Ar izmaiņām likumos veidos atklātāku lobēšanas tiesisko regulējumu

Vēlāk publiskajā telpā nonāk paskaidrojumi, ka konkrēto normu nepieciešamību pierādījušas kādas profesionālās nevalstiskās organizācijas vai, kopumā ņemot, sociālie partneri. Nesmukākos gadījumos domstarpībās nonākušie politiķi televizora ekrānā ķīvējas par to, kas ar ko runājis, žurnālisti varas gaiteņos tirpina biznesa vadītājus, no kura kabineta nākdami, uz kuru iedami, bet amatpersonas stāsta – par šādām vizītēm vai nu neko nezina, vai par kopīgiem vaļaspriekiem vien tērgājuši...

Ikvienam ir tiesības paust savas vēlmes

Nupat kā pārsteigums nācis Ekonomikas ministrijas noteikumu projekts par pretimnākšanu 25 ietekmīgiem biogāzes ražotājiem, nodrošinot nemainīgi augstu saražotās elektroenerģijas iepirkuma tarifu (tādējādi saglabājot līdzšinējo peļņu), kaut arī patlaban darbojas brīvā tirgus princips – "Latvenergo" elektrību iepērk par gāzes cenai piesaistītu tarifu, kas savukārt kopā ar naftas cenu nu ir ievērojami krities. Biogāzes asociācija bija vērsusies Zemkopības ministrijā un Ekonomikas ministrijā ar uzstājīgu prasību atrast kompensāciju, lai lielās biogāzes ražotāji - zemnieku saimniecības - neciestu no cenu pārmaiņām. Šāda iespēja ir atrasta, vismaz projekta veidā. Bet "Latvenergo" tomēr ir valsts uzņēmums, un iedzīvotājam, kam no atjaunojamo resursu ražotājiem pirktās enerģijas augstie tarifi "sit pa kabatu", principa dēļ interesē skaitļi un fakti – vai biogāzes komersantiem patiešām jau jākar ubaga tarba kaklā, vai tirgus diktētās cenas bēgums peļņas straumi vien netīkami pasusinājis.

Tas tikai viens piemērs lobija spēkam. Turklāt, ja aiz lobija neslēpjas kādas ēnas, savas tiesības un intereses aizstāvēt ir pilnīgi likumīgi. (Jaunais ekonomikas ministrs Alvils Ašeradens grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 18.02. gan atsaucis no turpmākas virzības izskatīšanā valdībā.)

"Jebkurā demokrātiskā valstī pilsoņiem ir tiesības sazināties ar saviem vēlētiem priekšstāvjiem."

"Jebkurā demokrātiskā valstī pilsoņiem ir tiesības sazināties ar saviem vēlētiem priekšstāvjiem un citām valsts amatpersonām, lai paustu savas intereses un vēlmes par valsts politiku un tās īstenošanu. Līdzīgas tiesības bauda arī pilsoņu veidotas organizācijas, kā arī uzņēmumi," pētījumā "Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju" raksta domnīcas "Providus" pētnieks Valts Kalniņš. "Eiropas līmenī šīs tiesības ir nostiprinātas Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā. Proti, ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants aizsargā lobētāju tiesības, jo informācijas un ideju izplatīšana, kā arī saņemšana ir nozīmīgākais leģitīmas lobēšanas elements."

Taču pētnieks arī norāda, ka Latvijas parlamentā lobēšana ir gandrīz neregulēta joma: "Grupas vai indivīdi, kas ir ieinteresēti konkrētā likumdošanas jautājumā, sadarbojas ar atsevišķiem deputātiem, ar kuriem viņiem ir neformālas saites un iepriekšēji kontakti. Šāda lobēšana var izpausties gan kā tikšanās ar deputātu Saeimā, gan kā deputāta uzaicināšana uz privātām viesībām, medībām vai citiem izklaides pasākumiem, gan kā kukuļošana un likumīga vai nelikumīga politisko partiju finansēšana.

Noraidītais likumprojekts: birokrātiskā sloga vai domstarpību dēļ?

Pētījums publicēts 2005.gadā, un kopš tā laika situācija lobēšanas laukā neko diži nav mainījusies. Ir gan vairāki likumi, kuros ir reglamentēta pieeja Saeimai, informācijas izpaušana no lēmumu pieņēmēju puses un normas par interešu konfliktu, taču nav vienotas bāzes, stingra uzstādījuma, kas nodrošinātu normatīvo aktu izstrādes procesa caurspīdīgumu.

Nevar gan apgalvot, ka centienu kaut ko darīt lietas labā nebūtu bijis. Starpinstitūciju apspriešanā MK 2012.gada jūnijā tika izsludināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātais (protams, piedaloties darba grupai un ar plašu sabiedrisko apspriešanu) Lobēšanas atklātības likuma projekts. Pēc vairāk nekā pusotra gada ilgas saskaņošanas tas nonāca līdz MK komitejai, bet tālāk netika.

Kā liecina 2014.gada 17.februāra sēdes protokols, tika nolemts – tā kā izstrādātā likumprojekta prasības dublē vairākas citas spēkā esošu likumu ("Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Iesniegumu likums, Informācijas atklātības likums) normas un rada papildu administratīvo slogu, kā arī neparedz jaunā regulējuma ievērošanas kontroles mehānismu, nevirzīt likumprojektu izskatīšanai MK sēdē, tātad – faktiski noraidīt.

Taču vienlaikus arī tika atzīts, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta lobēšanas definīcija un vienotas prasības šim procesam, tāpēc izvērtējama iespēja likumprojektā ietverto regulējumu iestrādāt spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Šo laikposmu atceroties, KNAB Politikas plānošanas nodaļas vadītājs Alvils Strīķeris LV portālam stāsta: "Lobēšanas atklātības likuma projektu noraidīja MK komisijā, jo netika panākta saskaņošana ar ieinteresētajām institūcijām – gan nevalstiskajām organizācijām, gan ministrijām. Tad MK uzdeva KNAB izstrādāt informatīvo ziņojumu par to, kā šīs normas būtu iespējams iestrādāt citos normatīvajos aktos." Uz šā ziņojumu pamata Ministru prezidente uzdeva KNAB strādāt šajā virzienā. Bet pēc Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pieņemtā galaziņojuma šis uzdevums tika atsaukts, jo ziņojumā norādīts, ka nepieciešams atsevišķs likums, norises skaidro A.Strīķeris. (Viņš uzsver, ka KNAB joprojām iepriekšējo likumprojektu uzskata par atbalstāmu, tas varētu būt pamats cita jauna likuma izstrādei.)

Valdības rīkojumam ir konkrēts spēks, parlamentāro izmeklēšanas komisiju priekšlikumiem – rekomendējošs raksturs, taču lobēšanas sistēmas regulējuma izstrāde iestrēga šajās viedokļu "šķērēs".

Būs grozījumi esošajos normatīvajos aktos

Parlamentārā izmeklēšanas komisija ar savu galaziņojumu nenoliedzami radījusi garaini, kas veicina vārīšanos citādi remdenajā lobēšanas regulējuma podiņā. Galaziņojuma 15.punktā "Par nepieciešamību ieviest lobisma tiesisko reglamentāciju" secināts - ar jaunā Būvniecības likuma izstrādi saistīto amatpersonu un būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvju paustie viedokļi, kā arī no komersantiem saņemtie ziedojumi komisijai liek secināt, ka šā likuma izstrādi ir ietekmējis ļoti spēcīgs būvnieku lobijs. Galaziņojumā uzsvērts - demokrātiskā un tiesiskā valstī lobēšana ir normāla un pat vēlama parādība, kas veicina normatīvo aktu kvalitatīvu izstrādi (gan ievērojot nosacījumu, ka lobētāju argumentācija tiek pienācīgi izvērtēta un nodrošināta lobēšanas procesa atklātība un lobētāju vienlīdzība). Pretējā gadījumā lobisms var negatīvi ietekmēt normatīvo aktu saturu, atspoguļojot šaurām grupām izdevīgus, bet sabiedrībai neizdevīgus noteikumus, kā tas, parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieskatā, izpaužas Būvniecības likumā.

Tādēļ komisija rekomendē: Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ir jāizstrādā un Saeimai jāpieņem Lobēšanas atklātības likums un jāsper pirmie soļi nevienlīdzīgas lobēšanas apkarošanā un likumdošanas caurskatāmības uzlabošanā. Būtu arī jāievieš publisks lobētāju reģistrs, kurā norādītu, kuri lobiji pārstāv kādas konkrētas organizācijas intereses. Lobētāju reģistrs kalpotu par atskaites punktu paskaidrojumu pieprasīšanai par likumprojektiem, kuri pieņemti pretēji Saeimas komisiju sēdēs nolemtajam un paredzamajam iznākumam. Lobisma tiesiskā regulējuma ieviešana arī pastiprinātu likumdevēja atbildību par pieņemtajiem normatīvo aktu grozījumiem.

Komisija savās prasībās nav vientuļa: noteikt skaidru lobēšanas un lobētāju definīciju, nodrošināt lobēšanas atklātumu un lobētāju līdztiesību aicina Starptautiskā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), par kuras dalībvalsti tik ļoti kārojam kļūt. Arī Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO), kam mūsu valsts pievienojusies 2000.gadā, savās rekomendācijās norāda uz caurspīdīguma trūkumu lobēšanas sistēmā, kas dod pamatu apgalvojumiem par pieaugošu privāto interešu ietekmi likumdošanas procesā Latvijā.

Nevis lobētāju, bet lobēšanas aktivitāšu reģistrs

Kā izkļūt no pašreizējā nulles punkta un kādu ceļu lobēšanas tiesiskā regulējuma izstrādē izvēlēties, 9.februārī sprieda Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija. Tā konceptuāli atbalstīja atklātāka lobēšanas procesa veidošanu (institucionalizēšanu) un, uzklausot pieaicināto atbildīgo institūciju pārstāvju viedokli, diezgan lielā vienprātībā nolēma, ka jaunu likumprojektu izstrādāt nav lietderīgi, izmaiņas iespējams ieviest jau esošajos normatīvajos aktos – tātad ir atjaunojama (turpināma) līdzšinējās darba grupas darbība.

Kā noprotams no A.Strīķera apakškomisijā sacītā, runa ir par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, paredzot noteikumu, ka komunikācija ar lobētājiem ir jāpublicē Saeimas mājaslapā, kā arī jānorāda priekšlikumu anotācijā. Nākamie ir Valsts pārvaldes iekārtas likums (lobēšanas definīcijas, pienākuma reģistrēt lobēšanas aktivitātes un lobēšanas aizliegumu iekļaušana) un likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (lobēšanas ierobežojumi), kā arī trīs MK noteikumi.

KNAB par progresu grozījumu sagatavošanā būs jāziņo līdz maija beigām.

Debatēs apakškomisijas sēdē daļēji izgaismojās lobēšanas procesa problemātika (kas īstenībā ir ļoti plaša un samezglota). Apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs cita starpā sacīja: "Svarīgākais ir atsevišķu deputātu vai komisiju saskarsmes ar lobiju rezultāta atspoguļošana. To, ka deputāts, ja tāda ir viņa pārliecība, ir tiesīgs pārstāvēt uzņēmumu, nevalstisko organizāciju, profesionālo asociāciju intereses, neviens neapšauba, bet ir svarīgi, lai visi pārējie 99 deputāti zinātu, uz kā pamata ir radies viņa priekšlikums."

Jautājuma centrā ir deputāta gatavība izpaust, kas ar viņu ir runājis par konkrētu likumprojektu. Saeimas kārtības rullī ir jāiestrādā prasība, ka vienmēr ir jāreģistrē visas pieaicinātās personas, kas piedalās komisiju sēdēs un protokolos jāatspoguļo viņu viedoklis. Parlamentā joprojām ir komisijas, kur tikai nosauc, ka personas ir runājušas, bet, ko teikušas, nav zināms, un tāpēc nav saprotams, kā tas ietekmējis deputātu balsojumu. Atsevišķi būs jāreglamentē deputātu saskarsme ar lobētājiem saistībā ar likumprojektu izstrādi, norādīja A.Loskutovs.

"Par progresu grozījumu sagatavošanā būs jāziņo līdz maija beigām."

Vairāku sanāksmes dalībnieku paustais sasaucās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāves Līgas Batalauskas sacīto: "Pati par sevi problēma droši vien nekad neizzudīs, bet ir jau zināmas konkrētas nianses, pie kurām jāstrādā. Ja atceramies, 2012.gada likumprojektā uzsvars bija uz lobētāju reģistrāciju. Kā liecina gan valsts, gan starptautisku institūciju pieredze (Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta piemērs), šādi reģistri nav efektīvi. Manuprāt, būtiskākais būtu atspoguļot tos procesus, kas notiek Saeimā starp lasījumiem attiecībā uz likumprojektiem."

Deputāti lēma – ir jāsāk ar konkrētu rīcību, un pirmām kārtām tiem vajadzētu būt grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Protams, paliek vēl lobēšanas problēma izpildvaras sektorā un pašvaldībās, kā arī skaidru robežu iezīmēšana starp sabiedrības līdzdalību un lobēšanas izpausmēm. Valsts kancelejas direktora konsultante Dita Erna Sīle uzsvēra: "Tiešām ir jānovelk ļoti skaidra līnija – kas ir sabiedrības līdzdalība un kas – lobēšana, it sevišķi sociāliem partneriem ir katram savs likums par pienākumu piedalīties valsts lēmumu pieņemšanā, līdz ar to tā viennozīmīgi nav lobēšana šādā aspektā, tāpat kā sabiedrības līdzdalības jautājumi."

Taču nekas nav jāsāk tukšā, neizpētītā vidē: ir gan attīstīto valstu gadu gados iedibināta pieredze, ir pētījumi. Latvijā, starp citu, gluži svaigs sabiedrības par atklātību "Delna" pērn publicētais - "Lobēšanas atklātība Latvijā" (kam interesē, var palasīties).

Tā nu pamazām iesim uz priekšu, kā ar zīda cimdiņiem čubinot jutīgo lobēšanas lauku. Kā sacīja apakškomisijas priekšsēdētājs: "Ņemot vērā ārkārtīgi grūto lobēšanas likumprojekta ceļu, varbūt labāk sākt ar tiesiskās tradīcijas nodibināšanu, ar grozījumiem vairākos normatīvajos aktos, un, kad sabiedrība apradīs ar domu, ka lobēšana nav korupcija (tas jau būtu pozitīvi), vēlāk jau varbūt varētu iet uz atsevišķu likumprojektu."