NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
06. novembrī, 2015
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tava drošība
2
2

Meža dzīvnieki pilsētā

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pilsētas vidē meža dzīvnieki sajūtas neapdraudēti, jo pilsētā medīt ir aizliegts.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Meža dzīvnieku parādīšanās pilsētās nav nekāds retums. Kāds pilsētā iemaldās, bet ir arī tādi, kas tajā dzīvo patstāvīgi, piemēram, Rīgas pilsētas kanāla bebri. Pirms kāda laika šie neparastie „rīdzinieki” izpelnījās sabiedrības uzmanību, apskādējot kokus kanāla krastos, bet šobrīd bebrs kļuvis par sava veida pilsētas simbolu. Vislielāko ažiotāžu šovasar izraisījušas Rīgas mežacūkas, kas ik pa laikam ar savu klātbūtni pārsteidz pilsētniekus.
Uz savvaļas dzīvnieku klātbūtni pilsētā var raudzīties dažādi. Ja meža dzīvnieki sastopami pilsētā, tas nozīmē, ka vide ir pietiekami zaļa, bet tai pašā laikā jāņem vērā, ka dzīvnieki var radīt būtisku kaitējumu, apdraudot gan cilvēku, gan tā īpašumu. Raugoties plašāk, mežacūku klātbūtne Rīgā pilsētai var radīt ekonomiskus zaudējumus, jo, piemēram, konstatējot Āfrikas cūku mēri pilsētas tuvumā, tiks apdraudēts eksports caur Rīgas ostu.
īsumā
  • Savvaļas dzīvnieku klātbūtne pilsētā nav nekas neparasts; mežacūkas iemaldās ne tikai Rīgā, bet arī citās Eiropas pilsētās.
  • Meža dzīvnieku klātesamība pilsētā nozīmē, ka Rīga ir zaļa pilsēta un dzīvnieki šeit var atrast sev piemērotu vietu dzīvošanai.
  • Meža dzīvnieki adaptējas dzīvei pilsētā.
  • Āfrikas cūku mērim parādoties tiešā Rīgas tuvumā, var tikt apdraudēts dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu.

Mežs ienāk pilsētā

Savvaļas dzīvnieku klātbūtne pilsētās nav nekas neparasts. Piemēram, mežacūkas ir diezgan biežas viešņas arī citās Eiropas pilsētās, ne tikai Rīgā. Turklāt, lai cik tas nešķistu pārsteidzoši, tieši mežacūka ir viens no tipiskākajiem meža dzīvniekiem, kuru var sastapt pilsētā, norāda Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš. Protams, citās valstīs pilsētniekiem nākas sastapties arī ar bīstamākiem dzīvniekiem, piemēram, Rumānijā kādreiz var satikt pa pilsētas ielām klīstošus lāčus, kuru populācija konkrētajā reģionā ir diezgan liela.

Kā norāda Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Sandra Pastare, galvaspilsētā ik pa laikam iemaldās dažādu sugu dzīvnieki. Tas notiek, gan dzīvniekiem meklējot pārtiku, gan iemaldoties nejauši. Ir savvaļas dzīvnieki, kas Rīgā mitinās pastāvīgi, piemēram, bebru ģimene Pilsētas kanālā, tāpat ir arī liecības par ūpjiem, kas Vecrīgā mēdz ielidot, lai savai maltītei noķertu kādu pilsētas balodi. Tāpat vērīgākie pilsētnieki var ieraudzīt lapsas, par pilsētā sastopamajiem dzīvniekiem stāsta S.Pastare. Meža dzīvnieku klātesamība pilsētā nozīmē tikai to, ka Rīga ir zaļa pilsēta un dzīvnieki šeit var atrast sev piemērotu vietu dzīvošanai, kā arī sagādāt sev iztiku.

Pilsētā klīstošās lapsas, mežacūkas un citi savvaļas dzīvnieki ir adaptējušies pilsētas vidē, piemēram, mežacūkas ir kļuvušas drošākas un nebaidās no suņiem. Kā norāda pētnieks un dzīvnieku pazinējs J.Ozoliņš, meža dzīvnieku nākšanu uz Rīgu veicina šeit viegli pieejamā barība – ir gan parki, zaļās zonas u.tml. Arī intensīvā Pierīgas apbūve samazina neskartās dabas teritorijas un dzīvnieki ir spiesti meklēt jaunas uzturēšanās vietas, iemaldoties pilsētā. Pilsētas vide dzīvniekiem ir sava veida patvērums, un šeit tie jūtas neapdraudēti, jo pilsētās medīt ir aizliegts.

Šogad rīdzinieki ziņojuši par teju 20 sastaptām dzīvnieku sugām, starp tiem ir vāveres, stirnas, aļņi, eži un lapsas. Nepieciešamības gadījumā savvaļas dzīvniekus, par kuriem ziņo pilsētnieki, nogādā veterinārajā klīnikā. Kopumā šogad tajā paviesojies 561 dzīvnieks. Savukārt biedrība "Pierīgas mednieku klubs" ir izķērusi un nogādājusi ārpus pilsētas mežā 46 mežacūkas, informē Rīgas domē. Pētnieks J.Ozoliņš secina, ka arī turpmāk pilsētniekiem jārēķinās ar meža dzīvnieku klātbūtni pilsētās.

Mežacūkas var apdraudēt eksportu caur Rīgas ostu

Mežacūku lielā populācija veicina Āfrikas cūku mēra izplatīšanos Latvijā, kas cilvēkam nav bīstams, bet ir iznīcinošs cūkkopības nozarei. Ar mēri slimo tikai cūku dzimtas dzīvnieki – mājas cūkas un mežacūkas.

Infekcijas slimība ir bīstama, jo cūkas ar to var inficēties arī bez tieša kontakta ar slimo dzīvnieku, piemēram, mežacūkai pārtikas atkritumos uzrokot un apēdot ar mēri inficēta dzīvnieka paliekas. Vīruss izplatās arī ar transportlīdzekļu palīdzību un to uz mājām var atnest arī pēc pastaigas mežā, tādēļ īpaši svarīgi stingri ievērot biodrošības pasākumus.

Speciālisti par Āfrikas cūku mēra izplatīšanos izsakās diezgan skaudri. "Ja mežacūku populācija netiks ievērojami samazināta, agrāk vai vēlāk mēris pārņems visu Latvijas teritoriju, tostarp Rīgu," norāda Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

"Pilsētās dzīvnieki iemaldās pārtikas meklējumos."

Atbildīgā dienesta ieskatā, slimības izplatīšanās tempu var mazināt, stingri ievērojot biodrošības prasības visa veida cūku novietnēs un saimniecībās. Otrs, būtiski samazinot mežacūku skaitu. Pārtikas un veterinārais dienests ir aicinājis pašvaldību vadītājus izskatīt iespēju stimulēt mežacūku medību procesu, izmantojot pašvaldību medību koordinācijas komisijām Medību likumā deleģētās tiesības paplašināt teritorijas, kur var notikt medības, skaidro I.Meistere.

Āfrikas cūku mērim parādoties tiešā galvaspilsētas tuvumā, var tikt apdraudēts dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu. "Ja Āfrikas cūku mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas ar Āfrikas cūku mēri slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts.

PVD bija jāsniedz garantijas Baltkrievijai, ka Rīga šajā teritorijā neietilpst. Nav izslēgts, ka šādas garantijas pieprasa arī citas trešās valstis," par iespējamo bīstamo situāciju skaidro PVD pārstāve. Rīgas pašvaldība šos riskus apzinās, un to mazināšanai izvēlētā metode ir izķert pilsētā savairojušās mežacūkas.

No izbīļa līdz uzrakņātam dārziņam

Līdz šim Rīgā nav konstatēti meža dzīvnieku uzbrukumi cilvēkiem, bet ir ziņas, ka nokaitināta mežacūka ir uzbrukusi sunim. Savvaļas dzīvnieku radītie postījumi ir ekonomiska rakstura – mežacūkas ilgstoši izrakņā dārziņus, zālājus, piemājas teritoriju. Arī automašīnas sadursme ar lielāka izmēra meža dzīvnieku transportlīdzeklim var radīt nopietnu skādi. Kā liecina pilsētas iedzīvotāju veiktās aptaujas, pārsvarā rīdziniekiem gan nav iebildumu pret mežacūku klātbūtni pilsētā.

Protams, sastopot lielāku meža zvēru, var piedzīvot pamatīgu izbīli. Šādas nepatīkamas satikšanās gadījumā eksperti iesaka dzīvniekam netuvoties, darīt zināmu savu klātbūtni, bet to neizprovocēt. Svarīgi ir zināt, ka, sajūtot cilvēka klātbūtni, dzīvnieks pats centīsies izvairīties no tikšanās.

Medīt pilsētā nedrīkst

Sabiedrībā izskanējuši dažādi viedokļi, ko darīt ar Rīgā ieklīdušajām mežacūkām. Daudzi iedzīvotāji arī neuzskata par lietderīgu dzīvnieku izvešanu ārpus pilsētas teritorijas un palaišanu brīvībā, jo nekas dzīvniekam netraucē atgriezties pilsētā. Tieši šādā veidā šobrīd cenšas atbrīvoties no galvaspilsētas mežacūkām. Lēmumu par šādas metodes pielietošanu pieņēmusi Rīgas domes Medību koordinācijas komisija, un, kā norāda domes pārstāve, citi lēmumi par darbībām ar mežacūkām vēl nav pieņemti, tādēļ tiek turpināta līdzšinējā kārtība.

"Rīdzinieki ziņojuši par teju 20 sastaptajām meža dzīvnieku sugām."

Efektīvākais un tajā pašā laikā arī nežēlīgākais risinājums, raugoties kontekstā ar Āfrikas cūku mēra riskiem, būtu dzīvniekus izšaut. Tomēr Rīgas gadījumā tas nav iespējams, jo Medību likums liedz medīt pilsētās.

Saņemot informāciju no rīdziniekiem par mežacūku viesošanos pilsētā, tiek informēti biedrības "Pierīgas mednieku klubs" mednieki, ar kuriem Rīgas dome ir noslēgusi līgumu par zvēru izķeršanu un pārvietošanu ārpus pilsētas, skaidro Rīgas domes pārstāve.

J.Ozoliņš vērš uzmanību uz to, ka pašvaldības un to atbildīgie dienesti principā nav gatavi situācijām, kad pilsētās parādās meža dzīvnieki. Šādu neikdienišķu situāciju risināšanai, pētnieka ieskatā, būtu nepieciešama profesionāla komanda, kas spētu adekvāti rīkoties un nekrist liekā panikā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI