Desmit ceļu satiksmes kultūras baušļi

Aicina uz mijiedarbību un solidaritāti

CSDD veiktais pētījums rāda – 70% autovadītāju visvairāk kaitina tas, ka citi satiksmes dalībnieki nerāda pagriezienu. Citi atzīmējuši, ka traucē arī tas, ka aplī tiek braukts pa ārējo malu vai krustojumā pie zaļās gaismas netiek laicīgi uzsākta braukšana. Satiksmes ministrs Uldis Augulis, atklājot CSDD organizēto kampaņu, izteica cerību, ka tā ļaus satiksmes dalībniekiem paskatīties vienam uz otru un rosinās censties ievērot tādas lietas, kuras ikdienā varbūt aizmirstas, – parādīt laicīgi pagriezienu, pagaidīt sekundi un palaist citus satiksmes dalībniekus, kuri mēģina izbraukt uz ceļa. Ministrs atgādināja, ka uz ceļiem vēl joprojām brīžiem veidojas diezgan bīstamas situācijas, kuras rada gan lēkāšana pa joslām, gan ātruma neievērošana. Saistībā ar kampaņu viņš pauda: "Visas šīs lietas uzlabo kultūru, kas padara satiksmi arvien drošāku, lai mums nebūtu nelaimes gadījumu ar nelāgām sekām."

"Izvērtējot apdrošināšanas gadījumus, redzam, ka nereti auto īpašnieki paši atzīst, ka negadījums noticis, jo autovadītājs cerējis un paļāvies uz to, ka otrs vadītājs dos ceļu, ievērojot pieklājības principus vai tā saucamos nerakstītos likumus," kampaņai "Par labām attiecībām" veltītajos materiālos norādījis apdrošināšanas sabiedrības ERGO Transportlīdzekļu apdrošināšanas nodaļas vadītājs Aldis Eņģelis. "Neuzmanīga rīcība, tostarp nepārliecināšanās par ceļa došanu, ir viens no biežākajiem KASKO negadījumu iemesliem – vidēji ik mēnesi saņemam apmēram 50 šādu atlīdzības pieteikumu." Valsts policijas apkopotie dati rāda, ka 32% autovadītāju atzīst – ceļu satiksmes negadījuma cēlonis bijis neuzmanība. Savukārt 11% domājuši par citām lietām, bet 6% gadījumu nelaime notikusi stresa dēļ. "Radīsim mijiedarbību, solidaritāti ceļu satiksmē, un pilnīgi noteikti rezultāts būs redzams arī statistikā," aicināja Jānis Golubevs.

Desmit atraktīvas ceļa zīmes

Ceļu satiksmes kultūras veicināšanas kampaņai izstrādātās košās un asprātīgās ceļa zīmes, atsaucoties uz līdzībām ar sadzīvi, atgādina par desmit pieklājības likumiem:

• dodam ceļu tiem, kas tuvojas pa ieskriešanās joslu;
• aplī pārkārtojamies uz iekšējo joslu, lai arī citi var iebraukt;
• palaižam tos, kuri gaida izbrauktuvēs un sānceļos;
• atstājam drošu telpu velobraucējiem;
• pie šķēršļiem un ceļu sašaurinājumiem izmantojam rāvējslēdzēja principu;
• autobusiem un smagajiem atvēlam vairāk vietas un laika bremzēšanai;
• nemētājamies pa joslām un nespraucamies priekšā;
• saziņai izmantojam acu kontaktu un žestus – lieki netaurējam;
• vienmēr ieslēdzam pagrieziena signālu, turklāt savlaicīgi;
• uzmanām savas un neslēpjamies citu aklajās zonās.

Kampaņai veltītajā preses konferencē nerakstītos satiksmes kultūras likumus prezentēja desmit sabiedrībā zināmi cilvēki. "Solidaritāte un empātija ir lietas, ar kurām mēs sadzīvē varam risināt ļoti daudz un dažādas problēmas, tāpēc nebūsim egoisti uz ceļa un palaidīsim citus iekļauties satiksmes vienmērīgajā plūsmā. Ir taču patīkami palaist kādu un saņemt pretī "paldies"," atgādināja J. Golubevs, stāstot par likumu "Dari to, ko sagaidi no citiem!".

"Nebāz otru zem tupeles!" – tā skan Latvijas Riteņbraucēju apvienības pārstāvja un velo eksperta Māra Jonova pārstāvētais aicinājums ievērot drošu distanci, apbraucot velosipēdistus. "Ja nepatīk riteņbraucēji, turieties no viņiem pa gabalu, un visiem būs labāk," viņš jokoja un izteica cerību, ka, iespējams, kādreiz šis nerakstītais likums tomēr tiks iekļauts Ceļu satiksmes noteikumos.

Savukārt modes māksliniece Indra Salceviča kampaņas atklāšanā kļuva par rāvējslēdzēja likuma vēstnesi un vērsa uzmanību uz tā paralēlēm ar ikdienu: "Apģērbā rāvējslēdzēja mērķis ir ekonomēt laiku. Tāpat ir arī uz ceļa. Ja mēs ievērojam rāvējslēdzēja principu, mēs cienām viens otra laiku."

Apkopoto kultūras normu skaidrošanā piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis, olimpiete Ineta Radeviča, acu ķirurgs Fēlikss Lūkins, aktieris Rihards Lepers, autosportists Jānis Baumanis, invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis un Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.