Līdzīga situācija ir izveidojusies arī ar patvēruma meklētājiem no Sīrijas, Irākas un citām šī reģiona valstīm: zināms, ka kopumā mums nāksies uzņemt vairāk nekā 750 bēgļu, taču, vai viņi ieradīsies un kad, nav īsti zināms, jo, piemēram, daudzi jau ir nobijušies no Somijas klimata un bāru neesamības, izvēloties Zviedrijas dienvidus. Turklāt ir zināms, ka neviens netiks spiests doties uz kādu noteiktu Eiropas valsti. Bēgļu uzņemšanas jautājums nu jau vairākus mēnešus atrodas arī Latvijas sabiedrības diskusiju priekšplānā. Par to ir izteikušies gan politiķi, gan garīdzniecība, gan pašvaldību pārstāvji un daudzi citi, gan domājuši ikkatrs no mums.
Jāizvairās no populisma
Valdība konceptuāli ir pieņēmusi rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Tomēr tā vēl nav vienojusies nedz par finansējumu šā plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Paredzēts, ka šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.
"Neapšaubāms ir fakts, ka esošā sistēma ir jāpārveido, jāpapildina un jānostiprina", Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības rīkotajā ekspertu diskusijā "Migrācijas izaicinājumi Latvijai un Eiropai" sacīja bijušais EK komisārs Andris Piebalgs. "Tas prasa lielāku finansējumu, jo daudzas šajā plānā paredzētās sistēmas sastāvdaļas jāveido no jauna. Taču mainās diskusijas līmenis: no administratīvā tas pārvietojas uz politisko līmeni. Kā zināms, tehnokrāti sagatavo šādu ziņojumu, bet politiķi var uzdot daudzus jautājumus. Politizēta ir arī diskusija, kas ir atbildīgi par bēgļu uzņemšanu. Daudzi uzskata - viņus uzņem Eiropa. Taču arī mēs esam Eiropas daļa."
A.Piebalgs uzsvēra, ka Latvijai nav pieredzes lielāka skaita bēgļu uzņemšanā. "Jāņem arī vērā apstāklis, ka patvēruma tīkotāju, kas nelegāli šķērso Latvijas austrumu robežu, iespējams, drīz būs tikpat daudz, cik valsts gatavojas uzņemt no Tuvējiem Austrumiem. Ja caur šīs tendences prizmu raugāmies uz nākamo gadu, nākas secināt, ka turpmāk mums galvenokārt būs darīšana tieši ar šīs kategorijas citvalstniekiem."
Bēgļu integrācija jāveido uz Latvijas iedzīvotāju vērtību bāzes
Bēgļu integrācija Latvijas sabiedrībā ir jāveido uz mūsu tautas vērtību bāzes, ir pārliecināts bijušais EK komisārs. "Tas, ka šiem cilvēkiem nāksies apgūt latviešu valodu, ir pats par sevi saprotams. Tāpēc tas godīgi ir jāpasaka patvēruma meklētājiem. Šāda integrācija var notikt tikai uz latviešu valodas un vērtību, kā arī uz mūsu likumu bāzes.
Tajā pašā laikā mēs nevaram nevienu piespiest doties virzienā uz Latviju. Es ceru, ka bēgļi tomēr apmetīsies Latvijā, jo pretējā gadījumā mēs saņemtu nopēlumu – jūs esat izveidojuši tādu sistēmu, kas viņus atbaida!"
Taču patvēruma meklētāju problēma ir sarežģītāka, nekā mēs domājam, brīdināja A.Piebalgs. Šiem cilvēkiem diemžēl nav iespējas pieteikties uz ES valstu kvotām, vēl atrodoties ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām.
Tajā pašā laikā ES jāatsijā tā dēvētie ekonomiskie bēgļi. Piemēram, Vācijas valdība ir pieņēmusi normatīvo aktu paketi, kas stāsies spēkā šā gada 1.novembrī. Tā paredz virkni pasākumu lietu ātrākai izskatīšanai, ekonomisko bēgļu ātrākai repatriācijai uz mājām un citas darbības, kas vērstas uz bēgļu straumes mazināšanu.
"Daudzi bēgļi jau ir nobijušies no Somijas klimata un bāru neesamības."
Šā gada ES aprīļa patvēruma pieprasījumu statistika liecina, ka 5% no šiem cilvēkiem ir sīrieši, ap 10% - afrikāņu, bet apmēram pusi no migrantiem veido Balkānu tautu pārstāvji. Pie tam viņiem visiem ir vienādas tiesības. Šie cilvēki no Albānijas, Serbijas vai Kosovas faktiski izmēģina laimi – paveiksies vai arī nāksies atgriezties mājās.
"Tas ir normāls process, ka sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā ir duāla – vieni ir par, citi – pret," vērtēja Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs. "Mani uzmanīgu dara apstāklis, ka daļai cilvēku, kuri uzstājas pret bēgļu uzņemšanu, ir savas politiskās intereses, lai sev piesaistītu daļu neapmierināto iedzīvotāju. Uzskatu, ka tas nav godīgi.
Bēgļu krīze ir liels izaicinājums mūsu sabiedrībai kopumā. Mūsu pienākums ir būt atvērtiem, bet gudriem, jo iespējami dažādi riski. Tāpēc jāpēta šo cilvēku motivācija, vai viņi būs gatavi pieņemt mūsu noteikumus."
Līdzīgi kā iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē diskusijā par bēgļu jautājumu minēja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, arī katoļu arhibīskaps uzsvēra, ka kristietība šobrīd ir visvairāk vajātā reliģija pasaulē. Piemēram, 2003.gadā Irākā bija 1,5 miljoni kristiešu. Šobrīd viņu skaits šajā reģionā ir samazinājies par vienu miljonu. No tiem desmitiem tūkstošu kristiešu bēgļu gaitās ir devušies, nespējot paņemt līdzi pat nepieciešamākās mantas.
Uzņemot Latvijā kristiešus, rastos iespēja samazināt iespējamos radikalizācijas un terora riskus.
Zviedrijai pieredze bēgļu uzņemšanā
"Šāda situācija ir izveidojusies pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara," skaidroja Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms. "Mūsu valsts ir iestājusies pret obligātajām bēgļu uzņemšanas kvotām, jo esam uzņēmuši jau lielu skaitu bēgļu. Zviedrijas pieredze gan neapliecina, ka salīdzinājumā ar citu ticību pārstāvjiem Tuvo Austrumu kristiešus jaunajās mītnes valstīs adaptēt ir vieglāk.
Zviedrija bēgļus ir uzņēmusi kopš pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem. Pirmais vilnis bija 70 tūkstoši Somijas bērnu, kurus pārveda uz audžuģimenēm somu–padomju kara laikā. Mūsu valsts uzņēma arī 40 tūkstošus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bēgļu, kas šķērsoja Baltijas jūru Otrā pasaules kara beigās. Jāuzsver, ka viņi viegli adaptējās mūsu sabiedrībā. Līdzīgi esam uzņēmuši vjetnamiešus, Bosnijas musulmaņus, kurdus un citu tautu pārstāvjus."
Vēstnieks pastāstīja, ka Zviedrijā šobrīd ir reģistrēts pāri par simts tūkstošiem personu, kuras gaida patvēruma meklētāja statusa piešķiršanas procedūru, un tas ir savdabīgs rekords.
"Tā nav šo cilvēku vaina, ka viņi ir dzimuši Sīrijā, kuru kara rezultātā ir atstājuši piecdesmit procentu iedzīvotāju," sacīja H.Landerholms. "Mums ir jāmēģina risināt šo situāciju, cik vien labi spējam, taču rīkojoties pragmatiski. Ieplūstot Zviedrijā jauniem cilvēkiem, mums ir izdevies attīstīt ekonomiku, pēdējo desmit gadu laikā mūsu dzīves standarts ir audzis divas reizes.
"Mums jābūt gataviem uz saviem noteikumiem uzņemt jaunus kaimiņus."
Uzkrātā pieredze liecina, ka jaunatbraucējiem neatliekami ir jāmāca jaunās mītnes zemes valoda un viņi ir jāiesaista darba tirgū. Vieglāk jaunajā situācijā adaptējas ļaudis ar augstu izglītības līmeni."
Zviedrijas sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi bēgļu jautājumā, tāpat ir dažādi spēki, kas cenšas gūt atbalstu, vairojot aizdomas pret bēgļiem. Tajā pašā laikā nevajadzētu slēpt problēmas, kas ir saistītas ar integrācijas procesiem, uzskata vēstnieks.
Kā liecina šīs valsts pieredze, bēgļus vajadzētu izvietot nevis kompakti, bet izkliedējot pa visu valsts teritoriju.
Līdzīgu viedokli izteica arī Z.Stankevičs: "Ļoti svarīgi būtu šos bēgļus sadalīt pa novadiem un nepieļaut tā dēvēto "Chine Town" veidošanos. Šajā gadījumā vērā būtu ņemama Igaunijas pieredze, kas paredz iepriekšēju dzīvesvietas, skolas un darba meklēšanu. Uzņemot bēgļus, arhibīskaps-metropolīts aicina draudzēm būt atvērtām un palīdzēt šiem cilvēkiem.
Arī Latvijai ir laba, kaut neliela pieredze
Pirms desmit gadiem Latvijā ar kādu no kravas kuģiem nelegāli ieceļoja septiņi jauni somālieši no vienas cilts. Trīs no viņiem bija nepilngadīgi - divi brāļi Nasīrs un Huseins un māsa Azīza. Viņiem patvērumu sniedza mācītājs Juris Cālītis, kas vada biedrību ''Zvannieku mājas'', un uzņēmās aizbildniecību pār mazajiem imigrantiem.
Pirmos sešus mēnešus visi septiņi somālieši dzīvoja ''Zvanniekos'', bet vēlāk četri pieaugušie ieceļotāji nolēma doties uz Rīgu, lai atrastu darbu. Visi somālieši ir iemācījušies latviešu valodu un integrējušies Latvijas sabiedrībā.
Jaunākā no nepilngadīgo trijotnes Azīza Skujenē pabeidza pamatskolu un vidusskolu, tad Mākslas skolu, ieguva autovadītājas tiesības, sertifikātu ''Kolonnas'' frizieru kursos, apprecējās ar latviešu puisi un tagad audzina atvasi.
(Tiesa gan, pa vidu bijis bēdīgs stāsts - "Zvannieku" saimei somāliešu bērnu dēļ nācās pamest līdzšinējās mājas, kuru īpašnieks neļāva savā īpašumā izmitināt šādus imigrantus, bet "Zvannieki" savukārt nebija ar mieru somāliešus nosūtīt uz patvēruma meklētāju centru "Mucenieki".)
Bēgļiem jākļūst par mūsu sabiedrības daļu
A.Piebalgs uzskata, ka bēgļiem jāsniedz palīdzība, jo viņi pirmām kārtām ir cilvēki, kas izbēguši no kara šausmām. Taču sabiedrībā valda bailes, ka šie ļaudis ir citādāki nekā mēs. Tāpēc katra kļūda sabiedriskās domas veidošanā turpmāk var izmaksāt ārkārtīgi dārgi. Lai no kļūdām izvairītos, ir nepieciešama pilnīga atklātība, skaidrojot ļaudīm esošo situāciju.
Šoreiz Godo gan atnāks, un mums jābūt gataviem uz saviem noteikumiem mūsu mājās uzņemt jaunus kaimiņus un rīkoties tā, lai kādā no restaurētā Nacionālā mākslas muzeja zālēm pilnīgi droši atkal varētu novietot vienu no 100 Latvijas dārgumiem - Teodora Zaļkalna radīto granīta cūku.
