AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
14. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ceļu satiksme
1
1

Ceļu satiksmes drošība: melnie punkti un sacensības gars

Latvijas Universitātes profesora sociālajā psiholoģijā Ivara Austera veiktais pētījums liecina, ka šoferi brauc ātrāk pie vidējas intensitātes satiksmes un ātruma izvēli ietekmē sacensības gars.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Runājot par ceļu satiksmes drošību, aizvien vairāk tiek minēts, ka būtiska nozīme šajā jomā ir “cilvēciskajam faktoram”. “Mums piemīt tendence nenovērtēt situāciju,” “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) rīkotajā diskusijā par satiksmes drošību vēlreiz uzsvēra Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Cik lielā mērā satiksmes drošība ir pašu autovadītāju rokās, un cik daudz nosaka sakārtota infrastruktūra?
īsumā
  • Atlīdzības, kas saistītas ar nesakārtotas ceļu infrastruktūras radītiem bojājumiem, veido 1–2% no visām apdrošinātāju veiktajām KASKO izmaksām.
  • Problēmas sagādā nepieciešamība negadījumu, kas tieši saistīts ar nesakārtotu infrastruktūru, rūpīgi un skaidri fiksēt, lai pēc tam būtu iespēja vērsties ar sūdzībām arī pie ceļu uzturētāja.
  • "Latvijas Valsts ceļu" sagatavotajā jaunajā melno punktu kartē par periodu no 2014. līdz 2016. gadam atzīmēti 99 melnie punkti.
  • Satiksmes drošības ziņā būtiska loma ir autovadītāja izvēlētajam braukšanas ātrumam, pat nelielām tā izmaiņām. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu braukšanas ātruma palēnināšana par 2,2 km/h samazina satiksmes negadījumu risku par 5–10%.
  • Salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijā uz ceļiem trīsreiz vairāk aizturēti pārgalvīgie braucēji, kuri pārsniedz ātrumu vairāk nekā par 50 km/h.

Pusmiljons eiro gadā

"Ir tādas vispārzināmas patiesības – tad, kad ceļš ir bedrains, autovadītājs novērš uzmanību no satiksmes, daudzos gadījumos apbrauc bedres, bremzē, ļaunākajā gadījumā rodas satiksmes negadījumi," "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) rīkotajā diskusijā atzīmēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics. Viņa pārstāvētās organizācijas apkopotie dati par KASKO apdrošināšanu liecina – atlīdzības, kas saistītas ar nesakārtotas ceļu infrastruktūras radītiem bojājumiem, veido 1–2% no visām apdrošinātāju veiktajām KASKO izmaksām. Pieteikumu skaits mēdzot pieaugt pēc spēcīgām lietusgāzēm, atkušņa un ziemā, kad uz ceļiem ir melnais ledus. "Diezgan bieži ir vadītāji, kuri iebrauc atvērtās lūkās," vēl vienu tipisku automašīnu bojājumu avotu izcēla apdrošinātāju pārstāvis. Gada laikā tiekot saņemti apmēram 1000 pieteikumi par problēmām, kuras radījusi nesakārtota infrastruktūra. Viena atlīdzības pieteikuma vidējais apjoms naudas vērtībā ir 300–400 eiro. Lielākoties autovadītāji piesakot vieglus tehniskos bojājumus – pārsistas riepas un bojātus diskus, nopietnas problēmas esot retākas.

"Bedres apdrošinātājiem izmaksā apmēram pusmiljonu gadā, un tas nav pārāk daudz. Taču, kā redzam, mašīnas paliek aizvien dārgākas un, ja situācija neuzlabosies, izmaksas pieaugs," situāciju skaidroja J. Stengrevics. Tomēr pilnvērtīgi spriest par ceļu stāvokļa izraisīto negadījumu daudzumu pēc KASKO datiem vien nav iespējams. Daudzi gadījumi līdz apdrošinātājiem nemaz nenonāk, jo KASKO apdrošināšana nav obligāta un, pat ja tā ir iegādāta, auto īpašnieks var nolemt, ka bojājumi ir tik nelieli, ka pieteikt tos nav vērts. Turklāt problēmas sagādājot arī nepieciešamība negadījumu rūpīgi un pietiekami skaidri fiksēt, lai pēc tam būtu iespēja vērsties ar sūdzību arī pie ceļu uzturētāja. "Ir gadījumi, kad atlīdzību izdodas saņemt labprātīgi, ir, kad jāiet uz tiesu," komentēja J. Stengrevics. Datu par to, cik bieži saņemta kompensācija no uzturētājiem, nav.

Intensīvāka satiksme - vairāk melno punktu

"Latvijas Valsts ceļu" sagatavotajā jaunajā melno punktu kartē par periodu no 2014. Līdz 2016. gadam atzīmēti 99 melnie punkti. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu no 2011. līdz 2013. gadam, no kartes izzudusi 41 bīstamā vieta, savukārt 12 punktos jau otro trīsgades periodu pēc kārtas notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns norādīja, ka šos ilggadējos melnos posmus plānots izvērtēt, lai noskaidrotu, kas attiecīgajās vietās varētu apdraudēt satiksmes drošību. Vienlaicīgi viņš vērsa uzmanību uz faktu, ka ne vienmēr melno punktu izzušana ir bijusi LVC aktīvas rīcības nopelns: "Ar to es gribu teikt, ka daļa no negadījumiem ir vienkārši sagadīšanās vai cilvēciskais faktors."

"Vairāk punktu ir tieši ap Rīgu, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Ja salīdzina ar iepriekšējo karti, varbūt mazāk negadījumu bija uz autoceļa A2 – Vidzemes šosejas, bet, manuprāt, tas ir saistīts ar to, ka tur bija rekonstrukcijas darbi un lielā satiksmes intensitāte tika diezgan bieži pārslēgta no vienas puses uz otru, uz divām joslām, līdz ar to bija biežas izmaiņas," secinājumos dalījās M. Zaļaiskalns. "Otra vājā vieta ir zināma sen – tas ir "Via Baltica" posms no Rīgas līdz Ķekavai, parasts divjoslu ceļš ar vienu no lielākajām satiksmes intensitātēm, turklāt tur ir ļoti daudz nobrauktuvju uz apdzīvojamiem rajoniem. Šajā gadījumā ļoti ceram, ka situāciju palīdzēs atrisināt Ķekavas apvedceļš, līdz ar to šo pamatceļu varētu dekvalificēt no galvenā uz vietējās nozīmes, samazināt ātrumu."

Ātruma samazināšana ir viens no trīs M. Zaļaiskalna minētajiem risinājumiem satiksmes drošības uzlabošanai melnajos punktos:

  • satiksmes organizācijas izmaiņas;
  • ātruma kontroles ieviešana / fotoradari;
  • attiecīgā ceļa posma rekonstrukcija.

"Reizēm pietiek salikt kaut kādas ceļazīmes, samazināt ātrumu, aizliegt apdzīšanu, kādus krustojumus pārmainīt, un tas jautājumu atrisina," stāstīja LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes vadītājs, minot, ka ne vienmēr drošības uzlabošanai nepieciešama attiecīgā ceļa posma rekonstrukcija, kas ir dārgākais risinājums.

Būtiskas pat nelielas ātruma izmaiņas

Tam, ka satiksmes drošības ziņā būtiska loma ir autovadītāja izvēlētajam braukšanas ātrumam, piekrīt arī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: "Jo lielāks ātrums, jo negadījumu sekas var būt bēdīgākas." Valsts policijas apkopotie dati rādot, ka situācija uz ceļiem šobrīd stabilizējas un varot novērot pat pozitīvas tendences. "Mēs paliekam disciplinētāki, cietušo un bojāgājušo skaits arī ir samazinājies salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Fotoradari, tautā mīlētās netrafaretās automašīnas dod rezultātu." N. Krapsis norādīja, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu trīsreiz vairāk aizturēti pārgalvīgie braucēji, kuri pārsniedz ātrumu vairāk nekā par 50 km/h. Par šādu pārkāpumu autovadītāja tiesības tiek atņemtas, un steidzīgo uz ceļiem kļūstot mazāk.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu braukšanas ātruma palēnināšana par 2,2 km/h samazina satiksmes negadījumu risku par 5–10%. Latvijas Universitātes profesora sociālajā psiholoģijā Ivara Austera veiktais pētījums liecina, ka cilvēki brauc ātrāk, sacensību gara vadīti. Viņš ar kolēģiem analizējis datus no četrām LVC mērījumu vietām, uzmanību pievēršot pa attiecīgo ceļa posmu braucošo automašīnu vidējam ātrumam, laika apstākļiem un satiksmes intensitātei. Izpētes rezultāti rāda – ja auto intensitāte ir lielāka par 5000 transportlīdzekļiem dienā, tikai 44,4% pārsniedz ātrumu un brauc ātrāk par 90 km/h, bet, ja satiksmes intensitāte ir mazāka, tad to dara 82,3%.

I. Austers komentē, ka šo vidējas intensitātes satiksmē uzplaukušo sacensību garu nevar iznīdēt. Tomēr to var ietekmēt ar sociālā aspekta palīdzību – rāda pētnieku veiktais eksperiments. Tā gaitā uz Liepājas un Ventspils šosejām tika izvietotas un savstarpēji mainītas divas zīmes. Vienā no tām bija attēlotas acis, otrā – trīs tulpes. "Pētījumi liecina – ja kritiskā situācijā, kad var pārkāpt noteikumus – rīkoties pretēji ētikas normām, nerīkoties saskaņā ar veselo saprātu –, cilvēkam noliek priekšā acu attēlu, viņam rodas priekšstats, ka viņu vēro un viņš bieži kļūst labāks. Mēs gribējām to pārbaudīt uz Latvijas ceļiem," skaidroja Austers. Iegūtie dati rāda – ja zīmes uz ceļa nav vispār, vidējais braukšanas ātrums bijis 96,53 km/h, faktiski tāds pats arī tad, ja uz ceļa atradusies zīme ar puķēm, bet acu gadījumā ātrums samazinājies par jau minētajiem 2,2 km/h. "Sajūta, ka kāds varētu redzēt, ka dari ko sliktu, strādā kā ļoti spēcīgs motivators," norādīja LU profesors.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS