Valsts prezidents Raimonds Vējonis 9. jūnijā aicināja uz tiesiskās vides pilnveides komisijas semināru "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā". Seminārā priekšlasījumu sniedza Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes dienesta politikas analītiķis profesors Džanluka Sgueo (Gianluca Sgueo) un profesors Alberto Bitonti (Alberto Bitonti). Savukārt diskusijā par lobēšanas regulējuma ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu un uzticēšanās veicināšanu lēmumu pieņēmējiem ar viedokļiem dalījās sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis. Semināru un diskusiju vadīja Tiesiskās vides pilnveides komisijas loceklis Valts Kalniņš.
Saturs veidojas aiz slēgtām durvīm
Atklājot semināru, Valsts prezidents pateicās par darbu Tiesiskās vides pilnveides komisijai un aicināja diskutēt par iespējamiem risinājumiem lobisma regulējuma izstrādē. Ideālu variantu neesot, taču jāspēj rast labākais.
R. Vējonis norādīja, ka veids, kādā tiek pieņemts lēmums, ir ļoti nozīmīgs. Atkarībā no tā, kā tiek pieņemts lēmums, veidojas sabiedrības attieksme un ticība (vai neticība) pieņemtajiem lēmumiem. Prezidents uzsvēra, ka, viņaprāt, iespēja uzticēties procesam vairo uzticēšanos rezultātam un samazina netaisnības sajūtu, kas ilgtermiņā grauj sabiedrības tiesiskās domas attīstību. Diemžēl parlamenta demonstrētā atklātība šobrīd esot tikai čaula, lai parādītu sabiedrībai, ka lēmumi ir pieņemti "godīgi". Saturs veidojoties aiz slēgtām durvīm – leģitīmos un mazāk leģitīmos formātos. Valsts prezidenta ieskatā tas neesot godīgi, tādēļ viņš ir aicinājis veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī.
Regulējums pastāv apmēram 20 valstīs
A. Endziņš sniedza ieskatu komisijas darbā, apskatot problēmas, kas saistītas ar lobismu un tā atklātības problēmām.
Komisija izpētījusi, ka lobēšanas institūta tiesiskais regulējums likuma vai noteikumu līmenī šobrīd pastāv apmēram divdesmit valstīs, lielākoties Eiropā – Austrijā, Apvienotajā Karalistē un Īrijā, Francijā, Lietuvā, Maķedonijā Melnkalnē, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Vācijā un citur.
Analizējot biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" 2014. gadā veikto pētījumu "Lobēšanas atklātība Latvijā" un starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Transparency international" veikto pētījumu par lobismu 19 Eiropas valstīs, komisija secinājusi, ka pieejas ir ļoti dažādas un katrā no tām ir kaut kas pozitīvs. Detalizēts regulējums, no kura iespējams gūt kādu piemēru, esot Slovēnijā.
"Lobistu reģistrs nav panaceja, un tas neatrisinās visas problēmas."
Komisija konstatējusi, ka tikai Latvijā un Polijā parlamenta kārtības rullī ir paredzēts, ka pie likumprojekta jābūt anotācijai, kurā cita starpā norādītas arī veiktās konsultācijas. Tomēr prasība ir formāla, tādēļ reāls rezultāts netiekot sasniegts.
A. Endziņš sniedza ieskatu lobēšanas tiesiskā regulējuma attīstībā, kas detalizēti ir aprakstīts "Sabiedrība par atklātību – Delna" 2014. gadā veiktajā pētījumā "Lobēšanas atklātība Latvijā"1.
Šobrīd ir izstrādāti grozījumi Saeimas kārtības rullī un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, taču A. Endziņa ieskatā tas ir tikai pussolis uz priekšu lobisma regulēšanā.
Tiesiskās vides pilnveides komisija laika posmā no 2016. gada novembra līdz šim brīdim ne vien pētījusi Latvijas un ārvalstu pieredzi un analizējusi pieejamos dokumentus, bet arī uzklausījusi virkni speciālistu – Komercbanku asociācijas pārstāvi Kazimiru Šļakotu, F. Rajevski, zvērinātus advokātus Lieni Cakari un Edgaru Pastaru, Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas padomes locekli Didzi Šmitu, Valsts kancelejas pārstāvi Inesi Kušķi, "Sabiedrības par atklātību – Delna" pārstāvjus Jāni Volbertu un Jāni Veidi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus Ilzi Jurču un Alvilu Strīķeri, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāju Saeimas deputātu Alekseju Loskutovu.
Diskusijās izkristalizējusies diametrāli pretēja pieeja – tikai daļa ekspertu uzskata, ka nepieciešams atsevišķs likums. Atklātības un lēmumu pieņemšanas caurskatāmības prasības varot integrēt citos likumos. Taču eksperti bija vienisprātis, ka visām darbībām, kas saistītas ar lobēšanu, ir jābūt atklātām, lai lobēšana netiktu uztverta sabiedrībā ka kaitīga un pretlikumīga darbība.
Lobistu reģistrs nav panaceja
Eiropas Parlamenta politikas analītiķis profesors Dž. Sgueo sniedza ieskatu tajā, kā tiek regulētas lobēšanas aktivitātes Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijās.
Starp Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu pastāv starpinstitucionāls nolīgums, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt politikas pieņemšanas caurskatāmību. Profesora ieskatā pilsoņu ticība tam, ka ES institūciju pieņemtie likumi ir likumīgi, vairo sajūtu, ka likums attiecas uz konkrēto pilsoni. Brisele šobrīd, līdzīgi pasaules valstu varām, piedzīvo dziļu uzticēšanās krīzi, tādēļ tiek strādāts pie regulējuma izmaiņām.
Jautājumā, vai lobistiem reģistrēšanās jāpadara obligāta, profesors norādīja, ka Eiropas Parlamentā kopš 2008. gada sistēma ir brīvprātīga, taču tā nedarbojoties, jo reģistrējusies ir ļoti maza daļa lobētāju. Tātad reģistrs neatspoguļo realitāti.
"Lobēta var būt ne tikai elite, bet arī zemāka līmeņa ierēdņi, kas pieņem attiecīgus lēmumus. "
Eiropas Parlamenta Prezidentu konference ir apstiprinājusi jauno sistēmu, kas no brīvprātīgās mainīsies uz priekšnosacījumu sistēmu. Taču profesora ieskatā lobistu reģistrs nav panaceja un tas neatrisinās visas problēmas.
Lobēšanas jomā joprojām valda jautājumi par terminiem, kā arī to, kāda informācija par sevi būtu jānorāda privātpersonām un organizācijām, kas nodarbojas ar lobismu.
Regulējums ir nepieciešams arī publiskajam sektoram – lēmumu pieņēmējiem jābūt redzamiem un paredzamiem. Lobēta var būt ne tikai elite, bet arī zemāka līmeņa ierēdņi, kas pieņem attiecīgus lēmumus.
Lobisma regulēšanai ne vienmēr ir vajadzīgs speciāls likums
Profesors A. Bitontī, grāmatas "Par lobēšanu Eiropā" (Lobbying in Europe2) līdzautors, atsaucoties uz renesanses laika filozofu Makjavelli, aicināja uz lobismu skatīties divos aspektos – kāda ir realitāte un ko mēs vēlamies sasniegt?
Realitātē lielākoties pastāv pieņēmums, ka lobisti ir kaut kas slikts. Savukārt, runājot par vēlamo, svarīgi atcerēties, ka runa nav tikai par caurskatāmību un reģistriem. Esot jādomā par izmaiņām korupcijas novēršanas un apkarošanas un interešu konflikta novēršanas regulējumā, fizisku pieejamību valsts iestādēm, kā arī politikas finansēšanas avotiem. Vislabākā perspektīva profesora ieskatā ir atklātā pārvaldība – caurskatāmība, godīga pieeja un godīga dalība.
Profesors piedāvāja izvērtēšanai risinājumus – lobistu reģistrs, publiski pieejamas darba kārtības un noteikti dokumenti, kas jāsagatavo pirms lēmuma pieņemšanas. Vislabākais ir vieglais jeb viedais regulējums, kas nepalielina birokrātisko slogu. Reģistram jābūt vienam (nedalot pa institūcijām) un digitālam. Lai pārbaudītu, vai Latvijā reģistrs darbotos, profesors iesaka izveidot reģistru, noteikt vienu atbildīgo institūciju un notestēt to vienā jomā.
"Neatkarīgi no tā, vai mums tā patīk un vai tā ir regulēta, lobēšana vienkārši ir. Tā ir un būs klātesoša visās politiskajās sistēmās. "
Lemjot par to, vai reģistrēšanās būs brīvprātīga vai obligāta, jāatceras, ka jebkurš pienākums reģistrēties radīs vēlmi meklēt iespējas apiet likumu.
Tam piekrita arī G. Kūtris, norādot, ka neformālie kontakti pastāvēs vienmēr un, ja būs vēlme nenorādīt kādu, ar kuru notikušas konsultācijas, tad deputāti to arī nenorādīs.
G. Kūtra ieskatā Latvijā situācija neesot ļoti kritiska, jo katrs, kas vēlas, tiekot saklausīts. Viņš atbalsta brīvprātīga reģistra izveidošanu, jo tas dotu iespēju savlaicīgāk piekļūt valsts sekretāru sanāksmēs izsludinātajiem normatīvo aktu projektiem.
"Lobists" nav lamuvārds
V. Krūmiņa norādīja, ka lobisms tiesu sistēmā ir tieši nediskutēta tēma. Tiesu darbā aktuāli atrisināt terminoloģijas jautājumu. Tāpat tiesai, skatot lietu, ir svarīgi saprast likuma patieso mērķi.
Vērtējot lobēšanu kopumā, V. Krūmiņa teic, ka sabiedrībā valdot pārliecība, ka parlaments un Ministru kabinets darbojas šauras grupas interesēs. Neuzticēšanos valsts varai veido daudzu elementu kopums, un slēptā lobēšana ir tikai viens no tiem.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieces I. Kažokas ieskatā mēs daudz ko varam mācīties no tā, kā strādā lobēšanas institūcijas Eiropas Savienībā.
I. Kažoka piekrita profesoram Bitontī, ka lobēšanas regulējums neatrisinās visas problēmas, bet tas ir labs sākums būtiskam progresam nākotnē. Līdzās normatīvajam regulējumam aktuāls ir arī politiskās ētikas jautājums. Partnerus, ar kuriem notikušas konsultācijas, likumprojekta anotācijā varot norādīt jau šodien. Tas ir viegli realizējams un ar lielu pievienoto vērtību.
"Iespēja uzticēties procesam vairo uzticēšanos rezultātam un samazina netaisnības sajūtu. "
Svarīgi ir nodrošināt iespēju izsekot tam, kā top likumprojekts, kā tas mainās, iepazīties ar dažādiem atzinumiem un uzzināt, kādas konsultācijas par to notikušas. Tiesību aktu projektu reģistrs, pie kura šobrīd norit darbs, ir atvērtās partnerības apņemšanās. Gaidāms, ka pēc diviem gadiem reģistrs jau varētu būt tiešsaistē.
F. Rajevska ieskatā Saeima ir kļuvusi noslēgtāka, lobisma process no tās ir aizgājis. Visa lēmumu pieņemšana notiek ārpus tās, tādēļ, viņaprāt, minētie motivatori par pieejamību nestrādās.
Par dzirdēto diskusijās iesaistījās gan Saeimas deputāti, gan ministriju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji.
I. Kažoka aicināja nebaidīties no vārda "lobētājs": "Tu esi lobētājs arī tad, ja nepārstāvi kādas konkrētas intereses, bet gan ideju valsts labā (piemēram, par partiju finansējumu, pašvaldību referendumiem u. c.)."
V. Kalniņš diskusijas beigās norādīja, ka Latvijā nav vajadzīgs smagnējs, apgrūtinošs regulējums. Nav vajadzības uztvert regulējumu kā liktenīgu, izšķirošu soli, kuru sperot tiek izšķirts valsts liktenis. Svarīgi ir veikt darbu soli pa solim, izmēģināt un pakāpeniski atrast racionālāko risinājumu. Iespējams, var sākt ar reģistru vai Saeimas komisijas sēžu dokumentēšanu. Iespējams, jāpārskata interešu konflikta novēršanas regulējums. V. Kalniņa ieskatā ar nelielām izmaiņām var novērst būtisku problēmu.
___________
Tiesiskās vides pilnveides komisiju Valsts prezidents izveidoja 2015. gada 23. septembrī ar mērķi sniegt atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un sekmēt demokrātisko tradīciju nostiprināšanu Latvijas Republikā.
Komisiju vada Dr. iur. Aivars Endziņš, komisijā darbojas Dr. soc. pol. Ivars Ijabs, Dr. iur. Anita Rodiņa, Dr. soc. pol. Valts Kalniņš un Dr. oec. Inga Vilka.
1 http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/2015_LobesanasAtklatibaLatvija.pdf
