Bēgļu gaidas: cik pamatotas?

Latvija, atsaucoties uz ES valstu solidaritāti, līdz šim nav paudusi kategorisku atteikšanos no šāda iespējamā piedāvājuma, taču Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir informējusi - mūsu valsts ir pret obligātām bēgļu kvotām, taču atbalsta brīvprātības principu. Ko tas Latvijai varētu nozīmēt?

Patvēruma jautājumi līdz šim risināti pēc brīvprātības principa

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto bēgļu kvotu projektu Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi, kuri patlaban atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES), taču joprojām nav saprotams, cik daudz personu nāktos uzņemt no tām dalībvalstīm, kurās šie cilvēki jau ir iekļuvuši. Par šo mūsu valstij gana sāpīgo jautājumu (budžeta ierobežotie līdzekļi, pašreizējā ļoti zemā bēgļu uzņemšanas sistēmas kapacitāte, nodarbinātības problēmas, sociālie aizspriedumi u.c.) zināmu skaidrību viesa Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes sniegtā informācija Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē, kur cita starpā apsprieda arī kvotu ieviešanas ideju.

"Jautājums ir ļoti saasināts un gana komplicēts, un ātra atbilde uz to diezin vai ir iespējama," raksturojot aplūkojamo tematu, sacīja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. "No vienas puses, mēs varbūt vēl īsti neesam tikuši galā ar padomju laika imigrācijas problēmām, bet tajā pašā laikā latvieši paši ir bijuši bēgļu statusā. Tas ir gan Eiropas, gan Latvijas jautājums, un pagaidām valstī nav arī konceptuāli skaidras imigrācijas koncepcijas (tā patlaban ir tapšanas stadijā)."

Arī Ilze Pētersone-Godmane atzina – kvotu problēma šobrīd ir ieguvusi patiešām saasinātu formu diskusijās gan sabiedrībā, gan politiķu starpā. Tādēļ vispirms jāizsver, kas šobrīd notiek Eiropas Savienībā un kādas ir iespējamās situācijas.

"Mūsu valsts ir pret obligātām bēgļu kvotām, atbalsta brīvprātības principu."

Ir pilnīgi skaidrs, ka patlaban Eiropas Savienībā darba kārtībā nav likumdošanas iniciatīvas par valstu pienākumu ieviest kādas bēgļu kvotas, skaidroja IeM valsts sekretāre. Šobrīd apspriešanas centrā ir 13.maijā publicētais Eiropas Komisijas migrācijas plāns jeb vīzija par to, kā risināmi ar migrāciju saistītie fenomeni, kas radījuši spriedzi ES dienvidu reģionā, un kvotas ir tikai viens no punktiem, kas minēti šajā dokumentā.

Tajā arī teikts, ka līdz maija beigām Komisija nāks klajā ar dokumentu tiesību akta formā, kas piedāvās konkrētākus priekšlikumus. Taču nav zināms, kādi tie būs, vai ietvers iepriekš minētās kvotas.

"Manuprāt, šī vīzija zināmā mērā ir kā lakmusa papīrs, ko EK ir izdevusi ar domu testēt dalībvalstu reakciju. Kā mēs zinām, līdz šim par kvotām ir runāts tikai brīvprātības formā," sacīja I.Pētersone-Godmane. Kopš 2004.gada Eiropas likumdošanas dokumentos nostiprināta kārtība, kas par patvēruma jautājumiem paredz balsot ar kvalificēto balsu vairākumu, tādēļ politikas dokumentos vienmēr ir runāts par brīvprātību.

Divi patvēruma meklētāju veidi. Kas gaidāms Latvijai

I.Pētersone-Godmane uzsver: saistībā ar bēgļu jautājumu ir svarīgi nodalīt divas personu grupas. Komisijas dokumentā minēti divi termini: tādu personu pārvietošana, kas ES ierodas no trešajām valstīm (resettlement), un personu, kuras jau atrodas ES iekšienē, pārvietošana (relocation). Pašreizējā formula, ko izstrādājusi EK, attiecināma uz bēgļiem, kas ierodas no ārienes.

"Ir domāts par to, lai cilvēkiem, kuri pamatoti baidās no vajāšanas un patiešām pēc Ženēvas konvencijas parametriem kvalificējas kā bēgļi, dotu tiesības un iespēju droši ieceļot ES; šobrīd viņi, maksājot par to, nonāk kontrabandistu važās un tiek pakļauti dzīvības riskam. Runa ir par 20 tūkstošiem cilvēku gada vai divu laikā. Tā būtu tā kvota. Latvijai saskaņā ar šo izdomāto algoritmu būtu jāuzņem 220 cilvēku."

Tātad Komisija ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās ES valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot izņēmumu - tās pašas varēs izvēlēties, vai bēgļus uzņemt un cik daudz.

Izstrādājot bēgļu izmitināšanas kvotu shēmu, ņemts vērā valsts lielums, ekonomikas apjoms un citi parametri. Visvairāk imigrantu tādējādi uzņemtu Vācija, nākamās ir Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās. Pēc šī algoritma Latvijai būtu jāuzņem jau minētie 220, Lietuvai - 207, Igaunijai - 326, bet Somijai - 293 bēgļi.

Kā skaidro IeM valsts sekretāre, par šo grupu ir EK skaidrojums, ka tās uzņemšanai valstīm kopumā paredzēts finansiāls atbalsts 50 milj. eiro apmērā, kaut gan skaitļi var mainīties.

Savukārt lielais nezināmais ir otrā grupa - cilvēki, kuri jau ir ieceļojuši ES un rada īpašu migrācijas spiedienu uz tādām valstīm kā Malta, Itālija, Grieķija, un kuru situācijas atvieglošanai EK ir nolēmusi piemērot Lisabonas līguma 78.panta trešo punktu, kurā noteikts – ja kāda valsts (vai vairākas) sastopas ar īpašu spiedienu no ieceļojošiem trešo valstu pilsoņiem, tad Eiropas Padomei ir iespēja pieņemt lēmumu šo spiedienu mazināt.

"Uz šā panta pamata Komisija arī savā vīzijas dokumentā raksta, ka nāks klajā ar piedāvājumu, kā rīkoties ar šiem cilvēkiem," informē I.Pētersone-Godmane. "Šobrīd ir izstrādāta formula, kur Latvijai no katriem 100 cilvēkiem būtu jāuzņem 1,21 procents. Uz katriem pieciem simtiem sanāk seši cilvēki. Taču lielais nezināmais ir cilvēku daudzums, ko domāts sadalīt, ko šīs valstis nespēj absorbēt."

Eiropas Komisijas vīzijā līdztekus kvotām ir 10 dažādi punkti, sākot no kontrabandistu kuģu iznīcināšanas līdz darbam ar trešajām valstīm, sadarbības partneru meklēšanu Āfrikas kontinentā, lai samazinātu patvēruma meklētāju plūsmu no turienes, radot apstākļus, lai viņi nevēlētos pamest savu mītnes zemi.

Paredzēts, ka 27.-28.maijā EK nāks klajā ar konkrētiem piedāvājumiem tiesību akta projekta veidā. Savukārt līdz gada beigām Komisija plāno piedāvāt likumdošanas iniciatīvu, kas paredzēs pastāvīgu un automātisku risinājumu šādām situācijām.

Eiropas Komisijas lēmuma apspriešana - var būt visādi

Kāda ir Latvijas nacionālā pozīcija un kā lēmums par bēgļu uzņemšanu (neuzņemšanu) var tikt pieņemts? Latvijas valdība pauž nostāju, ka patvēruma meklētāju uzņemšanā jāievēro katras dalībvalsts brīvprātības princips, samērojot iespējas ar līdzšinējo vēsturisko pieredzi, darba tirgu, ekonomisko stāvokli un citiem faktoriem. "Taču, kā jau teicu, līdz šim nebijām nonākuši situācijā, ka par šādu jautājumu varētu notikt formāls balsojums. Komisija arī savā dokumentā norāda, ka plāno jūnijā Eiropadomē likt priekšā šo valstu vadītājiem lēmumu par to, kā risināma migrācijas problēma," tā IeM valsts sekretāre.

Gaidāmo Eiropas Komisijas konkrēto piedāvājumu apspriešana norisināsies vairākos līmeņos. Taču, lai nobalsotu, piemēram, par bēgļu uzņemšanas brīvprātības principu, domubiedru pulkā (sabiedroto meklēšanā Latvija pašlaik aktīvi strādā) jābūt ne mazāk kā četrām dalībvalstīm, un tām jāpārstāv vismaz 35% no ES iedzīvotājiem. Lai iegūtu šādu īpatsvaru, vienots viedoklis jāpārstāv diezgan daudzām dalībvalstīm, un, spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, kvotu pretinieku ir daudz. Taču I.Pētersone-Godmane vienlaikus atzīst, ka politiskā vilkme ES vadītāju starpā tomēr ir ļoti spēcīga: viņi uzskata, ka patvēruma meklētāju un to valstu, kuras spiestas uzņemt šo cilvēku plūdus, atstāšana likteņa varā nav ne pareiza, ne iespējama. Galīgo imigrācijas politikas stratēģijas variantu ES dalībvalstu līderi apspriedīs samitā 25. un 26.jūnijā.

"Latvijai būtu jāuzņem 220 cilvēku."

Tomēr jebkurā gadījumā – būs kvotas vai bēgļu brīvprātīga uzņemšana – jālūko, kāda ir mūsu valsts kapacitāte šajā laukā. Tā ir vairāk nekā pieticīga. Latvijā pašlaik ir viens patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki". Tajā iespējams izmitināt maksimāli 200 cilvēku, bet normālā situācijā – simtu. Pašlaik tur uzturas vidēji ap 60 personām.

Tas nozīmē, ka valdībai var nākties lemt par kādiem papildu līdzekļiem, kā arī, iespējams, jāiedarbina Ministru kabineta apstiprinātais pasākumu plāns par rīcību patvēruma meklētāju pieplūduma gadījumā – kad jāmeklē citas telpas utt., skaidro IeM valsts sekretāre.

Problemātisks ir arī bēglim pieejamais valsts pabalsts, ja patvēruma meklētājs Latvijā ieguvis šādu statusu: 256 eiro 12 mēnešu garumā (plus 49 eiro latviešu valodas apguvei). Šīm personām vairs netiek nodrošināti dzīves apstākļi, tātad par niecīgo summu jāspēj atrast mājokli, nopirkt uzturu un nodrošināt minimālos sadzīves izdevumus. Nepilngadīgajiem pienākas 40% no minētās naudiņas.

Uzņemt brīvprātīgi nenozīmē neuzņemt nevienu

Neatkarīgi no tā, tiks ieviestas kvotas vai netiks, ar bēgļu jautājumu Latvijai tuvākajā nākotnē nāksies sastapties. Jo brīvprātības princips tomēr nenozīmē neuzņemt nevienu un nekad. Līdz šim Latvija brīvprātīgi nav uzņēmusi nevienu bēgli. Pēdējos 15 gados bēgļu statusu mūsu valstī ieguvuši vien 60 cilvēki.

Nav arī lielu cerību, ka tie patvēruma meklētāji, kurus Latvijai ar ES svētību nāktos uzņemt, neizturēs kritērijus un varētu tikt izraidīti: kā atzīst IeM valsts sekretāre, šo personu pieteikumi jau iepriekš ir izsijāti un izvērtēti, tādējādi tās tiešām būtu personas, kas visticamāk atbilst bēgļu statusam.

Tad ir jautājums, par kuru patiešām jāsāk domāt jau laikus – kas notiks ar bēgļiem pēc šiem 12 mēnešiem, kad pabalsts beigsies? "Ja negribam atkārtot citu valstu kļūdas un pieredzes, veidojot noslēgtas diasporas, kuras nevēlas iesaistīties sabiedrībā, dzīvo tādos kā geto, tad, manuprāt, šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem veidot tādu sistēmu, lai bēgļus integrētu gan darba tirgū, gan galvenokārt sabiedrībā," uzskata I.Pētersone-Godmane, norādot, ka maldīgi būtu valsts politiku balstīt uz izplatīto mītu, ka lielākā daļa bēgļu Latvijā uzturēsies īsu laiku un pie pirmās izdevības dosies tālāk uz citām ES valstīm labākas dzīves meklējumos: tie bēgļi, kuri pašlaik ir Latvijā, starp viņiem ir, piemēram, sīrieši, ir gana labi integrējušies mūsu valstī. Vērtējot iespējamo nepieciešamību iesaistīt svešiniekus mūsu sabiedrības dzīvē un integrācijas procesā, jāatzīst arī acīmredzamais - kā liecina pieredze, mūsu sabiedrība pagaidām nav atvērta šādam procesam. Taču līdztekus tādai durvju aizciršanas vēlmei jāpatur prātā arī mūsu trūcīgā demogrāfiskā situācija un reāli draudošais darbaspēka trūkums tautsaimniecībā.

Arī Saeimas komisijā, apspriežot bēgļu jautājumu (tāpat kā mūsu sabiedrībā), nebija vienprātības. Deputāts Andrejs Judins atbalstīja solidaritātes principu, viņa kolēģis Artuss Kaimiņš savukārt kategoriski noliedza jebkādu bēgļu uzņemšanas pienākumu no Ziemeļāfrikas valstīm, vēršot uzmanību, ka vēl nav zināms, kā risināsies turpmākie notikumi Ukrainā, izskanēja vēl vairāki pretēji atšķirīgi viedokļi.

Pašlaik vien atliek gaidīt, ko lems ES valstu vadītāji 25. un 26.jūnijā.