Atbalsts diasporai – bēgļu problēmas ēnā

Uz šā varenā vajadzību un rūpju fona var pazaudēties jau iesāktie, iepriekš par prioritātēm atzītie it kā sīkie, bet apsolītie un mērķauditorijai ļoti svarīgie pasākumi. Piemēram, atbalsts latviešu diasporas skolām ārvalstīs.

Problēmas ar atbalsta sniegšanu diasporai

Kā ar to tikt galā un, protams, arī par bēgļu jautājumu sprieda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē 23.septembrī, uzklausot pieaicinātās amatpersonas no vairākām ministrijām.

Vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem ir ļoti vajadzīgs pasākums, kas palīdz saglabāt latvietību un saikni ar dzimteni, vairojot cerību, ka jaunā paaudze tomēr reiz atgriezīsies. Finansējums šai programmai ir jāparedz valsts budžeta projektā, nevis jārod no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā tas bijis aizvadītajā un šajā gadā, jau iepriekšējā komisijas sēdē uzsvēra tās priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Pie šīs problēmas deputāti atgriezās arī 23.septembrī, bet jau ar optimistisku secinājumu, ka nauda šim mērķim valsts budžetā nākamajam gadam ir ierēķināta. Kā liecina informācija Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) mājaslapā, programmai "Vasaras nometnes Latvijas un diasporas bērniem" šogad bija atvēlēts finansējums 133 038 eiro apmērā.

"„Sāpju bērns” ir jau gana ilgi cilātais tālmācības sistēmas ieviešanas projekts."

Nākamais Saeimas komisijas, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) un, protams, arī diasporas skolu bērnu vecāku "sāpju bērns" ir jau gana ilgi cilātais tālmācības sistēmas ieviešanas projekts. Par to daudz spriests gan šajā Saeimas komisijā, gan PBLA pārstāvju sarunās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām. "Beigās finansējums tika reducēts uz 12,5 tūkstošiem eiro programmas izstrādei. Labā ziņa ir tā, ka nepieciešamie naudas līdzekļi šīs vasaras sākumā tika rasti ministrijas budžetā," komisijas sēdē stāstīja PBLA Izglītības padomes izpilddirektore Anta Spunde. Šis jaunums atbrīvojis no ilgās neziņas un stresa: nu ir redzamas aprises, ka tālmācības projekts nākamgad virzīsies uz priekšu.

Taču vietā stājušās citas raizes: "Kļuvis zināms, ka 2017.gadā finansējuma "kopējam katlam", kur šogad atrada minētos 12 tūkstošus, paredzēts samazinājums 61 tūkstoša eiro apmērā.

Atceroties pieredzi, kā mums jau nācās meklēt un dalīt šos 12 tūkstošus, esam ļoti nobažījušies - ja programma tiek sākta, pastāv gadu un pēc tam naudas trūkuma dēļ to pārtrauc, kāda šādam ieguldījumam vispār ir jēga? Pašlaik pieejamais finansējums ļauj īstenot vēl citus pasākumus, par ko ļoti pateicīgi ir diasporu skolu skolotāji – nodrošināšanu ar jaunāko literatūru, ar mācību materiāliem, tostarp arī elektroniskā formātā, kuri nonāk Latviešu valodas aģentūras (LVA) mājaslapā sadaļā "Māci un mācies!" un ko var izmantot jebkurš interesents. Taču šī sadaļa ir jāuztur un nepārtraukti jāpapildina. Beidzot ir panākts regulārs valsts budžeta finansējums, varam runāt par reālu atbalstu, kas ir ļoti gaidīts un novērtēts. Diasporai tā būs slikta ziņa, ja tas vairs nebūs pieejams."

Kopējā katla fenomens: naudas ir daudz, bet vienlaikus – par maz

Vineta Ernstsone, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece, situāciju skaidroja šādi: minētais 61 tūkstotis eiro ir finansējuma piešķīrums trim gadiem kā jaunās politikas iniciatīva, kas balstīta uz vairākiem politikas dokumentiem, tostarp Reemigrācijas plānu.

"Jaunās politikas iniciatīvas šajā gadā neieteica izstrādāt, un divus gadus jau esam lūguši attiecīgo summu paredzēt  un iekļaut ministrijas bāzes finansējumā. Līdz šim tas ir atteikts; iespējams, arī pamatoti, jo 2016.gads vēl ir priekšā un 2017.gads vēl nav pienācis. Tādēļ ļoti cītīgi strādājam, lai arī nākamajā gadā varētu pamatot bāzes finansējuma pieprasījumu, jo šie pasākumi ir gan nometņu organizēšanai, gan dažādiem atbalsta pasākumiem un pedagogu kursiem. Tās ir ļoti nepieciešamas un augstu novērtētas iniciatīvas. Mēs lūdzām arī diasporas skolas izvērtēt atbalstu, kas sniegts palielinātā finansējuma ietvaros, un šādu pamatojumu apkopojumu iesniegsim vēlreiz kā valsts budžeta bāzes finansējuma palielinājuma prasījumu nākamajā gadā."

No Finanšu ministrijas Budžeta departamenta nodaļas vadītājas Jeļenas Antropovas sacītā varēja saprast, ka IZM centieni būs veltīgi: "Šie papildu pieprasījumi nav izskatāmi bāzes finansējuma veidošanas kontekstā, tie pēc būtības ir jaunās politikas iniciatīvas; IZM ir aicināta nākamgad iesniegt šādu pieprasījumu. Ņemot vērā mūsu fiskālās telpas finansiālās iespējas, tiks izskatīti visu ministriju iesniegtie priekšlikumi."

"Diasporai paredzētā nauda iekļauta lielākā vajadzību straumē."

Tā ka neko nevar skaidri zināt – ja IZM iniciatīva izturēs konkurenci, nauda būs, ja ne – tad nebūs. J.Antropova arī informēja, ka sadarbībai ar diasporu, sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes saglabāšanai vairākām ministrijām, kā arī sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem šogad valsts budžetā papildus pastāvīgajam finansējumam vēl piešķirti 4,4 miljoni, bet nākamgad piešķirs 6,1 miljonu eiro. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2013.gadā.

"Lielie projekti un mērķi, protams, ir jauki un vajadzīgi," teica A.Spunde. "Bet diasporas skolu skolotāji redz šo vienu daļu, kas varētu vairs nebūt. Viņus neinteresē sešu miljonu pieaugums, bet viņi sajūt, ka faktiski ir samazinājums, ka valsts nespēj atrast uz šā fona niecīgu summu, lai sniegtu atbalstu diasporas skolām un bērniem."

Finanšu ministrijas pārstāve piebilda – katrai nozares ministrijai, protams, ir iespēja pārskatīt savas prioritātes, iekšējās rezerves, veikt optimizācijas pasākumus un novirzīt naudu tādiem pasākumiem, kas ir primāri nepieciešami.

V.Ernstsones skaidrotais ļāva noprast, ka diasporai paredzētā nauda (vai vismaz daļa) iekļauta lielākā vajadzību straumē. "Finansējums, kas piešķirts IZM integrācijas un sabiedrības saliedētības pasākumiem, faktiski vienalga ir iekritis tajā pašā maciņā, kas ir Latviešu valodas aģentūras galvenais naudas līdzekļu avots; šī summa ir lielāka par vienu miljonu, un mums ir grūti atrast kādas rezerves, jo valoda ir vajadzīga un prasības tikai pieaugs, ņemot vērā arī bēgļu pieplūdumu, ar kuriem būs jāstrādā. Līdz ar to nākamajā gadā nāksies koncentrēties uz jauno iniciatīvu pieprasījumiem."

Komisijas priekšsēdētājs aicināja IZM aktīvi sadarboties gan ar PBLA, gan diasporas organizācijām un ņemt vērā, ko tās uzskata par prioritāri nepieciešamiem pasākumiem. Protams, būtu bēdīgi, ja vajadzīgi projekti izkristu no aprites tikai tāpēc, ka tie, iespējams, nav ievietoti "pareizajā plauktiņā", viņš secināja.

Integrācijai kaut neliels, bet pastāvīgs finansējums

Ko nozīmē pastāvēšana "no projekta līdz projektam", liecina SIF auklējuma - Nacionālā integrācijas centra (NIC) – piemērs. Tas tika atklāts pērn 2.jūlijā Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas ietvaros (75% līdzfinansējums), un šogad 30.jūnijā līdz ar projekta naudas izbeigšanos darbību beidza. Centra mājaslapā lasāms paziņojums, ka iestāde slēgta un problēmu gadījumā var sūtīt e-pasta vēstuli uz Kultūras ministriju.

Minētajā interneta vietnē atrodamais pakalpojumu klāsts (lielākoties dažādas konsultācijas, ieskaitot bezmaksas informatīvo tālruni par pamattiesību jautājumiem un diskriminācijas gadījumiem) trešo valstu pilsoņiem ir plašs. Ja sākotnēji apšaubītais centrs strādājis labi un pildījis mērķos nosaukto, tad ārvalstniekiem, kas patiešām vēlas iekļauties mūsu valsts dzīvē, tas ir zaudējums.

I.Latkovskis par NIC slēgšanu izteicās delikāti – nav nozīmes ar varu noturēt dažas labas iestrādes, ko centrs veica, ja projekts uzbūvēts uz nepareiziem, sarežģītiem pamatiem. "Eiropas naudu dabū viena ministrija, pēc tam nodod SIF, tas savukārt izveido projektu, kurā atkal piesaista vairākus izpildītājus." Šā projekta pieredze drīzāk izvērtējama, lai sakārtotu integrācijas politikas pārraudzību.

Kaut kas līdzīgs (varbūt pat sarežģītāks) veidojas arī tagad, gan ar vērā ņemamu atšķirību: integrācijas pamata funkcijām ir iegūts (kaut pieticīgs) valsts budžeta finansējums.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere atzina – komisijas pastāvīgais un dedzīgais atbalsts ir ļāvis integrācijas problēmu risināt ne tikai projektu veidā, bet jau ar pastāvīgu valsts atbalstu. "Lai nodrošinātu nepārtrauktību, apkopojām visas finanšu rezerves un vasarā izsludinājām atklātu konkursu par līdzdarbības līgumu. Tā rezultātā ir noslēgts līgums ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"", kas nodrošinās trešo valstu pilsoņu integrāciju tiktāl, ka no 1.oktobra tiks sniegti konsultāciju pakalpojumi, būs informatīvais tālrunis."

Bijušais NIC tiks pārdēvēts par Imigrantu integrācijas centru, bet pildīs iepriekšējo misiju. Ierobežotā finansējuma dēļ vēl nebūs valodas un integrācijas kursu, jo šīs aktivitātes plānots finansēt no Eiropas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda programmām 2014.-2020.gadam; KM ir izstrādājusi attiecīgās programmas, un finansējums projektu līmenī ir apstiprināts. Taču minētā fonda turētājs šajā plānošanas periodā ir Iekšlietu ministrija (IeM), bet KM kā sadarbības partnerim fonda nauda tiks piešķirta noteiktiem projektiem.

S.Vēvere stāsta - drīzumā būs IeM atbilde, kad fonda līdzekļi būs pieejami. "Ko dod, ja mums ir programmas, varam izsludināt konkursu, bet ir vajadzīga arī nauda. Tiklīdz IeM to piešķirs, varēsim nodrošināt gan valodas, gan integrācijas kursus. Šajā fonda ietvarā ir arī trešā aktivitāte – īpaši integrācijas pasākumi bēgļiem, un ir arī paredzēts finansējums NIC."

"Trīs cilvēki gadā nav vairāki simti."

Šeit jāpaskaidro, ka turpmāk fonda aktivitātes darbam ar trešo valstu pilsoņiem (kas Latvijā uzturas kā termiņuzturēšanās atļauju ieguvēji vai citā likumīgā veidā) un bēgļiem nebūs institucionāli tik stingri nodalītas, kaut arī metodes, protams, nepieciešamas atšķirīgas, jo arī mērķauditorijas ir dažādas. "Atšķirībā no iepriekšējā perioda mēs koordinēsim ne tikai trešo valstu valstspiederīgo, bet arī bēgļu integrāciju," informēja S.Vēvere. "Kultūras ministrijas atbildībā ir valodu apmācība, konsultācijas, integrācijas kursi, mentorings."

Kā redzams, izveidotais mehānisms šajā sfērā ir diezgan sarežģīts. Ja vēl ņem vērā dalītās atbildības jomas – ko patvēruma meklētāju uzņemšanā darīs IeM, ko – KM un Labklājības ministrija (LM), iesaistītās valsts aģentūras, vēl arī pašvaldības, tad redzams, ka darbs ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem būs stipri sazarots. I.Latkovskis atzina – komisiju visvairāk uztrauc sadarbība starp ministrijām; iespējams, Ministru kabineta paspārnē vajadzētu izveidot kādu institūciju, kas visu pārraudzītu un koordinētu.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Lielpēters vērsa uzmanību, ka 29.septembrī valdībā paredzēts izskatīt IeM darba grupas izstrādāto plānu bēgļu uzņemšanai, kur visu dalībnieku pienākumi "būs salikti pa plauktiņiem" un kas kliedēs daudzas neskaidrības. Viņš teica, ka plāna kopīgās izstrādes laikā izpaudusies ļoti laba sadarbība gan ar LM, gan IZM, kā arī, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūru un Latviešu valodas aģentūru. Tomēr vienlaikus U.Lielpēters atzina mūsu valsts iestāžu mazo pieredzi darbā ar bēgļiem - šogad neesam savā valstī uzņēmuši vēl nevienu, bet alternatīvais statuss piešķirts vien 12 cilvēkiem.

Līdzīgās domās bija S.Vēvere: "Iepriekšējos 20 gados ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem patiešām nodarbojās Iekšlietu ministrija. Bet tie bija 65 cilvēki 20 gados. Tas viss ir no jauna, jo trīs cilvēki gadā nav vairāki simti, un mēs šobrīd ļoti strādājam, lai izveidotu sistēmu, kur katrs solis būtu paredzams."

Komisijas sēdē izraisījās spraiga domu apmaiņa par to, kā nodarbināt un apmācīt ne tikai bēgļus, bet arī patvēruma meklētājus, kā panākt, lai viņi apgūst latviešu valodu, un arī par citām problēmām. Sēdes noslēgumā, gan atzīstot Eiropas Savienības valstu solidaritātes principu, I.Latkovskis (kā nereti) izteica frāzi, kas jau aplidojusi publisko telpu: "Raugoties uz Eiropas Savienības politiku bēgļu jautājumā, es jūtos kā lidmašīnā, kuras pilots ir piedzēries, un ceru, ka tā veiksmīgi piezemēsies."

Jādomā, ka darba grupas izveidotais mehānisms ļaus veiksmīgi piezemēties arī Latvijai ar tās bēgļu bagāžu.