apvienojot Politikas plānošanas nodaļu un Informācijas analīzes nodaļu. Tā atradīsies tiešā KNAB vadītāja pakļautībā. Iepriekš ziņots, ka citas izmaiņas KNAB nav plānotas.
Tā varētu teikt, ka citu izmaiņu nebūs, jo tās nelielās, kas būs, nav tiešā veidā saistītas ar biroja darbu. Ja bija sekretariāts, tad tagad būs Lietvedības nodaļa, uz kuru pārcelsim dažas sekretariāta funkcijas.
Abas – politikas plānošanas un informācijas analīzes – nodaļas ir manā pakļautībā, un vienotu nodaļu veidojam tikai un vienīgi tāpēc, lai vienuviet sakopotu visu informāciju, kas attiecas uz starptautisko sadarbību, sadarbību nacionālajā līmenī, izglītošanu, biroja viedokļa sniegšanu visās KNAB kompetences jomās. Tas ir būtiskākais. Un, protams, arī informācijas analīze, kas diendienā ļoti lielā apjomā nonāk gan apkarošanas, gan novēršanas blokā.
Tātad stiprināsiet analītisko daļu?
Tieši tā – mums ir nepieciešams izprast, monitorēt un izdalīt prioritātes, jo mūsu spēki nav tik lieli, lai vienlaicīgi spētu aptvert visus virzienus. Līdz ar to sākotnēji mums ir jākoncentrējas, jāiegūst dati un jāvelta spēki tiem virzieniem, kuri šobrīd valstij nodara vislielāko kaitējumu dažādās jomās.
Iepriekš esat teicis, ka svarīgi būtu, lai Latvijā samazinātos sabiedrības korupcijas uztveres indekss. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" apkopotajā 2016. gada Korupcijas uztveres indeksā Latvija ar 57 punktiem ierindojas 44. vietā starp 176 valstīm. Kritums par četrām pozīcijām signalizē par stagnāciju korupcijas mazināšanā.
Šis korupcijas uztveres indeksa rādītājs lielā mērā ir balstīts uz sabiedrības viedokli par situāciju valstī. Statistiskais viedoklis veidojas, kā individuāli katrs aptaujātais to uztver, varbūt reizēm pat neiedziļinoties detaļās par konkrēto jautājumu. Iespējams, uzdodot tiešus jautājumus (Vai jums konkrētā gada ietvarā ir pieprasīts kukulis?), vai amatpersonai pavaicājot, vai tai kāds ir piedāvājis kukuli, varbūt šie statistikas dati būtu tuvāk patiesībai, nevis vienkārši pajautājot: kā jūs domājat, vai valstī korupcija ir problēma? Man ir aizdomas, ka pēc saviļņošanās, kas patlaban ir sabiedrībā saistībā ar astoņus gadus vecām, nopublicētām tā saucamajām oligarhu sarunām, korupcijas uztveres indekss šogad varētu vēl pasliktināties. Kā jau esmu citās intervijās teicis: es varu daudz un gudri stāstīt, bet darbi parādīs!
Ko darīsiet, lai korupcija mazinātos, jo tā pastāv un par to bieži raksta, piemēram, pēdējie aktuālie notikumi – korupcija Austrumu slimnīcā, kriminālprocess par nelikumīgu valsts valodas kategorijas iegūšanu?
Korupcijas aktivitāšu parādīšanos var novērst, piemēram, pat ar nelielām izmaiņām kādā likumā. Pirmkārt, KNAB sadarbībā ar ministrijām politikas plānošanas ziņā nodarbojas ar attiecīgo normatīvo aktu satura izmaiņām, kas jau automātiski uzlabos situāciju. Otrkārt, KNAB ar savām aktivitātēm, ar savu ārējo tēlu un attiecīgajām darba lietām arī novērsīs korupciju. Nesodāmības sajūta var pieaugt un samazināties atkarībā no tā, cik spēcīga ir institūcija, kurai ir jānodarbojas ar korupcijas apkarošanu.
Korupcija varbūt tagad ir pieaugusi, bet ar mūsu aktivitātēm tā samazināsies. Tas uzlabos korupcijas indeksu valstī, kas varbūt ir viens no tiem jautājumiem, kas interesē investorus, – kāda ir situācija valstī? Taču tas noteikti nav noteicošais.
Kādas, jūsuprāt, Latvijā ir problemātiskākās jomas korupcijas ziņā?
Noteikti tās ir jomas, kurās izmanto budžeta līdzekļus. Protams, tie ir publiskie iepirkumi visdažādākajās jomās, kā arī politiskās korupcijas esamība un tās iespējamā novēršana, par ko runājām arī starptautiskajā pretkorupcijas konferencē. Ja pieminam politisko korupciju, tad Brazīlijas piemērs ir vienkārši lielisks, lai parādītu, cik lielā mērā politika savijas ar biznesu, interesēm un lieliem naudas līdzekļiem.
Brazīlijas plašajā korupcijas skandālā ne tikai valsts prezidentam piesprieda cietumsodu, bet tas satricināja visu Brazīlijas politisko sistēmu un noveda pie vairāku politiķu un uzņēmēju notiesāšanas. Vai ko nedaudz līdzīgu varam sagaidīt arī Latvijā?
Es ļoti ceru, ka nē, ka mums nav tāda situācija un mums nav tādu koruptīvu attiecību un korupcijas risku, kādus konstatēja Brazīlijas izmeklēšanas laikā.
Bet, ja KNAB ar savu veiksmīgo darbu, ejot analītiski cauri visiem jautājumiem un iegūtajai informācijai, ko tādu konstatēs, tad mans uzdevums būs pārliecināties, lai birojs spēj savākt pierādījumus, kas ir būtiskākais. Ja ir informācija un aizdomas, tās ir jānostiprina kriminālprocesuālā kārtībā, jānostiprina ar lietiskiem vai netiešiem pierādījumiem un liecībām, lai iestātos notiesājošs spriedums. Tāda mums ir normatīvo aktu bāze, un, paldies Dievam, ka mums tāda ir, jo tiesiskā valstī tomēr ir jārīkojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Saistībā ar "oligarhu sarunām", kuras pieminējāt, gan Saeimas deputāts Andrejs Judins, gan arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits ir definējis, kas ir valsts nozagšana, lai arī tādas definīcijas likumdošanā nav. Judins ir teicis, ka vajadzētu speciālu likumu, lai ar "oligarhu lietu" drīkstētu iepazīties sabiedrība. Kā jūs domājat?
Nevēlos komentēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu tā iemesla dēļ, ka komisijai ir uzdevums vērtēt arī KNAB darbu gan kriminālprocesā, gan arī operatīvās darbības procesā. Vērtēt, kādas ir šīs komisijas aktivitātes, vēlmes un paustais viedoklis, no manas puses nebūtu pareizi. Es kā KNAB vadītājs pilnībā atbalstu komisijas esamību un sniegšu visu nepieciešamo atbalstu, lai tai būtu iespēja uzzināt un izvērtēt informāciju, kā arī sniegt to sabiedrībai, cik daudz tas ir iespējams, nepārkāpjot Valsts noslēpuma likumu.
Līdz 20. oktobrim esat pagarinājuši pārbaudi par to, kā tā dēvētās oligarhu sarunas varēja nokļūt žurnāla "Ir" rīcībā. Vai noteiktajā termiņā atklāsiet pārbaudes rezultātus?
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" termiņš, kāds tiek dots iestādei, kas strādā ar valsts noslēpumu, lai noskaidrotu lietas apstākļus, ir īsāks. Protams, iestādes vadītājam ir iespēja to pagarināt, ja šī, pagaidām vēl dienesta izmeklēšanas, komisija, kas sastāv no KNAB un Satversmes aizsardzības biroja darbiniekiem, spēj pamatot, kāpēc tas ir nepieciešams.
Iepriekšējos pamatojumos ir norādīts, ka termiņš ir tāds, līdz kuram komisija uzskata, ka tā paspēs izdarīt, kas tai uz šo brīdi ir jāizdara. Kad es, manuprāt, pirms mēneša to pagarināju, provizoriski bija izrēķināts, ka laiks līdz 20. oktobrim būs pietiekams. Šobrīd ir grūti pateikt, vai šajā datumā tā tas būs. Taču ļoti ceru, jo man arī tas nepatīk tā iemesla dēļ, ka šāda situācija var radīt kādu aizdomu ēnu, proti, ka jautājuma risināšana tiek vilcināta. Taču – nē, tas tiešām netiek darīts.
Likums nosaka pienākumu, ka gadījumā, ja valsts noslēpums ir noplūdis vai pazaudēts, iestādei ir jāmēģina darīt visu, lai konstatētu, kad un kādos apstākļos tas ir noticis, un lai nākotnē novērstu vai samazinātu iespējamību, ka kaut kas tāds var atkārtoties. Mēs nevaram likt vienādības zīmi starp trauksmes cēlējiem un personām, kuras izpauž valsts noslēpuma objektus.
Starptautiskās pretkorupcijas konferences laikā sprieda arī par Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu (Ministru kabinetā apstiprināts 2017. gada 7. martā), kas ir iesniegts izskatīšanai Saeimā, bet par to runā jau vismaz pēdējos piecus gadus. Cik lielā mērā, pieņemot šo likumu, varētu pilnvērtīgāk cīnīties ar korupciju?
Šis ir jautājums par sabiedrības uzticēšanos kontrolējošām iestādēm, proti, par gadījumiem, kuros tomēr personas tiks aizsargātas, ja viņas ir gatavas iet un ziņot par kādiem pārkāpumiem. Aizsargātas dažādā veidā – pret darba devēju, pret līdzriskiem, pret personas veselību un dzīvību.
Šim likumam ir jābūt tikai tā iemesla dēļ, lai pēc tam praksē jau to varētu pārbaudīt un izmantot, lai gadījumos, kad šīs personas ir gatavas ziņot, viņas tiktu aizsargātas. Tādā veidā kontrolējošajām iestādēm būtu iespēja saņemt vairāk informācijas par pārkāpumiem un to veidiem.
ASV vērtspapīru komisijas pārstāvis Deivids Karasiks konferencē norādīja, ka būtu jāpaplašina trauksmes cēlēju definīcija, jo, piemēram, ASV tā attiecas uz ikvienu iedzīvotāju, turpretī Latvijas likumprojekts galvenokārt ir vērsts uz potenciālajiem ziņotājiem valsts iestādēs. Ko darīt ne valsts iestādē strādājošajiem, ja viņi pamana pārkāpumu?
Jā, biju klāt un to dzirdēju, bet, atklāti sakot, es nevēlos komentēt un iedziļināties šajā jautājumā divu iemeslu dēļ. Pirmais – izstrādājot trauksmes celšanas pašreizējo redakciju, kas ir nonākusi no Ministru kabineta Saeimā, KNAB ir bijis piesaistīts tikai kā eksperts. Tas nav biroja izstrādāts likumprojekts. Otrais – es neesmu bijis klāt šajā procesā. Līdz ar to izvērtēt un sniegt savu viedokli atturos. Pēc kāda laika, kad būšu vairāk iepazinies ar šo jomu un argumentiem, kāpēc ir vajadzīga pašreizējā redakcija vai kāpēc ir jāmaina definīcija, kā Karasika kungs to minēja, piemērojot Latvijas situācijai, es, iespējams, mainīšu savu viedokli.
Līdz šim šis jautājums nav gluži bijis manas dienaskārtības augšdaļā. Es ļoti atbalstu, ka ir šāda iniciatīva, ļoti vēlos, lai šāds likums būtu, bet tāpat vēlos, lai tam būtu pievienotā vērtība un spēja funkcionēt, tiešām nodrošinot aizsardzību.
Ar kādām likumdošanas iniciatīvām tuvākajā laikā plānojat vēl startēt, ko vajadzētu mainīt gan partiju finansēšanā, gan iepirkumos, gan citur?
Pastāvīgi veicam monitoringu un mēģinām sekot līdzi situācijām, lai saprastu, kur un kas ir jāuzlabo. Tagad neko konkrētu nevaru pateikt.
KNAB šī gada prioritātes ir publiskie iepirkumi, kas saistīti ar ES fondu izmantošanu, pašvaldības un publisko personu kapitālsabiedrības, tiesu vara un politiskā korupcija.
